Kā neprecēts bezbērnu cilvēks varu tikt kritizēts par situācijas neizpratni, taču, manuprāt, demogrāfijas politika, kas vērsta uz to, vai zīdainim būs vieta bērnudārzā vai nebūs, ir pilnīgi bezjēdzīga, ja netiek atrisināta situācija, kurā Latvijā dzīvojošais vīrietis nav Latvijā dzīvojošajas sievietes iekāres objekts. Neskatieties uz ilustrāciju, es domāju par socio-ekonomisko iekārojamību.
Vai mūsdienu atbrīvotā, dzimumu un ienākumu līdztiesību sasniegusī Latvijas sieviete vēlas par partneri un savu bērnu tēvu bezdarba apdraudētu maz pelnošu vīrieti, kurš, kā vienīgo radikālo dzīves uzlabojumu, var piedāvāt pārcelšanos rietumu virzienā, lai strādātu zemākā līmeņa imigrantu melnos darbus? Nē, šī sieviete vai nu parūpejas par sevi pati (kā vientuļā māte vai vienkārši nedzemdējot) jo pelna tik pat cik vīrietis, vai arī sapņo par rietumnieku, kurš, kamēr vēl Rietumeiropa nav pilnībā sabrukusi, ir monetāri izdevīgākā alternatīva.
Kāpēc šo rakstu? Jo lasu Kate Bolick: why marriage is a declining option for modern women, kur, visa cita starpā, ir arī šādi dati (ok, tā nav Latvija, bet mums situācija nev nebūt tik atšķirīga)
Over the past half century, women have steadily gained on – and are in some ways surpassing – men in education and employment. From 1970 (seven years after the Equal Pay Act was passed) to 2007, women’s earnings grew by 44%, compared with 6% for men. In 2008, women still earned just 77 cents to the male dollar – but that figure doesn’t account for the difference in hours worked, or the fact that women tend to choose lower-paying fields like nursing or education. A 2010 study of single, childless urban workers between the ages of 22 and 30 found that the women actually earned 8% more than the men. Women are also more likely than men to go to college: in 2010, 55% of all college graduates aged 25 to 29 were female.
An analysis by Michael Greenstone, an economist at MIT, reveals that, after accounting for inflation, male median wages have fallen by 32% since their peak in 1973, once you account for the men who have stopped working altogether. The Great Recession accelerated this imbalance. Nearly three-quarters of the 7.5 million jobs lost in the depths of the recession were lost by men, making 2010 the first time in American history that women made up the majority of the workforce.
6 komentāri
-
1) pievienotais Kate Bolick citāts norāda vien uz to, ka daudzi vīrieši (ne tikai Latvijas) nav pielāgojušies dzīvei jaunajā realitātē, kurā sieviete ir līdzvērtīgs partneris ģimenē un, jā, arī spēcīgs, apzinīgs, mērķtiecīgs utt., konkurents biznesā un darba tirgū.
Izlasot rakstu, atmiņā atausa pasen veikts eksperiments kādā bērnudārzā. Bērniem lūdzu uzspēlēt ģimeni. Visi sāka aizrautīgi domāt, ko darīs un dalīja lomas - strīdējās par to, kas būs mamma, kas vecmamma, kas tēlos brāļus un māsas u.tml. Vienīgi par tēti neviens negribēja būt. Tad, kad vienu no puikām tomēr pierunāja būt par tēti, viņš smagi nopūtās, paņēma rokās avīzi un sapīcis apgūlās gultā pie televizora un turpmākajā spēlē vairs neiesaistījās…
2) īsti nesapratu, kā autors to domāja: „padariet vietējo vīrieti iekārojamu”. Ja runa ir par to, kā izaudzināt no maza zēna patstāvīgu (nejaukt ar neatkarīgu vai pašpietiekamu), arī ģimenes dzīvei derīgu un iekārojamu cīnītāju (nejaukt ar karotāju), tad par to domāt ir vērts, piekrītu. Ir arī vēl virkne aspektu, kurus varētu akcentēt, bet, ja autors uzskata, ka vietējo vīrieti ir vien jāparāda par tik pat iekārojamu, varošu, dominējošu utt., kā pornofilmās, kuram viss (uzsveru, VISS, nevis tikai TAS) ir līdz ceļgaliem, tad nav vērts. Vismaz, ja runa ir par demogrāfiju.P.S. Mani nemulsina, nekaitina vai tamlīdzīgi, ka autors, kurš nav precējies un nav tētis, runā par šo tēmu – arī daudziem skolotājiem nav ģimenes un bērnu, taču tas neliedz viņiem būt profesionāļiem savā jomā. Grūti pieņemt ir to, ka vīrietis aicina „kādu citu” domāt par to, kā vīriešus padarīt par iekārojamiem…
autors: LaimigsTetis 28 Novembris, 2011, 11:25
-
Piekrītu komentētājam, un šoreiz esmu neizpratnē par Ingara izvirzīto problemātiku. Vai tas ir aicinājums valstij ģenerēt labi apmaksātas darbavietas tieši vīriešiem? Es domāju, ka darba iespējas Latvijā ir gana līdzvērtīgas gan sievietēm, gan vīriešiem viena sociālā slāņa ietvaros. Labi izglītotais vidusslanis arī Latvijā noteikti var uzturēt vairākus bērnus, un, visticamāk, arī Ingara alga ir gana laba, lai nebrauktu šampinjonus lasīt.
