Turpinot sēriju par to, kā Lattelecom ciparu virszemes televīzija , piedāvāju e-pasta sarakstes interviju ar VIASAT vadītāju Latvijā Valtu Ermansonu.

Kādi ir jūsu “digitālie produkti” mājsaimniecībām?
VIASAT atbilstoši katra TV skatītāja interesēm un finansiālajām iespējām piedāvā  kopskaitā trīs dažādas digitālās televīzijas paketes – VIASAT Zelta, Sudraba un Starta. Kopš pagājušā gada ir iespēja izvēlēties arī digitālās televīzijas un mobilā interneta komplektu – VIASAT Connect –, kura darbība, tāpat kā satelīttelevīzijai, tiek nodrošināta jebkurā Latvijas vietā.

Kāda ir sākumcena par vienkāršu pieslēgumu (nacionālie kanāli un daži starptautiskie)?  Kāda tā bija pirms 6 mēnešiem?
Šobrīd VIASAT piedāvājumā ir digitālā televīzija par abonēšanas maksu Ls 3,50 mēnesī (Starta pakete), kurā ietilpst visi Latvijas kanāli un vairāk nekā 20 ārzemju kanāli. Atšķirībā no citiem šobrīd esošajiem piedāvājumiem, VIASAT piedāvājumā ir stabili nokomplektēts visu sešu Latvijas kanālu (LTV1, LTV7, TV3, LNT, TV6 un TV5) klāsts un neviens no kanāliem no TV skatītāju ekrāniem nepazudīs. Turklāt Ls 3,50 piedāvājums paredz pirmos trīs mēnešus skatītājam iepazīties un izmēģināt vairāk nekā 50 kanālus. Parasti Starta paketes abonēšanas maksa mēnesī ir Ls 5,90.

Kas ir iekļauts piedāvājuma (dekoderis, satelītantena, pieslēgšana, kā nu kuram)? Cik garas līgumsaistības tiek prasītas? 

Piedāvājumā Ls 3,50 bez atsevišķas maksas ir iekļauts viss nepieciešamais aprīkojums – uztvērējs un satelītantena. Līgums par Ls 3,50 tiek slēgts uz 36 mēnešiem.

Cik daudz šīs pēdējā laika kampaņas (komiskās Baltkom reklāmas televīzijā, dažādi pētijumi, ka teju visi grib digitālo/tikai kādā nozīmē?/ un, ka skatītāji ir pieradināti pie maksas TV) ietekmējas no ciparu virszemes apraides tuvošanās, resp. analogā izslēgšanas?
2010. gads ir izšķirošs, jo digitālajai televīzijai ir jākļūst par katras mājsaimniecības ikdienu. Līdz ar to analogā televīzijas signāla izslēgšana nenoliedzami ir šī gada izaicinājums un dzinējspēks nozarē. VIASAT Latvija, kā viens no lielākajiem tirgus spēlētājiem, to saskata kā iespēju paplašināt tirgus daļu. Neslēpjot savas ambīcijas, mēs jau kopš janvāra uzsākām kampaņu ar Ls 3,50 piedāvājumu, kas tapis tuvojoties analogā signāla izslēgšanai. Pieļaujam, ka arī mūsu konkurentu reklāmas aktivitātes rosina tieši analogā signāla atslēgšanas datuma tuvošanās, iesaistoties cīņā par analogās televīzijas skatītājiem.
Vērtējot pašreizējo situāciju, jāsaka, ka šobrīd iedzīvotājiem netiek pietiekami izskaidrots virszemes televīzijas ieviešanas process un līdz ar to veidojas negatīvs un nepareizs priekšstats par to. Turklāt joprojām tiek radīts maldīgs priekšstats, ka nekas nemainīsies un iedzīvotāji varēs redzēt visus Latvijas kanālus kā līdz šim, lai gan bez maksas visā Latvijā būs vien trīs kanāli. Virszemes televīzijas ieviesējs valsts mērogā Lattelecom šobrīd daudz lielāku vērību pievērš savu maksas pakalpojumu virzīšanai, nepietiekamu uzmanību veltot iedzīvotāju informēšanai, līdz ar to radot sajukumu TV skatītāju vidū. Lai gan LTV7 kanāls pārtrauks rādīt analogajā apraidē jau pēc mēneša, pieļauju, ka joprojām daļa sabiedrības visticamāk pilnībā neizprot virszemes digitālās televīzijas ieviešanas procesu un tā nepieciešamību, saistot to ar tā saucamajām digitalizācijas afērām un tiesvedībām. 

