Informēti cilvēki runā, ka tuvākajā laikā valdībā tikšot pieņemts lēmums Valsts Zemes dienesta (VZD) nodošanu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) pārraudzībā. Valsts pārvaldes notikumiem sekojošiem jau apmēram pus gadu ir bijusi iespēja vērot kā reģionālās attīstības un tieslietu ministri Zalāns un Segliņš stīvējas par šīs iestādes piederību. Šķiet, cīniņš ir beidzies un vienošanās esot panākta.

Šīs ‘pārbīdes’ rezultātā nostiprināsies RAPLM kā valsts mēroga IT projektu virzītāju loma. Nav noslēpums, ka liela daļa no likvidētās „e-lietu” ministrijas pārņemtajiem  projektiem  (piem. reģistru integrators VISI, pašvaldību informācijas sistēma PVIS un citi) attīstās ar lielām grūtībām. Galvenokārt tādēļ, ka paša RAPLM rīcībā esošie resursi šādu projektu realizācijai ir pieticīgi. Traucē arī tas, ka tipiski šo projektu realizācijā ir iesaistītas daudzas organizācijas, kuru savstarpējo sadarbību kavē tā saucamās administratīvās barjeras – pakļautība dažādām ministrijām, atšķirīgi mērķi un uzdevumi un gluži vienkārša birokrātiska vienaldzība.

Ja īstenosies VZD nodošana RAPLM pakļautībā, tad, neapšaubāmi, Zalāna spējas īstenot daudzos ieplānotos e-projektus celsies, jo VZD pārziņā ir viens no nozīmīgākajiem valsts reģistriem, kurš satur informāciju par visiem nekustamajiem īpašumiem. VZD nodošana RAPLM arī labi atbalsta Zalāna ideju par vienas pieturas aģentūru tīklu izveidi, jo VZD uzkrātā un apstrādātā informācija ir nepieciešama šī koncepta attīstībai. Ar RAPLM plāniem attiecībā uz vienas pieturas aģentūrām var iepazīties šeit: http://www.vraa.gov.lv/uploads/e-pakapojumi/Artis%20Stucka.pdf

Taču, nākotnē skatoties, pilnvērtīgu e- pakalpojumu nodrošināšanai valdībai jāsper vēl kāds solis. Patreizējā brīdī lielākais vairums no valsts nozīmes pamata reģistru apsaimniekotājiem atrodas Tieslietu ministrijas pārraudzībā (piemēram Uzņēmumu reģistrs, Zemesgrāmatu reģistrs, Komercķīlu reģistrs). VZD pārcelšana citas ministrijas pārraudzībā šīs saites vājinās. Pēc manām domām, lai nodrošinātu visu galveno reģistru savstarpēju sadarbību, kas ir priekšnoteikums valsts sniegto pakalpojumu, tajā skaitā e-pārvaldes pakalpojumu, kvalitatīvai attīstībai, būtu labāk, ja visi galvenie reģistru apsaimniekotāji atrastos „zem viena jumta”. Cita alternatīva būtu radīt reģistru turētājiem ekonomisku motivāciju savstarpēji integrēties  un  attīstīt dažādus elektroniskos pakalpojumus. Citādi - šobrīd ir skaidri redzams, ka valstī uzbūvētā sistēma darbojas slikti un to sakārtot ir iespējams tikai, mainot spēles noteikumus un radot pareizos ekonomiskos priekšnoteikumus, kas ļautu arī privātajam biznesam pilnvērtīgi iesaistīties valsts reģistru informācijas izplatīšanā un e-pakalpojumu izveidē un sniegšanā.