Devītajam gadam strauji tuvojoties beigām, padomāsim par desmito gadu. Jau pirms kāda mēneša pamanīju trendwatching.com apkopotos “10 crucial consumer trends for 2010”. Neatkarīgi no tā, vai tie attiecas uz Latviju vai nē, ar tiem iepazīties ir veselīgi. Nu kaut vai tāpēc, lai zinātu, kā labāk kaut ko pārdot eksporta tirgos.

1. Bizness kā nevienmēr.
Neierobežots kapitālisms bija izgājis no modes jau pirms šīs krīzes sākuma. Globālajai sasilšanai aizvien vairāk dominējot visus mūsu dzīves aspektus, sociāli atbildīgs un videi draudzīgs darbības modelis kļūst par normu.

Attīstītās patērētāju sabiedrībās uzņēmumiem vēl aktīvāk vajadzēs iekļauties mainīgajā kultūrā. Vairāk atklātības, sadarbības. Saruna ar mērķauditorijām, ierastās vienvirziena komunikācijas vietā. Uzdrīkstēšanās vs. Korporatīvais stīvums.

2. Urbānija.
Pirms simts gadiem mazāk par 5% pasaules iedzīvotāju dzīvoja pilsētās, šodien tas ir jau virs 50%. Visstraujāk pilsētas aug jaunattīstības valstīs. Prognozēts, ka 2050 gadā 70% pasaules iedzīvotāju dzīvos pilsētās.

Aizvien pieaugs to cilvēku skaits, kas ir izvēlīgāki, modernāki un vienlaikus – eksperimentēt kārāki. Tie iedzīvotāji, kas vēl turpinās dzīvot laukos, aizvien vairāk centīsies atdarināt pilsētnieku paradumus. Attiecīgi, aizvien vairāk iespēju tirgū piedāvāt jaunus un netradicionālus produktus.

2.1. Pilsētas lepnums.
Pilsētas iedzīvotāji aizvien vairāk identificēsies ar savu mītnes pilsētu, nevis valsti. Konkrētai pilsētai veidoti produkti un pakalpojumi, kas balstās uz attiecīgās pilsētas tēlu un raksturu, būs labs veids kā uzrunāt pilsētniekus.

• Absolut vodka jau piedāvā degvīnus, kas radīti ar Ņūorleānas, Losandželosas un Bostonas “garšu”.

• Londonas austrumos vairāki bankomāti ieprogrammēti vietējā akcentā/dialektā, nevis standarta angļu valodā.

3. Klientu atsauces dzīvajā režīmā.
Protams, joprojām būs cilvēki, kas savus viedokļus turpinās izteikt pasta vēstulēs, bet lielākajai daļai iedzīvotāju (jūsu produktu un pakalpojumu izmantotājiem) pieejamās tehnoloģijas ļauj izteikt savu viedokli uzreiz un visiem redzami. Vai tas būtu draugiem.lv vai Twitter, indivīdu iespējas pārraidīt savu viedokli uzreiz un visiem ir faktiski neierobežotas.

Radīsies aizvien vairāk pusprofesionālu produktu “apskatnieku”, kuru izteiktajiem viedokļiem izsekot kļūs aizvien grūtāk. Tāpēc aizvien vairāk uzņēmēju jau uzreiz sniegs iespēju komentēt sava pakalpojuma kvalitāti un izmantošanas sajūtu.

4. Izplūdušais lukss.
Luksa nozīme aizvien vairāk izšķīdīs nišas grupu un apakškultūru vērtībās. Vai luksa zīmoli izdzīvos? Kas būs lukss nākošo piecu gadu laikā? Atbilde: lukss ir viss, ko tu ar to saproti. Lukss ir tas, kas ir retums un unikāls. Un būt retam vai unikālam nebūt nav tas pats, kas būt dārgam un lielam. Pašlaik lielai Latvijas iedzīvotāju daļai apmaksāta darbavieta ir lukss. Citiem laiks ar savu ģimeni ir lukss. Laiks pašam sev? Vietējās izcelsmes produkti? Labdarība? Bonusi? Draugi? Ekscentriskums? Nevēlēšanās būt tikai patērētājam? Utt…

Nesatraucieties, ja nespēj uzminēt nākošo “lielo” luksa lietu. Fokusējies uz luksa radīšanu un definēšanu. Paziņo, ka līdz šim ierastais ir “garām” un labākā atbilde ir tieši jūsu jaunajā produktā/pakalpojumā.

4.1. Ierobežotā pieejamība.
Visiem zināms, ka ierobežota apjoma produktu piedāvāšana ir labs veids kā piesaistīt tos, kas grib iegūt kaut ko unikālu vispārējās vienādības jūrā. Tad kāpēc neizmēģināt ierobežotus izplatīšanas kanālus, kā luksu? Nākošgad pārdodiet kaut ko speciālu un iekārojamu tikai kādā konkrētā vietā.

Pircējiem tas atkalrada patīkamo nepieciešamību apmeklēt unikālu veikalu, lai nopirktu unikālu produktu. Šis trends labi sasaucas ar 2.1.

• Ja sanāk apmeklēt Hītrovas lidostas 5. terminālu, tad lietas, ko savos veikaliņos piedāvā Bulgari, Links of London vai Krispy Kreme, ir nopērkamas tikai šajā terminālā.

