Es jau pusgadu neesmu ieslēdzis radio mājas un darbā, lai klausītos Latvijas radio staciju piedāvātajos produktos, man to nevajag. Man ir sava radiostacija, kuru es varu kontrolēt, kā nevienu, nosakot ko DJ augstais spēles un ko nespēlēs. Man ir, protams, savas investīcijas – 3 USD mēnesī, DJ pilnīgi pietiekot gan autortiesībām, gan manu iecienītāko dziesmu sarakstu uzturēšanai, gan aprakstīt katra mākslinieka biogrāfiju, gan piedāvāt zvaigžņu un amatieru foto . Šogad DJ piemirsa paprasīt algu līdz attapās 9.martā. Tagad esmu 7 USD parādā, tāpēc šis būs maksas raksts. Esmu pārdevies.

Pat atrodoties šodien 4000 km no Rīgas, viesnīcā iepriecinu sevi ar Dave Matthews un viņam līdzīgiem māksliniekiem, 95% no tiem nepazīstu, bet stilu notur. Pie tam katra nākamā dziesma pārsteidzošā veidā toņkārtā turpina iepriekšējo, parastie DJ tā uzreiz nevar, nav absolūtā dzirde tik izplatīta reizē ar fotogrāfisku atmiņu. Pārslēdzamies uz SigurRos un līdzīgiem, skan postroks no Islandes un citām ziemeļu zemēm. Nepatīk šī dziesma, nākamo lūdzu. Skaņas kvalitāte ap 192 – 256 kbps, lai arī ātrums var būt zem simta. Laikam kāds tehnoloģisks triks. Nav svarīgi. Tagad Ive Mendes, brazīliešu bossa nova. Dzied smukāk par Sade un izskatās arī. Pusgada laikā esmu atklājis ap 100 man tīkamu, bet nezināmu mākslinieku, kurus savādāk neuzzinātu, Valdis ar Arti nepalīdz, viņiem cita gaume.

Kā jau nojaušat vajadzīgs interneta vada gals laba skaņas karte un ar mūziku problēmu nav nekur. ‘’Cloud computing’’ koncepta vienkāršākais piedāvājums www.last.fm fiksē tavu muzikālo gaumi ar matemātisku precizitāti, izrēķina nākamo dziesmu, lai tā ir saskanīga ar iepriekšējo. Algoritms vienkāršs – izvēlies vienu mākslinieku un aiziet – nākamā dziesma būs no 9 līdzīgajiem, savukārt nākamā no otrā izpildītāja 9 līdzīgajiem utt. Protams, ar laiku novirze var kļūt tik liela, ka Tev jāiejaucas. Nav DJ asprātību, nav reklāmu, dziesmu nosaukumus izlasi datorā. Tu veido savas listes un tās vari iedarbināt gluži tāpat. Pamēģiniet..

Kas radio nozarei no tā? Slikti. Šādi interneta radio, kur saturu izvēlas patērētājs vairāku gadu laikā palēnām nozags klausītājus radiostacijām, kas neko, izņemot laika ziņas un 1200 dziesmas, kuras neesi izvēlējies tu, bet gan Valdis Melderis, Artis Volfs vai MTG superkoncerns, nepiedāvā. Mūzikas plaukts vairs nav pievienotā vērtība. Paliek pāri Latvijas gadījumā ziņu radio, joku radio, patiesas ētera personības, radio ar pievienoto vērtību, kas ir ārpus muzikālās gaumes. Lieciet aiz auss. Man, lai nedzirdētu to, ko nevēlos dzirdēt jāmaksā tikai 3 USD.

Svarīga nav patiesība, svarīgi ir, kā tā izskatās.  Interpretation and reframing rules!

Metorīta pasaka svētdien izskatījās kā ziņa no debesīm, pirmdien - kā iespēja uzzināt cik Latvijā ir palikuši zinātnieki, otrdien - ka Tele2 dabūs trūkties, trešdien (šodien) varam sākt uzskaitīt kritušos un jauniegūtās teritorijas.

Skaidrs, ka pseidonotikumi un to atspoguļojumi masu medijos vienmēr būs strīdus ābols. Atzīmēšu pāris skatu punktus, no kuriem manuprāt ir vērts uz to visu paraudzīties.

1. Pateicoties Inspired, mediju aģentūru klienti vēlreiz saņēma atgādinājumu, ka mediju aģentūra klientiem sniedz daudz vairāk pakalpojumus, nekā esam pieraduši uzskatīt. Paldies!

2. Meteorīta akcija tāpat kā citas strīdīgas aktivitātes polarizē sabiedrību, atstājot jautājuma zīmi - vai tas ir tā vērts? Šoreiz - vai to vajadzēja Tele2? Tele2 ir plašs klientu loks, un daļa visticamāk aizies dažādu psiholoģisku motivatoru dēļ. Parasti tie, kas skaļi klaigā, ir mazskaitlīgi. Cerams. No vēsturiskā viedokļa būtu svarīgi, lai Tele2 atklāj biznesa rezultātu novērtējumu, tā mēs visi kļūsim gudrāki notikumu mārketingā.

