Pateicoties tam, ka Latvijā birža, kā biznesa informācijas atklātības instruments faktiski nepastāv, esam nonākuši līdz vakardienas atklāsmei par to, ka Koziols ir Dienas mediju lielākās daļas īpašnieks. Vismaz tāda ir mana realitāte, kas radusies lasot Twittera ierakstus un nedaudzos informācijas graudus, kas atrodami masu medijos.
Jūs teiksiet – WTF? Par ko iet runa? Par to, ka atšķirībā no lielas Eiropas daļas un Ziemeļamerikas, reti kurš Latvijas uzņēmums ir biržā, tāpēc informāciju par savu darbību izplata nevis balstoties uz paredzamu kalendāru un saprotamā veidā, bet tad kad ienāk prātā. Dažreiz tas nozīmē – davai, vajag tūlīt. Citreiz – par šo labāk neko neizplatīsim. Tāpēc biznesa informācija ir nevis normāli publiski pieejama, bet to ir aktīvi jāmeklē. Žurnālisti jau ir pieraduši uzmākties PRistiem, katru dienu rakāties pa visādiem reģistriem un datu bāzēm, lai atrastu kādu paziņojumu par izmaiņām valdē, tiesvedībām, maksātnespējām, vai kaut vai tik pašsaprotamu lietu kā gada darbības rezultātus.
Šoreiz piemērs – uzņēmums, kas preses relīzes izplata katru otro dienu, vai dažreiz pat pa divām relīzēm vienā dienā. Par šo fenomenu Marta Rībele reiz tvītoja “vai airBaltic PR dienestam maxaa par izsutito relizhu skaitu? driz sagaidu zinju: Bertoltam sodien labs garastavoklis :D”
Apskatot airBaltic preses telpu redzam, ka relīžu kvantums tiešām saražots varens, taču informāciju par uzņēmuma 2009. gada darbības rezultātiem vai zīmola pārdošanu mēs tur neatradīsim. Šī informācija tika klusi iesniegta vai nu naivā cerībā, ka neviens tai nepievērsīs uzmanību, vai varbūt nebija izdomāta versija kā pasniegt zīmola pārdošanu, vai varbūt vienkārši tāpēc, ka ir vasara, karsts, visi grib atpūsties, nu ko tur daudz ņemties ar kaut kādiem cipariem un darījumiem…
Bet DB žurnāliste Ieva Mārtiņa iespējams sauļojas, taču pilnīgi noteikti nesnauž un 3. augusta vakarā tvīto: “airBaltic klusi iesniedzis 2009.gada pārskatu,arī šoreiz izrādījās interesanta lasāmviela.. :)”
Nezinu, vai Ieva publikāciju gatavojot uzdeva kādu jautājumu airBaltic PR cilvēkiem, taču 4. augusta Dienas Biznesa rakstā par pārdoto airBaltic zīmolu nekādu uzņēmuma pārstāvju komentāru neredz. Neizplatot gada rezultātus kopā ar preses relīzi tika zaudēta iespēja pasniegt savu versiju un viedokli par notikušo. Un žurnāliste uzrakstīja tikai to, ko redzēja datos.
Visu 4. augusta darba dienas aktīvāko daļu no airBaltic puses bija pilnīgs klusums, kas nesaka neko labu par viņu spēju ne tikai paredzēt iespējamās krīzes un kontroversijas, bet arī ātri reaģēt to laikā. Uzņēmuma pārstāvja komentārs, parādījās pēcpusdienā, laikā kad Kampars zīmola pārdošanas darījumu jau pielīdzināja kriminālnoziegumam. Komentārs tika izplatīts Twitterī, bet ne caur oficiālo airBaltic Twittera kanālu:
Pārdodot zīmolu, airBaltic piesaistīja papildu finansējumu laikā, kad aviosabiedrībai bija nepietiekams kapitāls, kas radīja grūtības piesaistīt kredītiestāžu finansējumu. Starptautiskie auditori ir atzinuši, ka zīmola vērtība ir apliecinājums kompānijas ilggadējai veiksmīgai darbībai. Ja mēs būtu nomainījuši zīmolu, piemēram, uz Latvijas aviolīnijas, tad diez vai kāds būtu cēlis lielu traci. Nav vajadzības veidot mākslīgu diskusiju ap šo tēmu. Šis jautājums vēlreiz tiks apspriests nākamajā airbaltic padomes sēdē, uz kuru ir uzaicināts Ekonomikas ministrs Artis Kampars.
