Tikai pirms dažām dienām rakstīju par Ragan.com ieteikumiem banku komunikācijai krīzes apstākļos. Šodien lasu “Dienā” par kārtējām pesimisma pilnajām budžeta prognozēm, kad pamanu “Swedbank” sociālekonomikas eksperta Pētera Strautiņa viedokli, kas vienkārši liek sajusties slikti:
“Cilvēkiem, kuriem jau pašlaik pietiek tikai pamatvajadzību nodrošināšanai, prasīt upurēties nevar. Taču fakts, ka pirms desmit gadiem dzīves līmenis Latvijā bija apmēram divreiz zemāks un visi kaut kā izdzīvoja, padara šobrīd apkārt skanošo žēlabu kori mazāk pārliecinošu,” uzsver eksperts.
Kārtējo reizi pārspīlēšu, taču ja turpina šādu domu gājienu, tad agri vai vēlu nonāksim pie tā, ka šodien vispār ne par ko nevar sūdzēties un protestēt, jo viduslaikos valdīja absolūtisms, galvas cirta regulāri, taču tik un tā, kā redzam “Velna kalpos”, cilvēki izdzīvoja diezgan labi.
9 komentāri
-
Nevajag pārspīlēt. Krīzes nu tiešām ir ekonomikas sastāvdaļa, un to nu apšaubīt diez vai ir prātīgi. To Strautiņš arī mēģina pateikt. Bet kad lasu ieteikumus, “kā taupīt”, un tur ir tādi texti kā “neēst restorānā divas reizes nedēļā” vai “neiet pie kosmetologa tik bieži”, vai “pirkt subisdētos mobolos telefonus”, tad jāsāk domāt, kāds izejas punkts ir šiem “krīzē krītošajiem”. Ko lai dara, ka nevaru viņiem just līdzi? Un ko lai dara, ka esmu bijis “slimīgi piesardzīgs”, nenņemot kredītus, lai uzturētu kaut kādu mistisku dzīves līmeni?
Kāds visam stāstam sakars ar “Velna kalpiem”, nezinu.
autors: Pīlādzis 18 Februāris, 2009, 13:29
-
Sakars ar “Velna kalpiem” tāds, ka par spīti skumjajai realitātei, pagātni vienmēr var rožainu parādīt. Arguments - pirms desmit gadiem dzīvojāt divreiz sliktāk, tāpēc tagad nevariet žēloties - ir vienkārši nepieņemams.
autors: irudzitis 18 Februāris, 2009, 13:38
-
AAA… šis tekstiņš man arī šodien acīs iekrita un likās kaut kāds.. stulbs, vai? Tad jau patiešām var salīdzināt ar nezin ko un teikt, ka tagad nav par ko žēloties… Krīzes ir gan normāla ekonomikas sastāvdaļa, bet neizprotami šķiet tas, ka kaut kā nav vēlēšanās saglabāt to labo, kas ir sasniegts un galvenais ir sū*** atgriezties..
autors: nothing special 18 Februāris, 2009, 14:22
-
Neviens tā arī nav atbildējis, kas notiks tad, kad beigsies pabalstu nauda bezdarbniekiem. Patlaban izskatās, ka pamatvajadzību nodrošināšana kļūs par galveno nodarbošanos lielai daļai iedzīvotāju, ar visām no tā izrietošajām sekām.
autors: kaspars 18 Februāris, 2009, 15:06
-
Ja pirms desmit gadiem visi vairāk vai mazāk bija paēduši un 2x sliktāka dzīvošana izpaudās visādu pārāk nevajadzīgu pribambasu (TV, superauto, …) neesamībā, tad tagad ir pilnīgi reāla iespēja ļoti nopietnam skaitam ģimeņu ielidot tādā bezdarbā/situācijā, kad nebūs ar ko bērnus pabarot, par sevi nerunājot. Līdz ar to Strautiņš šoreiz smagi garām izrunājās no sava “vadošā eksperta” augstumiem.
autors: maya 18 Februāris, 2009, 19:44
-
Sava daļa patiesības Strautiņa k-gam ir gan. Ja izdzīvojām 10 gadus atpakaļ, tad izdzīvosim arī tagad. Tas, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju bija ieslīguši nenormālā patēriņa jūgā ir nožēlojami un tagad par to nākas samaksāt gan viņiem, gan arī visiem pārējiem. Varam uzskatīt, ka tas ir kā sods tam, ka iepriekš par svarīgāko tika stādīts pēc iespējas jaunāks autiņš, krutāks telefons, tālāks un eksotiskāks ceļojums utt. Un viss tikai tāpēc, lai kaimiņam varētu parādīt cik es “kruts”. Savā dziļākajā būtībā šī krīze ilgtermiņā nesīs tikai labumu. Sabiedrība kļūs aktīvāka dalībniece politikā, cilvēki iemācīsies novērtēt arī citas lietas, ne tikai jaunas lupatas un mantas, iemācīsies dzīvot taupot resursus (gan dabas, gan savus) utt., tāpēc nevajag čīkstēt :)
autors: Vilibaldis 19 Februāris, 2009, 16:53
-
Vilibaldim novēlu laimīgi krīzi pavadīt mežā, mazā būdiņā, svaigu gaisu elpojot. Bet pārējie tomēr grib dzīvot nedaudz pilnvērtīgāk.
autors: irudzitis 19 Februāris, 2009, 17:15
-
Visi mēs (arī es) gribam dzīvot pilnvērtīgi, tāpēc pietiekami daudz strādājam, lai šo pilnvērtību sev sagādātu, taču lielākā atšķirība ir tā, ka, piemēram, es ar savu ģimeni, ja būs nepieciešams, varu dzīvot arī meža būdiņā, saglabājot iekšējo mieru un harmoniju, paralēli domājot un darot visu, lai atgrieztos atpakaļ, bet tie “pārējie” tajā laikā ir izmisumā. Viņi nespēj vairs dzīvot bez tām luksus lietām un statusa, tāpēc ir depresīvi, dusmīgi, īgni, burkšķoši un šādā stāvoklī ļoti grūti ir sakārtot savu dzīvi un tikt atpakaļ, jo tavs prāts nespēj skaidri plānot nākotni, bet ir aizņemts ar sīkām domiņām par zaudēto mašīnu, telefonu utt.
autors: Vilibaldis 20 Februāris, 2009, 10:36
-
…mana vecmāmiņa vienmēr saka, ka pēc kara, tad gan bija slikti - kolhozā jāstrādā, naudu nemaksā, lai izdzīvotu pa vakariem un naktīm jāstrādā savā piemājas saimniecībā, bet tagad - tagad pilnīgi noteikti ir labāk… :)
autors: Anna 21 Februāris, 2009, 01:27