5. oktobrī Oslo centrā, Wergelandsveien 29, atklāta jauna publiskā telpa - Literatūras māja. Ideja aizgūta no Vācijas, kur pagājušā gadsimta 80. gados nelielā Berlīnes namā radīta pirmā šāda māja; vēlāk līdzīgas mājas izveidotas visās federālajās zemēs. Norvēģi savu uzskata par Eiropā lielāko, kaut Norvēģijā tā ir pirmā. Māja būšot radoša tikšanās vieta visiem, kas interesējas par grāmatām un literatūru.

Oslo Literatūras māja atrodas kādreizējā kristīgo skolotāju augstskolas namā, kas nu pārveidots un svaigi remontēts. Pirmajā stāvā izvietots grāmatveikals (grāmatu tirdzniecības tīkli piedalījās konkursā par iespēju šeit izveidot veikalu) un kafejnīca Kafè Oslo. Viens stāvs atvēlēts aktivitātēm, kas saistītas ar bērniem un jauniešiem: dienas laikā paredzēti skolēnu apmeklējumi, pēcpusdienās un vakarpusē - dažādi pasākumi bērniem un jauniešiem. Pārlūkojot programmu, ticams, ka tie nebūs garlaicīgi un formāli. Bēniņos iekārtotas telpas rakstniekiem un autoriem, kam reizēm nepieciešama darba- vai tikšanās vieta Oslo centrā. Mājā atrodas arī dzīvoklis, kas domāts ārvalstu rakstniekiem un intelektuāļiem garākam darba posmam Oslo, kas līdzīgs Visbijas un Ventspils Rakstnieku mājām. Kaut arī NORLA - institūcija, kas aktīvi un šarmanti popularizē norvēģu literatūru ārvalstīs, gadiem ilgi apmaksājusi ne vien daudzus norvēģu autoru tulkojumus citās valodās, bet arī tulkotāju uzturēšanos viesnīcās semināru un konferenču laikā, etc., izrādās, tai šāda „literāra ateljē” nav bijis.

Pirmo trīs mēnešu laikā Literatūras mājā jau plānoti vairāk nekā 70 pasākumi, turklāt par brīvu. Tie aptver ne tikai daiļliteratūru un klasiskos lasījumus, bet arī priekšlasījumus, lekcijas un sabiedriskas debates. Interesi, domājams, raisīs ne vien Astrīdas Lindgrēnas jubilejas ballīte bērniem, bet arī, piemēram, Laikrakstu dienas, kurās daļa norišu paredzētas profesionālajai auditorijai, daļa - plašai publikai. Mājā rādīs arī atbilstoša satura kino, varēs lasīt, šķirstīt, apskatīt vietējā krājuma grāmatas. Iespējams, pat ar kafijas krūzi otrā rokā.

Literatūras māju izveidojis nodibinājums Litteraturhuset, ko dibinājis Brīvā vārda institūts 2006. gadā. Brīvā vārda institūta dzimšanu savukārt savulaik veicinājusi Rīgā un Latvijā pazīstamā norvēģu kompānija Narvesen, bet par to citā reizē.

Arī Rīga jau gadiem ilgi pelnījusi visiem pieejamu publisku kultūras telpu, kurā krustotos dizains, mākslas, tehnoloģijas, grāmatniecība, literatūra, mūzika un kino, tradīcijas un inovācijas un kura būtu atvērta arī nedēļas nogalēs. Iespējams, šāda tikšanās / uzturēšanās vieta paredzēta jaunceļamajā Bibliotēkā, tomēr arī pilsētas centrā prasīties prasās pēc mūsdienīgas vides, kur „no maza līdz lielam” savu brīvo laiku varētu pavadīt kultūras rāmējumā.

Ja iedomā par tām pievilcīgajām kultūras institūcijām, kādas Rīgā pastāv un kur tīkami gribētos pavadīt lietainu svētdienas pēcpusdienu, tad gan Ziemeļu Ministru padomes birojs, gan Dānijas kultūras institūts, gan Gētes institūts, gan Francijas Kultūras centrs savu darbu beidz piektdienas pēcpusdienā un nav publiski pieejami līdz pirmdienai (ar dažiem izņēmumiem, pāris no tiem mēdz būt atvērti arī sestdienās). Tas nav pārmetums šīm organizācijām, jo tām ir citas funkcijas un uzdevumi. Tomēr žēl, ka 90. gadu sākumā, pirmajā emocionālajā Baltijas/Rīgas atklājumu uzplūdā, dažiem ambicioziem norvēģu māksliniekiem tā arī neizdevās sadabūt naudu Ziemeļu mājas izveidei Rīgā.