Virsrakstā apzināti nav jautājuma zīmes, jo tēma ir nevis jautājoša bet izskaidrojoša. Iespējams, riskēju pilnībā sacelt pret sevi žurnālistu community un sagraut savu biznesu, bet īstais vaininieks ir Roberts G. Pikards, Zviedrijas Jonkoping University profesors (ak, šie zviedri, kurā brīdī viņi kļuva tik ļauni?).
Lai nu kā, šis ir izlasīšanas un pārdomu vērts. Mans jautājums – vai profesora ieteiktais risinājums vispār ir iespējams tik mazā valstī kā Latvija?
Žurnālisti uzskata, ka viņu darbs ir ja ne gluži svēts, tad ļoti morāls un ka laikraksti ir gandrīz vienīgais demokrātijas balsts. Taču žurnālisti ir pelnījuši zemas algas. Alga ir atlīdzība par radīto vērtību un vienkārši sakot - mūsdienās žurnālisti nerada nekādu vērtību. Kamēr netiks atrisināta šī problēma, nekāda pāreja uz blogiem, tvītošanu vai online publikāciju abonēšanu neglābs laikrakstu brūkošos biznesa modeļus.
Kur rodas vērtība?
Žurnālisma sniegtās vērtības ir funkcionalitāte, emocionalitāte un pašizpausme.
Funkcionāli: sniedz noderīgu informāciju un idejas.
Emocionāli: piederības un community sajūtu, drošību un nomierinājumu.
Pašizpausme: lasītāji identificējas ar laikraksta viedokli un pasaules uztveri, kā arī rod iespēju izpaust savu viedokli.
Visām šim emocionālajām vērtībām senāk bija arī ievērojama monetārā vērtība. Taču šodien tā vairs nav. Senāk informācijas avota (laikraksts, TV ziņas, radio) sagatavošana un īstenošana maksāja lielu naudu un attiecīgi, ierobežoja informācijas avotu skaitu. Kā zinām – deficīts ir dārgs. Taču šodien informāciju radīt un pasniegt pasaulei var gandrīz ikviens (ja vien ir interneta pieslēgums). Attiecīgi – ar informāciju vairs nevar pelnīt, jo to var iegūt no neskaitāma avotu daudzuma. Un diemžēl, arī žurnālista darba vērtība ir tuvu nullei.
Laikrakstu peļņas formula ir vienkārša: informācijas vērtība + reklāmas ieņēmumi. Taču reklāmdevējus neinteresē žurnālisms, vienīgi lasītāju/skatītāju skaits ko tas spēj radīt.
Cik vērti ir žurnālisti?
Tātad, žurnālisma galvenā ekonomiskā vērtība nebalstās uz tā zināšanām, bet uz tā spēju izplatīt zināšanas citiem. Šajā procesā trīs pamatfunkcijas vēsturiski ir radījušas vērtību: pieeja informācijas avotiem, ziņas svarīguma izvērtējums un tās efektīva pārraide.
Žurnālisti vēsturiski spēja atrast informācijas avotus, kas plašākai sabiedrībai nebija pieejami. Ziņas svarīguma izvērtējums ir nepieciešams, jo no visa lielā informācijas daudzuma žurnālisti spēja atlasīt svarīgāko un interesantāko. Efektīvai pārraidei ir nepieciešama spēja sagatavot un pasniegt informāciju atvēlētajā laikā un telpā.
Šodien visu šo funkciju vērtību grauj modernās tehnoloģijas, kas ir norāvušas ekskluzivitātes plīvuru informācijas avotiem un devušas iespēju ikvienam indivīdam pārraidīt ziņas citiem. Pie tam, šo darbu šie cilvēki veic brīvprātīgi, bez maksas (kā, piemēram, es).
Labi apmaksātam darbam nepieciešamas unikālas zināšanas, spējas un pieredze - lietas, kas nav masu produkts. Žurnālista darbs šodien ir kļuvis par masu produktu. Lielākajai daļai žurnālistu ir vienādas iemaņas un zināšanas. Viņiem ir vienāda pieeja ziņām, viņi meklē vienus un tos pašus informācijas avotus, uzdod līdzīgus jautājumu un rada salīdzinoši vienādas publikācijas/ziņu sižetus.
Ziņu industrijā informācijas vākšanu nosaka standartizētas ziņas definīcijas, kas rada standartizētus rakstus standartizētos formātos, kas tiek pasniegti standartizētās formās. Rezultāts ir ārkārtēja līdzība un minimāla diferencēšanās.
Piemērojies vai mirsti.
