ASV Viskonsinas (Wisconsin) štata galvas pilsētas Medisonas (Madison) avīze The Capital Times visticamāk kļuvusi par pirmo dienas avīze ASV, kas pārtraukusi iznākt iespiestā veidā un turpnāk būs lasāma tikai interneta.

Par to raksta avīze The International Herald Tribune. Pirms 90 gadiem dibinātais Medisonas laikraksts turpinās izdot bezmaksas izklaides lapeli un iknedēļas ziņu apkopojumu, kas tiks ielikts vai izplatīts kopā ar citu dienas avīzi, The Wisconsin State Journal.

Avīzes tirāža bija sarukusi līdz 18 000 no 40 000 „zieda laikos” 1960tos gados.

Avīzes izdevēji paskaidroja, ka šāds liktenis gaidot daudzas citas avīzes, kas piedzīvo savas mērķauditorijas migrēšanu uz internetu. „Mes tikai to daram nedaudz ātrāk,” teica izdevējs Kleitons Frinks (Clayton Frink)

Aptuveni 20 ziņu redakcijas darbinieki zaudējuši darbu sakarā ar pārmaiņām un interneta portālu uzturēšot ap 40 ziņu redakcijā strādājošie.

Latvijā nekas tāds vēl nav noticis, taču ir vairāki ziņu portāli ar nedaudz avīzei līdzīgu saturu, kas vispār nekad nav bijuši iespiesti uz papīra. Piem., nekad nav bijusi avīze Delfi.  Savukārt Diena, kas cieta krasu abonentu (iespiestās avīzes lasītāju) samazināšanos tagad ir atjaunojusi portālu diena.lv, acīmredzot cenšoties to pārvērst par „dzīvu” interneta avīzi kas strauji mainās ar notikumu gaitu. Problēma tikai tādā, ja man interesē gan valstiski svarīgas ziņas, gan sports, varu, laika trūkuma apstākļos izlasīt rakstu „Valdība šodien lems par X” un ieraudzīt, ka citā sadaļā ir intervija ar treneri N pirms lielās spēles. To paturot prātā pēc pāris stundām atgriežos uz portālu kas jau vēsta „Valdība atbalsta X”,  bet intervijas vietā sporta sadaļā ir virsraksts „Puslaikā mūsēji 3, viņējie 2”. Bet kur ir intervija? Izroc nu, ja interesēja, piemēram, trenera teiktais ne tik daudz par lielo spēli, bet, teiksim, par 2009. gada izlases veidošanas principiem. Jaunai dzīvai un mainīgai lapa ir, kā sacīt sakot, gan savas priekšrocības, gan pakaļrocības.

Aiznākamais solis pēc avīžu pilnīgās migrācijas uz internetu, manuprāt, būs avīzes atgriešanās pēc formas, tad, kad būs plaši pieejams elektroniskais papīrs. Tad katrās mājās būs vairākas loksnes šāda papīra, kurās dažāda veida saturs ielādēsies caur interneta pieslēgumu (izmantojot WiFi vai mobilo interneta saikni). „Avīze” pamatā būs tas pats portāls (teiksim, Diena), tikai izskatīsies kā 20. gadsimta avīze līdz brīdim, kad lasītājs atradīs rakstu „Pie Saeimas ieskandē Jāņus” un tam pieskaroties, varēs uz elektroniskā papīra noskatīties notikuma video un klausīties dziedāšanu Bluetooth austiņās.  Vai arī izlasot, ka „Lejasvaimanās nodeg vēsturiska kūts” ar Google Earth atrast ciema un pat tobrīd uguns neskartās ēkas satelītattēlu. Iespējams, ka uz elektroniskā papīra arī atvērsies lodziņš, kur ziedot kūts restaurācijai (to bija iecerēts pārvest uz Brīvdabas muzeju).

Ar šādu pirmssvētku fantāziju novēlu lasītājiem labu atpūtu garajās brīvdienās. Pats būšu šur tur (tur= pāris dienas Stokholmā) bet vienmēr vados :).

