Tāpat kā bloga komentāros, arī kolēģu starpā nozare.lv notikušas debates par valsts ekonomikā aktuālo Lattelecom privatizācijas jautājumu. Lai sniegtu citu skatījumu uz Lattelecom vadības un darbinieku izpirkuma piedāvājumu, aicināju nozare.lv fondu tirgus un makroekonomikas redaktoru Mārtiņu Apini sniegt savu viedokli “viesublogerа” lomā.
Pārdomas par “Lattelecom” privatizāciju
Mārtiņš Apinis, nozare.lv
Uz Latvijas vispārējo politisko un ekonomisko negāciju fona neapšaubāmi uzmanību izpelnās arī valstij piederošo telekomunikācijas uzņēmuma “Lattelecom” kapitāla daļu privatizācija. Tas tādēļ, ka šobrīd aktīvāk apspriestais modelis paredz uzņēmuma akciju nonākšanu šauras interešu grupas rokās, turklāt nav īsti skaidrs, kāda tad ir uzņēmuma reālā tirgus vērtība.
Saistībā ar šobrīd visskaidrāk iezīmēto un “Lattelecom” valdes priekšsēdētāja Nila Melngaiļa piedāvāto privatizācijas modeli valsts varētu no uzņēmuma šķirties, pretī saņemot 290 miljonus latu. Ja apskatam balsstiesīgo akciju kapitālu, tad darījuma rezultātā tas faktiski sadalās uz pusēm starp investīciju kompāniju “Blackstone” un “Lattelecom” augstāko vadību - attiecīgi 50,1% un 49,9%. Savukārt ja runājam par kopējā kapitāla struktūru, tad šā darījuma rezultātā nepilni divarpus procenti akciju nonāktu uzņēmumu vadības rokās, 5% piederētu darbiniekiem, bet 92,51% būtu “Blackstone” rokās. ASV investīciju kompānija darījumā ieguldīs 90 miljonus latu, bet vēl 200 miljoni latu tiks piesaistīti ar četru banku - “Unicredit”, “DnB Nord”, “Nordea” un “Parex bankas” - starpniecību. Vēl desmit miljonus latu darījumā ieguldīs “Lattelecom” vadība, kas naudu plāno iegūt ar kredītu palīdzību no vietējām bankām. “Lattelecom” vadības piedāvāto izpirkšanas darījumu atbalsta arī zviedru uzņēmums “Telia Sonera”, kam pašlaik pieder 49% Latvijas telekomunikāciju uzņēmuma kapitāla daļu. Darījuma gaitā vispirms “Lattelecom” zviedru pusei būs jāpārdod tā īpašumā esošie 23% SIA “Latvijas Mobilais telefons” kapitāla daļu. Neiedziļinoties niansēs par akciju apmaiņu Latvijas un Zviedrijas uzņēmumu starpā, daudz aktuālāks jautājums šķiet, kāpēc gan valstij jeb teorētiski visiem mums piederošās akcijas pamatā nonāks kādas nebūt investīciju kompānijas un pašreizējās “Lattelecom” vadības rokās. Diezin vai šo uzņēmumu varētu pielīdzināt knapajiem dzīvības vilcējiem, no kuriem valsts pēc līdzīgiem principiem atbrīvojās deviņdesmitajos gados. Neviens neapšauba, ka konkrēti Melngailim un uzņēmuma darbiniekiem kopumā pienāktos daļa un nebūt ne maza no šobrīd nebūt ne tik saldā “Lattelecom” pīrāga, bet kāpēc privatizācijā jāiesaista tieši kāda viena konkrēta investīciju kompānija? Fiksētās telekomunikācijas gan šobrīd nav ienesīgākais pasaules finanšu tirgus segments, bet runa ir par principu kā tādu, jo, domājams, ka ne tikai ierobežotu personu grupa gribētu pretendēt uz šīm akcijām. Jautājums par privatizāciju ierobežotam investoru lokam cieši savijas ar jautājumu par to, cik tad kompānija ir vērta. Tradicionāli kompānijas tirgus vērtību atkarībā no finanšu rādītājiem, nākotnes perspektīvām un dažādiem citiem blakus faktoriem atspoguļo tās akciju cena biržā, tādējādi sarēķinot kopējo akciju kapitalizāciju, ir skaidrs, cik tad uzņēmums patiesībā vērts. Attiecībā uz dažādiem pašreiz minētajiem skaitļiem tos var uzskatīt gan par aptuvenas vērtības kritērijiem, gan noteiktiem pēc ķēķa lampas. Tikai akciju sākotnējā