Interesanti, ka šis diezgan nesakarīgais komentāra teksts joprojām neparādās nedz airBaltic oficiālajā Twittera nedz Facebook lapā. Tad kāda jēga no izslavinātajiem sociālajiem tīkliem, ja uzņēmums tos krīzes brīdī absolūti neizmanto sava viedokļa izplatīšanai un savas pozīcijas aizstāvēšanai? Ja sociālie mediji tiek izmantoti, tad tie jāizmanto pilnvērtīgi, nevis tikai vienvirziena komerciālās un politiskās propagandas izgāšanai.
Laikā, kad jau no agra rīta radio un internets ir pilns ar satrauktu informāciju par zīmola pārdošanu, kad politiķi un amatpersonas sper zibeņus un “viedokļu līderi” dažādi lamā Fliku, izplatīt savu komentāru 15:31 ir vai nu nespēja vai nemāka veikt PR funkciju.
Un tagad pie otras tēmas – kāds sakars neveiksmīgajam airBaltic PR ar jaunākā Dienas īpašnieka publiskošanos?
Dienas mediju pēdējo pāris gadu nedienas var uzskatīt vai nu par Latvijas mediju traģēdiju vai vienkārši par nebeidzamu farsu. Laikraksta “neatkarīgā” nostāja bija iespējama tikai laikā, kad tā piederēja aizjūras zviedriem un tā pelnīja. Nonākšana vietējo īpašnieku rokās automātiski nozīmēja paaugstinātās ētiskās pozīcijas zaudēšanu un iegrimšanu Latvijas mediju purvā. LTV ziņu dienestā notiekošais ir tikai jaunākais (kaut kā nevēlos lietot vārdu “svaigākais”, jo smakas te vairāk par smaržu) piemērs.
Pēdējā laika noskaņojumu Dienā varētu raksturot žurnālistes Vitas Dreijeres tvīti:
“Eh, ja jūs zinātu, cik ļoti esmu nogurusi no visām Dienas pārmaiņām. Vien ceru, ka Ancupovu nekad mūžā vairs nenāksies redzēt”
“Tiešām esmu lepna par Gunti Bojāru un vēl dažiem uzņēmuma cilvēkiem, kuri cīnās par kvalitatīvu žurnālistiku līdz galam. Tas iedvesmo”
“LETA raksta: “Kā Ogriņas atlaišanas iemesls tikusi minēta profesionalitāte.” ??? Uz šo personu šādu vārdu attiecināt vienkārši nedrīkst”
Arī nu jau atsauktā valdes locekle Inga Gorbunova savos tvītos ir daiļrunīga:
“Esmu pateicīga,ka šis laiks man ļāvis iepazīt ne vien vīriešu gļēvulību,bet arī patiesu drosmi.”
“Es šovakar atļaušos būt vnk laimīga,kaut par to,ka sergejs ancupovs nav kaščejs nemirstīgais,ka šķita vēl vakar”
“Tad jau tālāk redzēs,bet lielie prieki tomēr veidojas no mazajiem.Apsveicu indiešu mūzikas fanus-maestro atgriežas!”
Kā ziņo delfi.lv, tad tieši Ancupova neapmierinātība ar rakstu par airBaltic ir bijis iemesls viņa atlaišanai.
