Atkal sāksies n-tais raunds valdības un TeliaSonera sarunās par īpašnieku maiņu Lattelecom un LMT. Pēc Latvijas puses piedāvājuma mainīt valstij tieši un netieši piederošās  LMT daļas pret  TeliaSonera piederošiem 49 % Lattelecom, atteicoties pēc tam funkcionāli sadalīt Lattelecom, šis process it kā likās nolemts nonākt strupceļā. Proti, zviedri prasīja Lattelecom dalīšanu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības apakšvienībās. Tomēr viņu piekrišana turpināt sarunas, šķiet, ir mīkstinājusi šo nelokamo prasību.

Ko tas varētu nozīmēt? Pirmkārt, zviedri nevar nezināt kāda neizlēmīga muļļa un čamma ir otrā puse – Latvijas valsts (muļļāšanā ir piedalījušās vairākas valdības). Līdz ar to, pat tik „elementāra” darījuma kā šīs kapitāla daļu maiņas īstenošana var ievilkties vairākus gadus. Liels optimists ticēs, ka tas varētu notikt 2009. gada otrajā pusē. 2010. gadu var svītrot, jo tad ir Saeimas vēlēšanas un zviedri, to visu vērojot kā notikumu zoodārzā (un kas liecina par pretējo?) nogaidīs redzēt kuros zaros karāsies kuri mērkaķi.

Starplaikā Eiropas Savienība (ES) būs pieņēmusi direktīvu par telekomunikāciju operatoru funkcionālo dalīšanu un Latvijai tā būs jāpilda. Tātad zviedru prasība tiks izpildīta jebkurā gadījumā un, visticamāk, pirms vai ap to pašu laiku, varētu beidzot notikt šī īpašnieku pārkārtošana.

Otrs faktors, protams, ir, ka zviedriem ir bažas, ka valdība varētu atstāt visu kā līdz šim, par ko arī dots skaidrs mājiens. Līdz ar to zviedri ar saviem 49 % paliktu vienkārši piesieti pie gultas blakus valstij ar visām no tā izrietošām sekām. Tādēļ labāk virzīt lietas uz priekšu, kaut vai par jebkuru (šinī gadījumā atkāpšanās no dalīšanas prasības) cenu.

Par nedrošo situāciju arī liecina vilcināšanās ar jauna Lattelecom izpilddirektora izvēli. Ja TeliaSonera zinātu, ka viņa atkāpsies no Lattelecom tuvākajā laikā, tad vadītāja krēslā varētu sēdināt kaut vai Visuma Valdnieku. Tomēr zviedri, visticamāk, rēķinās, ka no savām 49 % daļām tik ātri vaļā netiks, tādēļ rūpīgi apskata visus kandidātus. Viņi cer uz kādu, kas viņu interesēm nekaitēs un nemazinās Lattelecom vērtību, jo uzņēmuma daļas atrodas makā, no kura TeliaSonera būs jāmaksā par LMT.  Ideāla persona būtu tāds kā Nils Melngailis Light, proti, sakarīgs vadītājs ar skaidru vīziju, bet ne tādu, kas pārāk tracinātu zviedrus. Starplaikā Lattelecom dreifē, viens otrs nolec, un pat tad, kad atradīs galveno stūrmani/kapteini, nav skaidrs pēc kuras kartes būs jābrauc