9. maijs pagājis. Visas ieinteresētās puses mediju telpā ir izvillojušās. Oficiāli Uzvaras parkā esot bijuši 10 tūkstoši cilvēku, Nils Ušakovs apgalvo, ka esot atnākuši visi 200 000. Ja daļai latviski rakstošo mediju 9. maija pasākums ir pretvalstiski noskaņotu okupantu piedzeršanās pasākums, tad krieviski rakstošajiem “Vesti” un “Čas” tas ir svēts pasākums Lielās Uzvaras un vēl dzīvo veterānu godināšanai.
Iespējams, kāds vēl cer, ka 9. maija svinētāji pēkšņi paziņos, ka visi viņu vectētiņi tiešām ir okupanti, marodieri un Berlīnes izvarotāji, tāpēc ne par kādiem Uzvaras svētkiem vispār nekad nerunās un tos vairāk nesvinēs. Par 9. maija lielo svinību saknēm brežņeviskās stagnācijas laikos ir rakstīts daudz. Tā pat ir skaidrs, kāpēc mūsdienu Krievijai šie svētki ir svarīgi. Vienlaikus, ap Uzvaras parka gadskārtējo pasākumu saistītā ažiotāža ir labs piemērs tam, pie kā noved dialoga trūkums un “ziņas” atstāšana ieinteresētu politiķu un mediju rokās.
9. maijs ir kļuvis par krievvalodīgo pilsoņu un nepilsoņu spēka un pašapziņas demonstrēšanas pasākumu. To ir veicinājuši gan politiķi (šogad aktīvākais nenoliedzami ir Nils Ušakovs un viņa http://9may.lv), gan jau piesauktie mediji, no kuriem publikācijas “Vesti” un “Čas” varbūt ir vispamanāmākās. Vienlaikus, oficiālo varas iestāžu reakcija ir tradicionālie aizliegumi, tiesāšanās, masīva policijas klātbūtne un pasākuma neapmeklēšana.
Un tieši varas institūciju noraidoši ignorējošā attieksme, manuprāt, tikai veicina 9. maija pasākuma popularitāti.
1. šāda attieksme krievvalogīgajim pilsoņiem un nepilsoņiem skaidri demonstrē oficiālās Latvijas attieksmi gan pret viņu svētkiem, gan pret viņiem pašiem (vēl viens lielisks piemērs – gadiem ilgā Saeimas nevēlēšanās atzīt pareizticīgo brīvdienas).
2. “antifām”, politiķiem, medijiem un Krievijas vēstniekam (neredzēju bildes, kurās Baltkrievijas vai Ukrainas vēstnieks iemestu pa sotaciņam ar veterāniem) rodas lieliska platforma vietējo krievvalodīgo iedzīvotāju uzrunāšanai.
Rezultātā, atnākšana uz 9. maija pasākumu pēdējos gados aizvien vairāk kalpo, lai parādītu savu kopību, identitāti, spēku un lielu vidējo pirkstu oficiālajai Latvijai. Un Nilam Ušakovam dotu iespēju izdalīt SC karodziņus.
Vai nebūtu normālāk, ja tā vietā, lai Uzvaras svētkus vienkārši atdotu etniskajai opozīcijai, Latvijas varas pārstāvji piedalītos 9. maija svinībās? Iedomājamies šādu scenāriju: pie pieminekļa spēlē NBS orķestris, Prezidents kopā ar NVS valstu vēstniekiem noliek vainagus, saka runas (scenāriju paņemiet no jebkura militārā pasākuma, kas notiek pie Brīvības pieminekļa). Komersantu teltīs (kā 4. maija svētkos) pārdod alu un pašvaldības policisti pārāk netraucē sotaciņa cilātājiem. Nepaietu pat pāris gadi, kad pasākums kļūtu salīdzinoši garlaicīgs un mierīgs, tā pat, kā pārējās oficiālās svinamdienas, jo tam pazustu konfrontatīvi opozicionārā piegarša.
