Tā ka nezinu, vai nereģistrējušies lietotāju tiktu uz šo saturu no portāla telecoms.com, ielieku šo rakstu ar copy/paste:

The number of subscribers to next generation wireless services worldwide, including both LTE and WiMAX, is expected to top 90 million by 2013.

Analyst house ABI Research said Friday that it expects migration to HSPA+ to begin in early 2010, with migration to 4G technology LTE commencing by the middle of the same year.

ABI forecasts the total number of WCDMA and HSPA subscribers to approach 720 million in 2013.

But ABI Research analyst Hwai Lin Khor said, “Some operators may not be ready to move on to LTE, as the peak data rates of 100Mbps downlink and 50Mbps uplink are achievable only with a 20MHz spectrum band. That is a luxury that most operators may not have, and many may be content with the capabilities of HSPA+ or settle for suboptimal LTE data rates with whatever they have at the time.”

The company’s vice president for the Asia Pacific region, Jake Saunders, said that while the long term roadmap for CDMA2000, especially in relation to UMB, looks more uncertain, CDMA operators are taking advantage of current upgrade possibilities. “Many have upgraded portions of their networks to EV-DO Rev. A during 2007 while new CDMA entrants start with Rev A.”

ABI expects the total number of CDMA2000 subscribers, including 1x and various flavours of EV-DO, to approach 800 million by the end of 2013.

Figures released by telecoms.com parent Informa Telecoms & Media revealed that worldwide mobile penetration hit 50 per cent - or around 3.3 billion subscriptions - in late November, just over 26 years since the first cellular network was launched.

Informa estimates that mobile networks covered 90 per cent of the global population by mid-2007. This means that some 40 per cent of the world’s inhabitants are covered by a network, but not connected, and leaves just 10 per cent with neither coverage nor connection.

Although global mobile penetration - the number of mobile subscriptions worldwide - has reached 50 per cent, this does not mean that half of the 6.6 billion or so people in the world now have a mobile phone.

A large number of more mature markets worldwide already have in excess of 100 per cent mobile penetration, as users increasingly sign up for more than one subscription, while emerging markets increasingly provide the bulk of new additions.

To comment on any articles, please contact us at chatback@telecoms.com or have your say

Nesenajā Cisco Systems pasākumā Rīgā bija izdevība intervēt kompānijas menedžeri Ali Kuralkanu (Ali Kuralkan), kas atbild par Centrāl un Austrumeiropas tirgu. Runājām par to, kā strauji augošais pieprasījums pēc interneta jaudas (bandwidth) ietekmē un nākotnē ietekmēs šī reģiona tirgu. Video var apskatīt šeit.

 No nedaudz rediģētas un īsinātas preses relīzes:

Lattelecom grupa  2007.gadā sasniegusi lielāko ieņēmumu rezultātu kopš SIA Lattelecom dibināšanas 1994.gadā – 153,5 miljonus latu, kas ir par 5% jeb 7 miljoniem latu vairāk nekā iepriekšējā gadā. Līdz šim lielāko ieņēmumu apjomu Lattelecom sasniedza 2002.gadā, kad tas bija 147,4 miljoni latu. Nākamos divus gadus bija vērojams ieņēmumu kritums, kas atkal sāka pieaugt, sākot ar 2005.gadu.

Savukārt Lattelecom grupas peļņa 2007.gadā bija 38,1 miljons latu, kas ir par 0,9 miljoniem latu jeb 2,4% mazāka nekā iepriekšējā gada rezultāts.

Straujāko ieņēmumu pieaugumu nodrošināja datu pārraides un interneta pakalpojumi, kur ieņēmumi pērn palielinājušies par 22% jeb 6,1 miljonu latu, kā arī informācijas tehnoloģiju (IT) un tīkla būvniecības pakalpojumi, kur bija vērojams ieņēmumu pieaugums par 3 miljoniem jeb 17%. Palielinājums sasniegts arī no uzziņu un citu klientu apkalpošanas ārpakalpojumiem, kur ieņēmumi palielinājušies par 22%.