Portāla “Delfi” rīcība esošā informācija liecina, ka trešdien pēc “Dienas Biznesa” raksta par “arBaltic” zīmola pārdošanu “Dienas Mediju” vadība un Ancupovs pārmetuši laikraksta darbiniekiem nesaprašanu, ko drīkst un ko nedrīkst rakstīt.
Bojāra uztverē šis bija publicējams materiāls un viņš pauda cerību, ka “airBaltic” vadītājs Bertolts Fliks to saprot un nepārtrauks reklamēties “Dienas” medijos.
Patīkami, ka no redakcijas “izlidoja” nevis Ieva Mārtiņa, bet Ancupovs, tas vēl vieš daļēju cerību uz to, ka vismaz biznesa presē varam cerēt uz netraucētu un aktīvu žurnālistu darbu. Protams, ne jau neuzrakstītā un neizplatītā airBaltic gada rezultātu relīze noveda pie jaunākās Dienas kataklizmas, bet tas bija viens no tiem cinīšiem, kas apgāza vezumu. Vienīgi nav skaidrs kas to vezumu tālāk vilks, cik tālu vilks un kas vispār sakrauts ratos, bet gan jau nākotne rādīs. Bet tagad laikam iešu papeldēties agrā rīta peldi Baltezerā.
11 komentāri
-
[…] Ingars Rudzītis » Iet tik jautri, ka pat virsrakstu grūti izdomāt - Nozare.lv blogi.nozare.lv/irudzitis/2010/08/06/iet-tik-jautri-ka-pat-virsrakstu-gruti-izdomat/ – view page – cached Nozare.lv Ingara Rudzīša blogs Tweets about this link […]
autors: Twitter Trackbacks for Ingars Rudzītis » Iet tik jautri, ka pat virsrakstu grūti izdomāt - Nozare.lv [nozare.lv] on Topsy.com 6 Augusts, 2010, 06:28
-
Man škiet,ka viss ir daudz prozaiskāk. Cīņa par darba vietām. Vecos satrauca Ancupova aktivitātes ap jaunā žurnālistu iesakuma sagatavošanu, kas darba tirgū pastiprinātu cīņu par vietu un samazinātu algas vecajiem, bet airBaltic bija tikai iemesls. Nezinu, kas tur bija, bet pieļauju, ka Ancupova izteikumi arī ir mineti ārpus konteksta.
Es Bojāru labi saprotu, jo viņš dreb par savu vietu un tāpēc cenšas radīt demokrātijas tēva imidžu, lai tā šanatažētu darba devējus: Lūk ļaunais Koziols grib atlaists cīnītāju par preses netakarību. Tas nekas, ka laikā kad šis demokrātijas tēvs daudz runā un maz dara, avīze grimst arvien dziļākos fiansiālos parāodos. Tāpat kā Latvijai arī Dienai vajag vēl drastiskāk samazināt štatus un atalgojumu, bet tas nav populāri.autors: vinzinis 6 Augusts, 2010, 08:56
-
Ir jāpiekrīt autoram, kurš pats nobrīnās, ko uzrakstījis pirmajā teikumā. Teikums tiešām nav skaidrs.
Precizējot: FKTK un birža NASDAQ OMX Riga nodrošina informācijas pieejamību par tiem Latvijas uzņēmumiem, kuru akcijas ir publiskas un kotētas biržā. Tiem ir pienākums publiskot savus finanšu pārskatus katru ceturksni. Ar finanašu pārskatiem katrs var iepazīties biržas mājaslapā: http://bit.ly/cJLbd2 . Līdzīgi ir ar uzņēmumu paziņojumiem par būtiskiem notikumiem- http://bit.ly/boiC2m
Taču nevar (un nevajag) gaidīt, ka šis informācijas atklāšanas instruments pastāvēs un būs perfekti pielietojams informācijas iegūšanai par tiem uzņēmumiem, kuri nav biržā vai mēģina slēpt informāciju, novilcināt tās parādīšanos. Tādu uzņēmumu kotācija biržā, protams, var uzlabot informācijas pieejamību sabiedrībai un medijiem, bet, ja informācijas kvalitāte būs zema, vai uzņēmums apzināti turpinās slēpt ļoti būtiskus notikumus, tas noteikti neveicinās investoru uzticību ne tikai šādiem uzņēmumiem, bet arī tirgum kopumā.