Ok. Kāds noteikti sašutīs, taču uzskatu, ka tā vietā lai vairotu sabiedrībā etnisko sašķeltību, šāda oficiālo varas iestāžu iesaistīšanās lielai Latvijas iedzīvotāju daļai būtu nopietns signāls, ka viņi tiek respektēti un nav tikai nevēlami okupantu pēcteči.
33 komentāri
-
Patika viedoklis - piekrītu. It sevišķi, pēdējās divas rindkopas - laba ideja.
autors: pavaars 11 Maijs, 2009, 16:39
-
Pievienojos, šajā gadījumā labākā pretdarbība ir sadarbība.
autors: Jeremy 11 Maijs, 2009, 16:56
-
Es ar’ pievienojos sapņotājiem, un aicinu uzdziedāt ( bet neignorēt skarbo
patiesību - piem., - kā Latvijā radās tādi simti tūkstoši nepilsoņu ):
‘’ Imagine there’s no countries, It isn’t hard to do, Nothing to kill or die for,
No religion too,Imagine all the people
Living life in peace…'’autors: Eddge 11 Maijs, 2009, 17:31
-
Tieshi taa!
autors: Ieva 11 Maijs, 2009, 17:35
-
Šķiet, viedoklis patiesi utopisks, un joprojām daļai latviešu - tostarp man - nepieņemams. Tas nebalstās ne vēstures zināšanās, ne piederībā Latvijas valsts idejai.
Ir dramatiski, ka teju 20 gadus pēc formālās neatkarības atjaunošanas šādi pasākumi vispār ir iespējami. Kaut kā grūti iedomāties, piemēram, poļus Varšavā jautri tusējam kopīgi ar krievu-padomju veterāniem…
Tas, ka integrācijas politika ir pilnīgi izgāzusies, tas gan tiesa. Bet visus šos gadus tā tika realizēta gaužām nemākulīgi un formāli.
Un tas, ka šāds pasākums notika laikā, kad pilsētu it kā pārvalda TB/LNNK mērs, lai ir atgādinājums lētticīgajiem, kas domā vēlēt par šo partiju drīzajās vēlēšanās.autors: Rudīte Kalpina 11 Maijs, 2009, 17:55
-
‘’(.) - nepieņemams ‘’ - gluži kā nepieņemams bija / ir aicinājums ‘’ Nevis tauta pret tautu karos, bet visi kopā - pret tumsu'’ ?
Oi, oi - pēc pāris gadiem Rīgā jau svētki maijā var būt tikpat jautri kā Eiropā ‘ Violence mars some May Day festivities (CNN) ‘, un tāds attīstības scenārijs tiešām būs dramatisks.
Ir cits variants - Ingara, vai tas, ko Kalpiņas kundzes paaudzei skolā
mācīja/dziedāja:
http://www.youtube.com/watch?v=cEiB8Kzg_5k&feature=PlayList&p=8F5A27AFCEB74444&index=0&playnext=1autors: Eddge 11 Maijs, 2009, 18:58
-
Mr.Rudzītim ļoti piekrītu par pareizticīgo brīvdienām. Bet apvienošanās ideja Uzvaras dienā ir absurda. Aprakstītais scenārijs ir vairāk nekā muļķīgs.
autors: Agi 12 Maijs, 2009, 08:43
-
Varai ir ērti sadalīt sabiedrību latviešos un krievos… līdz ar to, tiešām, scenārijs ir utopisks.
