Pagājušajā nedēļā vairākas dienas pavadīju Venēcijā. Pilsētā, kuras kanālos spoguļojas pagātne un nākotne, pilsētā, kurā iedvesmu guvuši daudzi mākslinieki un romantikas mīļotāji. Kā nereti ceļojot, acīs iekrita dažas vienkāršas idejas, ar kurām arī vēlējos padalīties šajā ierakstā. Arī tāpēc, ka neesmu manījis līdzīgus iestādījumus Latvijā, līdz ar to, kādam šīs idejas varbūt kalpos par ierosmi uzsākt jaunu biznesu.
Klīstot pa līkumainajām un noslēpumainajām ieliņām, nonācām pie veikala, kurā pārdeva virtuves piederumus. Naži, katli, pannas, putojamās slotiņas un visādi iespaidīgi tērauda rīki, par kuru pielietojumu rodas tikai aptuvens priekšstats. Liekas, nekas īpašs un unikāls. Tomēr šajā veikalā bija daudz cilvēku un viņi visi iepirkās. Pie tam apmeklētāju vairums bija vietējie. Veikals pārdeva kvalitatīvu un arī dārgu preci. Redzamā vietā bija izlikta informācija par ēdienu gatavošanas kursiem, uz kuriem varēja pierakstīties turpat veikalā. Liekas, ka nedēļā viņi piedāvāja kādus 2 – 3 šādus kursus par dažādām tēmām. Domāju, ka tieši šī ideja – pārdot kvalitatīvus virtuves instrumentus, kopā ar kursiem, kuros pastāstīt, kā šos instrumentus pielietot un kā pagatavot dažādus garšīgus ēdienus, nekavējoties piesaista veikalam pareizo un lojālo publiku. Cilvēkus, kuri vēlas gatavot mājās kvalitatīvu ēdienu, apgūt jaunas zināšanas. Cilvēkus, kuri novērtēs veikala preču kvalitāti un atgriezīsies vēl un vēl. Šādam veikalam sava prece noteikti ir jātirgo arī internetā, iespējams, kā papildu pakalpojumu varētu piedāvāt arī garšvielu un pārtikas preču piegādi. Katrā ziņā, mirklī, kad ir apzināts mērķa klients, izdomātas „odziņas” ar kurām to piesaistīt, arī vienkāršs un neinteresants bizness var palikt pievilcīgs un ienesīgs.
Netālu no Akadēmijas piestātnes, kur saspiedušās daudzas mākslas galerijas un grāmatu veikali, ieklīdu kādā fotosalonā. Skatlogā bija izliktas dažādas Venēcijas ainavas un pilsētas skati. Skaisti ierāmēti attēli, lielākā daļa melnbalti, daži attēlu fragmenti bija ietonēti. Puisis stāstīja, ka tās ir viņa paša fotogrāfijas, daļa kopētas uz fotopapīra, daļa drukātas ar lielformāta printeri. Daļa fotogrāfijas – „limited edition”, izdrukātas ierobežotā skaitā, piemēram, ne vairāk kā 30 kopijas. Iegādāties var gan ierāmētas, gan arī bez rāmja. Protams, piegāde pa pastu „world wide”. Cenas – no 100 – 300 EUR par bildi, un ja gribi ar rāmīti, tad vēl kādi 100EUR klāt. Varētu domāt, ka nekas sevišķs šādā piegājienā nav, tomēr veikaliņš atšķīrās gan ar to, ka bilžu autors pats var pastāstīt savu stāstu par katru darbu, gan ar to, ka tās var iegādāties skaisti ierāmētas, gan arī ar to, ka attēli ir kvalitatīvi un ir plaša iespēja izvēlēties. Katrā ziņā, neesmu līdzīga koncepta iestādi Latvijā redzējis un domāju, ka pareizā vietā, ar pareizu auru apveltīts, šāds salons varētu plaukt un zelt arī Latvijā, īpaši ņemot vērā tūrisma pieaugumu.
Šos mazos piemērus piesaucu, lai ilustrētu, ka labam biznesam nav nepieciešams izgudrot jaunu riteni, mūžīgo dzinēju vai vēl kaut ko pilnīgi jaunu un nebijušu. Iespēja, ka jūs ko tādu paveiksiet, ir ļoti maza. Savukārt pazīstamās, „mazās” lietas ir iespējams mazliet izmainīt, pielikt rozīnīti un tās iegūst pavisam citu garšu un krāsu. Tāpat kā var pagatavot kotleti, kura gašo pēc papīra, un kotleti, ko mēs atceramies vēl ilgi un gribam vēl un vēl.