Sakarā ar zīmola maiņu, Baltic Trust Bank (BTB) ir devusies bezsaules norietā un tā vietā uzlēkusi GE Money Bank. Nesen šajā blogā nelaiķi nogāniju par bezjēdzīgi garu vilcināšanos ar interneta bankas atbloķēšanu.  Tas izraisīja salīdzinoši lielu komentētāju rosību, kas liecina, ka elektroniskais pakalpojums interneta banka nav vienaldzīgs lasītāju un darbaļaužu aprindās.

Skaidrības labad, vēlos pazīņot, ka pirms pāris dienām nelaiķes BTB interneta banka tomēr atbloķējās. Tagad ierakstot veco interneta bankas adresi, parādās jaunais zīmols, bet GE Money Bank internetā vēl neesmu izmantojis,  jo nākamā vajadzība to darīt būs tikai pēc teju pāris nedēļām. Tad redzēsim.

Pēc tam, kad Kārlis Streips savā Dienas blogā atļāvās Oskaru Kastenu nosaukt par pusministru, jūtu, ka varu no sava bloga angļu valodā importēt izteicienu pusmāte (half-mother), kas attiecas uz mātes uzņēmumu, kam pieder tikai aptuveni puse meitas.

Lattelecom pusmāte, tātad, ir TeliaSonera, un, kā ziņo avīzes Svenska Dagbladet ekonomisko ziņu portāls E24, tai uzradies vēl viens precinieks – norvēģu Telenor . E24 atsaucās uz labi informētiem avotiem un norāda, ka šāda darījuma loģiku – radīt skandināvu-Ziemeļvalstu vidēja izmēra gigantu. Abiem koncerniem kopā būtu lieliskas izaugsmes iespējas Austrumeiropā un Āzijā, norādīts portālā.

Par iespējamo darījumu angļu valodā var lasīt šeit.

No otras puses, ir daudzi, kas vēl atceras katastrofālo centienu apvienot toreizējo Telia un Telenor 1999. gadā, kas beidzas ar pušu sastrīdēšanos par dažādu centrālo funkciju izvietošanu Zviedrijā vai Norvēģijā. To pat uzskatīja par klasisku piemēru kādēļ valstij piederoši (Telenor vēl joprojām 54 % pieder valstij) uzņēmumi nevar sastrādāties tik pat efektīvi, kā privātie.

Vēl viens šķērslis abu skandināvu kompāniju apvienošanai varētu būt konkurences regulējošās iestādes, kas varētu likt jaunajam koncernam pārdot dažus meitas uzņēmumus, piem., mobilo sakaru biznesā. Tas tiktu darīts reģionālās konkurences veicināšanai, savukārt apvienotās kompānijas būtu konkurētspējīgākas pret vēl lielākiem globāliem gigantiem.

Kā zināms, TeliaSonera jau aplido viens šāds gigants, France Telecom, kas oficiāli apstiprinājis savu interesi izpētīt iespējas nopirkt zviedru-somu koncernu.

Atkal sāksies n-tais raunds valdības un TeliaSonera sarunās par īpašnieku maiņu Lattelecom un LMT. Pēc Latvijas puses piedāvājuma mainīt valstij tieši un netieši piederošās  LMT daļas pret  TeliaSonera piederošiem 49 % Lattelecom, atteicoties pēc tam funkcionāli sadalīt Lattelecom, šis process it kā likās nolemts nonākt strupceļā. Proti, zviedri prasīja Lattelecom dalīšanu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības apakšvienībās. Tomēr viņu piekrišana turpināt sarunas, šķiet, ir mīkstinājusi šo nelokamo prasību.

Ko tas varētu nozīmēt? Pirmkārt, zviedri nevar nezināt kāda neizlēmīga muļļa un čamma ir otrā puse – Latvijas valsts (muļļāšanā ir piedalījušās vairākas valdības). Līdz ar to, pat tik „elementāra” darījuma kā šīs kapitāla daļu maiņas īstenošana var ievilkties vairākus gadus. Liels optimists ticēs, ka tas varētu notikt 2009. gada otrajā pusē. 2010. gadu var svītrot, jo tad ir Saeimas vēlēšanas un zviedri, to visu vērojot kā notikumu zoodārzā (un kas liecina par pretējo?) nogaidīs redzēt kuros zaros karāsies kuri mērkaķi.