Un vēl… salīdziniet, cik ziedu ir 18.novembrī pie brīvības pieminekļa un cik bija 9.maijā pie Uzvaras pieminekļa :) vai tas Jums kaut ko izsaka?Rudīte Kalpina, vai Latvijas valsts ideja bija “būt par vāciešu kalpiem”? Jo tieši to bija domāts uztaisīt no latviešu tautas. Un ja Jūs esat pret 9.maiju, tad, droši vien, joprojam kalpu gars dvēselē ir palicis… Forši :) apsveicu, tiešām - “brīvā tauta”.
autors: Dignus 12 Maijs, 2009, 10:00
-
nez, vai kāds ir tieši pret Uzvaras dienu…esmu par 8.maiju… 9.maijs kā svētki krievu tautības pārstāvjiem , lai jau ir…ja šamējie grib un arī visi citi pilsoņi, kuri vēlas - sviniet! Bet nevar prasīt atsaukties uz aicinājumu 9.maiju pasludināt par lielo svētku dienu.
autors: Agi 12 Maijs, 2009, 10:22
-
> Eddge
īsti nesaprotu, kāpēc man no savas leksikas būtu jāizņem vārds “nepieņemams”? 1991. gada izveidotajā Latvijā indivīdiem aizliegts to lietot? :)> Dignus
Uzmanīgi vēlreiz izlasiet savu jautājumu, kuru adresējat man. Pats to izprotat? Vai esat draugos ar demagoģiju?autors: Rudīte Kalpina 12 Maijs, 2009, 11:24
-
Ja mērķis ir pasākuma sabotēšana, tad ideja varēta būt efektīva. Tomēr maksa par to būtu augsta. Nu nav nevienam pret savu gribu jāizdabā kādam. Tāpēc jau dzīvojam brīvā valstī. Bet šo pasākumu cenšas uzspiest tādiem cilvēkiem kā man, kuram tie nav pieņemami. Es nevienam nepārmetu, ka viņš tos svin, tomēr, ja man tramvajā jāklausās krievu veceņu bravūra kā viņi (lielākā daļa no viņiem vēl plikām pakaļām staigāja, kad karš bija) uzvarējuši, ka latviešiem jābūt mūžam pateicīgiem par to un ka Latvija var būt tikai krieviska Latvija, tad tā ir klaja provokācija, tāpāt kā tās dziesmas un dejas nevis lokālā teritorijā, bet no Uzvaras pieminekļa līdz Strēlnieku piemineklim. Ingar, Tu pats kaut tuvumā tur esi bijis? Riebjas tur uzturēties. Acīmredzami, ka uz Rīgu ir speciāli savesti lumpeni no lauku pagastiem, kuriem nav pat normālu goda drēbju, ko svētkos uzvilkt. Dzeršana un klaigāšana - balagāns dienas garumā. Plus vēl Ždanoka ar Plineru, kuriem jāparāda, ka viņi taču ir tie īstākie Krievijas interešu aizstāvji šeit, mazie kangarīši. Plus SC ar Ušakovu, kurš cenšas kaut ko organizēt, bet neviens trīsdesmitgadīgo puiku vērā neņem, jo tie jau skaidrā prātā uzspļauj noteikumiem, kur nu vēl dzērumā. Plus PCTVL, kas nodarbojas ar politisku pašreklāmu. Plus osipovieši, kuriem atkal jau vajag izprovocēt policistus. Var jau dažus politiķus tur aizsūtīt, bet es viņus neapskaužu, tur ir vienkārši bail iet. Pat Krievijas vēstnieks tikai žigli nolika vainagu un atpakaļ limuzīnā - prom. Latvieši tā nesvin, neviens ES nenodzerās svētkos, kuri vairāk ir kritušo piemiņas diena, nevis karnevāls.
autors: jet 12 Maijs, 2009, 11:56
-
Kāpēc daudziem vēl 2009.g. ir ‘’nepieņemami'’ 10 baušļi vai Raiņa aicinājumi ? Varbūt rakstniecei kāda rakstnieka atziņas palīdzēs atcerēties un labāk izsprast šodienas problēmu cēloņus labākas nākotnes labāko risinājumu pieņemšanai (skaidra domāšana - bez emocijām/utopijas):
‘’Ārkārtīgi svarīgi bija saņemt nelatviešu akceptu Latvijas neatkarības atjaunošanas idejai. Ne visi atceras, ne visi pat dzirdējuši, ka bija tāds referendums (1990.g.?-Edge), kad burtiski izšķīrās zemes liktenis: vai atdalīties no Padomju Savienības? Un vairums, tai skaitā tūkstoši un tūkstoši nelatviešu, teica: “Jā.”