izvietošana biržā un tālāka kotācija noteiks reālo uzņēmuma tirgus vērtību. Kritizējot šo modeli, uzreiz tiks piesaukts, ka sagatavošanās process uzņēmuma akciju sākotnējam piedāvājumam biržā prasīs vismaz pusotru gadu, un pa to laiku uzņēmuma vērtība kritīsies. Protams, strādājot ar līdzšinējiem apgriezieniem, tas varētu prasīt pat vairāk nekā pusotra gada. Daudz saprotamāks arguments ir, ka pašreizējā nenoteiktībā uzņēmuma vadībai nav īsti skaidrs kam atskaitīties. Taču jebkurā gadījumā apelēšana pie uzņēmuma vērtības krituma laika gaitā būtu uzskatāma par nekorektu, jo neatkarīgi no piederības formas vadībai būtu jārūpējas, lai kompānija strādā ar iespējami augstāku pievienoto vērtību. Tāpat nebūt nevajadzētu uzskatīt, ka pašreizējais “Lattelecom” vadības piedāvātais privatizācijas modelis ir kaut kāda dāvana Latvijas valstij un tautai. Pirmkārt, neviens par visām varītēm necenstos iegādāties uzņēmumu, kuru sagaida potenciāls vērtības kritums. Otrkārt, var izteikt diezgan pamatotas šaubas, ka konkrētā privatizācijas modeļa rezultātā notiktu kādas kardinālas pārmaiņas vietējā telekomunikāciju tirgū, jo “Lattelecom” nav vienīgais tirgus spēlētājs. Tādējādi jautājums, ko īsti iegūst ierindas Latvijas iedzīvotājs no šādas privatizācijas, paliek neatbildēts. Diezin vai valsts budžetā iegūtie un daudzmiljonu projektos ieguldītie līdzekļi vairumam Latvijas iedzīvotāju sniegs kādu gandarījumu, jo ticamākais, ka lielāks ieguvējs būs “Gaismas pils” cēlājs, nevis ierindas apmeklētājs.
15 komentāri
-
Saja sakara interesantas ir vel dazas sikas nianses par kuram lidz sim istas skaidribas nav:
- vai LTK cena LVL 290 mio ir noteikta pirms vai pec pelnas ko LTK sanems no LMT dalu pardosanas?
- Blackstone savu dalibu LTK izpirksana pienema loti atri lai gan parasti tam nepieciesama “neliela iepazisanas” ar uznemuma datiem, kuri nav pieejami publiski. Vai Blackstone sadi dati bija pieejami un ja jā tad kurš tos iesniedza un uz kāda pilnvarojuma pamata?
- kada ir LR un Telia Sonera, ka LTK ipasnieku attieksme pret Nilu Melngaili un vi\na valdi, kas taja laika par kuru viniem maksa algu lai tie vaditu uznemumu megina sabidit darijumu lai no saviem darba devejiem nopirktu uznemumu?
autors: Juris 2 Novembris, 2007, 16:40
-
Man ir cits jautājums. Skatoties Dombura raidījumu gribējās vaicāt, kurš investīciju konsultantu, juristu un vērtētāju konsorcijs tika izvēlēts par Latvijas valdības konsultantu šajā darījumā? Jautājums retorisks, jo šķiet, ka Latvijas puse apmierinājās ar Valsts kancelejas otrā līmeņa jurista konsultācijām. Tāpēc arī par Latvijas valsts interešu definēšanu sprieda politiķi savu spēju robežās, par darbinieku interešu pārstāvību aizmirsa vispār. Nav tad brīnums, ka TB izdevās tik viegli šo Melngaiļa projektu paklupināt.
autors: Tālis 2 Novembris, 2007, 18:14
-
Man liekas, ka vispareizāk jau tur Šmidre runāja. Lai arī viņam, protams ir intereses, viņš visobjektīvāk to visu pastāstīja…
autors: Mārcis 2 Novembris, 2007, 18:47
-
>Aivaram Tabūnam
Man liekas , ka jūsu uzstāšanās Dombura raidījumā bija jūsu nekompetences pierādījums. Retorika/ jautājums par investīcijām, kas veiktas iepriekš10 gadu laikā ir ‘’izcils'’. Kā jūs domājiet, cik maksā 5 gadus atpakaļ nopirkts maršrutētājs? Cik maksā 5 km vadi un stabi, ja tagad to pašu var nodrošināt ar bezvadu tehnoloģiju? Tas maksā ‘’0′’, ja ne pat ‘’-0′’, jo šiem objektiem jāveic utilizācija.
