Pēdējās nedēļas laikā savstarpēji absolūti nesaistīti notikumi lika man atkal padomāt par situāciju ar informācijas pieejamību un izvēles brīvību.
Obamas sveiciens irāņiem.
Prezidents Obama pagāšnedēļ izmantoja internetu, lai sveiktu Irānas iedzīvotājus jaungadā. Tā kā “Lielā Sātana” vizīte islāma republikā nav iespējama, internets ir vienīgais veids, kā Obama var uzrunāt irāņus.
Protams, tikai retais no Irānas iedzīvotājiem varēja šo vēstījumu noskatīties, jo reliģiskā diktatūra dara visu, lai cenzētu un ierobežotu brīvu pieeju informācijai.
Pagājušās vasaras vēlēšanu protestu laikā, valdība regulāri pārtrauca interneta un mobilo sakaru darbību valstī, lai novērstu opozīcijas aktīvistu iespējas komunicēt savā starpā un ar ārpasauli. Par spīti pūliņiem, informācija tomēr izsūcās pasaulē un mēs redzējām, kā Irānas jauniešus ielās nošauj, un ka skaistas irāņu meitenes nēsā Converse kedas.
Google konflikts ar ĶTR.
Interneta milzis Google ir izbeidzis brīvprātīgi cenzēt “Ķīnas Tautas Republikas” iedzīvotājiem pieejamo informāciju par tik graujošām tēmēm kā Tjananmeņas slaktiņš un Dalai-lama.
Ķīnas komunistiskie diktatori veido pasaules ekonomikas gigantu, bet paralēli, smagi ierobežo iedzīvotāju pieeju informācijai. Nezinu, cik konkurētspējīga ilgtermiņā var būt valsts, kas saviem iedzīvotājiem liedz pašiem izvēlēties, kad un kā lietot savas smadzenes.
Googles lēmumu ir apsveicis pasaulē lielākās brīvās enciklopēdijas – Wikipedia – dibinātājs aicinot arī citas interneta kompānijas pārtraukt pašcenzūru Ķīnā.
Bibliotēku elektronizācija.
Un protams, Wikipedia, bet it sevišķi Google Books nav svešas tās problēmas, kas pagāšnedēļ noveda pie Latvijas e-bibliotēkas slēgšanas. Laikā, kad Rīgā tiek slēgtas parastās bibliotēkas, un Latvijas Nacionālā bibliotēka pati jau ir uzsākusi savu krājumu digitalizēšanu, e-bibliotēkas slēgšana ir vienkārši skumjš paklupiens neizbēgamajā ceļā uz elektroniskajām bibliotēkām.
Jā, protams, būs cilvēki, kas apmeklēs “Gaismas pili”, taču šīs ēkas celtniecībai ir vairāk sakara ar mūsu jaunās valsts nepieciešamību pēc nacionālajiem simboliem un nevis reālām bibliotēkas lietotāju vajadzībām.
Digitalizācija un pirātisms.
“Izzi” reklāmas klipā meitene priecājas, ka pa lēto varēs “turpināt skatīties Latviju un Krieviju”. Papētot Lattelecom, Izzi, Viasat piedāvātās pamatkanālu paketes, nomāc lielais Krievijas vai krievvalodīgo kanālu skaits. Pat “amerikāņu” kanāli bieži tiek piedāvāti tikai krieviski. Ļoti lielai daļai Latvijas iedzīvotāju “acis uz pasauli” klās krieviskas acenes. Visu cieņu Puškina valodai, bet nekā citādi kā par “lienošo rusifikāciju” šo nosaukt nevar. Un mēs taču it kā dzīvojam Eiropas Savienībā, daudzi no mums vairāk vai mazāk perfekti pārvalda angļu, vācu vai kādu citu Eiropas valodu.
Tāpēc cilvēku vēlme “nokačāt” jaunākās filmas, seriālus un mūziku ir pilnīgi normāla reakcija, kam bieži vien pat nav nekāda sakara ar viņu finansiālajām iespējām iegādāties šos materiālus legāli. Jo ko lai citu dara, ja galvaspilsētas kino repertuārs nelutina un TV piedāvā aizvien jaunus “Sjominus” un “Margošas”.
Platona ala.
Kas visiem šiem gadījumiem kopīgs? Tas, ka brīva pieeja informācijai sev tīkamā vietā un veidā joprojām ir tikai retu valstu privilēģija. Pārējie planētas iedzīvotāji vai nu tiek baroti pa spundi, vai intelektuālāk izsakoties, sēž Platona alā un skatās uz leļļu meistaru radītajām ēnām.