Mana pārliecība - vislielākā, visnepiedodamākā Latvijas politiķu kļūda ir lēmums izsviest kā kaut ko nevajadzīgu gan savus solījumus nelatviešiem, gan viņus pašus. Atsvešināt ap 40% savas zemes iedzīvotāju, - tādai rīcībai nav precedentu, un tas ir politiska idiotisma paraugs.'’
Roalds Dobrovenskis : no patiesības neizbēgt
http://www.lv.lv/index.php?menu=DOC&id=182595autors: Eddge 12 Maijs, 2009, 12:39
-
wow, jauka diskusija sanākusi.
autors: Ingars Rudzītis 12 Maijs, 2009, 12:53
-
Lielākā kļūda bija tad, kad dalīja Latvijas pilsoņu pases deviņdesmito sākumā, nedodot tās visiem. Vajadzēja dot visiem, kas to vēlējās. Pēc tam būtu viegli nošķirt patriotus no piektās kolonnas. Jo “vecie krievi” vēl vairākus gadus ticēja un cerēja, ka laiks griezīsies atpakaļ un būs viss pa vecam. Tāpēc arī tādas Latvijas republikas pilsoņu pases neuztvēra nopietni. Tagad tik paklausies - visi bija par neatkarību. Varētu padomāt, ka Interfrontē tikai Ždanoka ar Rubiku ņēmās. Vienīgais, kas šos pseido patriotus nodod - latviski ta reti kurš māk runāt. Un nemācīties vietējo valodu - tā ir tipiska kolonistu uzvedība. Uzskatu, ka samierināšanās vārdā krievu pusei būtu jāsper pirmais solis. Latviešu puse ir gana darījusi. Savas piemiņas dienas pieklusinām, citu - atļaujam. No teritoriālām pretenzijām atsakāmies. Pat esam gatavi pārtraukt runāt par okupācijas un deportāciju jautājumiem, tikai mīļā miera labad. Diemžēl no otras puses līdz šim ir bijuši tikai pārmetumi par kvazi cilvēktiesību pārkāpumiem un ultimatīvām prasībām dot! Dot otru valsts valodu, dot krievu skolas, kuras arī turpmāk finansētu no valsts kases, dot vēlēšanu tiesības utt.
Bet izvēle, starp citu, vienmēr bijusi. Alternatīva ir braukt prom. Latviešiem nepatīk šeit, viņi brauc uz Īriju, Lielbritāniju, Kipru. Kāpēc krievi nevarētu darīt to pašu? It sevišķi, ja laimes zeme ir tepat aiz robežas un pat tās valsts pilsonību dabūt nav problēmu. Varbūt tāpēc, ka paši saprot, ka bezkaunīgi melo. Latvija un Igaunija ir ideālākās valstis uz pasaules, kur dzīvot krievam. Brīva ekonomika, vārda brīvība, krievu valoda - uz katra stūra. Šīs trīs vērtības vienlaicīgi nevar piedāvāt nedz Krievija, nedz kāda cita valsts. Nobody wants live in Russia. That is the fact.autors: jet 12 Maijs, 2009, 13:21
-
neiedot pases tiem, kas kopā ar latviešiem gāja uz barikādēm un cīnījās par neatkarību, nebija kļūda bet apzināta darbība - viens no pirmajiem mūsu kampēju “pasolīja un uzmeta” gājieniem.
bet vispār, šis temats tomēr IR apnicis. jo vilciens sen ir aizgājis.
autors: rv 12 Maijs, 2009, 14:59
-
‘’ Satriecoša loģika ‘’ loģika JET rakstītajā komentārā - likumsakarīgs 20-it gados īstenoto reformu galarezultāts.