Vai Lattelecom projekts visvairāk neapdraud kabeļoperatorus pilsētās, jo faktiski piedāvā “bezvadu kabeļtelevīziju” par konkurētspējīgu samaksu?
Kompānija VIASAT nopietni izturas pret ikvienu tirgus dalībnieku un rēķināmies ar pieaugošo konkurenci. Vienlaikus jāsaka, ka VIASAT jūtas stabili, jo darbojas digitālās televīzijas apraidē jau astoņus gadus un izveidojis stabilu tehnoloģisko bāzi, kas jau šobrīd ļauj nodrošināt ne tikai kvalitatīvu signālu visā Latvijas teritorijā, pat tālākajās mājsaimniecībās, bet arī vienādu pakalpojuma piedāvājumu neatkarīgi no reģionālā novietojuma – lai kuru no VIASAT digitālās televīzijas paketēm vai interneta piedāvājumu klients izvēlētos tas būs iespējams. Balstoties uz mūsu ilggadējo pieredzi digitālo tehnoloģiju jomā, apzināmies, cik ikviens jaunu tehnoloģiju, kā tas šobrīd ir ar virszemes televīziju, ieviešanas process ir sarežģīts un cik garš ceļš ejams, lai visas tehnoloģijas strādātu stabili.

Vai VIASAT skaidri pasvītro, ka viņu piedāvājums nav piemērots visiem pilsētniekiem, jo prasa kaut kur pakārt satelītantenu? Vai ir jēga šo piedāvājumu izplatīt daudzdzīvokļu mājās? Cita lieta – VIASAT programmas kā kabeļoperatoru piedāvājuma sastāvdaļa.  
Kompānijas VIASAT darbība galvenokārt ir orientēta divos virzienos. Viens no tiem ir digitālās televīzijas pakalpojumu piedāvājums privātpersonām, kur likumsakarīgi lielākais klientu īpatsvars veidojas tieši reģionos un ārpus lielām pilsētām un rajonu centriem. To nosaka mūsu pakalpojuma būtiskākā priekšrocība – pārklājums visā Latvijas teritorijā. Protams, arī daļa daudzdzīvokļu māju iemītnieki, izvēlas satelīttelevīzijas pakalpojumus. Lai cik neierasti tas neizklausīties, mūsu praksē ir piemēri, kad arī pilsētā dzīvojošiem digitālā satelīttelevīzija ir vienīgais risinājums kvalitatīva televīzijas pakalpojuma saņemšanā.
Otrs VIASAT darbības virziens, kurš tiek mērķtiecīgi un spēcīgi šobrīd attīstīts, ir sadarbība ar kabeļtelevīzijas operatoriem, kā arī citiem maksas televīzijas operatoriem. Tas ļauj nodrošināt VIASAT piedāvātos kanālus, kuru vidū pieprasītākie ir VIASAT Sport Baltic, TV1000 filmu kanāli, kā arī dokumentālie – VIASAT History un VIASAT Explorer, daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, kas kādu apsvērumu dēļ nevar izmantot satelīttelevīziju. 

Vai VIASAT cer tikt iekļauts kādā Lattelekom pakā pēc tam, kad uzstādīs un iedarbinās jaunos multipleksus (izmantojot analogās apraides pamestās frekvences)?
VIASAT labprāt sadarbojas ar TV pakalpojumu sniedzējiem, kas spēj nodrošināt VIASAT producēto kanālu pārraidi, protams, pie nosacījuma, ka tas atbilst abu pušu biznesa interesēm.

Ar šo sāku īsu e-pasta interviju sēriju ar kabeļtelevīzijas un satelītelevīzijas operatoriem par to, kā viņi gatavojās mainīgiem konkurences apstākļiem, kas rodas darbību sākot Lattlecom ciparu virszemes televīzijai, kuru varētu arī saukt par bezvadu ciparu kabeļtelevīziju. Vai efekts būs tāds pats, kā uzrodoties bezvadu/mobiliem sakariem un krasi pārdalot tirgu ar fiksētā tīkla telefonijas operatoriem? Ne gluži..