 Un objektīvais ekonomiskais iemesls N. Melngaiļa izēšanai būtu atrodams kur?

Alternatīva stratēģija, kas būtu radījusi lielāku peļņu būtu…?

Lielie optimisti TeliaSonera, ticot, ka Latvijas valdība 17 gadus pēc neatkarības atgūšanas un 4 gadus pēc iestāšanās ES spēj rīkoties saprotami un racionāli, atsūtījusi nedaudz, kā amerikāņi teiktu, saldinātu un modificētu piedāvājumu nopirkt atlikušās valsts daļas Lattelecom un LMT par jau agrāk minētiem 500 miljoniem LVL.

Modificētā piedāvājumā ir divi jaunumi. Interesantākais ir piedāvājums pēc pārpirkšanas sadalīt Lattelecom tīkla (vairumtirdzniecības) un mazumtirdzniecības (Lattelecom mājas un biznesa telefonijas, interneta, IP televīzijas u. tml.) uzņēmumos.

Tīkla operators būtu pakļauts stingriem noteikumiem savus pakalpojums pārdot par vienlīdzīgām cenām un nosacījumiem visiem pircējiem – resp. mazumtirdzniecības pakalpojumu sniedzējiem, kas konkurētu ar, sauksim to par Lattelecom Home/Business.

Šis piedāvājums izteikts cerībā izkliedēt bažas it kā par konkurences mazināšanos, ja abi operatori piederētu vienam zviedru saimniekam.

Šis piedāvājums iztur Alfrēda Ņūmena (Alfred E. Newman) testu (not insane) un ir sevi pierādījis Zviedrijā un citās valstīs. Par to kā darbojas tīkla operatora/vairumtirgotāja modelis var lasīt šeit (vecāks raksts), Skanova mājas lapā, nesenā interneta portāla rakstā.  Arī Jaunzelandē (ja runa ir par „mazām” valstīm, 4.1 miljons iedzīvotāju) ir šāds modelis, kas aprakstīts šeit.

Otrs piedāvājums ir izvietot daļu TeliaSonera pētniecības un attīstības (research & development) darbus Latvijā. Par jaunināto piedāvājumu samērā skeptiskais Latvijas telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis tieši šo iespēju vērtē pozitīvi, jo tas atjaunotu telekomunikāciju zinātnes nozari Latvijā. Tomēr portālos, kur apspriesta LETA ziņa par jauno piedāvājumu, ir izteikta skepse, vai zviedru arodbiedrības pieļaus šādu soli. Taču ja tas būs jaundibināts pētniecības centrs, kas nemazinās esošās darbavietas Zviedrijā, tas varētu iet cauri.

Valdība šo priekšlikumu nav izvērtējusi, Ministru prezidents Ivars Godmanis esot atvaļinājumā. Bet man liekas – pārbrauks, pasūtīs…

Ak, jā – ir jau vēl izēstā Nila Melngaiļa un The Blackstone Group manuprāt pustrakais piedāvājums nopirkt TeliaSonera 49 % Lattelecom par teju 145 miljoniem LVL un tad gaidīt izredzes piedalīties atlikušā 51 % izsoli niknā un asiņainā cīņā pret NTT Docomo, Telstra, Telenor, Telefonica, Verizon un pus pasaules telekomu kompānijām, kas, līdzīgi ES naudas tīkotājiem rindā uz ietves grūstīsies un vicinās papīru kalnus gaidot IZSOLI.

