Šodienas lielais paziņojumus – IBM Mashup Center – ar ko it kā mazie un vidējie biznesi varēšot radīt sev mazas aplikācijas, t.s. widgets.
Kas ir mashup? Esmu to saucis par samačkājumu, bet faktiski tas vienas vai vairāku datu plūsmu atlases prezentācija noteiktam mērķim, piem., maziņš rīks (widget), kas rāda (nolasa no attiecīgā interneta portāla) laika apstākļu Rīgā un pāris parastos lidojuma mērķos (Stokholma, Londona, Berlīne). Vidžets arī var rādīt kompānijas iekšējo datu atlasi, piemēram, filiāļu pārdošanas datus u.tml. Varbūt Forum Cinemas kinozāļu noslodzes (cik vietas pārdotas) rādītājs (tortes formātā) būtu uzskatāms par šādu publisku vidžetu.
Mashup Center iekļauj Websphere sMash t.s. skriptēšanas valodu, bet arī piedāvās gatavu un pusgatavu vidžetu katalogu, kā arī rīku Widget Factory Tool .
IBM pārstāvji apgalvo, ka samačkājumus un vidžetus varēs izstrādāt un ieviest parasti lietotāji bez sevišķas palīdzības no uzņēmuma vai organizācijas IT nodaļas. Par to var sīkāk lasīt šeit.
Interesants runātājs, ne gluži par tēmu, drīzāk par innovāciju kā tādu, bija elektriskās sporta mašīnas Tesla izgudrotājs Mārtins Eberhards (Martin Eberhard), kurš pārliecinoši stāstīja, ka var īstenot izgudrojumu pat pret straumi (Kalifornijā, piem., neskatoties uz stingriem pretpiesārņošanas likumiem, ar elektriskām mašīnām līdz šim nebija veicies. Taču dārgā Tesla (maksā 100 000 USD) iedvesmoja arī citus lielos ražotājus atjaunot savas elektrisko mašīnu programmas.
Centīšos nākamajās dienās sakārtot un publicēt šeit uzņemtos video.

Plašos vilcienos, starp jaunumiem (to tikai oficiāli paziņos 8. aprīlī) ir SMASH, mazam un vidējam biznesam piemērots rīku komplekts SOA ieviešanai, arī lietojot mashup tehnoloģijas (cik var saprast).
Tuvākajā laikā tiks piedāvāta IBM BPM (Business Process Management) Suite, kas ļaus padziļināti definēt un analizēt biznesa procesus SOA kontekstā.
Jauns produkts ir Websphere Business Events, kuru varēs izmantot iepriekš definētu notikumu, transakiju u.tml. piefiksēšanai, krāšanai, analīzei un arī reakcijas darbības izsaukšanai. Kā piemēri tika minēti krāpniecības pamanīšana (ar pāris stundu atstarpi vienu un to pašu kredītkarti izmanto Lasvegasā un Minhenē) kā arī jaunu klientu piesaistei (interesents vairākas reizes apskata mājas lapu, lejuplādē noteiktu informāciju, kas liecina par iespējamu nopietnu interesi un izraisa pārdevēja zvanu).
Vienlaikus IBM publicējis jaunus metodoloģiskus ceļvežus SOA ieviešanai noteiktās biznesa nozarēs (t.s. frameworks) finanšu, cilvēkresursu (human capital) un piegādes ķēdes (supply chain) vadībai.
Vēl visai svarīgs paziņojums bija par globāla sociālā tīkla diskusijām, pieredzes un labākās prakses apmaiņai t.s. SOA Social Network. Jācer, ka tur arī varēs piedalīties Latvijas specialisti vai arī no tā smelties. Tas īsumā un nedaudz virspusēji. Sīkāk par to IBM mājas lapā.
Cerams, ka no pasākuma izdosies arī ielādēt pāris video sižetus.