Lai žurnālisms izdzīvotu, tam jāatrod jauni veidi informācijas vākšanai, apstrādei un izplatīšanai tā, lai saturs, ko saņemtu lasītāji, skatītāji un klausītāji nebūtu atrodams citur. Saturam jābūt pietiekoši vērtīgam, lai lietotāji būtu gatavi par to maksāt samērīgu cenu.
Un šeit nepalīdzēs tikai jauno tehnoloģiju izmantošana. Mūsdienās žurnālistus informācijas meklēšanai rosina aktīvi izmantot specializētas weblapas, sociālos tīklus, blogus utt. Lai arī tie visi sniedz derīgu informāciju, tās vērtība ir debatējama, jo jebkurš indivīds, kurš vēlas to atrast, spēj to izdarīt pats.
Profesora Pikarda raksta pilnais teksts ir atrodams šeit.
25 komentāri
-
skaista teorija, bet… zurnaalistu veertiiba ir analiize, bulshita filtrs, ticamiibas moments un gramatika. pasaki kuraa blogaa es to varu atrast? lietotaaju saturs - blogi, tviiti u.c. ir miskaste, man vajag kaadu, kas izrokas tai cauri, analizee informaaciju, paarbauda, apkopo, izlabo kljuudas un pasniedz to man ar riita kafiju.
autors: sas 29 Maijs, 2009, 23:35
-
Labiem Žurnālistiem Rietumu pasaulē bezdarbs nedraud, vienalga vai laikraksts iznāk papīra vai elektroniskā formātā.
Latvijas žurnālistikas krīze ir sekas mācību iestādēs iepotētajam mītam par to, ka ziņai jāsatur tikai atreferēti fakti. Fakti Interneta laikmetā pieejami ikvienam, tam zviedru profesoram ir taisnība. Taču Rietumu žurnālists ir apmācīts nebaidīties no ziņas izvērtējuma no pilsoniskā viedokļa. Piemēram, ja viņam blēdīga vai dumja amatpersona stāsta bullšitu no sērijas ka “Eiropā dara tā”, tad nevis atreferē to, bet pajautā nākamā jautājumā, kurā valstī konkrēti tā dara, un vēl papildus sameklē tai pašā Internetā faktus, uzrakstot vai politiķis melo vai ir nekompetents. Tādi žurnālisti diemžēl ir retums, lielajās avīzēs pa 2-3, bet portālos un ziņu aģentūrās nav manīti vispār.autors: pats 30 Maijs, 2009, 08:45
-
autors un komenteetaajs “pats” arii nezina atskiriibu starp dazaadiem zurnaalistiem - vieni raksta zinjas, otri komentee, treshie izmeklee, ceturtie intervee utt. tiem, kas raksta zinjas pareizaa zinju formaataa bez sava viedoklja JAU TAGAD sanjem maz, tie parasti ir iesaaceeji kas censhas izsisties taalaak un kljuut par komenteetaajiem un izmekleetaajiem :) respektiivi rakstam un komentaaram nav jeegas.
autors: sas 30 Maijs, 2009, 10:25
-
SASam pilnīga taisnība. bez žurnālistiem tajā blogu, tvitu utt. miskastē sen būtu noslīkuši (interesanti, vai to sviestu kāds cits arī lasa, izņemot pašus autorus?). bez tam ne visi ir gatavi stundām rakties internetā, lai ‘varbūt’ atrastu to informācijas drusku, kas konkrētajā brīdī vajadzīga. un par tādu žurnālistikas funkciju kā apkopotas un strukturētas informācijas piedāvāšana cien. profesors izskatās nemaz nenojauš.
autors: outsider 30 Maijs, 2009, 11:45
-
Visumā jāpievienojas šai rakstā vēstītajam… vēl ir kāda izeja: žurnālisties nav jāiesaistas tikai citu notikumu atreferēšanā un tālākā prāta “pārvārīšanas” procesā, bet - ARĪ PAŠAM JĀBŪT NOTIKUMA PIRMAVOTAM. Pašam jātaisa procesi. Caur publicistiku, caur notikumu organizēšanu. Te iespējas ir 1000šiem, piem. veido saietus, šovus (kā vietējās komerctelevīzijas - aiz zemajiem reitingiem), koncertus, un vēl un vēl.
autors: raitis_sametis 30 Maijs, 2009, 12:58
-
Nu principaa shis bloga ieraksts lieliski paraada, kaapeec zhurnaalistiem tomeer ir veerts maksaat algu… Kaut vai taapeec, ka profesionaalis tomeer atradiis pareizu terminu sheit izmantotaa “zhurnaalisms” vietaa. 2kaart, SAS ir taisniiba, lai arii cik populaari masaas vareetu buut blogi, tie NEKAD nevarees aizstaat profesionaala zhurnaalista darbu. Raiti, ja zhurnaalists ir NOTIKUMA pirmavots, sorry, tad vinsh vairs nav zhurnaalists, bet gan pasaakuma un notikuma organizeetaajs. Ar zhurnaalistiku, tam mazs sakars.