Kā pirmo publicēju saraksti ar IZZI attīstības direktori Sandru Kraujiņu. Drīzuma — Viasat, un vēl gaidu atbildes no Baltkom. Sākotnēji domāju visu apkopot kādā palagā priekš Nozare.lv ziņu lentes, bet tad padomāju, ka varu materiālu pasniegt pa tiešo.

Vēl jāpiebilst, ka šāds formāts varētu patikt tiem, kam nav izdevības rūpīgi noskatīties manas biežās videointervijas.

Kādi ir jūsu  “digitālie produkti” mājsaimniecībām?

 IZZI klientiem piedāvā digitālo kabeļtelevīziju – kopumā klientiem piedāvājam vairāk kā 100 kanālus, kas sadalīti Bāzes paketē un 12 interešu paketes. Tiem klientiem, kuri īpašu uzmanību pievērš attēla un skaņas kvalitātei, tiek piedāvāta augstas izšķirtspējas (HD) televīzija. Patlaban strādājam pie tā, lai jau tuvākajā laikā padarītu HD kanālu piedāvājumu vēl pievilcīgāku.

Kāda ir sākumcena par vienkāršu pieslēgumu (nacionālie kanāli un daži starptautiskie)?  Kāda tā bija pirms 6 mēnešiem?

 Analogās kabeļtelevīzijas mazākajā programmu paketē Rīgā – Ētera plus – ir 13 kanāli (7 Latvijas TV programmas un 6 starptautiskie kanāli), abonēšanas maksa ir 5.50 mēnesī un pēdējo sešu mēnešu laikā tā nav mainījusies. Digitālās televīzijas Bāzes pakai un 1 tematiskā pakai abonēšanas maksa ir 8 lati mēnesī (Bāzes paka -6 lati, tematiskā paka – 2 lati mēnesī) un arī šajā ziņā cena nav mainījusies.

IZZI televīzijas abonentiem pastāvīgi piedāvā īpašus akcijas piedāvājumus, jaunākais no tiem jaunajiem klientiem piedāvā pirmos sešus mēnešus abonēšanas maksu mazākajai programmu paketei kabeļtelevīzijā un Bāzes paketei digitālajā kabeļtelevīzijā– 3 latus mēnesī. Akcijas laikā tiek nodrošināta 100% atlaide visiem standarta pieslēguma veikšanai nepieciešamajiem materiāliem klienta telpās, inženiera darbam pieslēguma punkta izveidei un pieslēguma maksai.

Papildus, pensionāriem, bezdarbniekiem, daudzbērnu ģimenēm tiek nodrošināta 20-30% atlaide viena pakalpojuma abonēšanas maksai.

 Cik garas līgumsaistības tiek prasītas?

 Izmantojot akcijas piedāvājumus, līgumsaistību termiņš ir 24 mēneši.

Pieslēdzot digitālo kabeļtelevīziju, ciparu dekoders tiek piedāvāts nomā vai to ir iespēja iegādāties savā īpašumā. Pēdējā pusgada laikā dekodera nomai tiek piešķirta 100% atlaide (iekārtas tiek nodotas lietošanā bez maksas). Arī pieslēgums tiek nodrošināts bez maksas.

 Kāda ir jūsu pieeja programmu paketēšanai? Dažiem operatoriem ir pamata, liels un vēl lielāks, aptverot pat 100 + kanālus, no kuriem krietnu daļu dažs skatītājs nemaz nevēlas.

 Labāk ir nodrošināt liela kanālu skaita pieejamību, tai pat laikā ļaujot klientam pašam izvēlēties, ko skatīties. Kopš pagājušā gada sākuma vairāk nekā divas reizes ir palielinājies to televīzijas skatītāju skaits, kas izvēlas tematiskās digitālās televīzijas pakas atbilstoši savām interesēm. Tendenci apstiprina arī IZZI veiktais pētījums par TV skatītāju paradumu maiņām, kurā iezīmējas vēlme ierobežot pie televizoriem pavadīto laiku, to veltot tikai vērtīgām un interesantām pārraidēm. Ir pagājuši tie laiki, kad televīzijas skatītājiem bija nepieciešami 100 un vairāk televīzijas kanāli. Izmaiņas patērētāja uzvedībā nozīmē, ka kabeļtelevīzijas operatoriem jāmaina pieeja kanālu paketēšanā – nepietiek ar kvantitatīviem uzlabojumiem, kanāliem jābūt saturiski interesantiem un pieejamiem tematiskās paketēs.