Starplaikā Eiropas Savienība (ES) būs pieņēmusi direktīvu par telekomunikāciju operatoru funkcionālo dalīšanu un Latvijai tā būs jāpilda. Tātad zviedru prasība tiks izpildīta jebkurā gadījumā un, visticamāk, pirms vai ap to pašu laiku, varētu beidzot notikt šī īpašnieku pārkārtošana.

Otrs faktors, protams, ir, ka zviedriem ir bažas, ka valdība varētu atstāt visu kā līdz šim, par ko arī dots skaidrs mājiens. Līdz ar to zviedri ar saviem 49 % paliktu vienkārši piesieti pie gultas blakus valstij ar visām no tā izrietošām sekām. Tādēļ labāk virzīt lietas uz priekšu, kaut vai par jebkuru (šinī gadījumā atkāpšanās no dalīšanas prasības) cenu.

Par nedrošo situāciju arī liecina vilcināšanās ar jauna Lattelecom izpilddirektora izvēli. Ja TeliaSonera zinātu, ka viņa atkāpsies no Lattelecom tuvākajā laikā, tad vadītāja krēslā varētu sēdināt kaut vai Visuma Valdnieku. Tomēr zviedri, visticamāk, rēķinās, ka no savām 49 % daļām tik ātri vaļā netiks, tādēļ rūpīgi apskata visus kandidātus. Viņi cer uz kādu, kas viņu interesēm nekaitēs un nemazinās Lattelecom vērtību, jo uzņēmuma daļas atrodas makā, no kura TeliaSonera būs jāmaksā par LMT.  Ideāla persona būtu tāds kā Nils Melngailis Light, proti, sakarīgs vadītājs ar skaidru vīziju, bet ne tādu, kas pārāk tracinātu zviedrus. Starplaikā Lattelecom dreifē, viens otrs nolec, un pat tad, kad atradīs galveno stūrmani/kapteini, nav skaidrs pēc kuras kartes būs jābrauc

Lai gan mans darba devējs liek visiem izmantot Baltic Trust Bank (kas tagad pieder finansu gigantam GE Money) un LETA ir labas attiecības ar šo banku, tomēr atļaušos pastāstīt, ka šī ir pēdējā ļurbu banka. Parasti savu algu pārskaitu internetā no BTB uz jau ilgus gadus ierasto Hanzabanku. Tā kā šādi pārskaitījumi notiek vienu, divas reizes mēnesī, gadās aizmirst vai saputrot BTB paroli un konts nobloķējās (parolei jābūt tik un tik garai ar lieliem un maziem burtiem, cipariem, kurdu alfabēta simboliem, velns sazin ko, laikam tā drošāk). Šādos gadījumos parasti devos uz BTB filiāli Centrālajā stacijā, kur datoru laikmeta jau 20. gadā parakstīju iesniegumu par konta atbloķēšanu un vakarā viss notika. Kad aprīļa vidu atkal tas pats atgadījās, devos uz Aspāzijas ielas filiāli, kur kolēģi teica, esot īsākas rindas. Tur operators lietojot 19. gadsimta otrās puses fantastisko izgudrojumu — telefonu — bez papīru rakstīšanas un mazliet paknibinoties ar datora terminālu, palūdza interneta bankas atblokēšanu. Nekas vakarā un nākamajā dienā nenotika. Aizgāju vēlreiz. Laipnais operators tieca, ka laikam lietas kārtojot GE Money cilvēki (apvienošanās kārtībā) un atkal iedarbināja interneta bankas atbloķēšanu. Nedēļu vēlāk nekas nav noticis.

BTB tagad ir izrāvusies priekšā Latvijas pastam sacensībās Kur lielāks bardaks?

Latvijas mobilais telefons (LMT), kura finanšu rezultātus iekļauj TeliaSonera koncerna atskaitēs, arī šī gada pirmajā ceturksnī bija pelnītspējīgākais no zviedru kontrolētājiem mobilo sakaru operatoriem. Pēc t.s. EBITDA mērauklas (peļna pirms procentu maksas, nolietojuma, nodokļu samaksas un amortizācijas) LMT marža bija 44.7 %, salīdzinot ar 39 % Lietuvā (Omnitel) un 37.1 % Igaunijā( Estonian Mobile Telephone/EMT). Salīdzinoši Zviedrijā marža bija 36.1 % (Telia Mobil).