3. Tele2 kā starptautisks uzņēmums ir daudz ieguvis, jo tas, kā latviešu žurnālists trešajā dienā jūtas apčakarēts, ir tikai viens jautājums. Otrs - pasaules mēroga ziņu kanālos piemin telekomunikāciju operatoru Tele2. Domāju, ka soda nauda 10 000 LVL apmērā tāds nieks vien ir. Te ir valstiski jādomā kā rēķinu palielināt.

4. Meteors kopā ar Stendzenieku iespēra pa žurnālistu sugas neaizskaramību. Kas tad ir ziņas, kas nonāk dienasgaismā? Kas ir ziņas, ko pērk mediji? Kāda ir žurnālistu patiesā misija? Kāda ir mediju atbildība sabiedrības priekšā? Ērik, būs vēl iespējas!

Bet kopumā ir radīts mediju saturs, ko miljoniem reižu ir patērējuši  cilvēki dažādās pasaules vietās, un Vorholam par slavas 15 minūtēm ir taisnība vismaz Mazsalacā.

Vai esat saskārušies ar situāciju, kad publiski komentējot nozares notikumus, esat vai tiekat spiesti iekost mēlē un noklusēt viedokli, kas ir asāks par vidējo aritmētisko? Jautājums retorisks?

Tāpēc no šodienas saņemšos un pašreiz labākajā Latvijas resursā par mediju un reklāmas tirgu rakstīšu kaut ko vairāk par komentāriem, - kļūstu par Nozares.lv blogotāju. Redzēsim, cik ilgi! Savā blogā komentēšu aktualitātes, publicēšu viedokli, kas man vienmēr ir un ko neizdodas noklusēt, pat skaitot līdz astoņi. Tāpēc – sākam.

Manu uzmanību piesaistīja kāds citāts, kam turpmāk neviens nav pievērsis īpašu vērību.

“Mēs saņēmām piedāvājumu, kuru izskatījām un akceptējām — esam nolēmuši investēt caur fondu, kas fokusējas uz Baltiju, Latviju, medijiem,” skaidro Dž. Roulends.

„Dienas” un „Dienas Biznesa” iegāde ir tikai pirmais no darījumu sērijas, kas plānoti ar jaundibināmā Baltijas Mediju investīciju fonda starpniecību.

Tiek plānots, ka nākamo divu gadu laikā ar fonda starpniecību tiks izveidoti vadošie mediju uzņēmumi visās trijās Baltijas valstīs. Vienlaikus tiekot apsvērtas investīciju iespējas arī citās reģiona valstīs, ne tikai Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Dž. Roulends apstiprināja, ka šobrīd tiekot domāts, tieši kurus mediju uzņēmumus iegādāties, taču viņš kategoriski atteicās minēt kādu konkrētu nosaukumu. Kopumā plānoti vairāk nekā desmit pirkumi.’’ Nozare.lv  14.10

Kas ir šie DESMIT laimīgie mediji, kuru problēmas Roulendu ģimene atrisinās? Kas ir DESMIT laimīgie mediji, kurus apvienos biznesa impērijā, kurā viss tiks nolikts uz biznesa pamatiem?

Tālāk man gribējās domāt, ka Baltijas valstis ir eksperiments, kura par nelielu naudu iegūtos rezultātus var piemērot lielākiem tirgiem, piemēram, Rietumeiropai. Diez vai. Krīze Rietumeiropā beigsies ātrāk nekā šeit, tātad arī intereses tirgus ir šeit.

MTG, LNT, Baltic Media Alliance? Drīzāk nē, finanšu aizmugure tiem ir pietiekama.  Ja mēs pieņemam, ka biznesa uzdevums ir audzēt vērtību, tad, konsolidējot resursus, pie fiksētām izmaksām izkristalizējas vienīgi produkts, saturs vai arī viedoklis. Kam derētu saturs?  - presei un internetam, vai ne? T.i., radot biznesa modeli,  kur vienu satura vienību var pārdot kaut trīs reizes, mēs gūstam ienākumus pie fiksētiem izdevumiem.  Ja tā, tad laboratorijas vadība varētu zvanīt Delfiem – Baltijas medijam ar lielu jautājuma zīmi par vērtības un cenas attiecībām. Protams, var salasīt atsevišķus portālus pa valstīm, bet varēja jau arī pirkt mazākas avīzes, vai ne? Kāpēc nepirkt izdevniecības Fenster vai Petits? Būtu loģiski pievienot krievvalodīgu izdevniecības namu, stiprinot kopējo piedāvājumu. Respektīvi, Baltijas Mediju investīciju fonda plānu nopietnības apstiprinājums ir pati pārrunu fakta esamība tieši šajā brīdī. Citādi sazvērestības teorijas piekritēji biznesa domāšanas vietā var ieraudzīt TO lāci vai TO celtniecības tehnikas vienību. Vai jebko.

Man būtu ļoti svarīgi dzirdēt atbildi, vai Baltijas Mediju investīciju fondam ir ierobežojums pārdot tālāk „Dienas Medijus” bez apgrūtinājuma neietekmēt redakcionālo neatkarību.

Bet kopumā Latvija ir jauka vieta, kur vienu no četrām varām tagad var nopirkt kā aktīvu ar zemu vērtību. Labs veikals, tā teikt.

Un kas ir tas USP, ko investoriem piedāvā Baltijas Mediju investīciju fonds?