Arhīvs: Maijs, 2010

25 Maijs, 2010

Visi, kas skatās “UgunsGrēku”, vai nu tāpēc, ka patīk, vai vienkārši tāpēc, ka citus kanālus vairs neredz, noteikti būs pamanījuši, ka šova darbības vietā, viesnīcā, visas telpas ir pārpildītas ar vienu noteiktu kvasa šķirni. Nepamanīt to nevar, jo kvasa pudeles ir daudz un ar labi redzamām etiķetēm. Pāris epizodēs bezmaz par galveno varoni ir kļuvis iRobots.

Šodien laikraksts Diena ziņo, ka dažādu produktu un zāļu pārpilnībai šovā beidzot pievērsīšoties arī NRTP, kas, kā parasti, nevar konkrēti pateikt, kas atļauts un kas nē. ASV kaut kas tāds izraisītu skandālu, uzskata Diena. Vai tiešām?

Produktu izvietošana (product placement) TV šovos ir tik pat sena parādība kā TV pats. Nu, vismaz tajās valstīs, kas bija dzelzs priekškara otrā pusē.

Populāros ASV TV šovos izvietoto produktu skaits mērāms daudzos simtos un pat tūkstošos. Arī Lielbritānijas TV beidzot atļauta produktu izvietošana, jo TV kanāliem nepieciešama nauda, ko šādi var iegūt. Vienīgie izņēmumi – zāles, tabaka, smēķēšanas piederumi, azartspēles un zīdaiņu pārtika. Visās ES valstīs, izņemot Dāniju, produktu izvietošana jau ir atļauta, vai arī tuvākajā laikā tiks atļauta.

Kanādā aprēķināts, ka produkta izvietošanas izmaksas TV šovā ir tikai 10% no tradicionālā 30 sekunžu reklāmas rullīša izmaksām. Pie tam, klients papildus iegūst emocionālu TV zvaigznes, produkta un skatītāja sasaisti, ko parastās reklāmas nepanāk.

Un ja drīzumā iesiet uz Sex and the City 2, tad painformēšu - Apple vairs neredzēsiet, jo tā vietu ir pārpircis HP.

Papildus lasīšanai:

20 Maijs, 2010

Mainīgā masu mediju ainava nozīmē, ka pēdējos pāris gadus mainās arī PR darba uzsvari. Sarūkošais publikāciju skaits, TV kanālu skaita vairošanās un pieaugošā interneta sociālo tīklu popularitāte novedusi pie tā, ka PR koncentrēšanās uz mediju attiecībām kļūst neproduktīva. Savā ziņā, PR jau dzīvo laikmetā pēc tradicionālo masu mediju norieta un koncentrējas uz nepastarpinātu attiecību veidošanu ar klientam svarīgajām mērķauditorijām. PR izlaiž mediju starpposmu un komunicē tieši ar cilvēkiem.

Slavenais Tods Defrens (Todd Defren) raksta, ka mediju attiecības joprojām ir svarīgas, jo žurnālistu izplatītā informācija bieži kalpo par pamatu diskusijām un viedokļiem, kas pēc tam pavairojas sociālajos tīklos. Taču, tā kā PR tur roku uz sociālo mediju pulsa, klientu servisa funkcija jau kļūst par ikdienas PR nodarbi.

Defrens raksta, ka viņa darbinieki katru dienu:

  • Novēro, kā uzņēmums un tā zīmoli tiek pieminēti sociālo tīklu diskusijās.
  • Laicīgi pamana un ziņo par pamanītām sūdzībām un neapmierinātību.
  • Atbild uz mazām sūdzībām.
  • Pamana diskusijas, kurās varētu pieminēt un iepīt uzņēmumu/zīmolu.
  • Kopā ar klienta servisa nodaļu atbild uz sūdzībām, kas saņemtas pa e-pastu uz korporatīvo adresi.

Daudzas no šim lietam PR cilvēki jau ir darījuši gadiem ilgi. Taču atšķirībā no neapmierinātājām vēstulēm uz redakcijām, sūdzību zvaniem uz kvalitātes daļu, neapmierinātības paušana sociālajā tīklā ir daudz bīstamāka, jo tā izplatās un sasniedz nekontrolējamu cilvēku skaitu. Tāpēc, ja senāk uz vēstuli varēja atbildēt likumā noteikto dienu laikā, vai vienkārši to ignorēt, tad šodien uzņēmuma un tā PR cilvēkiem nepārtraukti jāseko līdzi informācijas plūsmai, lai noķertu un neitralizētu potenciālās mīnas uzreiz.

10 Maijs, 2010

Par 9. maiju un Latvijas identitātes problēmām jau esmu rakstījis. Bet šoreiz tāds personīgāks piedzīvojums.

9. maijā vizinājos ar velosipēdu. Iebraucu Vērmanes parkā, kur izreklamētie Eiropas svētki vairāk atgādināja ES valstu tūrisma bukletiņu dalīšanas svētkus (paldies bez maksas dalītajai šokolādītei, kuras nosaukumu jau aizmirsu – tā bija garšīga). Braukājot pa parku pamanīju, ka daudziem apmeklētājiem pie atloka ir Sv.Jura lentītes. Jā, tie briesmīgie un nekaunīgie krievi līda iekšā mūsu politkorektajā ES pasākumā! Saņēmos dūšu un pirmo reizi mūžā izlēmu aizbraukt uz 9. maija svētkiem Uzvaras parkā.

