Viens no “Vienotības” saraksta līderiem (#9 Rīgā) ir Libānā dzimušais, Latvijā par ārstu kļuvušais Hosams Abu Meri. Ievēlēšanas gadījumā viņš laikam būs pirmais arābu musulmanis Saeimā. Nedomāju, ka lielinieku orgānos vai pirmajās Republikas Saeimās bija kāds arābs. Iespējams, ka LPSR Augstākajā padomē bija kāds musulmanis, zeķu fabrikas uzbeks vai tamlīdzīgs padomju tautu draudzības piemērs, bet ārpus PSRS dzimis arābs mums būs kas jauns. Viņš ir cilvēks, kuram 9. maijs, 16. marts u.c. kalendāra datumi nepaātrina pulsu. Galvenais, ka viņš ir uzticīgs 18. novembrim.

Abu Meiri bieži redzēts TV, gan stāstot par Izraēlas uzlidojumiem Libānai (tā dēļ viņš jau tiek saukts par “Hamas apologist”), gan izsakot viedokli par naudas samazināšanu medicīnai. Un dara to diezgan labā latviešu valodā.

Abu Meiri ir jaunās, atvērtās Latvijas paraugs. Aizvien vairāk un vairāk mums apkārt ir cilvēki no “eksotiskām” valstīm, kas Latvijā nav ieradušies PSRS tautu katla politikas rezultātā, bet ir darījuši to pēdējo 20 gadu laikā – vai nu lai iegūtu izglītību, vai uzsāktu biznesu. Daudzi no viņiem šeit ir uz īsu brīdi, citi paliek uz ilgu laiku. Braucot uz Pārdaugavu trolejbusā bieži sastopami studenti, kas izskatās pēc šrilankiešiem. Arī īstu Ķīnas ķīnieti vai Turcijas turku sastapt nav nemaz tik grūti. Pretī Ģertrūdes ielas ūberlatviskajam “Lido” ir švarmas kafejnīciņa, kas atbilstot košera un halal prasībām.

Kas balsos par Abu Meiri? Viņš ir Arābu Kultūras centra vadītājs. Bet arābu mums Rīgā maz, te nav nekāda Vācija ar miljoniem turku. Vai viņš piesaistīs Rīgas musulmaņu balsis? Varbūt tos, kam patīk balsot par ārstiem? Vai varbūt vienkārši uzrunās tos, kas ir gatavi jaunai, eiropeiski multikulturālai Latvijai? Ar “eiropeisku” domājot to, ka politiski aktīvi un redzami imigranti no musulmaņu pasaules vai Āfrikas tur nav nekāds retums vai brīnums. Tā kā Abu Meiri nav nedz mūziķis, nedz sportists, tad ir cerība, ka Saeimas darbā viņš varētu iesaistīties aktīvāk. Varbūt veicinot biznesa kontaktus ar Tuvo Austrumu arābu valstīm.

Izvirzot Abu Meiri saraksta augšgalā “Vienotība” savā ziņā it kā parāda to, ka ir gatava atteikties no latviešu etniskās nedrošības, taču vienlaikus tā no rīta līdz vakaram biedē ar krieviskā “Saskaņas centra” uzvaru. Tātad viens arābs ir ok, bet daudzi krievi ir šausmas?

Ceru, ka rīt varēšu papildināt šo ierakstu ar pāris atbildēm no paša kandidāta.

Papildināts 28. jūlijā. Nu re, atnāca arī pāris atbildes no paša kandidāta:

Sarakstā esmu tik augstā vietā, jo esmu ārsts, un ļoti labi izprotu valstī aktuālas problēmas gan veselības aprūpes sistēmā, gan arī pacientu kā valsts iedzīvotāju dzīvēs - pacienti bieži stāsta, kas viņiem rūp vai kādi šķēršļi ir viņu labklājībai, kurus ir iespējams novērst no valsts puses. Esmu sabiedriski aktīvs, uzņemos iniciatīvu un esmu gatavs strādāt, lai risinātu šīs problēmas.

Pārstāvot Latvijas pilsoņus, vēlos sniegt savu ieguldījumu sabiedrības labklājības uzlabošanā un rast savai kompetencei pielietojumu valsts sektorā veselības aprūpes sistēmā, sabiedrības integrācijā, kā arī Latvijas un Tuvo Austrumu diplomātiskajās un ekonomiskajās attiecībās. Tomēr prioritārās jomas, kurās redzu savu darbību ir iekšpolitikā, kas galvenokārt ir tieši veselības aprūpe.

Neesmu koncentrējies tieši uz Latvijas arābu atbalstu - esmu ārsts, un ārsta pienākums ir palīdzēt visiem saviem pacientiem neatkarīgi no viņu etniskās piederības. Šo principu saglabāju arī dzīvē un politikā - nedalu cilvēkus pēc viņu etniskās piederības, vecuma vai kādām citām pazīmēm. Latvijā diemžēl ir aktuāla diskriminācijas problēma, tādēļ, protams, šie mani uzskati gūst atbalstu to cilvēku vidū, kurus šī problēma skar.

Politikā ir jārēķinās ar iespējamo negatīvo attieksmi, jo pastāv priekšvēlēšanu cīņa starp partijām un nav iespējams gūt pilnīgi visu cilvēku atbalstu. Tādēļ nebaidos no šādas negatīvas attieksmes. Esmu Latvijas pilsonis un patriots, jau 10 gadus strādāju sabiedrības integrācijas jautājumos un esmu gatavs runāt ar sabiedrību, skaidrot un lauzt stereotipus.

Hosams