Arī šo ar N. Melngaiļa aiziešanu sabrukušo piedāvājumu pasūtīs…

Biju pārsteigts, ka manam 2007. gada maija bloga ierakstam par Triatel toreizējo politiku piebremzēt lielkačātājus sākuši parādīties pavisam svaigi komentāri. Proti, valda neskaidrība par tarifu plānu, kas paredz papildu samaksu 0.01 LVL par megabaitu ja mēneša laikā lejuplāde pārsniedz 5 gigabaitus (GB). Tas liekas visai saprātīgs plāns, jo bezvadu interneta jauda nav neierobežota tādā pašā izpratnē, ka lietojot fiksēto pieslēgumu. Turklāt 0.01 LVL ir nieka samaksa, salīdzinot kaut vai ar kādā mobilo sakaru operatora izkladzinātiem 0.35 LVL par megabaitu.  Vienīgā problēma, klientiem atkal tas nav pienācīgi izskaidrots (neesot interneta mājas lapā) un vēl grūtāk to visu saprast ir tiem, kas atrodas tālu ārpus Rīgas, tieši tur, kur varētu mājot Triatel ideālie klienti — maksātspējīgi lauku un mazpilsētu nomaļus iedzīvotāji un  šo reģionu mazie uzņēmēji. Izrādās (tā man raksta), ka trūkstot fiziski pieejami Triatel servisa kantori.  Esmu informējis Triatel vadību par problēmu esamību un ceru, ka viņi rīkosies.

Padzirdot par Nila Melngaiļa atkāpšanos no Lattelecom izpilddirektora amata, nepaguvu piezvanīt kolēģim no Reuters (uzskatu, ka šī ir starptautiskas ziņa). Vakarā, kad jau bija par vēlu, ar Google pameklēju, vai ziņa nav parādījusies, taču vispirms ierakstīju “Melngailis” nevis Google News meklētājā, bet lielajā Google. Tur vesela virkne atsauču bija nevis par Nilu Melngaili, bet gan par jaunāko ASV t.s. zaļās pārtikas (raw foods, tātad ne ceptu, ne vārītu) “zvaigzni” tādu Sarma Melngailis. Sarma Melngailis ir uzņēmēja, blogere un šo raw foods gatavotāja (par pavāri viņu nevar saukt, jo viņa jau neko nevāra) it kā ar valsts mēroga reputāciju ASV. Vārds ir nepārprotami latvisks, taču Sarma savu latvisko izcelsmi nepiemin, vai vismaz to neakcentē materiālos, ko virspusēji aplūkoju. Sarmas blogu var apskatīt šeit.

Sarma par savu dzimto pilsētu uzdod “Newton, MA”, kas ir arī Nila dzimtā pilsēta. Lai gan man piedēvē “čomismu”ar ASV novadnieku, viņa radu rakstus zinu tikai virspusēji. N. Melngaiļa māsa, kas varētu būt aptuveni Sarmas 30 un mazliet vecumā, saucās Zinta. Savukārt N. Melngaiļa tēva brālim, Jānim Melngailim (par viņu, Merilendes universitātes elektronikas un datorikas profesoru John Melngailis ir arī vairākas Google atsauces) , no pirmās laulības ar amerikānieti Susan bija divas meitas. Sarma tātad varētu būt Nila māsīca. Jebkurā gadījumā, tas tikai tāds kuriozs…