Pārbraucot Akmens tiltu iekļāvos nebeidzamā cilvēku straumē, kas virzījās uz pieminekli. Prātā sāka šaudīties satrauktas domas. Ko tie alkoholu pārdzērušies Krievijas pielūdzēji ar mani izdarīs? – man nav Sv.Jura lentītes, krieviski runāju ar akcentu, acis pārāk aizdomīgi zilas, pāris vectētiņi nepareizajā pusē karojuši… Taču paskatoties uz apkārtējiem cilvēkiem, manā sirdī iestājās miers, gandrīz nirvāna. Viņiem bija priecīgas sejas, draudzīgas acis un daudz, daudz ziedu.

Iespējams, ka Sv.Jura lentīšu kustība radīta un ieviesta par Maskavas naudu. Varbūt, ka svētku rīkošana tiek finansēta par Maskavas naudu. Taču neviens man nekad neiestāstīs, ka mazos bērnus, kas katru sastapto večuku medaļotā formastērpā sveica ar ziediem, spieda roku un teica “Paldies!” ir uzpirkuši FSB aģenti. Ne ar kādu Maskavas zeltu nav iespējams apmaksāt to, lai desmitiem tūkstošu cilvēku nāktu ar ziedu tonnām uz pasākumu un labi pavadītu laiku. Tīri profesionāli zinu, ka svētku rīkotājiem vienmēr ir liels stress par to, vai cilvēki atnāks? Arī nesenajos 4. maija pasākumos kritiski tika pieminēts tas, ka atnākuši pamaz cilvēki. Bet ja 9. maijā uz parku atnāk 100 000 cilvēku, tad svētki vienkārši ir sirdīs.

Kopumā pie pieminekļa pavadīju divas stundas. Interesanti bija noklausīties krievu un baltkrievu folkloras priekšnesumus, jo ikdienā tiem nepievēršu nekādu uzmanību. Bet svarīgākais bija skatīties uz cilvēkiem. Pensionārītes, kas zālē sasēdušas ēda līdzpaņemtos buterbrodus, uzdzēra karstus dzērienus no termosa, arī saprotama satura dzērienus no dažādām plastmasas pudelītēm un dziedāja senas dziesmas “…ak,kāpēc tajā pilnmēness naktī es sevi skūpstīt atļāvu Tev…”. Vīriešus, kas pļāpāja par dzīvi pie šašlika šķīvja. Daudzas skaistas meitenes ar saviem kavalieriem. Un jā, arī iereibušus puišus ar regulāros kautiņos cietušām sejām. Īsāk sakot, tie nebija nekādi “margināļi”, vai no pagrīdes izlīduši revolucionāri. Tie paši cilvēki, kas man ikdienā ir apkārt veikalā, sabiedriskajā transportā un restorānā. Tikai šoreiz viņiem bija svētki, un es biju pārstājis baidīties no mistiskās “piektās kolonnas”. Neviens saprātīgs cilvēks Kalifornijā, un citos štatos ar ievērojamu meksikāņu īpatsvaru, nezaudēs miegu tāpēc, ka viņi savās Cinco de Mayo parādēs vicina Meksikas karogus, jo tas taču ir multikulturālisms.

Kā PR cilvēks, pilnīgi apjuku par to, ka “latviskās” partijas šos cilvēkus vai nu ignorē vai apzināti antagonizē. Privātajā biznesā lēmums ignorēt pusi no potenciālajiem klientiem būtu ātrākais ceļš uz bankrotu. Eiropā nav tautu, kas savā starpā kādreiz nebūtu karojušas. Nu nevar mūžīgi nodarboties ar “skaldi un valdi” un cerēt uz veiksmi. Ne jau ienīstot viens otru mēs radīsim kopēju nākotni. Tāpēc nākošreiz, kad kaimiņš maija sākumā pie mašīnas antenas pieliek Sv.Jura lentīti, varbūt uzaiciniet viņu izdzert kādu sotaku par godu vectētiņam, kura kauli dus lielajā kapu laukā starp Maskavu un Berlīni. Ja latvieši paši savā nacionālajā mazohismā koncentrējas uz sēru dienām, tai lai netraucē citiem svinēt uzvaru, kas pirkta ar gandrīz 30 miljonu cilvēku dzīvībām.

5 Maijs, 2010

Ok, šajā lietaini vēsajā dienā īss Alsopa grāmatas pirmās daļas apkopojums vēlākai izmantošanai (garantēju, noderēs).


#1: Maximize your most powerful asset.
#2: Know Thyself - Measure Your Reputation.
#3: Learn to Play to Many Audiences.
#4: Live Your Values and Ethics.
#5: Be a Model Citizen.
#6: Convey a Compelling Corporate Vision.
#7: Create Emotional Appeal.

Par autoru

Ingars Rudzītis, nekustamo īpašumu kompānijas "Ektornet" (www.ektornetgroup.com) komunikāciju un mārketinga vadītājs Baltijas valstīs. Iepriekš strādājis "McCann-Erickson Riga Sabiedrisko attiecību birojā". PR maģista grādu ieguvis ASV. Aktīvs Twitter (http://twitter.com/pr_info) lietotājs. Šajā blogā izvairās no valdības, konkurentu, dabas sezonu un finanšu cikliskuma pārliekas kritizēšanas. Parasti raksta par PR, mārketingu un tamlīdzīgām lietām.

Citi Nozare.lv eksperti


Saistītās nozares

Jaunākie ieraksti

Jaunākie komentāri

Kategorijas

RSS

Meklēšana


Saites

Arhīvs