Nav brīnums, ka Eiropas civilizētajās valstīs tagad stāsta anekdoties par ‘’ jaunajiem čukčām ‘’:
‘’Bārā ar draugiem pie alus kausa viņi smejoties par Latviju: kā var valsti tā nolaist un vēl ņemt milzu aizdevumus, kurus nekad nevarēs atdot? Mēs viņiem esam kā varoņi kādreizējās anekdotēs par čukču.'’ ( Vestards Šimkus. Nav iespējams izpatikt katram'’ - Diena.lv ).autors: Edge 12 Maijs, 2009, 23:04
-
“Diemžēl no otras puses līdz šim ir bijuši tikai pārmetumi par kvazi cilvēktiesību pārkāpumiem un ultimatīvām prasībām dot! Dot otru valsts valodu, dot krievu skolas, kuras arī turpmāk finansētu no valsts kases, dot vēlēšanu tiesības utt.”
————————————-
Vai tad PSRS nedeva latviešiem latviešu skolas arī par budžeta naudu? un pat augstāko izglītību, ja nemaldos, arī latviešu valodā… Ja jau tas bija slikti, tad jau neko…
Un tomēr vajadzētu izveidot vēl vienu komisiju, lai saskaita, cik Latvijai zaudējumus ir nodarījuši Zviedrija, Vācija un citi… Lai VISI mums ir parādā!autors: Dignus 13 Maijs, 2009, 10:00
-
“Vai tad PSRS nedeva latviešiem latviešu skolas arī par budžeta naudu? un pat augstāko izglītību, ja nemaldos, arī latviešu valodā”
To DIGNUS! Mēs bijā viena no savienības (Latvijas padomju republika), nevis Krievija, nevajag jaukt statusus! Mēs bijām vairāk vai mazāk autonomi ar savu valodu, nevis svešā valstī.Tāpēc nevajag tagad kādam pateikties par izglītību savā valodā!autors: Agi 13 Maijs, 2009, 10:20
-
tb ar Krieviju domāju - Krievijas PFSR!
autors: Agi 13 Maijs, 2009, 10:24
-
Man šķita mēs šeit diskutējam par etnovēsturiskiem jautājumiem nevis ekonomiku. Tas, ka pie varas visu laiku bija un ir labējās latviešu partijas, tomēr nenozīmē, ka “visu varu” kreisajiem, kuri pamatā ir ne tik daudz kreisi kā promaskaviski noskaņoti. Bet neiejauksim ekonomiku zem šī raksta, par to esmu gatavs diskutēt financenet. lv (zem tāda paša nika). Tiesa diskusija var iznākt pabāla, jo vairs nebūsim pretējās uzskatu frontēs. :-)
P.S> Paudu tikai savu viedokli, kurš balstās ne tikai uz maniem racionāliem apsvērumiem, bet arī to, kā es jūtos atsevišķās dienās savā dzimtajā pilsētā. Man garšo bumbieri, citam āboli, nu ko te padarīsi.
Starp citu, manā skatījumā ideāls variants būtu, ja veterāni beigtu karot savā starpā (rodas iespaids, ka karš būtu beidzies vakar nevis pirms vairāk kā 60 gadiem), bet vienā dienā gadā (ne 16.martā un ne 9.maijā) kopīgi, neatkarīgi no tā, kurā pusē karojoši, noliktu ziedus gan pie Brīvības pieminekļa (ja atbrīvotāji, tad jau sanāk, ka par Latvijas brīvību cīnījušies), gan Uzvaras pieminekļa. Kopā sadzertu tos 100g un klusumā atcerētos to nolādēto karu, kurš aiznesa vairāk dzīvību nekā jebkurš cits karš pasaules vēsturē. Bet tas ir sapnis vasaras naktī un nekas vairāk. Jo, ja pat veterāni būtu gatavi iet viens otram pretī un samierināties, tad to nepieļaus visādi osipovieši, lindermani, ždanokas u.tml., kuriem citādi zustu augsne pastāvēšanai. Kā arī nav leģionāru stilā svinēt skaļi, bet bijušajiem sarkanarmijiešiem klusi svētki nav svētki. Stils dažāds. Arī tāpēc iznāk segregācija abu pušu starpā. Pesņas un pļaskas nav visiem pieņamas.