Taču es arī esmu domājusi, ko darīt tālāk par fakta konstatāciju - ka mūsdienu pašapzinīgās, patstāvīgās sievietes grib blakus līdzvērtīgu partneri, kam bieži vien latviešu vīrietis nekvalificējas. Kā man kā mātei audzināt savu dēlu, lai pieaudzis viņš uzņemtos atbildību par ģimeni un atbalstītu sievieti, kura arī gribēs profesionāli izpausties?
Kā sievietei man šobrīd vairs nav nepieciešams blakus ne pelnītājs, ne zelta roku meistars - es pati pelnu, pati varu noorganizēt dzīves praktisko pusi. Bet man ir vajadzīgs partneris, domubiedrs, ar kuru ir interesanti būt kopā, un uz kuru varu paļauties - ka viņš paņems savu daļu ikdienas rūpju. Un man ir vajadzīgs kāds, kuru es tiešām varu ar lepnumu mīlēt, nevis uzskatīt ar nožēlas pilnām acīm. Kādu, kurš mūsdienīgā veidā turpina nest “mamutu no medībām”; vai tas būtu darbā veiksmīgi paveikts projekts, par ko kolēģi ciena, vai sanesta malka lauku mājā.
Man liekas, latviešu vīriešiem nepieciešams pašapziņas celšanas vilnis, kādu pēdējo 20 gadu laikā ar glancēto žurnālu palīdzību ir izgājušas latviešu sievietes. Vīrietim jāiemācās cienīt pašam sevi, lepoties ar saviem panākumiem - gan darbā, gan ģimenē; lai mūsdienu pašapzinīgajai sievietei vispār būtu, ko mīlēt. Lai viņa varētu lepoties ar savu dzīvesbiedru, kurš gan naudu prot nopelnīt, gan vakarā traukus nomazgāt, gan izdomāt jautras rotaļas bērniem, gan sagādāt pārsteigumu sievai. Jo visu minēto kopā jau spēj paveikt sieviete, un nez kāpēc sievietes visvarēšana liekas visiem tik pašsaprotama.
autors: Ance 28 Novembris, 2011, 16:37
-
Izskatās, ka auitors ir nedaudz nomaldījies un nesaprot, kā viņam būt. Grūti ir ar tādiem, kuriem jāiestāda, ko ar sevi iesākt un kas vispār jādara. Tādi vīrieši ir kā vēl viens bērns sievietei. Ne viņi jēdz, ne prot, ko iesākt. Kā likums nemāk ēst gatavot (bērni var iedzīvoties kuņģa problēmās, jo vīrietim nav nekādas jēgas par bērnam nepieciešamo un regulāro uzrturu) viņi nespēj ieraudzīt, ka jāuzslauka, diezin vai viņi seko līdzi, vai mājās ir pietiekami mazgāšanas līdzekļu, metas likt veļas mašīnā drēbes, lai nākamajā dienā būtu ko vilkt mugurā pašam un pārējiem ģimenes loceķliem, sastāda nepieciešamās pārtikas produktu sarakstu un plāno, ko gatavos šodien un rīt, mazgā podus un vannu, maina gultasveļu utt. Šīs ir visas pozīcijas, kā vīrietis var kliedēt savas tukšās dienas. Diemžēl ne katrs vīrietis redz un māk darīt vienkāršus labošanas darbus, kas mājsaimniecībā nepieciešami. Sievietes skrūvē skrūves gleznai un naglo ķeblīti. Labi, ja viņš vēl pelna pietiekami labi, bet ja arī sievietei jāstrādā algots darbs, tad viņai parasti ir dubultslodze. Normāla sieviete saprot, ka ir jāatvieglo savas dienas, tāpēc pietiekami labi nepelnošu un neaptēstu vīrieti izliek aiz durvīm. Skumji, bet fakts – mazajiem zēniem nav ņemt no kā piemēru. Grūti teikt, kas labāks – mamma zombijs, kas darba visu vai aproberžots tētis, kas jābaksta. Vot tā, Ingar! Think!