Nākotnē piedāvājumi kļūs vēl individualizētāki, kaut gan maz ticams, ka tiks ieviests princips, kad visu paketi klients var sastādīt pats, ko gan būtiski apgrūtinātu programmdevēju prasības par kanālu iekļaušanu konkrētās paketēs vai minimālo abonentu skaitu garantēšana.

Cik daudz šīs pēdējā laika kampaņas ietekmējas no ciparu virszemes apraides tuvošanās, resp. analogā izslēgšanas?

Nevar noliegt, ka analogās apraides pārtraukšana paver būtiskas izaugsmes iespējas kabeļtelevīzijas operatoriem. Virszemes televīzijas dekodera un televīzijas antenas iegāde un ar to uzstādīšanu saistītās salīdzinoši augstās izmaksas būs papildu finanšu slogs jebkurai Latvijas mājsaimniecībai. Prognozējam, ka finanšu apsvērumu dēļ lielākā daļa iedzīvotāju, kuri līdz šim izmantoja parastās antenas, izvēlēsies kabeļtelevīziju. Patlaban IZZI jau pieder 25,4% no kabeļtelevīzijas tirgus Rīgā. Tā kā IZZI ir operators ar plašāko tīkla pārklājumu, pateicoties pārejai uz digitālo apraidi, uzņēmums 2010.gadā plāno palielināt televīzijas klientu skaitu.  Mājsaimniecības, kas līdz šim izmantoja kolektīvās uztveršanas sistēmas, būs spiestas izvēlēties citu signāla saņemšanas veidu un IZZI piedāvās cenas ziņā pievilcīgu iespēju, bez papildus aprīkojuma iegādes.

Vai Lattelecom projekts visvairāk neapdraud kabeļoperatorus pilsētās, jo faktiski piedāvā “bezvadu kabeļtelevīziju” par konkurētspējīgu samaksu?

Par kabeļoperatoru “apdraudēšanu” var runāt tikai nosacīti. Protams, ka tas saasainās konkurences ciņu, jo klientam paveras jaunas izvēles iespējas. Tai pat laikā, kabeļtelevīzijas operatoru iespējas konkurēt ar Lattelecom būs tieši atkarīgas no elastīgas pieejas un spējas piedāvāt patērētājam izdevīgu produktu. Viasat pagājušajā nedēļā publiskotie dati liecina, ka vērtējot izvēles kritērijus, respondenti norāda, ka noteicošais faktors ir cena, aiz kuras uzreiz seko piedāvātā pakalpojuma kvalitāte un kanāli.  IZZI veicis interneta lietotāju aptauju, kas parāda, ka tikai nepilni 25% respondenti iegādāsies dekoderi, lai uztvertu digitālo televīziju, bet 15% vēl nav pieņēmuši lēmumu. Par šo patērētāju segmentu arī norisināsies cīņa starp operatoriem. Tiem, kuri plāno iegādāties dekoderi, būtu nepieciešams izvērtēt, vai nav iespējas pieslēgt kabeļtelevīziju, samazinot pieslēguma izmaksas

Dažkārt paziņojumi presei no dažādiem uzņēmumiem ne tikvien informē, bet arī neapzināti izklaidē. Tele2 nesen paziņoja par it kā “ jaunu” pakalpojumu Līdzsavienojums, kuru bez maksas ieviesīs visiem Tele2 klientiem. Ar šo pakalpojumu var zvana laika uzzināt, ka zvana cits, atbildēt šo zvanu, un atgriezties sākotnējā sarunā.
Taču izrādās, ka LMT šāds pakalpojums jau bijis gadiem, tāds arī ir Bitei, un faktiski pirms pārdošanas zviedru Tele2 koncernam, Baltkom GSM, tagadējais Latvijas Tele2, jau 1999. gadā piedāvāja līdzsavienojumu saviem tobrīd jaunās Zelta Zivtiņas klientiem. Faktiski līdzsavienojums jeb call-waiting funkcija ir viselementārākais moderna sakaru tīkla pamatpakalpojums. Fiksētos telefonijas tīklos, kuros sāka ieviest tā sauktā viedtīkla (smart network) funkcionalitāti, pirmie call-waiting pakalpojumi parādījās 1980. gados.
Tā nu sanāk, ka Tele2 priecājās – lūk, beidzot arī mēs esam izgudrojuši cirvi!