Bet man patika, kā jūs runājāt par ‘’slepenību'’:)autors: muldetajs 2 Novembris, 2007, 19:24
-
Cik maksā angļu izveidotā optikas cilpa?
Cik maksā datu centri un optikas cilpa starp tiem? Un visi pribambasi ar n+1 aprīkojumu.
Tur, tanīs DC, griežas viss kas valstī ir kaut kā vērts!
Cik maksā peikļuves tīkls?
Cik optikas signālu pastiprinātāji un NĪ kur tie atrodas?Nevajag te laist muļķi un runāt par 5 gadu veciem maršrutizētājiem.
Kad, pankūka, visi LTK abonenti varēs saņemt vienādus pakalpojumus- platjoslas inetu?
autors: Kabelis 2 Novembris, 2007, 20:16
-
Muldētājam un Kabelim,
Paldies Kabelim. Esmu Jusu niku jau sen pamanījis. Labprāt aizsūtītu savus jautājumus uz Jusu meilu. Anonīmo. Neesmu nevienas partijas atbalstītājs/biedrs/biedra draugs. Jautajumu būtība - minimalizēt savu nekompetenci un nekorektus publiskus vērtējumus.Nekompetenci nenoliedzu. Diemžēl pēc mana Delfu raksta nesaņēmu atbildes. Citi arī nesaņēma. Vispār šajā jautājumā visi kompetentie publiskajā telpā klusēja.
vai ir versijas?
Kas attiecas uz “investīcijām”. Man blakus sēdošais Šmidre uzreiz pēc jautājuma uzdošanas man klusi pajautāja - vai tad tu nezini ? Atbilde bija īsa - mani interesē LTC skaidrojums.
Esmu dzirdējis versijas, bet neesmu auditors.Pēc raidījuma viens no LTC dalībniekiem tā arī man nevarēja atbildēt vai ir norakstītas kādas no pēdējo desmit gadu laikā nopirktām komutācijas iekārtām. Nevarēja atbildēt, kāpēc ēkas ir novērtētas pēc to “bilances vērtības”.
Varbūt Muldētājam ir ziņas, ka visas LTC iekārtas ir jaunākas par pieciem gadiem?
Ka bilances vērtība ir labākais īpašuma novērtēšanas veids?
Tad parunāsim par kompetenci/godaprātu.autors: Aivars Tabuns 2 Novembris, 2007, 21:51
-
Eu Juri, es taču tikai piederu pie tās LR iedzīvotāju puseskam ir tas gods zināt uzņēmu no iekšpuses- ķēķa tā teikt. Skaidrs ka nav viegli iebraukt.
:)
Daudzi ir mēģinājuši un man liekas vislabāk gāja angļiem.
Bet par vērtību runājot tad galvenais kas jāpatur prātā manuprāt ir cik vērts ir tīkls (abonentu skaits un infrastruktūra- maģistrālā un piekļuves). Turklāt priviliģētais abonents ir tāds kam ir optika uz māju piem Jūrmalās īpašumā ko var saukt par Mākoņiem, normāls abonents ir ar vara vadu un DSL, bet nevēlams tāds kam ir radiolinks. Tad nu lūk, tas plus vēl piem. NI un 300 eksperti un šis tas kā DC arī nosaka minētā telekomunikāciju uzņēmuma vērtību.
Uzdevums ir skatīts un es iesaku iepazīties ar C&W pieredzi.Uzņēmums ir stratēģisks un es nedomāju ka to noteikti arī vajag privatizēt-vismaz visu ne. Lai privātie nomā infrastruktūru un tirgum intersantie piedāvājumi izdzīvo un plaukst. Infrastruktūrā ir jāinvestē katru gadu (t.sk. jārok vadi zemē, utml) tad arī plauks konkurence pakalpojumiem- jo tīkla vērtība palielināsies.
Šķērsubsidējot kā dara Nils ar TV ir pilnīgi bezperspektīvs pasākums un lemts neveiksmei a priori jo netiek veidots pakalpojums visam tīklam.
