Ņemot vērā Krievijas lomu ne tikai Baltijas, bet arī Eiropas eksporta bilancē un ekonomisko attiecību milzīgās perspektīvas, kas uzlabojušās pēc Krievijas statusa maiņas Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), vēlos dalīties ar savu prakstisko pieredzi un viedokli par valsts atbalsta nozīmi, jo pēdējos divus gadus paralēli pienākumiem Latvijā, strādāju arī Krievijā.
Tā kā joprojām pildīju kompānijas UniCredit Leasing Baltijas grupas priekšsēdētāja pienākumus, tad lielu daļu laika nācās pavadīt lidmašīnās - 2-3 dienas nedēļā uzturoties Baltijā (Rīgā, Tallinā vai Viļņā) un 2-3 dienas Maskavā vai Krievijas reģionos. Izrādās šāds režīms ir daudziem Latvijas finanšu ekspertiem un uzņēmējiem, ko apliecina arī gaisa satiksmes intensitāte - tiešie reisi seko cits citam gandrīz vai ar tramvaju saraksta intervālu: airBaltic vien ir 4-5 reisi dienā, papildus vēl lido JUT Air, un tas nozīmē vairāk nekā 500-700 cilvēku ik dienas dodas abos virzienos.
Mērogi ir pirmais, kas jāņem vērā strādājot ar Krieviju – pirmais iespaids jau šķērsojot ielu, piemēram, Sadovoje Koļco ielai ir 9 kustības joslas vienā virzienā un 9 joslas pretējā virzienā, tātad kopā 18 joslas, kuras jāpaspēj šķērsot, kamēr luksoforā deg zaļā gaisma. Tas pats attiecas uz eksporta apjomu plānošanu – salīdzināšana ar Latviju vai Baltiju nav izmantojama. Otrs uzdevums ir atrast pēc iespējas vairāk sadarbības partneru un paziņu, kuri varētu dalīties savā darba pieredzē, kas gūta Krievijā, jo ir būtiskas nianses – minēšu tikai dažas:
- laikā, kamēr Baltijā pēdējos 20 gados notika tirdzniecības un uzņēmējdarbības likumu harmonizācija, ievērojot PTO un Eiropas Savienības standartus, Krievija gāja savu ceļu, tāpēc pastāv ievērojama atšķirība no Eiropas tiesību aktiem. Patlaban notiek Krievijas un PTO normatīvu saskaņošanas process, bet jau tagad ir skaidrs, ka tas būs ilgs process;
- būtiskas atšķirības korporatīvās vadības modelī. Ja Baltijā pēdējo divu gadu desmitu laikā kā dominējošais modelis ir izveidojies Skandināvijas modelis (caurspīdīgs vadības modelis, kur lielāko daļu lēmumu pieņem un kontrolē koleģiālas institūcijas), tad Krievijā joprojām daudzās vietās darbojas modelis, kur visus lēmumus pieņem viens cilvēks, un tie ne vienmēr tiek kontrolēti;
- ārzemnieki pārāk bieži nenovērtē reģionu nozīmi. Maskavā dzīvo un strādā no 11 līdz 15 miljoniem cilvēku, bet tas ir mazāk par 10% no kopējā Krievijas iedzīvotāju skaita. Krievijas Federācijā ir 12 pilsētas, kurās dzīvo vairāk nekā 1 miljons iedzīvotāju, turklāt tādas lielas pilsētas kā Krasnojarska un Voroņeža nemaz neietilpst šai skaitā.
Trešais solis izvēlēties starptautiskus partnerus ar labu reputāciju, tas nodrošinās zināšanas par vietējo tirgu un starptautiskus standartus klientu apkalpošanā. Īpaši svarīgi tas ārvalstu partneriem ir Krievijas finanšu sektorā, kas arī ir UniCredit veiksmes pamatā Krievijas tirgū – nopietns adaptācijas periods kopš Krievija 1989. gadā izsniedza Ģenerālo licenci Nr. 1 šobrīd nodrošina bankas aktīvus vairāk nekā 20 miljardus eiro apmērā ar pārstāvniecībām visos Krievijas reģionos – sākot no Sanktpēterburgas līdz pat Vladivostokai.
Krievijas – Baltijas attiecību specifiku raksturo tas, ka neviena no Baltijas valstīm ne tuvu neierindojas Krievijas desmit lielāko ārvalstu tirdzniecības partneru skaitā, attiecīgi arī Krievijas resoru centieni uzlabot preču apgrozījumu nav koncentrēti šajā virzienā. Tātad iniciatīvai vispirms ir jānāk no mūsu puses – līdz šim neesam spējuši izveidot ko tik iespaidīgu, kas varētu kļūt par sadarbības zīmolu. Viens no mēģinājumiem ir airBaltic un Rīgas domes tūristu piesaistīšanas kampaņa, taču kopumā nebūtu loģiski prasīt valsts budžeta līdzekļus preču vai pakalpojumu reklamēšanai Maskavā vai Krievijas reģionos, jo vienmēr atradīsies kāds vietējais spēlētājs, kas varēs atvēlēt daudz vairāk naudas…
Valsts lielākais ieguldījums būtu kvalitatīva analīze par to, kuras nišas Krievijas biznesā ir vispievilcīgākās Baltijas uzņēmējdarbībai un kur ir iespējams sasniegt konkurētspējīgu pārākumu, apvienojot ārējās politikas resoru un privātās uzņēmējdarbības pūliņus. Turklāt nevajag aizmirst, ka daļa priekšrocību mums jau ir „iedzimta” – krievu valodas prasme, krievu mentalitātes izpratne un kopīgā vēsture.
Visām Baltijas valstīm ir zināmas priekšrocības Krievijā, pat salīdzinot ar Krievijas ārējās tirdzniecības partnervalstu pirmo desmitnieku - tās jāizmanto tagad, kad Krievija aktīvi attīsta ekonomiskos kontaktus ar ārējo pasauli – piemēram, iestājoties PTO.
* 9.02.2012. Rīgas Ekonomikas augstskolā UniCredit organizē konferenci “Bizness ar Krieviju: mīti un realitāte”.