SORIJ, SORIJ. 

Cirvis  bijis Tele2 jau sen, iespējams, ka to uz zviedru zemēm pat aizveda kuršu jūras braucēji. Bet nopietni, kas notika, ir ka Tele2 ieviesa Līdzsavienojumu kā bezmaksas pakalpojumu.  Laikam āzēšanās nevietā…

Ja pakaļdarīšanu var uzskatīt par glaimošanu („imitation is the sincerest form of flattery”), tad elektronisko sakaru un kabeļtelevīzijas operatoram IZZI šodien vajadzētu justies ļoti glaimotam. Lattelecom beidzot ir sapratis, ka interaktīvās televīzijas klientiem ir jādod maksimālas satura sakomplektēšanas izvēles spējas.un paziņojis, ka turpmāk piedāvās septiņas tematiskas programmu pakas.

IZZI jau pāris gadus (?) savu digitālo kabeļtelevīzijas piedāvājumu ir sadalījis tematiskos blokos. Kā patērētājam, man tieši šis IZZI piedāvājuma aspekts ir licies vilinošs, lai gan dzīvoklī tikai vienam no televizoriem  ir analogais IZZI pieslēgums, bet otram – cits risinājums. Tagad, gaidot sava Rīgas Centra namu drīzo pieslēgšanu Lattelecom optikai, priecājos, ka nebūs jāizvēlas tikai starp pāris programmu blāķiem. Tātad, pēc televīzijas lietotāju skaita “mazais brālis” Lattelecom ir mācījies no laba piemēra.

OK, Šis nav „neesmu redzējis/lasījis, bet nosodu/esmu sajūsmā” tipa ieraksts, lai gan tā var likties. Un atzīšos, ka internetā sekoju Stīva prezentācijas aprakstiem un ar otru aci skatījos Jāņa Dombura centienus īstenot Frosts pret Niksonu ar Andri Šķēli.

Tātad mani secinājumi par redzēto un dzirdēto par jauno Apple iPad.

Pēc cenās/veiktspējas (price-performance) aprēķina, iPad varētu, par 499 USD, būt konkurētspējīgs ar visu plejādi tā saukto elektronisko grāmatu nesēju (e-readers), ar Amazon Kindle priekšgalā. Protams, daži šādi rīki ar tīri melnbaltiem e-papīra tipa displejiem varbūt ir labāki tikai un vienīgi tekstu lasīšanai. Un protams, tie visi – Kindle, Nook, attiecīgais Sony rīks, maksā zem 300 USD, Bet vairumam šo un citu rīku nav krāsains displejs un ierobežotas iespējas to izmantot citam, kā lasīšanai. Arī Kindle starptautiskajai versijai Latvijā nav atbalsta bezvadu grāmatu lejuplādei. Ar iPad tas ir iespējams caur WiFi pieslēgumu un būšot arī versija ar mobilā interneta pieslēgumu (3G). Ja šo funkciju nepiekals kādam ASV vai vietējam (LMT, kam ir „legālo” iPhone monopols) operatoram, tad iPad šajā ziņā pārspēs Kindle.

Man nav skaidrs, vai ar iPad varēs vienlaikus lasīt grāmatas un presi, un izmantot internetu. Students, sastapis šo rindkopu Džeisma Džoisa  (James Joyce)  Finnegan’s Wake:

The fall (bababadalgharaghtakamminarronnkonnbronntonner ronntuonnthunntrovarrhounawnskawntoohoohoordenenthurnuk!) of a once wallstrait oldparr is retaled early in bed and later on life down through all christian minstrelsy

varētu nekavējoties aizrakstīt e-pastu savam angļu literatūras pasniedzējam un pārliecināties, ka, tik tiešām, neviens to nesaprot.