autors: jet 13 Maijs, 2009, 10:45
-
Iesaku izlasīt interviju ar Inesi Feldmani
http://www.nra.lv/zinas/22175-ii-pasaules-kars-cita-versija.htm
autors: Rudīte Kalpina 13 Maijs, 2009, 11:39
-
Kas attiecas uz skolu jautājumu, mana nostāja ir vienkārša. Vai nu valsts apmaksā skolas tikai valsts valodā kā tas ir lielākoties Eiropā un minoritāšu skolas ir privāta rakstura vai arī apmaksājam pilnīgi visiem.
Man šķiet nepieņemami, ka krievu skolas jāfinansē no valsts, bet uraiņu skola no privātiem līdzekļiem. Bet katram ir tiesības iegūt izglītību savā valodā (arī citā valstī). Jautājums ir tikai par finansēšanas avotiem.Zaudējumu komisija - bez komentāriem. Kārtējais veidojums, kurš dara nevienam nevajadzīgu darbu. Pat vēsturnieki nevarēs izmantot tos rezultātus, jo aprēķina metodika vismaz man ir pilnīgi nepieņemama.
autors: jet 13 Maijs, 2009, 11:46
-
Pirms R.Kalpiņas ieteiktās intervijas lasīšanas ikvienam iesaku sākotnēji NRA izlasīt kādu citu – ‘’ Visgudrākie tagad tie, kas nav oduši pulveri'’.
Īpaši ‘’imagine’’ cienītājiem, - ja ‘’sapņotāji’’ vēlas labāk izsprast negatīvās tendences iemeslus ( ‘’osipoviešu, lindermanu, ždanokiešu u.c. kononoviešu slavinātāju skaita pieaugumu) , tad der padomāt
par cienījamā Sarkanarmijas veterāna I.Briežkalna aicinājumu:
‘’ – Lai vismaz uz priekšu tā neturpinātos, varbūt ceturtā vara var panākt, ka tiek izveidota komisija (kaut vai ar prezidentu priekšgalā) mūsu atjaunotās neatkarības perioda, šitās trakās tautas apkrāpšanas izvērtēšanai.’’
p.s.
JET nesapņo par ideālo, - padomā ar galvu, - vai saprātīgi ir aicināt brāļoties mūsu Visvaldi Lāci & leģionārus ar kādu tādu veterānu V.Kononovu ( zinot pašreizējo Krievijas nostāju pret dažu veterānu izdarītajiem ‘’varoņdarbiem’’ ) ?autors: Eddge 13 Maijs, 2009, 12:36
-
Izlasīju gan rakstu un arī to garo komentāru krievu valodā. Šermuļi pār miesu pārskrēja. Biju jau lasījis ko līdzīgu arī līdz tam. Skolas obligātajā literatūrā bija Gunara Janovska romāns “Pēc pastardienas”, kas faktiski ir autora sireālas atmiņas par pēckara dienām klīstot pa vāczemi, jo vērmahts ir izjucis, visur haoss un padomju armijas, teiksim tā, uzvedība.
Ir lietderīgi laik pa laikam palasīt šādus tekstus, - lai atmiņu atsvaidzinātu. Tomēr šai taisnībai ir viena liela ķibele. Tā ir tik šausminoša, ka raisa tikai naidu, nevis sapratni. Bet ne jau naidīgu nākotni vēlamies, kurā viens otram pieminēsim pagātnes grēkus un salīdzināsim, kurš bija lielāks maitasgabals. Man vispār ir duāla situācija - viens vectēvs tipiski atbilda okupanta definīcijai. Jauns ienāca Latvijā kā sarkanās armijas ierindnieks un palika šeit uz dzīvi, apprecēdams vietējo latvieti. Otrs - piespiedu kārtā iesaukts leģionā. Un galvenais jautājums ir tāds - vai man pietiktu dūšas, ja viņi būtu vēl dzīvi, sejā pateikt - “Tu esi okupants” jeb “Tu esi fašistu pakalpiņš”, zinot, ka bez viņiem nebūtu manis paša. Nu nebūtu dūšas. Es pats esmu šīs lielās cūcības blakne. Un tādu “polukrovku” kā es ir pa pilnam Latvijā.Man rakstā vislabāk patika šis teksts: “latvieši vāciešus uztvēra kā mazāko ļaunumu … Skaidrojot vēstures notikumus, vajag ņemt vērā latviešu tautas noskaņojumu, jo tas ir svarīgs izpratnes elements.”