Nilu Melngaili izdevās izēst no Lattelecom vadītāja amata. Viņš saprata ka this is Latvia un viņa domāšanas veidam, lai gan tas bija vērsts uz centieniem kaut ko padarīt ar vienu Latvijas kompāniju (nevis turpināt starptautiska menedžera karjeru, kaut vai pie IBM Londonā), šeit nav vietas. Diemžēl piepildījās šī bloga prognozes.
Ja grib uzminēt, kas notiks ar pašu N. Melngaili, vajag paņēmt globusu, to iegriezt un censties ar pirkstu trāpīt kādam no treknākajiem punktiem — Londona, Parīze, Sanfrancisko, Sidneja, pat vecā labā Bostona vai Ņujorka. Tu kaut kur Nils atradīs sev vietu un uz priekšu. To ko padzen čiekuru (te kokos banāni neaug) republika, to nez kāpēc savāks IBM, Accenture, Vodafone, Citibank, McKinsey, Goldman Sachs, pat Blackstone un tāda kalibra firmeles, kas nesaprot letiņu gudro rīcību.
Tomēr nav ko ņemties ap bijušo. Kas tagad būs??
Vispirms, ar N. Melngaili tiek arī faktiski padzīts viens no pasaules lielākajiem investoriem, amerikāņu The Blackstone Group, jo tikai ar N. Melngaili priekšgalā šī kompānija pat bija ar mieru ielaisties visai kreizī plānā nopirkt 49 % Lattelecom no TeliaSonera par teju 145 miljoniem LVL.
Varētu, maigi izsakoties, teikt, ka Latvijai kā investīciju valstij ir izdarīts lāča pakalpojums vismaz 145 miljonu LVL apjomā, nemaz nerunājot par iespējamiem miljoniem, kas šādi tiek aizkavēti vai aizbiedēti citur. Ietaupot vienu N. Melngaiļa algu, tiek zaudētas investīcijas vismaz tūkstots Melngaiļa algu apjomā.
Tie, protams, ir savstarpēji izslēdzoši darījumi, bet valdība apmēram vienlaicīgi ir noraidījusi 500 miljonu LVL investīciju no tuvas kaimiņvalsts, proti, TeliaSonera piedāvājumu nopirkt atlikušās valsts daļas gan Lattelecom, gan LMT. Turklāt argumentācija par konkurenci vienkārši neiztur kritiku un nav pamatota modernā globālā telekomunikāciju tirgus izpratnē. Faktiski vienā ziņā tumsonīgs lēmums.
Vēl atliek jautājums, kas vadīs Lattelecom post-Melngaiļa laikā? Te ir jāatgriežas pie veida — bez argumentiem, izspēlējot prastu politisku balagānu — kā N. Melngailis tika vienkārši izēsts un izčakarēts no amata. Kas būs ar mieru strādāt kā lemtspējīgs, neatkarīgs, tikai uzņēmuma ekonomisko rādītāju vadīts vadītājs pēc šādiem notikumiem? Ko tas viss izsaka — proti, vietas te ir tikai neprognozējamu politiķu vadāmai personai. Starptautiski pieredzējušiem vadītājiem te nav ko meklēt.
Tad vēl ir zviedri. Viņi esot it kā nupat nosūtījuši N-to kārtējo vēstuli valdībai cerībā tomēr izgaunerēt sev abus uzņēmumus, varbūt par lielāku cenu nekā 500 miljoniem. Bet valdība taču nevar pēkšņi mainīt savu stingro nostāju — jeb arī var. Iespējams, ka zviedri paļaujās uz valdības nepaļāvību, proti, kas solīts vasarā (Melngaiļa plāns ir OK) tas neder rudenī, un kas teikts pirms pāris nedēļām (nepārdosim Lattelecom zviedriem), nu, tas var arī mainīties rīt vai parīt. Bet pats trakākais ir, ka zviedriem (ja nu valdība nemaina savu nostāju — big fucking surprise, everyone — kā teiktu Old Voverlijs) tagad ir slēgts vieglais un ātrais atkāpšānas ceļš caur Melngaili un Blackstone no nevienam citam nevajadzīgām 49 % Lattelecom daļām. Pat valdība negribēja šos 49 % maiņa pret LMT un vēl piemaksājot lielu naudu, kā bija iespējams darīt jau 2006. gada beigās. Zviedri arī nepieļaus, ka par Lattelecom jauno vadītāju tiek meklēts pēc saukļa kurš lielāks kretīns?
Un tad vēl ir pats Lattelecom. Ar Melngaili kopā aizies daļa to, kas cerēja uz viņa kompānijas attīstības modeli un vadības un darbinieku izpirkšanas darījumu. Lattelecom netirgo nevienā biržā, bet tanī notiek lietas, kas mazinātu biržā tirgotas kompānija vērtību — vadītāja politiski motivēta aiziešana, uzņēmuma atstāšana bez stūrmaņa un stratēģijas u. tml. Nemainās, pat padziļinās problēmas, ar kurām Lattelecom jātiek galā. To starpā ir fiksēto sakaru aizstāšana ar mobiliem. Lattelecom nav sava mobilā piedāvājuma, tas neradīsies izēdot Melngaili. Nāk spēcīgi bezvadu platjoslas risinājumi, kas izkonkurēs Lattelecom fiksēto DSL (un arī citus fiksētos interneta risinājumus) tieši maksātspējīgākajos tirgos. Laukos tiek izmantoti Triatel risinājumi, lai pabeigtu lauku tīkla modernizāciju, bet Triatel var būt tik pat labs konkurents kā sadarbības partneris.
Lauku internetizācijas jautājumā joprojām nav skaidra universālā pakalpojuma politika. Protams, politizēts un populistisks Lattelecom varētu notriekt savu peļņas daļu (zviedri savu prasīs izņemt) to pilnībā investējot lauku triecieninternetizācijā pirms 2010. gada Saeimas vēlēšanām, bet arī tas prasīs laiku, jo rakt nevar bez n-tām zemes īpašnieku atļaujām un komerciālie bezvadu risinājumi jebkurā gadījumā var izrādīties ātrāk ierīkojami, ja ne lētāki (kaut vai mobilais WiMax). Tad vēl ir jautājums, ko Lattelecom darīs pēc 2.2 miljonu iekšzemes tirgus iespēju izsmelšanas? No kurienes radīsies ieņēmumu pieaugums? Tas viss būs jārisina vadītājam/vadītājai ar politisku Damokļa zobenu virs galvas (ja vispār atradīs kādu, kas līdīs zem ši zobena un blakus pie gultas piesietiem un otras pusgultas nemitīgi kārojošiem zviedriem).
Turpinās interesanti laiki…