Ar iPad šo e-pastu varētu rakstīt uz virtuālas, skārienjūtīgas klaviatūras, kura izmēros neatšķiroties no parasta netbuka (netbook) klaviatūras. Turklāt ar iPad var izmantot biroja lietojumprogrammu komplektu (iWork), skatīties filmas un klausīties mūziku. Un tam ir grūti definējamā Apple  cool aura. Vai par to vērts piemaksāt pārsimts USD?  Gaidu atsauksmes no citiem, kas arī  nav redzējuši/rokā turējuši, bet kuriem noteikti ir savs viedoklis (latviskā tviterī jau par to nedaudz panesās). Aprīli, man šķiet, Latvijā uzradīsies pirmie iPad, kurus no ASV atvedīs tūristi un biznesa ceļotāji. Galu galā, par aptuveni 250 Ls pat nevar nopirkt dažu labu viedtelefonu

A rose is a rose is a rose (roze ir roze ir roze), rakstīja Parīzes bohēmā pēdēja gadsimta sākumā dzīvojošā amerikāņu dzejniece Gertrūde Šteina (Gertrude Stein). Atstāšu angļu literatūras kritiķiem interpretēt šo bieži citēto pantu, taču mūsdienu televīzijas pakalpojumu tirgū tik pat labi varētu rakstīt „ciparu ir ciparu ir ciparu.”

Par iedvesmu rakstīt šo ierakstu ir Viasat paziņojums, ka „pastiprinās interese par digitālās televīzijas pieslēgšanu reģionos – 87% no jaunajiem klientiem dzīvo ārpus Rīgas un tās reģiona.” Bet tik pat labi varētu atsaukties uz Baltkom reklāmu, kur kāds pāris, it kā pēc analogās apraides izslēgšanas, skatās kā apaļā stundā kūko pulkstenis ar mehānisku dzeguzi.

Abos gadījumos tiek piedāvātas risinājums pēc analogās apraides izslēgšanas. Tas notiek uz „lielo notikumu” fona, proti, ka valsts līdz 1. jūnijam pilnībā pāries uz ciparu virszemes apraidi. Tātad šajos piedāvājumos ir cipari, kas ir cipari, kas ir cipari. Tomēr tas būtu jāpaskaidro sīkāk, lai cilvēki zina, ko pērk un kā tas atšķiras.

Pirmkārt, ir „parastās” kabeļtelevīzijas skatītāji, kas atrodas pilsētās un skatās n-tos televīzijas kanālus caur to pašu pieslēgumu kā kopš 90 – sausā gada. Viņiem ar pāreju uz ciparu virszemes apraidi nekas nemainīsies. Viņu saņemtais saturs – sevišķi ārzemju kanāli, iespējams, jau sen nāk kā ciparu datu plūsma (faktiski 0 un 1 virkņu kombinācijas). Viņiem dekoderi nevajag, jo kabeļoperatora gala stacijā ir viens liels dekoderis visiem klientiem. Ja cena un sortiments apmierina, par visiem pārējiem piedāvājumiem principā var klapēt ar ausi.

Digitālas kabeļtelevīzijas skatītājiem arī nekas nemainās. Tie caur savu pieslēgumu saņem digitālo jeb ciparu plūsmu līdz savam dekoderim. Ciparu signāls ir savā ziņā blīvs un bagāts. Tas satur pašu attēlu un visu satura piegādātāja iekļauto papildu informāciju – skaņu celiņus dažādās valodās, subtitru izvēli un programmas gidu. Ar dekoderi skatītājs var ieslēgt vai izslēgt šīs funkcijas – skatīties filmu oriģinālvalodā bez murmuļa latviešu vai krievu valodā, „joka pēc” uzlikt zviedru subtitrus u. tml.

Digitālās satelītpaketes pamatā piedāvā to pašu, tikai bez kabeļiem. Protams, ir vajadzīga vieta, kur legāli uzstādīt satelītuztvērēju jeb šķīvi. To nevar visur piekārt pie palodzes vai izlikt uz lodžijas, jo uztvērējam jāatrodas pareizā debespusē, nemaz nerunājot par ēkas estētikas bojāšanu u.tml.