Man šķiet daudzi neņem vērā, ka domstarpības šajos jautājumos rodas ne tikai racionālu, bet tīri atšķirīgas uztveres dēļ. Nu, piemēram, piedāvā man iedzert, es atsakos. Otrs padomā - es viņu necienu, es nedzeru tāpēc, ka necienu viņa svētkus, tāpēc, ka ienīstu viņu tautību. Bet tas, ka es vienkārši nedzeru, neienāk prātā, jo apriori tiek pieņemts, ka visi veči taču dzer! Vai arī, ja saku, ka 9.maijam jābūt klusai piemiņas dienai, tad mani nosauc par fašistu. Kāpēc? Varbūt tāpēc, ka klusi uzvedās zaudētāji, bet uzvarētājiem pieņemts svinēt tā, lai visi dzird. Bet es nejūtos ne kā zaudējāts, ne uzvarētājs. Nebija jau vairs suverēnas Latvijas, lai tā varētu uzvarēt vai zaudēt. Latvija karā nepiedalījās. Tā tika likvidēta jau 1940. ātri un klusi.
Vispār WWII faktiski uzvarēja tikai viena valsts - ASV, jo no krīzes nomocītas tā kļuva par plaukstošu, ko vēl vairāk pastiprināja Bretonvudsas sistēmas ieviešana. Visas pārējās cieta tādus zaudējumus, ka par kādu uzvaru tur var būt runa - viena vienīga postaža.autors: jet 13 Maijs, 2009, 14:31
-
Šis karš bija viens no drausmīgākajiem zaudējumu ziņā, salauztu likteņu ziņā. Un vienlaikus tas bija varoņu karš vārda vistiešākajā nozīmē. To nevar un nekad nevarēs salīdzināt ar Vjetnamu, Afganistānu vai Irāku, kas bija tikpat baisi piedzīvoto šausmu ziņā, ko mēs visi šodien arī atzīstam. Cilvēki, kas cīnījās šajā karā, vienalga vai tie bija latvieši,krievi, angļi, franči, itāļi, amerikāņi un pat daži vācieši paveica neiespējamo balansējot uz dzīvības un nāves robežas. Cilvēka iespēju robežas šajā karā sasniedza neiedomājamus mērogus. Es es šeit nedomāju tikai tos cilvēkus, kas piedalījās karadarbībā, bet arī visus parējos, kas šai karā tika ievilkti. Un es patiesi nesaprotu, kāpēc neļaut cilvēkiem pieminēt to, kas varbūt bija viņu dzīves viens no svarīgākajiem notikumiem. Ja kādam tas ir tik svarīgi, tad lai viņi to atzīmē. Bet oficiālās valsts norobežošanās no tā, vai retorika ap to, liecina tikai par valsts varas necieņu pret daļu tās iedzīvotāju un vēstures sliktu pārzināšanu.
autors: milda 14 Maijs, 2009, 09:36
-
Milda, faktiski ir ļoti maz to, kas ir pret šo dienu. Šķēpi tiek lauzti par to, KĀ jāsvin svētkus (jebkurus). Nu, paņemsim kaut vai 18.novembra salūta skatītājus uz Akmens tilta. Latvieši skatās klusēdami, krievi svilpj, vicinās ar rokām, kliedz “urrrā!”. Latviešiem nākas paciest šo bravūru. Savukārt, krievi nesaprot, par ko tie latvieši pukojas, esam taču dzīvi cilvēki, ar emocijām. Kas tur slikts, ka izrādām savu sajūsmu?! Latvieši nodomā - krievi lecās. Krievi nodomā - tie latvieši ir gan nūģi. Būtībā vēsturi pat nav nepieciešams iejaukt, runa ir par atšķirīgām kultūras vērtībām. Tieši tāpēc ir zināms strupceļš.