Cita lieta būtu špikot no C&W un ciparizēt un veidot pakalpojumu piekļuves bāzi, un tad laist pakalpojumus ko citi nevar. (Šmidre piem. ar savu jauno tīklu)autors: Kabelis 3 Novembris, 2007, 18:12
-
Raksta autoram = > manuprāt kārtējāis raksts, kas norāda uz jūsu nekompetenci (un ne tikai telekomunikāciju jomā). Pirmkārt, abu uzņēmumu (LMT un Lattelecom) novērtējumus veica profesionāli vērtētāji (Ernst & Young un Carnegie) abi vērtētāji ir starptautiski uzņēmumi ar reputāciju, kuru neriskēs vietējā oligarha labā. Tādēļ nevajadzētu izzīst apgalvojumus, ka pašreizējā vērtība ir noteikta pēc ķēķa lampas. Cita lieta, ka šos vērtējumus varētu nodot atklātībai - par to jālemj uzņēmumu īpašniekiem - LR valdībai un Telia. Otrkārt, līdzšinējā prakse Latvijas uzņēmumu kotēšanai biržā, kas bieži tiek piesaukta kā caurspīdīgas privatizācijas un tirgus cenas garants - piemēram Latvijas kuģniecība, ir tipisks piemērs privatizācijai viena pircēja labā (kuģniecības gadījumā tas šķiet bija Lembergs). Tādēļ visi apgalvojumi par labu Lattelecom kotēšanai biržā ir kārtējais mēģinājums uzņēmumu prihvatizēt kāda vietējā politiskā biznesmeņa interesēs.
autors: pāvuls 5 Novembris, 2007, 12:26
-
> Kabelim un Aivaram
par iekārtām/ tehnoloģijām telekomunikācijās.
Tehnoloģijas un iekārtas šajā industrijā noveco ļoti ātri. Tāpēc man neliekas nopietni piesaukt investīcijas (lielā vairumā pamattīkla/ tīkla gala iekārtās), kas veiktas 10 gadu laikā. Tikai daļa no tām joprojām ir biznesā.
Daži piemēri:
- investīcijas SDH iekārtās, lai nodrošinātu pamattīkla datu pārraidi un tādu pakalpojumu kā Frame Relay, tika droši vien veiktas līdz pat 2003.gadam. Tagad ir DWDM un MPLS platforma un attiecīgi pavisam citi maršrutētāji. Un pakalpojuma Frame Relay vietā ir MPLS VPN;
- optiskās cilpas un DC infrastruktūra. Angļu laikā, ja nemaldos lika 12 dzīslas. Tas sen jau ir par maz un viss ir jāmaina uz vismaz 48. DC ir jāmaina visi skapiji, jo esošās iekārtas ventilējās savādāk + grīdas, griesti, ugundrošiba sen neatbilst jaunākiem standartiem.
Šādu piemērus var saukt vēl un vēl. Bet diez vai ir vērts. Jo - mazais, ‘’gudrais'’ latvietis apbruņojies ar akadēmiskām zināšanām ekonomikā un safantazējis vairākas sazvērestības teorijas diez vai kaut ko ņems vērā…:) Tāpat kā netiek ņemts vērā divu starptautisku auditorkompāniju novērtējums..:)autors: muldetajs 5 Novembris, 2007, 15:15
-
Muldētājam. Par ‘’Tāpat kā netiek ņemts vērā divu starptautisku auditorkompāniju novērtējums..:) ‘’
Auditori vērtē, kā viņiem stāda darba uzdevumu. šinī gadījumā mums tas nav zināms, vai ne?
Vispār, vērtējums ir smalka māksla, kas ir arī dziļi subjektīva. Var izmantot dažādas metodes, katrai piešķirot relatīvo svaru. Visas diskontētās naudas plūsmas metodes ietver nākotnes ‘’brīvās naudas plūsmas'’ prognozēšanu, kas arī ir dziļi subjektīva.
Kādi auditori vērtēja arī Enron, un tagad šo prominento auditoru vairs nav.
Citiem vārdiem, nav ko idealizēt un celt uz absolūtās patiesības postamenta auditorus.
