Stefana Deivisa (Stephen Davies) blogā lielisks apkopojums, kas jāņem vērā, ja gribam uzrunāt un piesaistīt divdesmitgadniekus. Aptauja veikta One Young World ietvaros.

1. Viss notiek “tagad”.
Ikviens, kas dzīvo ekonomiski attīstītā sabiedrībā, pat neatceras dzīvi bez tūlītējas pieejas jaunākajai informācijai. Savstarpējā komunikācija ir momentāna - mobilie telefoni, internets. Ziņu tiešraides no notikuma vietas, nevis vakara ziņu programma. Informācijas pieejamība - kāpēc meklēt grāmatas, ja Internets ir pilns ar informāciju?

2. Lokalizācija.
Paradoksāli, ka tieši globālo tīklu laikmetā pastiprinās lokālās saites. Ar mobilo ierīču palīdzību sarunāt tikšanos, uzzināt informāciju par pasākumiem, atrast tuvumā esošu pakalpojuma sniedzēju ir kļuvis vienkārši un ātri. Sociālie tīkli nodrošina kontaktu saglabāšanu ar klasesbiedriem un draugiem.

3. Caurspīdīgās dzīves.
Realitātes šovi, nebeidzamā slavenību privāto dzīvju publiskošana ir pieradinājusi jauniešus pie tā, ka privātā dzīve sen vairs nav privāta. Viņi ir visu redzējuši un arī paši sevišķi neslēpjas. Lai arī viņi zina, ka internetā viss ir publisks, viņi nekautrējas publiskot savas bildes, sajūtas, notikumus.

4. Visam jābūt lētam vai bezmaksas.
Globalizācijas rezultātā mēs varam ceļot, ēst, ģērbties un izklaidēties par neticami zemām cenām. Atlaides ir norma. Internetā legāli vai nelegāli pieejama mūzika, filmas, datorprogrammas, dažādi pakalpojumi. Piemērs – Google, kas kļuvis milzīgs piedāvājot virkni bezmaksas produktu.

5. Dzīve ir izklaide.
Jaunā paaudze ir uzaugusi ar multiplikācijas filmām un videospēlēm. Tās aizvien vairāk kļūst par mūsdienu izglītības daļu. Informācija skolās, muzejos un darbā tiek pasniegta viegli uztveramā, grafiskā vai digitālā veidā.

6. Rūpes par planētu.
Jaunā paaudze ir uzaugusi kopā ar globālo sasilšanu. Ziņas par klimata un planētas izmaiņām ir ikdienas norma, kas viņus uztrauc personīgi. Liela daļa aptaujāto atzīst, ka klimata izmaiņām un to negatīvo seku novēršanai jāvelta liela uzmanība.

7. Lukss ir norma.
Attīstīto valstu jaunieši par normālām uzskata lietas, kas vēl salīdzinoši nesen bija absolūts lukss: viedtelefons, dators, TV ar simtiem kanālu, viena vai vairākas augstākās izglītības.

8. Kapitālisti, kam nepatīk korporācijas.
Kreisās idejas nav modē. Kā nekā, viņiem patīk zīmoli un to ikonizētie veidotāji (Apple un Stīvs Džobss). Modernā dzīve ir pilna ar brīvā tirgus radītājiem un piedāvātajiem produktiem. Taču 2/3 aptaujāto uzskata, ka multinacionālām korporācijām pieder pārāk daudz varas un ka tām vajadzētu uzvesties ētiskāk. Ļaunā korporācija nav jāgāž ar spēku, to jāizkonkurē ar ētiskāku biznesu.

9. Medijus jāpiespiež būt objektīviem.
Papildus tradicionālajiem medijiem un to Interneta versijām, tagad ikvienam ir pieejams nebeidzams informācijas apjoms. 70% aptaujāto ziņas iegūst Internetā. Un tieši informācijas kanālu pārbagātība, kā arī pieaugošais jauniešu izglītības līmenis, ļauj viņiem pamanīt mediju neobjektivitāti. Viens un tas pats notikums dažādos medijos tiek attēlots dažādi. Tāpēc 70% aptaujāto uzskata, ka mediji būtu jāregulē tā, lai tie būtu neatkarīgi no valsts un biznesa ietekmes.

10. No daudziem “Es” veidojas “Mēs”.
Pašizpausme, personiskais profils sociālajā tīklā, personalizēta izvēle… mūsdienu jaunietis ir pieradis būt pasaules centrs. Modernā kultūra un kapitālisms veicina aizvien lielāku egoismu. Vienlaikus, jaunieši aizvien vairāk saprot, ka neierobežots individuālisms rada problēmas visiem. Rodas pretruna starp vēlmi būt vienreizējam un vēlmi strādāt kopīgā labuma dēļ: “visi grib glābt pasauli, neviens negrib palīdzēt mammai nomazgāt traukus.”