autors: jet 14 Maijs, 2009, 10:40
-
Tagad arī skaidrs, kāpēc Rīgā aizliegts praids - tur noteikti svilps, vicinās ar rokām un kaut ko klaigās :)
autors: Ingars Rudzītis 14 Maijs, 2009, 12:54
-
Kurš gan teica, ka gājiena nebūs…šis aizliegums ir tikai tīri teorētiski pirmais solis procedūrā. Gan jau rīt būs kārtējā sensacionālā ziņa, ka aizliegums apstrīdēts un gājiens notiks. Visi domē paliks skaisti, tīri un gejiem 6dien svētki. Vienīgie, kas nebūs ar visu apmierināti - Dimiteru ģimene!
autors: Agi 14 Maijs, 2009, 13:44
-
Mildai, kas raksta > Ja kādam tas ir tik svarīgi, tad lai viņi to atzīmē. Bet oficiālās valsts norobežošanās no tā, vai retorika ap to, liecina tikai par valsts varas necieņu pret daļu tās iedzīvotāju un vēstures sliktu pārzināšanu.
Vispār jau “Kristāla nakts” ideju un izpildījumu nacistiskajā Vācijā arī pavisam noteikti pārstāvēja zināma daļa Vācijas iedzīvotāju. Kā lai tos nerespektē, vai ne? Dīvaini, ka šodienas federālās republikas amatpersonas nerīko līksmus atceres pasākumus vietās, kur notika izrēķināšanās ar ebrejiem, vai ne?
Šausminoši, kā izskalotas latviešu smadzenes… Vai tikai te salasījusies tāda kompānija ar “izlīdzinātiem” uzskatiem?autors: Zenta 14 Maijs, 2009, 21:09
-
Mani tāda manis ievēlēto politiķu kopā tusēšanās ar krieviņiem par manis maksāto nodokļu naudu vēl vairāk stimulētu no šīs valsts evakuēties. Domāju, ka ne mani vienīgo. Domāju arī, ka Igaunijā kaut kas tāds nebūtu iespējams.
autors: Andris 15 Maijs, 2009, 08:11
-
Kad strīdā trūkst argumentu, viņš sāk interesēties par oponenta nacionalitāti… (c)
autors: Dignus 15 Maijs, 2009, 08:53
-
Nekādas nacionalitātes - ‘’30.04.2009. Puse (53 %) iedzīvotāju Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu uzskata par nozīmīgu svētku dienu. Šādus datus uzrāda mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia 2009.gada aprīlī veiktais pētījums.'’ - un ja 47%-iem
4. maijā nekādas svētku dienas nava, tad uz ko virzās Latvijas sabiedrība (ņemot vērā arī kaislības ap 9.maiju un 13. janvāra notikumus VecRīgā )? - jau drīzumā ziņu aģentūras pieminēs vēl vienu valsti ? - ‘’ May Day turns violent across Europe Clashes in Turkey, Germany, Greece; rival French unions rally together ‘’
http://www.msnbc.msn.com/id/30515229/autors: Edge 17 Maijs, 2009, 22:19
-
[…] Es biju Uzvaras parkā, izdzīvoju un atgriezos transformēts Autors: Ingars Rudzītis @ 13:26 Kategorijas: Sabiedriskās attiecības Par 9. maiju un Latvijas identitātes problēmām jau esmu rakstījis. Bet šoreiz tāds personīgāks piedzīvojums. […]
autors: Ingars Rudzītis » Es biju Uzvaras parkā, izdzīvoju un atgriezos transformēts - Nozare.lv 10 Maijs, 2010, 13:26