Ciparu virszemes televīzija ir sava veida inde visiem konkurentiem jo piedāvā konkrēta satura skatīšanās pielāgošanu (skatīšos ar franču oriģinālskaņu, bet ar latviešu subtitriem), tāpat, ka digitālais kabelis un satelīts, bet bez vajadzības pēc pieslēguma kabeļu infrastruktūrai (kādas nav dažos jaunos savrupmāju rajonos) vai pienācīgas vietas šķīvim. Tie, kuriem ir tikai un vienīgi pieejama analogā televīzija, tātad, būs spiesti pāriet uz ciparu virszemes televīziju maksājot 39 Ls par dekoderi vai 1,98 Ls mēnesi par dekodera īri, bet par 3,50 Ls jau saņems 16 programmas.

Interesanti, ka ar 3,50 Ls mēnesī sava veida iepazīšanās cenu, „apdāvinot” ar dekoderi un šķīvi, nācis Viasat, bet Baltkom jau par  2,75 Ls mēnesī piedāvā, cik saprotams, analogo kabeļtelevīziju.

Visi piedāvājumu pamatā ir „ciparu” televīzija. Jautājums tikai, vai jāpārvar inerce un jāpiemaksā (vai arī jāietaupa), lai saņemto ko savādāku

21. janvārī jaunaisTele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs tikās ar žurnālistiem neformālā atmosfērā. Izmantoju tikšanos, lai viektu īsu interviju ar Valdi (lielā intervija jau nopublicēta nozare.lv). Diemžēl Vecrīgas krogus “neformālā atmosfēra” ari skan videosižetā, bet, jācer, ka teikto var saprast.

Ir grūti saprast, vai lielā ņemšanās IT pasaulē ap tā sauktajiem planšetdatoriem (tablet PCs) ir jaunas tirgus tendences iezīme vai ražotāju steigšanās „apsteigt Stīvu”, resp. Stīvu Džobsu (Steve Jobs), Apple vadītāju, kurš 27. janvārī, visticamāk, prezentēs Apple pirmo planšetdatoru vai ko tamlīdzīgu.

Šajā jautājumā baumu strops jau dūc vidējas jaudas reaktīvā motora skaļumā vairākus mēnešus pēc kārtas. Gaidāmais Apple brīnums, visticamāk, būs skārienjūtīgs un vadāms ar daudzpirkstu žestiem, tāpat kā vairums citu līdz šim prezentēto planšet vai tāfeļveidīgu (slate) datoru. Šādi produkti no visdažādākajiem ražotājiem, arī pasaules lielajiem kā Hewlett-Packard ( HP) bija  nesenās sadzīves elektronikas izstādes (Consumer Electronics Show) Lasvegasā topā.

Žurnāls PCWorld ziņo, ka planšetdatori šogad būšot starp pārdotākajiem. Tie aizpildīšot vietu starp mazajiem (ar 10 collu displejiem) netbukiem (netbooks) un mazajiem mobiliem telefoniem, kas arvien vairāk parādās ar skārienjūtīgu vadību un ievērojamu datu apstrādes jaudu  un milzu dažādu aplikāciju jeb apps daudzumu.

Mani interesē, vai Latvijā arī ir interese par jaunākās paaudzes planšetdatoriem un par Stīva gaidāmo supergadžetu? Vai vietējā biznesā būtu pielietojums planšetdatoriem? Kas tos lietotu – ceļojoši pārdevēji, servisa aģenti, Ceļu policija (2025. gadā, kad beidzot būs nauda)? Ceru uz lasītāju viedokļiem un diskusiju.

Par šo tēmu rakstu ar kavēšanos, un tam ir pāris iemeslu. Pirmkārt daudz lielāku darba apjomu prasa jaunie uzdevumi portālā nozare.lv, proti, intensīva ziņu klapēšana. Otra lieta – neprotu krievu valodu un tādēļ neskatos (vai skatoties, nesaprotu) krievu raidījumus un nelasu krievu presi. Tikai lasu vai dzirdu, ka tur palaikam ir (no dažu patriotisku latviešu viedokļa) briesmu lietas.

