Ieraksts papildināts ar saikni :)

Veicot pētījumus par mediju pārmaiņām un konverģenci, neoficiāli dzirdēju, ka portāls delfi.lv dažādu iemeslu dēļ neesot starp līderiem sacensībā ieviest jaunākos paņēmienus, tostarp lasītāju pienestas reportāžas, video sižetu izmantošanu u.tml. Tiesa gan, palaikam delfos esot redzami dažādu ceļu satiksmes avāriju attēli, ko iesūta tuvumā esoši šoferi un garāmgājēji, kam ir kameras mobilos telefonos, vai arī pie rokas gadās digitālā kamera vai videokamera.

Tādēļ interesants pārsteigums bija delfos publicēta pilsoņa-reportiera fotoreportāža par kārtējo publisko čurāšanu pie Laimas pulksteņa.  To var apskatīt šeit. To pieminu tādēļ, ka no tīra ziņu biznesa viedokļa, informācijai par publiskām cūcībām ir samēra populāra. Tā delfos saņēma vairāk nekā 500 lasītāju komentārus un, visticamāk, bija ļoti bieži skatīta. Tomēr ne delfi, ne citas ziņu organizācijas sūta savus reportierus ielās meklēt šādus notikumus. Par tiem uzzina vai nu no policijas (kā tas bija ar čurātāju pie Brīvības pieminekļa pakājes) vai arī no iedzīvotājiem. Taču, kamēr nav vizuāli pierādījumi, ziņas par kādu publisku izkārnīšanos, trakošanu vai parādīšanos plikam u.tml. var palikt „viena tante teica” līmenī. Savukārt, ja to piefiksē ar digitālu ierīci, un, ja nav pamata domāt, ka attēli vai video nav inscenēti sabiedrības izāzēšanas nolūkos, pirmais digitālais medijs, kas tos nopublicēs, būs ieguvējs (tādā nozīmē, ka tam augs auditorija un acu skaits, kas aplūkos portāla reklāmu).

Protams, pilsoņreportierus var iesaistīt arī citos projektos, nekā nejauši pamanītu incidentu ar izklaides ziņas (t.s. entertaining news) vērtību piefiksēšanā. Kāda ASV pilsētas avīze pēdējo vēlēšanu laikā bija lūgusi iedzīvotājus ziņot par notikumiem no vēlēšanu apcirkņiem (kuru bija pāris simtu). Iedzīvotāju sūtītās ziņas avīzes interneta portālā atzīmēja ar karodziņiem uz pilsētas un apkārtējā rajona kartes, un šādu karodziņu bija vairāki desmiti, ja ne tuvu simts. Rezultātā avīze varēja sniegt daudz plašāku vēlēšanu norises pārskatu, nekā sūtīt pāris trīs reportierus uz nelielu iecirkņu skaitu. Protams, vairums ziņu bija par maznozīmīgām nekārtībām, piem., rindām un drūzmēšanos, aģitatoru uzturēšanos nevietā u.tml. Taču šāds ziņojumu krājums dod ticamību, piem., avīzes žurnālistu rakstītam, ka kārtējās vēlēšanas notikušas tikai ar maznozīmīgiem pārkāpumiem.

Nākotnē, manuprāt, Latvijas medijiem būs jāpadomā par savu pilsoņreportieru kontingenta attīstīšanu un piesaistīšanu, dodot priekšroku informācijai no personām ar pierādītu ticamību un dabas dotu talantu atrast interesanto tur, kur nav un nevar būt klāt profesionāļi. Lasītāji neizbēgami kļūs par mediju līdzveidotājiem, galvenokārt pateicoties elektronisko sakaru tehnoloģijām.