P.S. Kļūdas radušās šo klapējot vēlā naktī pa tiešo bez darba datora pareizrakstības čekera:)

P.P.S Plkst. 15:15 trešdienā — atradu vēl dažas neskaidrības, pielaboju.

Neskatoties uz mana MacBook cietā diska nāvi (un 95 % augšāmcelšanos caur Time Machine), man izdevās samest dažus fragments no Alcatel-Lucent lielo uzņēmumu infrastructūras biznesa (enterprise network infrastructure) vadītāja Toma Berns (Tom Burns) uzrunas Enterprise Forum pasākumā Parīzē. To var apskatīt šeit.

LMT mobilās digitālās televīzijas projekta vadītājs Ervīns Kampāns stāsta par jauno testa pakalpojumu, kas varētu kļūt komerciāls 2009. gadā. To var apskatīt šeit.

ASV sācies cenu karš mobilo operatoru starpā. Verizon Wireless piedāvā neierobežotus zvanus par 100 USD mēnesī. Citi operatori, piem., AT& T un T-Mobile, tam steidzas pakaļ. Sprint sācis eksperimentēt ar neierobežotu balss sakaru un mobilās platjoslas paketi par 120 USD mēnesī (tas tikai noteitās pilsētās). Par to raksta portals BusinessWeek.com. Mobilo operatoru mērķis ir iegūt klientus, kas ņem visus pakalpojumus (mobilo, bezvadu fiksēto, internetu) no viena operatora par vienu cenu.

Šie notikumi ir interesanti, jo ar laiku šādi plāni arī tiks piedāvāti Eiropā un Latvijā. Pirmie, kas to darīs Latvijā, varētu būt Bite vai LMT (ja to izdosies 100 % pārņemt TeliaSonera). Īstais “killer” piedāvājums būs fiksētas cenas mobilā platjosla, jo ar to viss pārējais tiks atrisināts –ar interneta telefoniju spējīgiem mobiliem telefoniem visi zvani būs bez papildu maksas, vienalga, vai starp partneriem Rīga un Ogrē, vai Rīgā un Sidnejā, Austrālijā.
Vienlaikus Nokia nācis klajā ar nākotnes vīziju par ar nanotehnoloģijām ražotu mobilo telefonu, kas spētu mainīt savu formu un funkcijas lietotājam to locot un murcot. Video par to var apskatīt šeit.