LMT rādītājs nedaudz samazinājās no 45.5 % 2007. gada pirmajā ceturksnī un no 2007. gada rādītāja — 45.2 %. Līdz ar to zviedriem par nedaudz virs 60 % tieši un pastarpināti piederošais mobilo sakaru operators jau vairākus gadus ir “pelnītspējas zvaigzne” TeliaSonera koncernā.

Rupji rēķinot (no skaitļiem zviedru kronās) LMT ieņēmumi pirmajā ceturksnī bija aptuveni LVL 48 miljoni, bet pēc EBIDTA aprēķinātā brutto peļņa  LVL 21.45 miljoni.

Reuters ziņo, ka The Blackstone Group apsverot pirkšanas piedāvājumu lielajam Ziemeļvalstu informācijas tehnoloģiju integratoram TietoEnator, kam Latvijā cita starpā pieder meitas uzņēmums TietoEnator Alise (bijušais IT Alise).

Piedāvājums nāk neilgi pēc tam, kad cits privāta kapitāla (private equity) kompānijas Nordic Capital apakšvienība Cidron piedāvāja TietoEnator pārpirkt par nedaudz virs 1 miljardu eiro. TietoEnator šo piedāvājumu noraidījis. Arī norvēģu EDB Business Partner aplidojot somu-zviedru IT pakalpojumu sniedzēju, raksta Reuters.

Šādas iespējamas un joprojām vēl varbūtējas īpašnieku maiņas TietoEnator darbību Latvijā, visticamāk, neietekmēs, bet par vienu lietu gan varētu padomāt. Ja Blackstone tomēr ielaidīsies darījumā par 49 % Lattelecom daļām, kuras caur stāvvietu Latvijas valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) nogadās investoram, paveras iespēja Lattelecom IT un ārpakalpojumu meitas uzņēmumu sadarbībai ar TietoEnator. Noteikti ir projekti, kuros varētu piesaistīt Lattelecom Technology un Lattelecom BPO resursus.

Priekšnoteikums tam, protams, ir, ka Latvijas valdība ne tikvien ko nolems, bet arī izpildīs lemto. Pagaidām gan izskatās, ka iecerētais darījums izgāzīsies, jo valdība nepiekritīs TeliaSonera prasībai par Lattelecom t.s. funkcionālo nošķiršanu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nodaļās vai uzņēmumos. Ja nu tā notiks, valdība ir ar mieru ļaut visam palikt tikai valdību apmierinošajā status quo.

Vienlaikus, arī Latvijā, iespējams  populārais “dari pats” informācijas agregators Netvibes (kur var veidot savas barotņu/feed un vidžetu, piem. laika apstākļi Latvijā un ārvalstīs apkopojumu lapas)ir jau vairāk nekā diennakti nepieejams.  Netvibes saimnieki dievojas, ka nezin ko tur labojot. Nu redzēsim…

Amerikāņu IT un telekomunikāciju nozares blogera Oma Malika (Om Malik) blogā apgalvots, ka Microsoft nākamgad varētu palaist stipri pārprofilētu operāciju sistēmu Vista kā it kā nākamās paaudzes Windows 7.  Maliks atsaucās uz portālā TechRepublic rakstīto. Tur portāla viens no redaktoriem Džeisons Hainers (Jason Hiner) prognozē, ka Windows 7 faktiski būs Vista bez vairākām no tagadējās Vistas “kļūdām” par kurām visvairāk sūdzējušies un gānījušies (arī rīkojušies, atgriežoties pie Windows XP) lietotāji. Tā nu var izrādīties, ka daudzu Latvijas lietotāju prieks par operāciju sistēmu, kas pie katra starta, sevi piesakot,  izraisa smaidu, būs samērā īss. Jāpiebilst, ka gan Malika, gan Hainera ieraksti izraisījuši samērā kaislīgas komentāru diskusijas starp vistiniekiem un Vistas kāvējiem.

