Lattelecom un LMT privatizācija virzījusies soli uz priekšu ar 20. augustā parakstīto nodomu vai „saprašanās” memorandu starp valdību, zviedru koncernu TeliaSonera un Lattelecom. Vienlaikus mana vecā darbvieta Dienas bizness vēsta, ka Lattelecom valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis, balstoties uz kompānijas finansu datiem, uzskatams par t.s. „zelta menedžeri”. Ar to var nedaudz mierināt t.s. menedžmenta izpirkuma kritiķus, ka uzņēmums netiks pārdots galīgiem dundukiem.
Pie tā vēl īsa piebilde, ka komentāros par šī bloga ierakstiem dažkārt izskan gan aizdomība par privatizācijas darījumu, gan sociālistiski iekrāsotas domas, ka valstij nevajadzētu atsavināt telekomunikāciju biznesu vai arī, ka galvenā telekomunikāciju uzņēmuma darbības mēraukla ir tā piedāvājums mazturīgiem klientiem.
Par to, vai valstij vajadzētu būt par telekomunikāciju vai jebkura cita biznesa īpašnieci var tikai atbildēt, ka veiksmīgi valsts uzņēmumi, kuru finanšu rādītāji ir salīdzināmi ar līdzīgiem privātiem uzņēmumiem un, kas panākti neizmantojot sevišķas valsts nodrošinātas privilēģijas, ir samērā maz. Varbūt tiem pieskatāmi Statoil, Norsk Hydro un pāris citi Ziemeļvalstu uzņēmumi ar valsts kapitāla daļām.
Valsts izpilda pārvaldes, kārtības un tiesiskuma funkcijas, tas ir, rūpējas par policiju, tiesām, aizsardzības spēkiem, ārlietu politiku, kā arī par izglītību un, daudzviet, par veselības aizsardzību un sociālo nodrošinājumu.
Valsts pamatā ir politiska struktūra ar mainīgu, politiski ietekmējamu vadību un piekļuvi milzu piespiedu ceļā iegūtiem līdzekļiem (tos pieklājīgi saucam par nodokļiem un budžetu) kuri tikai retos gadījumos jātērē pēc stingriem atdeves un lietderības principiem (nav jau akcionāru, kas iebildīs pret nejēdzībām, piem., pusmiljarda LVL tērēšanu tiltam pāri, nu ne jau jūras šaurumam, Nīlas ietekai vai Amazonai, bet vidējai Eiropas upei – Daugavai). Valsts arī nestrādā tirgū, tai nav īstu konkurentu, taču, kā redzams, tās pilsoņi/klienti var, vismaz Eiropas Savienības (ES) ietvaros, izvēlēties dzīvi pie cita valsts funkciju izpildītāja.
Savukārt privātais bizness tirgus ekonomikas un konkurences apstākļos līdzekļus iegūst no maksātspējīgiem klientiem par adekvāti un apmierinoši sniegtiem pakalpojumiem vai preču piegādi. Privātais sektors netērē līdzekļus bez atpelnīšanas izredzēm, taču dažādiem uzņēmumiem ir dažādi peļņas gūšana termiņi, kas bieži ietekmējas no akcionāru un investoru stratēģijas. Privāts Lattelecom, kā jebkurš uzņēmums, var kļūdīties, bet pusmiljardu vērtus tiltus tas diez vai cels…
Labas gribas un pozitīvas publicitātes vairošanai, uzņēmumi var nodarboties ar labdarību, sponsorēšanu, spectarifiem dažādām sociālām grupām, taču to pamatmērķis ir peļņa, kas stabili rodas no lojāliem, apmierinātiem un maksātspējīgiem klientiem. Uznēmumu artava sērdieņu aprūpei ir nodokļos, bet telekomunikāciju gadījumā, arī vēl līdz galam neizstrādātā universālā pakalpojuma finansēšanas modelī .
