Pēdējos mēnešos dažiem gājis labi, dažiem gājis slikti (ok, daudziem gājis slikti). Skaidrs ir tas, ka nekas vairs nav kā “treknajos gados”. Kaut gan, cik normāli tie bija, lai pēc tiem tagad tā skumtu? Kā redzam, treknums agri vai vēlu noved pie pāragras nāves.

Šoreiz par vienu Viljama Teilora tekstu, ko izlasīju jau jūnijā un ik pa laikam pārlasu. Jo tas ir lielisks.

Ja vēlaties aktīvi gatavoties nākotnei, jums būs jāmainās. Zemāk seko 10 lietas, par kurām mainoties domāt.

1. Vai jūs redzat iespējas kuras citi neredz?
   Marsels Prusts esot rakstījis: “Patiess atklāšanas akts nav jaunu kontinentu atrašana, bet citāds redzēšanas veids.” Veiksmīgākās kompānijas nav vienkārši izkonkurējušas citus. Tās redefinē konkurences noteikumus, pieņemot unikālas idejas pasaulē, kas pilna ar vienādu domāšanu.
2. Vai jums ir jaunas idejas par to, kur varētu meklēt jaunas idejas?
   Viens veids, kā novatoriski risināt problēmas, ir iepazīties ar citu nozaru darbību. Idejas, kas vienā nozarē jau kļuvušas par rutīnu, var izraisīt revolūciju citā nozarē, un sagraut līdz šim esošos kanonus.
3. Labs visiem?
   Līdz šim daudzi jutās komfortabli pelēkajā viduszonā, kur bija visvairāk patērētāju. Pašlaik viduszona ir drupu lauks. Jūs vairs nevariet būt pieņemami labs visiem. Jums ar kaut ko jākļūst par vislabākajiem – esiet lētākie, pieejamākie, elegantākie, krāsainākie… bet “paši, paši”.
4. Ja jūsu uzņēmums rīt bankrotētu, kas pēc tā skumtu un kāpēc?
   It kā vienkāršs jautājums, kas ļauj apzināties svarīgākās lietas.
5. Vai jums ir skaidrs, kā jūsu uzņēmuma pagātne palīdzēs veidot nākotni?
   Psihologs Džeroms Bruners radošuma esenci definē kā spēju izmantot to, ko jūs jau ziniet, lai ietu tālāk par to, ko jūs jau domājiet. Radošums nenozīmē atteikšanos no pagātnes. Vēstures pārskatīšana un jauna interpretācija ļauj attīstīt nākotni.
6. Vai jūsu klienti var bez jums dzīvot?
   Ja viņi var, viņi iespējams tā arī darīs. Gallupa pētnieki identificējuši uzņēmuma un tā klientu saišu hierarhiju: no uzticēšanās uz godīgumu uz lepnumu uz emocijām. Lai pārbaidītu emocijas, Gallup uzdod vienkāršu jautājumu: vai jūs variet iedomāties pasauli bez šī produkta? Protams, ka visi vēlas kļūt neaizvietojami.
7. Vai pret dažādiem klientiem attiecaties dažādi?
   Ja jūsu mērķis ir kļūt neaizvietojamiem, tad jau pēc definīcijas jūs nevariet būt vienādi pievilcīgi visiem. Kaprīzajā un strauji mainīgajā pasaulē uzņēmums saviem vissvarīgākajiem klientiem var demonstrēt uzticību bezbailīgi ignorējot uzņēmuma panākumiem mazāk svarīgos klientus. Ne visi klienti ir radīti vienādi.
8. Vai saņemiet labāko no plašākā cilvēku loka?
   Pārmaiņas grūti veikt vientulībā. Mūsdienās vissvarīgākās idejas var nākt no visnegaidītākajiem avotiem. Lai izmantotu “kolektīvo ģenialitāti” nepieciešama jauna domāšana - esiet pietiekoši ambiciozs, lai risinātu grūtas problēmas, un vienlaikus, pietiekoši pazemīgs, lai zinātu, ka ne jums vienīgajam ir visas pareizās atbildes.
9. Vai esiet uzticīgs pārmaiņu kursam?
   Eksperti mīl kritizēt uzņēmumus par bailēm no pārmaiņām. Taču realitātē daudzi uzņēmumi visu laiku atrodas pārmaiņu procesā. Tie visu laiku maina konsultantus, mētājas no vienas jaunas menedžmenta teorijas uz otru. Kā nopietnu pārmaiņu vadītājam jūsu prioritātēm un metodēm jāpaliek nemainīgām.
10. Vai jūs mācieties tik pat ātri, cik ātri pasaule mainās?
    Pasaulē, kas nekad nebeidz mainīties, vadītāji nevar pārtraukt mācīties. Kā jūs, kā indivīds, spiežat sevi augt un attīstīties, lai jūsu uzņēmums varētu darīt to pašu?

Cik zinu, dažiem lasītājiem no manas latviešu valodas mati ceļas stāvus, metas pumpas, zosāda un citas kaites mocīt sāk. Tad droši lasiet teksta oriģinālu angliski.