5. Kopābūšana.
Aizvien vairāk cilvēku turpinās aizvien lielāku savas dienas daļu pavadīt socializējoties internetā. Taču, arī “patusēšana” ar dzīviem cilvēkiem kļūs aizvien populārāka, jo tieši jaunie sociālie mediji rada aizvien jaunas iespējas cilvēkiem pabūt kopā. Latvijā var pieminēt tos pašus “flašmobus”, labdarības talkas vai aizvien pieaugošo “twītapu” skaitu. Lai arī cik tehnoloģiski attīstīti mēs kļūsim, cilvēkiem vienmēr patiks socializēties ar citiem cilvēkiem.

Jebkurai vietai, kas jau piesaista cilvēku plūsmu, jādara viss, lai veicinātu iespējas cilvēkiem satikties un atvieglotu dažādas kopā sanākšanas.

6. Ekoloģisms.
Līdz šim videi draudzīga uzvedība ir bijusi pārsvarā brīvprātīga. Pat nezinot Kopenhāgenas konferences lēmumus, ir skaidrs, ka nākotnē eko draudzīga uzvedība būs obligāta prasība. Video draudzīga darbība un produkti vienkārši būs norma, vairs neatstājot iespēju pircējiem izvēlēties kādu mazāk ekoloģisku alternatīvu.

• Austrālijas pilsētiņā Bundanoon aizliegta dzeramā ūdens tirgošana plastmasas pudelēs. Visi, kas vēlas ūdeni, var to uzpildīt no publiski pieejamiem ūdens krāniem.

• Mehiko, sekojot Sanfrancisko piemēram, ir pilnībā aizliegusi veikaliem izmantot plastmasas maisiņus, kas vēlāk paši nesadalās dabā.

• Lielbritānijas sviestmaižu veikalu ķēde “Pret a Manger”, reaģējot uz okeānu pārlieku izzvejošanu, pārtraukusi piedāvāt tunča sviestmaizes.

7. Izsekojamība un signalizēšana.
Cilvēki plaši izmanto sociālos tīklus, lai uzzinātu jaunāko sev svarīgo informāciju. Tās jau sen vairs nav tikai tradicionālās ziņas, bet jebkādi notikumi, kas saistīti ar ikdienas dzīvi.

Piedāvājiet cilvēkiem pievienoties jūsu jaunumu tīklam. Vienalga, vai tas darbojas draugos.lv, Twitterī, e-pastā vai SMS.

• Mazie mobilie tirgotāji izmanto Twitteri, lai saviem sekotājiem (klientiem) paziņotu informāciju par savu atrašanās vietu pilsētā. Vai tas būtu Creme Brulee Cart Sanfrancisko, vai Kogi Korean BBQ Losandželosā.

• Brazīlijā satiksmes vadības centrs izmanto Twitteri, lai informātu autobraucējus par sastrēgumiem.

• Lufthansa piedāvā saviem klientiem sūtīt informāciju par savu atrašanās vietu visa lidojuma laikā.

• MediClim saviem biedriem pa e-pastu izsūta brīdinājumus dienās, kurās apstākļi kaitīgi veselībai.

• Un visvairāk pozitīvas emocijas izraisa Warm Cookie Radar, kas pircējiem ziņo par nupat izceptajiem cepumiem.

8. Automātiskā labdarība.
Jau zināmais trends par automātisko labdarību, kurā pircējam pērkot kādu produktu daļa no ienākumiem automātiski tiek ziedota kādam labam mērķim, nākošgad tikai pastiprināsies.

Modeļi šeit ir dažādi:

• no produkta vērtības labdarībai tiek ziedots vai nu konkrēts naudas daudzums, vai procents;

• ražotājs/tirgotājs par katru nopirkto produktu vēl vienu produktu ziedo labdarībai;

• viesnīcas vai veikali dod atlaides cilvēkiem, kas ir nostrādājuši konkrētu stundu skaitu brīvprātīgā labdarības pasākumā.

9. Digitālās identitātes kontrole.
Cilvēku online aktivitātes ir novedušas pie faktisku digitālo identitāšu rašanās, pār kurām būs nepieciešams saglabāt kontroli, kā arī rast iespējas ar tām pelnīt. Simtiem miljoni cilvēku, kas ir sociālajos tīklos, varētu par atlīdzību publiskot savus pirkšanas paradumus vai plānus, tādējādi piesaistot uzņēmēju interesi tos piesaistīt. Un protams, cilvēki gribēs gan pasargāt savu digitālo identitāti, gan parūpēties par to, kas ar to notiks pēc viņu nāves.

• Par samaksu variet savu DNA un 1 GB datu apjomu uzglabāt Šveicē.

• Pēcnāves pakalpojumus sniegs LegacyLocker un Slightly Morbid.

10. Pilnbrieds.
Modernais patērētājs jau ir redzējis faktiski visu. Itsevišķi internetā, kur mazāki ierobežojumi. Beidziet viņu uzrunāt kā viegli šokējamu bērneli. Viņi ir gatavi atklātām un pikantām pieaugušo cilvēku sarunām. Kā jūs nākošgad uzrunāsiet savus klientus valodā, kas atspoguļo sabiedrības jaunos uzskatus un attieksmes?

• Tās var būt seksuāli riskantākas reklāmas vai produktu nosaukumi vai pat produkti (izrādās, Philips ražo arī vibrējošas mantiņas), t-krekli un apģērbs ar politiskiem saukļiem, produkti ar alkohola piedevu.