autors: Āris 6 Augusts, 2010, 10:00
-
Re: Āris
Teikt, ka tie daži uzņēmumi, kuru akcijas par 2 latiem tirgo Rīgas biržā ar pārdesmit tūkstošu dienas apgrozījumu, pārstāv LV uzņēmumu lielāko daļu, es nevaru. Vienmēr fascinē DB virsraksti par % lielajiem Rīgas biržas kāpumiem vai kritumiem, kur realitātē paskatoties runa iet par to, ka vakar pārdeva vienu akciju, šodien divas. Procentuāli - aktivitātes eksplozija!
Tāpēc arī rakstu, ka birža, kā biznesa informācijas atklātības un pieejamības instruments pie mums faktiski nepastāv.autors: Ingars Rudzītis 6 Augusts, 2010, 11:27
-
Ingar, paldies par atbildi. Vienīgais, kam var pilnībā nepiekrist - tirdzniecības apjomam biržā, protams, nav sakara ar informācijas pieejamību par Dienu vai citiem uzņēmumiem. Attiecībā uz pārējo - apgrozījums ar akcijām naudas izteiksmē rāda, ka daudz mazāk ir cilvēku, kas izvēlas nopelnīt “necilos” piecdesmit vai 1000 latus ar kāda no Latvijas uzņēmuma akcijām, kuru apgrozījums dienā ir tie “knapie” pieci vai divdesmit tūkstoši, nekā to, kas tipiski sūkstās, ka viss par šauru, jo nevar ieguldīt neeksistējošo miljonu.
Vai labāk pelnīt uz akcijām, kas viena maksā 2 Ls vai tām, kas viena maksā 500 $, - nav starpības, jo pelna vai zaudē no ieguldītās summas izmaiņām. Ja ir nopietnāka interese, es ieteiktu padiskutēt ar Māri Rambaku, kura nozare.lv blogs ir apstājies 28. aprīlī, būtu labi to atdzīvināt
Kam te var piekrist, - biržās kotētu lielu Latvijas uzņēmumu ir daudz mazāk kā gribētos. Un rezultātā birža ir ekonomikas spogulis, - rāda, cik maz ir uzņēmumu īpašnieki, kas gatavi sadzīvot ar citiem akcionāriem. Un cik maz ir uzņēmumu, kas gatavi būt caurskatāmāki, kā vairums.autors: Āris 6 Augusts, 2010, 15:36
-
Notikums tomēr apliecina, ka valstij nevajag bez vajadzības nodarboties ar uzņēmējdarbību un AirBaltic vajadzēja privatizēt. Nav jau nekāds valstij kritisks uzņēmums ar valdībai svarīgām vitālām funkcijām. Ja Eiropā pat pasta uzņēmumus privatizē, tad kāpēc ne aviokompāniju? Šobrīd sanāk tāda šizofrēniska darbība, piemēram, piloti saņem algas caur ārzonām un nemaksā nodokļus Latvijai. Būtu atdevuši privātās rokās, kaut vai tam pašam Flikam un uzņēmums zeltu un plauktu, un Latvija tikai iegūtu no lielākas tūristu plūsmas.
autors: kintu 6 Augusts, 2010, 19:41
-
‘’(..)tas vēl vieš daļēju cerību uz to, ka vismaz biznesa presē varam cerēt uz netraucētu un aktīvu žurnālistu darbu.'’ -
ŠĀDA atziņa ļauj saprast - bez N.Nosova ‘Nezinītis uz Mēness’, arī M.Pjūzo ‘Krusttēvs’ god.bloga uzturētājs nav lasījis (nav izpratis uzrakstītā būtību?).