autors: to Autors 28 Novembris, 2011, 17:00
-
Vēl vienas pārdomas pēc šī raksta - laikam šis ir tas laiks, kad sieviete savā attīstībā ir uzkāpusi pakāpienu augstāk par vīrieti, parādot, ka var būt veiksmīga 2 jomās vienlaikus: gan darbā, gan ģimenē. Vīrietis tradicionāli ir aizkavējies pie vienas no šīm lomām; un viņa izaicinājums šobrīd ir nostāties sievietei blakus, parādot - es arī spēju būt veiksmīgs abās lietās vienlaikus.
Vai nav pienācis laiks vīriešu žurnāliem beidzot pievērsties tēlam “veiksmīgs vīrietis - ģimenes cilvēks”?
Raksta autors ir dikti safokusējies uz naudu, uz to, ka vīrietim jāpelna vairāk nekā sievietei un vienam jānodrošina ģimenei visādi patērētājsabiedrības labumi. Man kā sievietei šobrīd svarīgāk ir, lai vīrietis pelna apmēram tikpat cik es (ja vairāk, protams, pavisam labi) - jo tad mums, visticamāk, būs līdzīgas vērtības un viedokļi, kas dzīvē svarīgāks. Un lai viņš to, ko nenopelna naudā, spēj ar pašcieņu kompensēt ikdienas dzīvē - iepirkties, gatavot vakariņas, aizvest bērnus uz skolu utml.
Nelasu “Klubu” un FHM; bet spriežot pēc vākiem, vienalga liekas, ka tie turpina tiražēt mačo tēlu, kurš rūpējas tikai par savu muskuļoto torsu un dārgiem hobijiem. Bet tādu tipāžu piecieš tikai tukšgalves bārbijas sponsora meklētājas, ar kuru dziļu intimitāti un uzticēšanās sajūtu tādās darījuma attiecībās, visticamāk, nedabūt.
Ticu, ka nobriedis vīrietis arī mūsdienās ilgojas pēc māju sajūtas, pēc vietas un mīļiem cilvēkiem, kur vakarā pēc garas darbadienas atgriezties, kur viņu sapratīs un atbalstīs. Taču šādam vīrietim ir jābūt gatavam dot arī sava artava šajā māju sajūtā (palasiet iepriekšējo komentāru par mešanos pie veļasmašīnas; ļoti precīzi :) ); tāpat kā sieviete dod savu ieguldījumu kopējā ģimenes budžetā. Un, pat ja sieva šobrīd nestrādā, būtu tikai jauki viņai palīdzēt mājas solī, kaut sīkumos. Jo mīlēt Sievieti taču ir daudz vīrišķīgāk nekā mīlēt kalponi, vai ne?
autors: Ance 2 Decembris, 2011, 17:11
-
Man šķiet, ka prasība, lai vīrietis pelna vairāk par sievieti, uztur ģimeni, večiem izraisa stresu. Latvijā nemaz nav tiek vienkārši godīgā ceļā nopelnīt ievērojamas naudas summas. Tāpēc laikam daudzi nodzeras, ieslīgst depresijā.
Būtībā sieviete ļoti labi var par sevi parūpēties, viņai pilnībā pietiek, ja vīrietis pelna tikpat cik viņa. Vairāk gribētos, lai vīrieši iesaistās mājas darbos: gatavo ēst, tīra māju, dara dažādus remontdarbus. Personiski man brīvdienas paiet, apdarot mājas darbus, bet vīrs sēž pie kompja un uzlabo rezultātus zolītē (ir jau sesniegts Guru līmenis). Vienīgi prieks par to, ka gatavo ēst un taisa remontus.autors: Kriksis 20 Decembris, 2011, 14:28
-
subjektīvais viedoklis..
