Lai nu kā oficiāli sauc jūsu amatu – komunikāciju daļas vadītāja, preses sekretārs vai tamlīdzīgi – jūs esat cilvēks, kas visbiežāk komunicē ar žurnālistiem un pauž savas darba vietas viedokli masu medijos. Piedāvāju 10 + 5 padomus uzvedības strukturizēšanai.

1. Esi vienmēr un viegli pieejams, kā arī gatavs sniegt komentāru. Šis punkts parasti izraisa vislielāko darba stresu. Dažreiz brīvdienās paliek žēl policijas vai komunālo uzņēmumu pārstāvjus, kam jāinformē par jaunākajām negadījumu un remontdarbu detaļām. Bet ceru, ka viņiem vismaz labi maksā.
2. Kāds ir tavs mērķis? Informēt? Motivēt? Pārliecināt? Izklaidēt medijus un mērķauditoriju? Žurnālistiem nepieciešams stāsts nevis pārdošanas prezentācija, tāpēc radiet savu, vai iekļaujieties esošā stāstā.
3. Mēģini noskaidrot, kāpēc žurnālistam ir parādījusies interese par jums? Papēti viņa iepriekšējās publikācijas, lai saprastu intereses, stilu un pasaules uzskatu. Ja Ventspilī atskan zvans no žurnāla “Ir”, tad jau apmēram skaidrs, ka netaps pozitīvas sajūsmas pilns raksts.
4. Spēj apkopot un izteikt savas domas tā, lai iekļautos minūtē vai 30 sekundēs. Ja to nevari izdarīt, tava ziņa ir vai nu pārāk izplūdusi vai sarežģīta. Mēģini to novienkāršot, jo ziņu raidījumu tevis dēļ neviens netaisās pagarināt. Ja nespēsi īsi un konkrēti izteikt savu domu, riskē ar iespēju, ka TV vai radio sižetā tavs sakāmais tiks sagraizīts un sakropļots.
5. Esi ieinteresēts un pārliecināts par savu tēmu. Ja tu nespēj aizraut un pārliecināt pats sevi, tad kā tu ceri ieinteresēt citus?
6. Esi eksperts. Pārzini faktus un datus uz kuriem balstīt savu sakāmo. Sagatavo informācijas un datu apkopojumu, ko sniegt medijiem. Būtu prātīgi iekļaut arī pretargumentus, vai kritiķu datus uz kuriem arī uzreiz sniedz savu atbildi. Tādējādi izvairīsies no situācijas, ka žurnālisti publicēs pretējos viedokļus bez taviem pretargumentiem.
7. Nekad nesaki neko tādu, par ko neesi 100% pārliecināts. Ja nezini atbildi, pasaki, ka nepieciešamo informāciju noskaidrosi un dosi vēlāk. Labāk pārliecinies pie kāda speciālista, nevis pasaki nepārbaudītus faktus, kas var tikt publicēti.
8. Esi gatavs vienmēr atbildēt uz nepatīkamiem jautājumiem.
9. Vienmēr zini savas trīs pašlaik svarīgākās ziņas, ko vari izstāstīt īsi un pozitīvi. Izvairies no žargona un tehniskās leksikas. Izmanto sava uzņēmuma pilno nosaukumu nevis vietniekvārdus “mēs”, “mūsu”.
10. Treniņš padara perfektu. Savu stāstāmo iepriekš izrunā skaļā balsī pats ar sevi, vai kādu kolēģi, lai runājot ar žurnālistiem teksts plūstu brīvi un nebūtu visādu “…aaa”, “..ummm”.

Un papildus šiem desmit, vēl pieci padomi, kas daļēji atkārto un papildina iepriekšējos 10.

1. Esi pieejams. Tavs e-pasts, telefons un cita kontaktinformācija ir publiski pieejama. Atbildi uz zvaniem uzreiz, vai atzvani, lai izvairītos no situācijas, kad “uzņēmuma pārstāvis komentāriem nebija pieejams”.
2. Esi cilvēks. Žurnālistiem un skatītājiem nav intereses par robotu, kas atreferē uzņēmuma paziņojumus. Nebaidies no emocijām. Cilvēki tev varbūt tik un tā neticēs, bet vismaz uztvers, ka esi pozitīvi atvērts.
3. Sniedz interesantus citātus. Žurnālisti mīl spilgtus vai smieklīgus izteicienus. Dažreiz tie kļūst par ziņas virsrakstu un aizēno visu pārējo. Kurš tagad atceras, ko Šlesers stāstīja “Rīgas Laikam”? Atceras tikai to, ka skaistums nāk no iekšām. Varbūt nepārspīlē ar “sabrauktiem ezīšiem”, bet kaut ko īsu un interesantu noteikti vari izdomāt.
4. Esi pārliecināts. Tu esi autoritāte, sava uzņēmuma pārstāvis. Ja tu minstinies, nezini atbildi, uzreiz zaudē daļu no savas autoritātes. Esi zinošs un seko jaunumiem nozarē, lai spētu sniegt pārliecinātas atbildes.
5. Esi elastīgs. Lai arī nupat lasīji, ka tev jābūt pārliecinātam, būs jautājumi, uz kuriem nevarēsi uzreiz atbildēt. Ja saņem negatīvus vai negaidītus jautājumus, esi gatavs īsi tos atsist, lai izvērstāku atbildi sagatavotu un iesniegtu vēlāk. Nekad nesaki neko nepatiesu vai tādu, par ko tiešām neesi 100% pārliecināts. Tādējādi izvairīsies no iespējamām PR un pat legālām problēmām.