Skype traucējumus apspriež Latvijas blogosfērā
Otrs karsts jautājums, kas liecina, ka konkurence pastāv telekomunikācijās, ir Skype nedienas. Skype Latvijā, iespējams, lieto intensīvāk nekā jebkur citur, tādēļ ši lielā mērā bezmaksas pakalpojuma klibošana izraisījusi diskusijas arī Latvijas blogosfērā, piem., Kristapa Kaupes blogā par IT un politiku. Liekas, ka Skype problēmas ir atrisinātas un arī it kā izskaidrotas, kā raksta pazīstamais blogeris Oms Maliks (Om Malik). Latvijas blogos, tāpat kā citur, norādīts ka Skype ir vairāki bezmaksas un mazmaksas alternatīvi, kaut vai Google, Yahoo un AOL piedāvātās balss sarunu platformas.
Papildinājums par Skype
Arī lielajā blogosfēra tiek norādīts, ka šis incidents var kaitēt Skype iecerēm kļūt par biznesa komunikāciju platformu. Šī doma izskanējusi visai respektablā žurnāla/portāla BusinessWeek.com vienā no blogiem.
11 komentāri
-
‘’.(.) galīgie dunduki..'’ ? - vai tad Kennets Leja kungs ( Enron prezidents ), vai Volfovica kungs (PasaulesBanka vadītājs) u.c. tirgus ‘’ varoņi ‘’, kas savulaik bija beiguši prestižas skolas varēja tikt uzskatīti par ….? Vara, nauda, slava pašam cilvēkam nemanot var viņu pārvērst par pavisam citu,- bet, ja eksperti acīgi norādīs uz kļūdām, tad ir cerība, ka šodienas Latvijas monopolbiznesa varoņi ārī rītdien būs ne tikai ‘DienasBiznesa’, bet arī citu Topu varoņi. Lai veicas !! Citu ekspertu domas - lasiet MBA - угроза бизнесу?'’ http://www.admarket.ru/career/studcom/2007/08/10/MBA.html
autors: Edge-KAŽA 21 Augusts, 2007, 10:27
-
[…] West Nile Virus Par/pret privatizaciju un par Skype nedienam » This Summary is from an article posted at Juris Kaža - Nozare.lv on Tuesday, August 21, 2007 Lattelecom un LMT privatizacija virzijusies soli uz priekšu ar 20. augusta parakstito nodomu vai „saprašanas” memorandu starp valdibu, zviedru koncernu TeliaSonera un Lattelecom. Vienlaikus mana veca darbvieta Dienas bizness vesta, ka Lattelecom valdes priekšsedetajs Nils Melngailis, balstoties uz kompanijas finansu datiem, uzskatams par t.s. „ Summary Provided by Technorati.comView Original Article at Juris Kaža - Nozare.lv » 10 Most Recent News Articles About Cerebral Palsy […]
autors: University Update - Cerebral Palsy - Par/pret privatizaciju un par Skype nedienam 21 Augusts, 2007, 10:51
-
Bizāri :). Nils un Nīlas pieminēšana aiznesa šo ierakstu uz University Update par nieru slimībam :0 !?
autors: Juris Kaža 21 Augusts, 2007, 11:03
-
EDGE.
Un 100 % valsts uzņēmums būtu 100 % godīgs?? Latvijā???autors: Juris Kaža 21 Augusts, 2007, 11:04
-
100% vietā labāk rakstīt 99,99%, bet diskutēt par jēdzienu ‘’ godīgs ‘’ nav vērts, ja Jūsu uzņēmumam ir dokumenti ( VID izziņas ), ka esat ‘’ tīri ‘’. Ja ir vēlme palasīt gudru ekspertu atziņas par godīgas uzņēmējdarbības nozīmi, tad iesaku - Rūdija Dornbuša (Masačūsetas Tehnoloģiskā institūta ekonomikas profesors ) rakstu ‘ Dienā ‘ ( 16.02.2002.) ‘Uzņēmējdarbības noziegumi…'’.