Pie tam, tiem lielākai daļai ir akadēmiskas zināšanas ekonomikā:)
autors: griins 5 Novembris, 2007, 22:43
-
Šaubos,- vai uz šādi formulētiem jautājumiem kāda auditoru firma varētu rast atbildes - ‘’Tādējādi jautājums, ko īsti iegūst ierindas Latvijas iedzīvotājs no šādas privatizācijas, paliek neatbildēts'’. Uzdot šāda tipa jautājumus 2007.g. - t.i., 14 gadus pēc uzņēmuma privatizācijas sākuma ?- varbūt, tomēr pietiks ?
autors: Edge-GRIINS 5 Novembris, 2007, 23:18
-
> griins
ja padomā, tad tev ir taisnība…:)
šajā industrijā strādāt/ saprast/ pelnīt ir jāmāk. arī ar MBO..:)autors: muldetajs 6 Novembris, 2007, 16:21
-
Ja pareizi tiku lasiijis agraak presee, pirms veel Melngailis izdomaja MBO, pastaveeja taads kaa “apmainjas” plaans starp Valsti un Telia.
Auditori tad arii veerteeja abus uznjemumus (LTK un LMT) vadoties no shaadas perspektiivas, NEVIENS neskatiijaas “standalone sales value”. Situacija gandriz identiska tam, kad abas puses viena otrai dotu 100 latus. Tatad svariga nevis pashu uznjemumu vertiiba, bet starpiiba starp abu veertiibu.autors: peteris 6 Novembris, 2007, 18:44
-
Izseko savu mobilo talruni, vai drauga http://www.burzs.com/edit/arg.php?id=41080 iesaki pameginat ari citiem:)
autors: gudrais 15 Februāris, 2009, 13:53
-
[…] Runājot par pašu procesu, vislabākais veids lielākajā daļā gadījumu būtu veikt privatizāciju piedāvājot akcijas (vai piesaistot jaunu privāto kapitālu) sākotnējā publiskajā piedāvājumā (IPO) Rīgas Fondu biržā. Tikai tā var nodrošināt, ka akcijas var iegādāties un dividendes saņemt ikviens jebkurš Latvijas iedzīvotājs. Un tikai tādā veidā daļa šo akciju nonāktu Latvijas pensiju plānos, kas nodrošinātu to, ka vismaz daļa no pensiju naudas paliktu Latvijas ekonomikā, nevis aizplūstu uz ārvalstu vērtspapīru tirgiem. Turklāt, ņemot vērā to, ka pensiju fondi faktiski ir tautas īpašums (bankas tos tikai pārvalda), visi labumi (iesk. dividendes) nonāktu tieši pie nākotnes pensionāriem. Starp citu, arī lielākā daļa globālo, labi pazīstamo uzņēmumu (t.sk. arī pie mūsu politiķu sapņu uzņēmums Nokia) ir pensiju un investīciju fondu ieguldītāju (tās pašas tautas) īpašums. Protams, tas nenozīmē, ka jāprivatizē ir visi uzņēmumi - ir tikai normāli, ka valstī tiek noteikti stratēģiski svarīgi uzņēmumi, kuros tiek saglabāta valsts kontrole. Kaut dažos no tiem (kā piem. Latvenergo vai Lidosta Rīga) daļēja privatizācija vai privātā kapitāla piesaiste (kā to izdarīja lietuvieši ar Lietuvos Enrgija) būtu solis pareizajā virzienā. Taču ir vesela rinda ar uzņēmumiem - Lattelekom, LMT, Latvijas Pasts, LHZB, Parex, AirBaltic, Rīgas ūdens, Rīgas Siltums utt., kuru atrašanās valsts īpašumā nepavisam nav nepieciešama. Un, protams, nekādos apstākļos nav pieļaujams tas, ka privatizācijas procesā tiek dotas īpašas privilēģijas kaut kādām noteiktām personām vai personu grupām (kā to vēl pavisam nesen bija plānots nenotikušajā Lattelecom privatizācijā). Visbeidzot ir arī skaidrs, ka privatizācija nav jāizveic uzreiz un tagad, taču saprātīga plānošana un racionāla pieeja šim jautājumam gan no valstsvīru, gan no mūžīgo protestētāju ‘pret visu’ puses būtu labs priekšvēstnesis gaišākam Latvijas ekonomikas attīstības scenārijam. Kategorija: Ekonomika […]
autors: Privatizēt vai neprivatizēt : Jānis Ogsts 14 Decembris, 2009, 17:08