autors: Tiina 30 Maijs, 2009, 16:29
-
piedāvāju pirmo teikumu redakcijā “Virsrakstā apzināti nav jautājuma zīmes, jo raksts ir nevis jautājošs, bet paskaidrojošs.”
autors: haralds 30 Maijs, 2009, 22:35
-
Par to žurnālistu darba morāliskumu gan bieži rodas šaubas. Piemēram, nesen delfos bija informācija ar virsrakstu, ka pieaug iedzīvotāju skaits, kas tic drīzai ekonomikas atlabšanai (vai kaut kas uz to pusi). Iedziļinoties rakstā, atradu tur, ka pesimistiski noskaņoto skaits ir samazinājies no 66% uz 62%. Ja vēl ņem klāt vēlēšanu tuvumu, tad nerodas liela ticība šī raksta morāliskumam.
Nu un varbūt tas ir vēl viens aspekts, par ko viņiem maksā, un daži uzskata, ka ir vērts to darīt.autors: kaspars 31 Maijs, 2009, 21:59
-
ups, no 66 uz 64%
autors: kaspars 31 Maijs, 2009, 22:01
-
būtu tu žurnālists, varbūt komatus korekti saliktu.
autors: ilze 1 Jūnijs, 2009, 15:33
-
Re: Ilzei.
Nē, to izdarītu korektors :)autors: Ingars Rudzītis 1 Jūnijs, 2009, 15:37
-
Re: sas un outsider.
Informācijas apkopošanai un filtrēšanai ir milzum daudz iespēju salikt kaut tos pašus RSS, Google alertus, Twiteri (rūpigi izvēloties, kam sekot). Bet ja infomācija jūs interesē tikai vienreiz - pie rīta kafijas, tad avīze jums ir labākā izvēle (taču nekad neuzzināsiet, ko žurnālisti nav izvēlējušies nopublicēt un pasniegt jums sagremošanai).autors: Ingars Rudzītis 1 Jūnijs, 2009, 15:43
-
Tātad - žurnālisti saņem maz, jo rada nekvalitatīvus materiālus!
Kuras profesijas pārstāvji tādā gadījumā rada super, truper kvalitāti un pievienoto vērtību?
Varbūt PR? :)
Rakstā aprakstītos argumentus varētu piemērot vismaz 90% citu profesiju.autors: Sandra 1 Jūnijs, 2009, 15:43
-
Turklāt es šaubos, ka vidusmēra Pršiks saņem vairāk kā vidēji žurnālists…
It īpaši šobrīd!autors: Sandra 1 Jūnijs, 2009, 15:45
-
diemžēl Ingars R nav pētījis žurnālistiku - viena autora citāts - kas no tā?! tādējādi šim komentāram manās acīs vērtība ir 1 (10 baļļu skalā)
autors: martar 1 Jūnijs, 2009, 16:34
-
aha, un šitās fīčas tā arī arī izanalizēs un pateiks, ko katrs konkrētais notikums nozīmē? te jau mums arī rodas sabiedrība, kas tālāk par vienu atsevišķu faktu neredz.
starp citu, paskatīsimies, vai pēc 5-10 gadiem kāds vēl atcerēsies tādu profesiju kā PR speciālists. par to, ka žurnālista profesija gan būs, nav šaubu.autors: outsider 1 Jūnijs, 2009, 16:44
-
Re: martar
Šis gan ir bloga ieraksts, nevis publikācija laikrakstā.Re: outsider
Par to, kāpēc PR dzīvos mūžīgi mūžos, noteikti pacentīšos nākošreiz uzrakstīt :)autors: Ingars Rudzītis 1 Jūnijs, 2009, 16:49
-
Rudzīškungam tik blogot un blogot, re, kā atkal raksts izraisa kaudzi komentu!!
autors: Agi 1 Jūnijs, 2009, 23:48
-
‘’(.) re, kā atkal raksts izraisa kaudzi komentu!! ‘’ - iespējams, ka ‘’kaudzi'’ salīdzinot ar…….Agi ‘’kaudzīti'’ ? Jo izskaidrot, kas ir I.G raksta virsrakstā minētās ‘’mazās algas'’ ( cipars ar četrām nullēm tugrikos ? ), iespējams, spēj tikai vēl lielākas ‘’kaudzes'’ taisītājs !
autors: Edge 2 Jūnijs, 2009, 13:11
-
p.s.