5 komentāri
-
‘’Ļoti lielai daļai Latvijas iedzīvotāju “acis uz pasauli” klās krieviskas acenes. Visu cieņu Puškina valodai, bet nekā citādi kā par “lienošo rusifikāciju” šo nosaukt nevar.'’ - PILNĪGI IESPĒJAMS, ka kāds arī 19.gs. beigās tā domāja un rakstīja - latvieši kā nācija tak’ Krievijas impērijā izveidojās. Tikai tās acis apgaismība/kultūra toreiz palīdzēja atvērt plati, jo plati - galu galā kultūra jau ir pārnacionāla parādība.
21.gs. ne jau kāda ‘’lienošā rusifikācija'’ tās kultūras ‘’acis'’ aizver - globalizācijas laikmeta produkcija i krievu, i angļu, i franču.utml. ir sub-kultūra un tāda paliks. Ne jau Puškina, Tolstoja, Dostojevska vai Bulgakova darbus šodien pārsvarā lasa oriģinālvalodā Latvijā - tā kā, manuprāt, precīzāk šodienas problēmu ar to lielo vēlmi sēdēt tai ‘alā’ vai interesi paturēt tajā pēc iespējas vairāk - raksturotu vārdiņš ‘’lienošā debilizācija'’.
p.s.
Par to ‘’lienošo rusifikāciju'’ es savus uzskatus pārvērtēju arī pēc Saulcerītes Vieses grāmatas ‘’Mūžības spārni'’ izlasīšanas. Pārdomas izraisīja tas fakts, ka pirmās brīvvalsts 18.novembra republikas skolotāji un izglītības sistēma jau no kādas aizjūras netika eksportēta (kā 4.maija republikā) - taču spēja sasniegt vērā ņemamus rezultātus. Un tie skolotāji (izglītības sistēma) tak’ bija cariskajā Krievijas impērijā izveidojusies - uz augstas kultūras pamatiem ( neba vienu ‘Bože, carja hraņī’ skolās krieviski mācīja ?).autors: Edge 23 Marts, 2010, 21:15
-
[…] Topsy Retweet Button var topsy_style = “small”; var topsy_order = “count,retweet,badge”; var topsy_url = “http://blogi.nozare.lv/irudzitis/2010/03/23/pa-spundi-barotie/”; Add Topsy Retweet Button to your Blog or Web Site. WordPress Web Sites 2 tweets tweet […]
autors: Twitter Trackbacks for Ingars Rudzītis » Pa spundi barotie - Nozare.lv [nozare.lv] on Topsy.com 24 Marts, 2010, 12:15
-
Edge, tomēr jāņem vērā, ka Latvija arī esot Krievijas impērijā palika ļoti lielā Vācijas kultūras un tiesību ietekmē. Un visas tās apgaismības idejas (arī sociāldemokrātija) nāca no Rietumiem, nevis Austrumiem.
autors: xlt 25 Marts, 2010, 13:51
-
>Pilnīgi pareizi - jo Rietumeiropas civilizācijai var droši varēja pieskaitīt arī Krievijas impēriju - un tās sastāvā esošo Latviju ( jeb kā to sauca - Liflandijas guberņā ? ). Tās sociāldemokrātijas ( un marsisma) idejas jau no Londonas, Parīzes, Ženēvas, Berlīnes, Briseles Latvijā ienāca.
Galvenais ko vēlējos uzsvērt - ikviens kulturāls cilvēks var lepoties ar spēju lasīt oriģinālā, un pacensties izsprast Puškina, Tolstoja..utt. krievu dižgaru rakstīto ! Nevajag jaukt dažādas lietas - ideoloģiju un kultūru - jo pašlaik ir jārunā par ‘’pieauošo debilizāciju'’, ko visā pasaulē nes globalizācijas ‘’sērga'’ - un šīs ‘’sērgas'’ izplatītāji visos plašsaziņas līdzekļos ( apzināti vai neapzināti ).autors: Edge 25 Marts, 2010, 14:04
-
Pasaule paliek arvien mazāka un daudzas lietas ir vienkāršāk un lētāk adaptēt, interpretēt utt.. nekā radīt no jauna. Arī informāciju. To parada šie paši šajā rakstā minetie piemēri. Varādu sakot, globalizācija.
autors: ezis 26 Marts, 2010, 15:43