Un tagad atkārtošu kaut kur dzirdētu trāpīgu izteicienu: Es nevēlos dzīvot tādā valstī, kuras karogu es nevaru nesodīti sadedzināt. Runa, protams, ir par brīvību no soda par paša īpašuma iznīcināšanu, nevis par kāda nejauši sastapta karoga vai valsts simbola apgānīšanu. Es domāju, ka šis izteiciens izsaka manu un vismaz daļas pasaules demokrātisko valstu pamatnostādni vārda un izteiksmes brīvības jautājumos. Jebkurā gadījumā, ASV Augstākā tiesa (Supreme Court) ir par pretkonstitucionāliem pasludinājusi vairākus t.s. karoga dedzināšanas likumus (arī karaklausības apliecību/ draft card dedzināšanu), un pareizi darīja.  Personīgi uzskatu, ka valsts nav kaut kāda būtne, kas var piespiest brīvus indivīdus to un tās simbolus respektēt, lai gan pats nekad nededzinātu Latvijas karogu.

Raidorganizācijas TV5 žurnālists Andrejs Mamikins, cik zinu, neko nav sadedzinājis, tikai savā 18. novembra raidījumā izteicis kādu politnekorektu jautājumu un (kā pats raksta, pēc nesekmīgiem centieniem atrast plašāku viedokļu diapazonu) kā viesu uzaicinājis vēsturnieku ar, cik saprotams, nepatīkamiem uzskatiem.

Par šo labākās autoritāras valsts tradīcijās A. Mamikinam Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) ir uzlikusi 1000 Ls sodu, kas ir iespaidīga summa. Ar šo blogu (atvaino, kolēģi Andrej), gribu pateikt – ka šādi civilizētās valstīs nepatīkamus un nepiedienīgus viedokļus nesoda. Nezinu, vai A. Mamikina raidījumu sērija Bez cenzūras iztur kaut kādus vispusības un sabalansētības standartus (tādi arī ir ASV t.s fairness doctrine), bet tas, ka viņš esot 9. maija (no daudzu latviešu viedokļa, lielos ienaidnieka uzvaras svētkos) savā programmā aicinājis tikai bijušos leģionārus, it kā liecina gan par to,  ka kopumā tiek iekļauti visi viedokļi un, ka, iespējams, krietni nokaitināta tā publika, kas minētā diena pulcējās pie Uzvaras pieminekļa. Jo ja runa ir par jūtu aizskaršanu, kāda starpība, vai pieļauj (atstājot skatītāju vērtējumam), vai Latvijas neatkarība bija liktenīga kļūda, vai Lielā Tēvijas Kara piemiņu apgāna aicinot vecus fašistus (kādi leģionāri nav) uz krievu auditorijai domātu raidījumu.

Tādēļ vispāratzītas izteiksmes brīvības vārdā būt jāatsauc sods krievu tautības žurnālistam A. Mamikinam!

Piedodiet, kaut vai ar visām zvaigznītēm, nepiedienīgo virsrakstu, bet citu nevar teikt par Google gaušanos un draudiem pamest lielā mērā totalitāro Ķīnu. Lai gan Google ir mans ikdienas darba rīks un galvenais e-pasta pakalpojumu sniedzējs (neesmu vēl iemācījies kā ārpus kantora apskatīt savu leta.lv  e-pastu), man nekad nelikās īsti godīgi, ka šī kompānija pakļāvās Ķīnas uzspiestai cenzūrai un pat palīdzēja izstrādāt interneta cenzūras rīkus.

Tagad izskatās, ka, visticamāk, Ķīnas izlūkdienesti ir pamatīgi izd**žuši  Google elektroniskās iekšas, cenšoties nokačāt Google sistēmu izejas kodu. Ķīniešu ziķeri arī uzdarbojušies citu, ar aizsardzību saistītu ASV kompāniju datortīklos. Google uzlaušanas mērķis bijis piekļūt vairāku Ķīnas disidentu e-pasta kontiem. Melnais humors ir apstāklī, ka Google un  Ķīnas VDK būtībā pret šiem cilvēkiem strādājuši vienotā komandā bet ar atšķirīgām metodēm. Google uzstādītiem filtri, visticamāk, liedza Ķīnas iedzīvotājiem piekļuvi jebkādai informācijai par pašiem disidentiem (ārzemju preses rakstiem), kā arī par jautājumiem (cilvēktiesības, strādnieku tiesības, vides aizsardzība u.tml.) par kuriem šie disidenti iestājās.

Tagad Google paziņojis, ka pārtraukšot cenzēt Google.cn (Ķīna pieejamo vietni un meklēšanas motoru) un apsverot pilnībā pamest Ķīnu.

Maukas pamet bordeli?