Ir viens tāds, par kuru smējās un vēl var izsmieties:
Райкин - Сила слова
http://www.youtube.com/watch?v=Qx-f_TeJrFoautors: Edge 2 Jūnijs, 2009, 13:14
-
Piemēram, finanšu jomā Latvijā vispār nav žurnālista, kas spēj daudz maz normāli aprakstīt notikumus, kur nu vēl sagatavot plašāku analīzi. Ir tikai centieni starp “speciālistu” citātiem salikt saikļus, komatus un kaut kur dzirdētus (bet pašam nesaprotamus) skaitļus. Nedaudz skumji par to. Bet nekas, var droši šķirt pāri visus rakstus, kur iekšā nav tikai sausi fakti :)
autors: JānisJurisValdis 3 Jūnijs, 2009, 13:48
-
‘’ (.) daudz maz normāli ….'’ - man gan nav skumji, bet nāk smiekli, - jo vēlreiz un vēlreiz skatos humora sižetu par propagandistu (PR-istu) Fedju (alias A.Raikins).
Vajag vairāk smaidīt un smieties, jo tas ir veselīgāk nekā vaimanāt.autors: Edge 3 Jūnijs, 2009, 16:03
-
Es vairāk piekrītu autoram, nekā nepiekrītu - un tieši par to PVN. Es neapstrīdu, ka faktu analīze un gramatika, kā arī valodas stils nav tas, kas būtu jākritizē, bet tas, ka lielākā daļa žurnālistu atgremo labi zināmos stereotipus nav lieta uz ko norāda šī bloga autors un arī pieminētais pofesors. Meklēt jaunas tēmas un jaunus dzīves ceļus ir absolūtu mazākās žurnālistu daļas vīzija par savu sūtību!
Viens piemērs no manas mietpilsoņa domāšanas - kāpēc jāraksta, ka kārtējā veikala aizslēgšana ir kas traģisks - varbūt šīs konkrētās situācijas gadījumā ir jāpadomā, ka beidzot jāmaina mistiksā cilvēku radītā kārtība - iepirkšanās. Neko nomācošaku es nepēju iedomāties, kā strādāt par pārdevēju veikalā… u.tt.autors: Laiks 12 Jūnijs, 2009, 13:54
-
Es gan gribētu pievienoties tam, ko raksta Ingars, bet tikai ar citu nosaukumu - Kāpēc avīzes ir pelnījušas, ka tās nelasa. Gribu piekrist autoram, mēs vairs nemeklējam laikrakstos faktus vai informāciju - to lielā mērā, tagad var atrast interneta vidē. Mēs meklējam pievienoto vērtību - to, ko mēs internetā neatradīsim. Taču tā vietā, lai radītu papildus vērtību, laikrakstu vadītāji un redaktori cīnās par savu izdzīvošanu līdzīgi, kā to dara mūsu valsts vadītāji - samazina izmaksas, samazina štatus, samazina apjomus, nevis meģina ar savu komandu radīt tādus rakstus un meteriālus, kurus visi vēlētos izlasīt. Man pēdējā pusgada laikā nav gadījies gandrīz neviens raksts, kas būtu pamudinājis sameklēt avīzi un to izlasīt, un ja ir bijuši gadījumi, kad ierosmi ir devis, kāds virsraksts, tad visbiežāk pēc raksta izlasīšanas nākas vilties. Kur gan ir inovatīvā pieeja, ko žurnālisti tik ļoti paģēr no mūsu valsts vadītājiem? Kur ir redaktoru īpašais redzējums, kas liktu mums alkatīgi norīt katru rindiņu un pirmajiem būt lietas kursā par to, ko rakstīts. Šķiet laiku pa laikam tas izdodas vien dzeltanajai presei. Tāpēc likumsakarīgs ir arī rezultāts - avīzes nelasa. Man grūti spriest, kur ir tā vaina - laikrakstu vadībā redaktoros vai pašos žurnālistos, taču fakts paliek fakts.
Un vēl es ar nepacietību gaidu, kādu analītisku rakstu Latvijas presē par to, kādi ir mūsu valsts izdevumi - cik konkrēti naudas tiek tiek tērētas konkrētiem izdevumiem - policistu algām, pensijām, cik saeimas deputātu mašinām, un cik daudz tas ir no visiem kopējiem izdevumiem. Lai to uzrakstītu ir nepieciešams labs žurnālista darbs, laba informācijas avotu pārzināšana un protams arī labi informatori. Tas varbūt arī palīdzētu valdībai saprast, kuras ir tās izdevumu pozīcijas, kas jāsamazina. Būtu labs ieguldījums.autors: milda 12 Jūnijs, 2009, 16:19
-
[…] Kāpēc žurnālisti ir pelnījuši zemas algas […]
autors: Ingars Rudzītis » Par ko šogad rakstīju? - Nozare.lv 14 Decembris, 2009, 09:22