Otrdien, 26. februāri, ja nenotiks brīnumi, tiks pabeigta Nila Melngaiļa izēšana no Lattelecom vadītāja amata. N. Melngaili, kā zināms, decembrī nepārvēlēja Lattelecom valdes priekšsēdētāja amata un tagad plāno izsludināt konkursu šai vakantajai vietai.
Šīs lietas iniciatori sapratuši, ka N. Melngailis nav ievērojis mājienu ar mietu, tādēļ viņam māj ar otru mietu. Diemžēl uzņēmuma vadītājs no civilizētas rietumu biznesa pagātnes šādu mietu valodu nesaprot vai arī nevēlas saprast. Normālā tirgus ekonomikā vienīgie rādītāji, kas var izšķirt uzņēmuma vadītāja likteni ir tīri ekonomiski. Šeit N. Melngailim grūti piesieties. Fiksētā tīkla operators ar aptuveni 620 000 klientiem pelna kā nu var, un N. Melngailis bija izstrādājis koncepciju, kā Lattelecom varētu attīstīties palielinot apgrozījumu un peļņu. Tā bija saistīta ar ārpakalpojumiem, pakalpojumu eksportu, mobilo sakaru risinājuma atrašanu, internetu un pat Lattelecom kā sava veida medija attīstību. Ne visus šos plānus varēja īstenot ar abu īpašnieku piekrišanu un arī īpašnieku starpā nebija skaidrības, kā turpināt, tādēļ sev uzticētā uzņēmuma interesēs, N. Melngailis nāca ar vadības un darbinieku uzņēmuma izpirkšanas plānu. To valdība 17. janvārī noraidīja. N. Melngailis un viens no piesaistītiem finansētājiem un investoriem The Blackstone Group vēl loloja cerības tikt pie TeliaSonera piederošiem 49 % Lattelecom. Arī tas, šķiet, tiks nomuļļāts vai arī sagrauts novedot N. Melngaili līdz atlūgumam.
Kas notiks pēc tam?
Viena lieta ir skaidra, ka Lattelecom būs ļoti grūti atrast starptautiska līmeņa vadītāju. Visa pieredze ar N. Melngaili liecina, ka neatkarīgam vadītājam kas tiecas tikai pēc finansiālu mērķu sasniegšanu, Lattelecom nav vietas. Tas nenozīmē, ka pasaules klases vadītājus nevarētu piesaistīt arī racionāli politizētiem uzņēmumiem – piem., tādiem, kas daļēji vai pilnībā pieder valstij un kuriem nosprausti skaidri sociāli mērķi, kas nesvārstās ar politiskās konjunktūras maiņu. Diemžēl Latvijā šāda amata uzņemšanās ir saistīta ar lielu politisko risku. Profesionālu vadītāju, kas ar mieru strādāt ar neprognozējamu, irracionālu vienu īpašnieku, un savu investīciju de fakto norakstījušu otru īpašnieku , neatradīs. Lattelecom turpmāk vadīs politisks ieliktenis/ieliktene, kas sagraus uzņēmuma vērtību – tā ir mana prognoze. Vērtība jau sāks graut pakāpeniska N. Melngailim lojālo vadītāju un speciālistu aiziešana, kas sagaidāma līdzko tagadējais vadītājs oficiāli atlūgsies. Šāda līmeņa cilvēki ir pietiekami inteliģenti, lai redzētu garām savām pienācīgam, pat labām algām, ka uzņēmuma attīstība, no kuras atkarīga šī alga, turpinot muļļāšanos ir bez perspektīva.


