23 Februāris, 2010

Veikalniekiem jāmācās no japāņiem?

Autors: Ingars Rudzītis @ 23:38 Kategorijas: Sabiedriskās attiecības

Japānas NHK World TV šovakar atkārtoja 13. janvāra raidījumu par lielveikalu paņēmieniem pārdošanas apjomu veicināšanai. Kā zināms, arī Japānas ekonomikā jau gadiem ilgi ir grūtības. Mazumtirdzniecības apjomi esot sliktākie pēdējo 20 gadu laikā. Iedvesmai, un piemēram, sižetā tika apskatītas trīs vidēja izmēra (ap 35 veikaliem) lielveikalu ķēžu metodes.

Ja pircējs vēlas, atradīsim.
Veikalā novietotas anketas, kurās pircēji var norādīt, kādus jaunus, vai pašlaik veikalā vēl nepiedāvātus produktus, tie vēlētos pirkt. Mēnesī tiek saņemtas apmēram 500 anketas. Iepirkumu daļa japāniskā centībā nodrošina to, lai nedēļas laikā vēlamie produkti parādītos veikalā.

Pārdosim to, ko pērk šeit.
Dati no veikala klientu lojalitātes kartēm tiek analizēti, lai noskaidrotu katrā konkrētajā veikalā visbiežāk pirktos produktus, kā arī to, kādi produkti tiek pirkti kopā. Tiek saprasts, ko un kā šī veikala lojālie pircēji pērk. Attiecīgie produkti veiklā tiek piedāvāti plašākā klāstā un redzamāk izvietoti. Veikalu vadītāji izmanto Pareto principu, jo tieši lojālie pircēji nodrošina lielāko pirkumu daļu, tāpēc par viņu vēlmēm jārūpējas visvairāk.

Dodam brīvību pārdevējam.
Veikalā strādā autonomi nodaļu pārziņi/pārdevēji, kas savā nodaļā kontrolē produktu izvietojumu, maina to atbilstoši klientu plūsmai un interesei, palīdz klientiem ar padomiem produktu izvēlē, kā arī kopā ar veikala vadītāju veic produktu pasūtījumus savai nodaļai. Pārdevējs, lielu dienas daļu pavadot kontaktā ar pircējiem, saprot viņu vēlmes, kā arī uzlabo klientu servisa līmeni.

Noskatoties raidījumu, sakārojās, lai kāds arī par mani parūpētos. Es negribu krāt bezjēdzīgas markas man nevajadzīgu un dārgu trauku iegādei, vai arī pirkt to, ko kāds iepirkumu menedžeris izdomājis iegāzt plauktā tāpēc, ka no ražotāja izspiesta atlaide. Es negribu apstaigāt piecus Barona ielā esošus apavu un sporta veikalus, lai uzzinātu, ka nevienā no tiem nav 150 centimetrus garas auklas maniem ziemas zābakiem. Un aizejot uz veikalu, es negribu palikt bez liellopu gaļas, jo plauktā ir tikai vista un cūka.

5 komentāri

  • Iesākumā, lai lielās bodes maizi un pienu neliek otrā galā, kur var tikai nokļūt, ejot cauri tehnikas, apģērbu un saimniecības preču nodaļai, bet cik noprotu, tas ir iespējams tikai sapņos :D
    Vietējie bāleliņi varētu mēģināt vienas Dānijas pilsētas variantu (es gan nezinu, cik tas ir reāli lielajās telpās), proti, šīs pilsētas vecpilsētā gandrīz uz katra stūra ir kāds restorāns, beķereja vai pārtikas veikals, bet galvenā īpatnība, ka no visām šīm bodēm nāk patīkams pārtikas produktu aromāts (svaigi cepta maize, tikko gatavota maltīte vai kādas šokolādes smarža), rezultātā lielākā daļa no vecpilsētas ielām ir piepildīta ar kādu no aromātiem. Bija vajadzība dažas reizes iet pa šīm ieliņām (centrs paliek centrs) un siekalas saskrēja mutē katru reizi, vienīgais, kas atturēja iegriezties kādā no šīm bodēm, bija augstās Dānijas cenas.

    autors: Kaimiņš aiz stūra 24 Februāris, 2010, 02:00

  • Mūsu veikalniekiem ir tik daudz, kas jāmācās, jo RIMI un MAXIMAS lielie kolhozi ir tik nenormāli bezpersoniski, ka tur negribas nemaz iekšā iet, es jau vairākus gadus iepērkos tikai pēc iepirkumu saraksta, lai nebūtu jāslapstās starp riepu, rotaļlietu, trauku un visādu citādu sū…. kalniem, lai atrastu to ko vajag no pārtikas, man kārojas pēc mazākiem veikaliņiem ar personīgāku attieksmi.

    autors: EdgarsV 24 Februāris, 2010, 09:16

  • Nu rietumu pasaules izpratnē merčendaizings ir nevis ātri un ērti piedāvāt pircējam to, ko viņam vajag, bet gan pārdot pēc iespējas vairāk tādu sūdu, ko viņam nevajag.

    autors: plakanais 24 Februāris, 2010, 09:51

  • nav jau tā, ka mūsējie galīgi neko nedarītu. Man personīgi šogad jau vairākkārt ir radušās aizdomas, ka RIMI vairs nav 100% vienotas cenu politikas visos veikalos. Var gan būt, ka tikai dažas atsevišķas Olimpijas personāla kļūdas un neizdarības vai mana paranoja… bet varbūt arī maziņš eksperiments?

    Par ērtībām runājot - nevienam pārdevējam tiešām nav vajadzīgs, lai pircējs nopirktu maizi un pienu vēl pirms ir pamanījis rotaļlietu, saldumu, alkohola, kosmētikas un citu vājību nodaļas. Ja piena, maizes un gaļas nodaļas būtu pie ieejas, lielveikali varētu klapēties ciet.

    autors: Aigars 24 Februāris, 2010, 17:01

  • […] Katru reizi ejot uz veikalu un nejūtot mīlestību es atceros par šo: Veikalniekiem jāmācās no japāņiem? […]

    autors: Ingars Rudzītis » Pusgadu summējot - Nozare.lv 20 Jūnijs, 2010, 18:05

Pievienot komentāru


Par autoru

Ingars Rudzītis, nekustamo īpašumu kompānijas "Ektornet" (www.ektornetgroup.com) komunikāciju un mārketinga vadītājs Baltijas valstīs. Iepriekš strādājis "McCann-Erickson Riga Sabiedrisko attiecību birojā". PR maģista grādu ieguvis ASV. Aktīvs Twitter (http://twitter.com/pr_info) lietotājs. Šajā blogā izvairās no valdības, konkurentu, dabas sezonu un finanšu cikliskuma pārliekas kritizēšanas. Parasti raksta par PR, mārketingu un tamlīdzīgām lietām.

Citi Nozare.lv eksperti


Saistītās nozares

Jaunākie ieraksti

Jaunākie komentāri

Kategorijas

RSS

Meklēšana


Saites

Arhīvs