Brīvdienu aizņemtībā beidzot esmu piesēdies pie bloga. Jautājums ir reāls, jo ne jau visiem Twitter ir vajadzīgs. Tas joprojām ir jauns un nedaudz apdullinošs komunikāciju kanāls. Tā aizstāvji teiks, ka tas ir lielisks ātru un tiešu komunikāciju kanāls, kas ļauj komunicēt ar visu pasauli. Neapmierinātie teiks, ka tas prasa ļoti daudz laika, faktiski nerada neko jaunu, un izsekot katra lietotāja teiktajam arī ir vienkārši nereāli. Diskusija koncentrējas uz jautājumu par Twittera sniegto ROI no ieguldītā laika vs. sasniegtās publikas lieluma. Latvijas gadījumā, Twitter lietotāju skaits ir mazs un to kopējā aktivitāte ne sevišķi liela.

Taču skaidrs ir arī tas, ka aizvien vairāk privāto uzņēmumu un arī valsts iestāžu vismaz atver savu Twitter kanālu (ne visi no viņiem pēc sākotnējā optimisma noplakšanas turpina tajos aktīvi darboties).

Lai izlemtu to, vai Twitter jums vispār ir nepieciešams, piedāvāju apdomāt 10 lietas:

1. Vārda nosargāšana. Vai jūs vēlaties pasargāt savu vai uzņēmuma vārdu no tā, ka to reģistrē kāds “skvoteris”? Iemesls reģistrācijai šādā gadījumā pat nav vēlme aktīvi izmantot Twitteri, bet pasargāt sevi no trešo pušu nomelnojošām aktivitātēm. Piemēram, Valsts Prezidenta vārdu pavasarī jau kāds bija piereģistrējis un izmantojis.
2. Vai par jums jau runā? Jūsu uzņēmums, produkts, vai sniegtais pakalpojums jau tiek aktīvi apspriests Twitterī. Varbūt ne pārāk pozitīvā tornī. Vai jūs variet atļauties šādas sarunas ignorēt? Lai redzētu, ko par jums saka, izmantojiet meklētājus Twitter.com, Twazzup.com vai kādu no šeit minētajiem.
3. Vai variet sniegt atbildes? Pameklējot Twitterī vārdus, kas saistīti ar jūsu kompetences jomu, redzēsiet, vai cilvēkus tā vispār interesē. Piemēram, jūs esat briļļu tirgotājs. Twitterī daudzi cilvēki interesējas par briļļu cenām, kvalitāti vai citām briļļu tēmām. Būtu tikai loģiski iesaistīties sarunā ar šiem cilvēkiem, jo tie varētu kļūt par jūsu klientiem.
4. Vai jūsu rajonā kāds Twitter lieto? Izmantojiet Twitter meklētājus, lai noskaidrotu, cik un kādi cilvēki jūsu pilsētā vai rajonā (atvainojos, novadā) vispār lieto Twitter. Nebūšu pārsteigts, ja lauku pensionāru sasniegšanai Twitter nebūs pats optimālākais komunikāciju kanāls.
5. Izpētiet mērķauditoriju. Papētiet cilvēkus, kas raksta par jums vai par jūsu nozari. No kurienes viņi ir; cik viņi veci; kas viņus vēl interesē? Varbūt atklāsiet ko jaunu.
6. Konkurences asums. Vai jūsu nozarē ir asa konkurence un svarīgs katrs iespējamais klients? Vai konkurenti jau veiksmīgi izmanto Twitteri? Vai jūsu mērķauditorija sagaida, ka izmantosiet visus jaunos komunikāciju kanālus? Ja Baltkom ir Twitterī, tad tur būs arī Lattelecom.Taču, ja aktīvi darbosies Zelta Zivtiņa, tad OKarte varbūt nedarīs neko (arī LMT kādu laiku neko nav darījis). Tāpēc apdomājiet, vai šāda, gandrīz obligātā, klātbūtne ir nepieciešama jūsu nozarē?
7. Kā jūs pārdodiet? Dažādām precēm un pakalpojumiem ir dažādi klienti, viņu uzrunāšanas un pārdošanas metodes. Ja kādam uzņēmumam (nu kaut vai tai pašai Maximai) piestāv regulāri twītot par jaunākajām preču atlaidēm, tad būs uzņēmumi, kur šāda uzvedība nedos pilnīgi nekādu rezultātu, jo viss notiek personīgo kontaktu laikā.
8. Pirkuma biežums. Ja piedāvājiet masu produktu vai pakalpojumu, tad jūsu nepārtraukta klātbūtne visos iespējamajos sociālajos tīklos un mediju kanālos būs daudz svarīgāka “top of the mind” saglabāšanai, nekā retu un ekskluzīvu preču pārdevējiem.
9. Stabilitāte vai izaugsme? Pieņemsim, jūsu uzņēmuma pakalpojumiem vai produktiem ir ļoti konkrēts un limitēts klientu skaits ar kuriem jums jau ir lieliskas komunikācijas. Jūs variet pajautāt, vai viņi izmanto Twitter, taču ja esošais komunikāciju modelis jau darbojas un nav pieprasījuma pēc kaut kā jauna, tad ko tur lieki pūlēties. No otras puses, ja jums nepārtraukti jāmeklē un jāpiesaista jauni klienti, tad katrs piesaistes veids un kanāls jums noderēs.
10. Iespējas un zināšanas. Vai jums ir cilvēki, kas mācēs un varēs darboties Twitterī?

Vispār jau šie jautājumu jāapdomā vienmēr, pirms izvēlēties par labu darbībai kādā no jaunajiem sociālajiem tīkliem. Viena lieta ir tērēt laiku modes kliedzienam, bet otra - iesaistīties pārdomāti un ar atdevi.

Oriģinālais teksts uz ko balstos ir meklējams šeit.