Rigā nesen bija ieradies Eiropas kosmosa agentūra (European Space Agency/ESA) pārstāvis Kriss de Kukers (Chris de Cooker) lai, cita starpā, piedalītos tiesas prāvas simulācijā (moot court), kur vairāks Eiropas universitāšu komandas, tostarp arī no Rīgas juridiskās augstskolas (Riga Graduate School of Law). Ar viņu un ar Juridiskās augstskolas rektori Dr. Lesliju Džeinu Smitu (Lesley Jane Smith) man bija īsa saruna gan par ar telekomunikācijām cieši saistīto simulēto prāvu, gan par ESA un Latvijas iespējām kļūt par pilntiesīgu locekli. To var apskatīt šeit. Labākā kvalitātē to var arī apskatīties šeit (čakaru dēļ sākotnēji izmantoju youtube)

Iespējamai kombinācijai France Telecom un TeliaSonera, par kuru raksta kopš pagājušās nedēļas, ir vairāki varianti. Tas izriet no dažādos rakstos citētiem nozares analītiķiem.

Skandināvu Evli Bank analītiķis Mikaēls Andersons (Michael Andersson) uzskata, ka jebkurš Ziemevalstu operators labi saderas ar kādu no lielajiem „kontinentālās Eiropas” operatoriem. Viņu citē zviedru portāls www.e24.se.

M. Andersons minstās, ka noteikti tiekot aplidoti tādi operatori kā Tele2 un norvēģu Telenor. Viņš arī vaicā – ko darīs Deutsche Telecom?  Jebkurā gadījumā, notikumi un spekulācijas uzkurinājušas interesi par telekomunikāciju nozares akcijām.

Savukārt citi analītiķi norāda – tieši birža sūta pretrunīgus signālus par iespejāmo (pat vēl ne oficiāli pieteikto) France Telecom un zviedru koncerna darījumu. France Telecom akcijas sakarā ar ziņu kritušās vairāk neka 10%, bet TeliaSonera akcijas pircēja gaidībās kāpušas.

Zviedru presē jau agrāk rakstīts, ka darījums ar akciju barteri nebūšot sevišķi pievilcīgs TeliaSonera, savukārt frančiem būs grūtības piedāvājumā iekļaut lielu skaidras naudas komponentu.

Zviedru biznesa žurnāls Affarsvarlden raksta, ka viens variants varētu būt – France Telecom nopērk visu TeliaSonera, bet koncerna fiksēto tīklu patur valsts ārpus šī darījuma. Citi analītiķi to apstrīd un saka – tieši fiksētais un maģistrālais tīkls ir interesants France Telecom, kurš esot Eiropas lielākais interneta televīzijas operators.

Ir arī dzirdēts viedoklis, ka būtu labāk apvienoties Telenor un Telia Sonera. Ar France Telecom varētu tirgoties pēc tam,  piem., ja konkurences uzraugi liktu jaunajam Ziemeļvalstu koncernam pienākumu pārdot vismaz daļu savu mobilo sakaru biznesu, tas ir, TeliaSonera piederošo Netcom Norvēģijā un Telenor mobilo operatoru Zviedrijā. Tos varētu tad savākt France Telecom mobilais operators Orange.

TeliaSonera daļēji piederošos Baltijas operatorus šajos komentāros vispār nepiemin. Drīzāk norāda, ka TeliaSonera ir interesants bizness un iestrādes Turcijā, Krievijā un citur bijušās PSRS dienvidos.

No savas puses varu teikt – varbūt franču Orange interesētu LMT, viens no pelnošākajiem TeliaSonera meitas uzņēmumiem.  Nebeidzamā jezga ap Lattelecom varētu frančiem interesēt tikai tik tālu, cik tās nobeigšana radītu skaidrību par LMT daļām. Protams, frančiem arī varētu interesēt Lattelecom platjoslas un interneta televīzijas bizness, lai gan runā, ka tieši par šo biznesu atbildīgais Gints Kiršteins pametis Lattelecom, iespējams, ka daļa no postmelngaiļa atbiruma.

Protams, līdz tam, kad varētu būt reāls franču (vai citu) darījums ar TeliaSonera ir vēl daudz laika un vietējie bāleliņi vismaz ar Lattelecom var čamāties un muhļīties  uz nedbēdu. Un ja tiešām jaunie saimnieki būs francūži, tie varēs koklēt un dziedāt je ne regrette rien.