Nezinu, kā ir Rietumos (droši vien bloga autors to varētu izstāstīt kādā citā ierakstā - jo ir tur mācījies, un tas būtu, manuprāt, noderīgi!),
bet pie mums ir pēcpadomju realitātes turpinājums. Tas pats vakardienas traktorists un ierēdnītis, kurš veselus 20 gadus nav neko citu zinājis bez avīzes, alus, zolītes etc. Un kura sieva ir bijis visuvarošs automāts, bet viņas māte varbūt karā vai izsūtīšanā palika bez vīra (un paaudzi iepriekš ar Pirmo Pasaules karu ar nekas rožaināks nebija).
Rietumos diez vai bija tādas iespējas večiem nedarīt neko kā pie mums, un kvalitatīvāko genofondu neizveda tādos procentos attiecībā pret visu tautu. Tās nav žēlabas, ak, mēs jau neko..bet fakts.
Rietumos teksts par sieviešu emancipāciju nozīmēs pilnīgi kaut ko citu nekā Latvijā. Rietumos jau ir ar to aprasts un varbūt tiešām nozīmēs vīriešu “atslābšanu”, atteikšanos no mačo tēla. Kamēr šeit, mūsu karojošām sievietēm tā ir kā eļļa ugunī un šekumā meklēt aizrobežas bāleliņu - apstiprināja autoritatīvs avots, ka nevelk mūsējie, beidzot apstiprināja!
A kāpēc nevelk un no kurienes aug kājas šai lietai, un vai nākamajā paaudzē mūsu bērni nedarīs tās pašas muļķības - nevienu neinteresē.
Latvieši līdz ilgtspējīgai domāšanai vēl ne tuvu nav izauguši.Man simpatizē Viestura Rudzīša idejas par matriarhātu kā jebkuras attīstības kapu. Latvija no tā nav tikusi ārā, nu nav. Mums neapzināti diemžēl ir vajadzīgs tas pakļāvīgais vecis, jo, ja viņš saslietos, ko mēs iesāktu? Mēs nevarētu atzīt savu nepilnvērtīgumu.
Apmierināt pieprasījumu pēc Patriarhāla Veča (jo tikai tāds ir līdzvērtīgs), skatoties no šīs idejas punkta, var, tikai - paradoksāli, bet - liekot sievietēm atteikties no savas neapzinātās (vai nu jau arī apzinātās, sak, bankas konts to pierāda!) augstprātības - augstprātības, ka sieviete pēc noklusējuma ir labāka nekā vīrietis! un līdz ar to atteikties no daļas prasību.
Rietumnieki nav pieprasīti tikai naudas dēļ. vairākums - patriarhālo īpašību dēļ, ko uzskatāmi pierāda Laimas Muktupāvelas un Noras Ikstenas vīrieši.
Bet pie šīm īpašībām ar karojošo latviešu sieviešu “tu esi nogrēkojies, lien nu uz ceļiem!” pieeju nenonākt. Veči kļūs vēl atkarīgāki.šeit, manuprāt, lai tiktu līdz Rietumiem, ir jāmainās abām pusēm..večiem jāapzinās sava atkarība no Tupeles, sievietēm - savi augstprātības slazdi. Naudas ieplūšana sistēmā to diez vai pārmainīs kvalitatīvi.
Bet, vai kāds tajā ir ieinteresēts tik ļoti, lai cilvēkus mācītu?
Bez Rudzīša nevienu neesmu atradusi… nedomāju, ka viņš ir ģēnijs. drīzāk atbilde ir tā, ka uz sevi skatīties no malas ir nepatīkami, un lielākā daļa psihoterapeitu to negrib. Otrs, ne visiem ir antropologa dotības, un trešais, ne visi vēlas un spēj menedžēt saziņu ar sabiedrību..sēž stūrī un domā, kamēr Rudzītis ir panācis jau trīs grāmatu izdošanu.Lai mums visiem veicas.
autors: Linda 12 Janvāris, 2012, 18:55