Iesaku gan notiekošo procesu apjēgšanai izlasīt vismaz kinorežisora A.Kančalovska bloga rakstu, kas tapis pēc starptautiskā simpozija ‘Kultūra, kulturālās izmaiņas un ekonomiskā attīstība’ apmeklēšanas.
Ieguglē - Андрей Кончаловский: Верить и думать
‘’На самом деле в мире уже идет новый процесс: медленное, но неуклонное слияние трех властвующих элит - политической, финансовой и медиа'’autors: Edge 7 Augusts, 2010, 11:53
-
>kintu:'’(..) un uzņēmums zeltu un plauktu, un Latvija tikai iegūtu no lielākas tūristu plūsmas.'’ -
TĀDUS tekstus jau pirms 20-it gadiem skandināja (īpaši pirmsPrivatizācijas laikos 1990-os gados) - daļu uzņēmumu gudrākie prihvatizatori jau ar nolūku izveidoja par šādiem ‘’hibrīdiem'’ (toč’, romānā ‘Zelta teļš’ aprakstītais ‘Herkuless’ nepa laikos PSRS) - tā kā pašlaik notiekošais AirBaltic ir loģiskas sekas, likumsakarīgi ir arī notikumi ap Dienu, kurā skandināvi 19-it gadus mācīja latviešiem kapitālisma pamatus.autors: Edge 7 Augusts, 2010, 12:01
-
Edge: Kā varbūt par to, ka mēs iemācītos godīgi saimniekot bez krāpšanās un apkāšanas? Nav jau ārzemnieki vainīgi, ka latviešiem lietas neiet.
autors: kintu 12 Augusts, 2010, 11:29
-
>KINTU
Nosauc vismaz vienu valsti, kurā valda t.s. demokrātija&kapitālisms un kurā saimnieko bez krāpšanas un apkāšanas ? Es tādu valsti nezinu šais globalizācijas ‘’sērgas'’ laikā nevaru nosaukt…..
Būsim reālisti,- ja cilvēks ir skolas laikā vismaz latviešu klasiku lasījis, vismaz trīs grāmatās uzrakstīto apjēdzis ('’Mērnieku laiki'’; ‘’Zaļā zeme'’, ‘’Ceplis'’) - tad tādam cilvēkam jāpiekrīt viena īstena ēksperta atziņai:'’ Mums nav jābaidās no tā, ka Latvijas politiķi ir pērkami. Kādi gan lai citādi viņi būtu? Vairāk ir jābaidās no tā, ka viena puse sāks viņus kukuļot krietni vairāk par otru. Tad mēs patiesi varam kādā rītā pamosties pavisam citā valstī. Tādēļ: sekosim kukuļu plūsmai, rūpēsimies par mūsu varas vīru pareizu kukuļošanu, un lai Dievs mums palīdz.
Politologs Ivars Ījabs “Rīgas Laiks
iz LA, Spilgts citāts, 29.07.2010 http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/?doc=82500autors: Edge 12 Augusts, 2010, 21:41
-
Edge: Esmu latvietis, bet neesmu lasījis nevienu no tavām nosauktajām grāmatām, tāpēc drīkstu nepiekrist šai “eksperta” atziņai. :)
Ja nezini valsti, kurā saimnieko labāk nekā Latvijā, tad iesaku paceļot pa pasauli, vai vismaz pa Eiropu. Es šobrīd atpūšos Slovēnijā un tas ir fantastiski vērot, kā slāvu tauta var būt demokrātiska, ieviest kārtību, prast apkalpot tūristus un panākt reālas ekonomikas augšupeju.
autors: kintu 14 Augusts, 2010, 08:02