autors: Edge-KAŽA 21 Augusts, 2007, 11:44
-
Nu ļoti jocīgs likās tas DB saraksts, kā vispār var Dāvi salīdzināt ar Melngaili. LG kā monopolists var griezt tarifus tik augstus cik patīk, kamēr Lattelecom ir jācīnās vairākās valstīs, vairākos tirgos ar milzīgu konkurenci…
autors: Mārcis 21 Augusts, 2007, 13:13
-
Mārci,
Ir liela starpība gan starp monopolistu un vienkārši dominējošo, kas balss sakarus zaudē mobilajiem un tomēr attīstas, pelna.autors: Juris Kaža 21 Augusts, 2007, 13:17
-
Nu jā, to jau es arī gribēju teikt, ka ir ļoti liela starpība…lai arī LG saka, ka viņi konkurē ar elektrību un mazutu, tas tomēr nav tik vienkārši kā paņemt parasto vai mobilo klausuli zvanot draugiem vai kolēģiem.
Lattelecom ienākumi no balss pakalpojumiem, cik zināms visu laiku samazinās, bet peļna tomēr ir stabila vai pat pieaug…autors: Mārcis 21 Augusts, 2007, 13:47
-
Tas Db saraksts ir diezgan dīvains, jo tur ir vērtēti tikai uzņēmumi, kas nodarbina viismaz `1000 cilvēku. Latvijā tādu ir ļoti maz.
Mana kompānija nodarbina ap 800 cilvēku, bet finansu rādītāji ir daudz labāki par rakstā minētajiem.
Par 5. labākā TOP menedžera Ginta Škodova vadītā uzņēmuma (LATVIJAS PASTS) rādītājiem jau nerunāsim.Ja Latvijā arī valsts uzņēmumiem ļaus darboties, tāpat kā privātajiem vai skandināvijā (bez politiķu iejaukšanās), ja to vadītājus patrieks no darba ja uzņēmums strādās slikti, uttt…, tad vēl nevar zināt kurš būs efektīāks.
autors: Ainars 21 Augusts, 2007, 14:52
-
Redzot kā valsts izmanto (t.i. neizmanto) savas iespējas reāli ierobežot inflāciju, bet pūš miglu acīs, tad jāsaka, lai jau privatizē :)
autors: Skeptiķis 21 Augusts, 2007, 15:53
-
Es uzskatu, ka Skype probēmas patiešām nopietni iedragāja tās prestižu. Es nerunāju par Skype bezmaksas pakalpojumiem, kur tas būtu saprotams, bet par SkypeOut un SkypeIn. Tas pat nav ētiski tos atbalstīt ar P2P, citiem vārdiem sakot, ņemot bezmaksas trafiku un procesora jaudas no miljoniem citu lietotāju.
Daudzi iebildīs, ka tas nav gudri ikdienā neparedzēt kādu alternatīvu Skype neparedzētām situācijām. Bet nav jau tā, ka bez Skype iestājās avārija, bet tas nemaina faktu, ka, nesaņemot minētos pakalpojumus, tas radīja lielas neērtības. Ja tā būtu lokāla problēma, tad būtu neapmierināti tikai daži cilvēki, bet, ja tas skāra 100% lietotāju visā pasaulē, tad tas noteikti izraisīs zināmu reakciju.
Bez tam SkypeIn cenas ir pieaugušas līdz $60 gadā, kas praktiski jau ir dārgāk nekā atsevišķs mobilā telefona plāns zvanīšanai. Es saprastu, ja Skype piedāvātu augstāku servisu, bet nekas par to neliecina. Joprojām nav iespējams izdarīt tā, lai zvanot no Skype zvana saņēmējs redzētu manu numuru, joprojām ir atsevišķi gadījumi, kad ir lielas problēmas samaksāt par Skype kredītu, jo Skype vienkārši nepieņem kredītkarti utt. Es domāju, ka turpmāk lietošu Skype bezmaksas servisiem, kas patiešām ir lieliski, bet no maksas pakalpojumiem turpmāk izvairīšos.
autors: kintu 21 Augusts, 2007, 17:02