3. jūlija pēcpusdienas lielākā sensācija, kas daudziem noteikti lika aizrīties ar kafiju, bija ziņa par laikrakstu “Diena” un “Dienas Bizness” pārdošanu zināmiem cilvēkiem ar nezināmu kapitālu. Ziņa momentā “apskrēja” faktiski visus Latvijas medijus.

Tie kas noreaģēja ātri, paspēja redzēt A. Ašerādena paziņojuma video, kas gan ļoti ātri pazuda no Facebook, DB.lv un Tribine.lv

Pēc tam sākās jautājumi – kas ir pirkuma finansētāji un kāpēc šajā mediju krīzes laikā viņi pērk šīs avīzes? Baumas un visdažādākās versijas (Telegraf, Baltic Business News, Pans Kleksis.) turpinās joprojām un turpināsies līdz 8. jūlijam, kad Tallinā tikšot atklāti pircēji.

Tikmēr abu laikrakstu vadība atkārto solījumus, ka abos laikrakstos, kuros ir mainījušies gan darbinieki, gan dizains, redakcionāli un ētiski nekas nemainīšoties (Dienas bizness un Diena) Laikraksti paši nostādīti neapskaužamā situācijā, kurā par savas pārdošanas darījumu spiesti rakstīt varbūtības formā nezinot visas darījuma detaļas. Izskatās, ka mierīgas brīvdienas nebija nevienam no šajos laikrakstos strādājošajiem.

Un tīri no PR viedokļa - vēlā piektdienas pēcpusdienā nepilnīgi informēt kolektīvu un pasauli par mega darījumu (it kā 45 miljoniem latu) nav gluži pats smalkākais tonis. Taču visnesaprotamākā ir šī 5 dienu pauze. Kāpēc vairot neziņu un baumas? Kāpēc visu informāciju nepasniegt vienā dienā? Ja to pilnīgi un pienācīgi nevarēja izdarīt 3. jūlijā, tad visu infrormāciju būtu iespējams pasniegt vienotā paketē 8. jūlijā. Neviens taču nopietni nevar apgalvot, ka pašreizējā ažiotāža bija neprognozējama un informācijas trūkumā vainojamas dažas nenokārtotas formalitātes, vai arī cerība, ka patiesie īpašnieki tiešām nevienu neinteresēs?  

Tik ievērojama darījuma publiskošanā pieļautas kļūdas, kas veicina, iespējams, pilnīgi nepamatotu baumu un aizdomu rašanos. Tagad atliek gaidīt 8. jūliju. Tad jau redzēs. Lai nu kā, izskatās, ka darījuma līdzšinējais publiskošanas plāns nav bijis līdz galam izstrādāts un pārdomāts.