Apskatot IBM Impact 2008 materiālus (konference sāksies pēc neilga laika) šķiet, ka tas viss būs tāds IT santehniķu saiets. SOA (Service Oriented Architecture) pamatā skar lielu IT sistēmu iekšas un iekšu iekšas. Resp. lietotājam tās nav jājūt, bet ja lietotājs nolemj nomainīt vai modificēt kādu biznesā derīgu aplikāciju, ar IT sistēmu, kas būvēta pēc SOA principiem, tas ir daudz vieglāk (sistēma pati pielāgojas izmaiņām — nu, varbūt ne gluži, bet jauno vai paplašināto aplikāciju ir vienkāršāk integrēt).
Ar iPod automāta bildi sanāca tā, ka to izdevās ievietot manā blogā angļu valodā šeit.
Vēl viens kuriozs. Esmu piereģistrēts kā Latvian News Agency korespondents. Tādas nav. Tagad varu darīt visādas muļķības neaptraipot LETAs un nozare.lv reputāciju :).

Ierados Lasvegasa un pirmais (kā var būt citādi) ko redzēju bija spēļu automāti. Tad uzgāju šādu kuriozu, proti, iPodu automātu, kur tos var nopirkt tāpat, ka kolas kārbu (protams, ar kredītkarti un par lielāku naudu). Ja tur varētu arī nopirkt iPhone, tas jau sen būtu iztukšots. Preses telpās kārtējās čakares ar WiFi. Arī Flickr neņem pretī bildi no šo rīka. Citos vārdos, pagaidām pilnīgs SNAFU (situation normal, all fucked up) Vegasā silts, kādi 25 grādi. Izrādās, ka esmu vienīgais šeit (ieskaitot arī parastos IBM Impact 2008 apmeklētājus) no Latvia.
Katrā ziņa te galvenokārt būs runa par IT sistēmu iekšām (resp. SOA, Service Oriented Architecture), ko lietotājs parasti neredz, bet jūt, ja nevar ātri pielāgot sistēmu jaunām vajadzībām. Mazliet rocket science, bet darīšu, ko varēšu.

Esmu ASV un nākamnedēļ ziņošu, ko varēšu no IBM biznesa IT sistēmu konferences Impact Lasvegasā. Pagaidam, iegriežoties Bostonas (ASV Masačusetsas štatā) cenšos atturēties no iepirkšanās kārdinājuma, ko rada šejienas cenas, kas visas ir 0.44 LVL vienībās (dolāros). Pirmo pārbaudi izturēju ieejot Apple Store un izejot neko nenopircis (lai gan bija iPhone zem 200 LVL, jaunie MacBook Air par 791 LVL un citi kārdinājumi).
Veikalos pārdevēji zin stāstīt par Eiropas pircēju ordām, kas dažviet plosas pērkot visu iespējamo. Savukārt vismaz vienam ASV latvietim nav vieglas dienas — ATA Airlines, kuru dibināja un vada Rīgā, 1938. gadā dzimušais George J. Mikelsons (Juris Miķelsons) ir pasludinājusi bankrotu un nekavējoties apturējusi darbību, uzmetot tūkstošiem pasažieru, kas netiek mājās vai lidot uz saviem galamērķiem.
Pats J. Miķelsons vadot kompāniju pēdējos gados izpelnījies uzslavu par to, ka ņēmis pēc ASV standartiem pieticīgu augstākā vadītāja algu ap 680 000 USD bez papildu opcijām, piemaksām, prēmijām u.tml.

Nesen Stokholmā bija iespēja intervēt Stokholmas karaliskās tehniskās augstskolas radiokomunikāciju profesoru un bezvadu tehnoloģiju pētniecības institūta wireless@kth direktoru Jensu Zanderu (Jens Zander). Viņš stāstija par bezvadu tehnoloģiju šodienas iespējām un nākotnes izredzēm. To var apskatīt šeit. Garāku interviju ar J. Zanderu iecerēts publicēt žurnāla Kapitāls maija numurā.

Varbūt tiešam teju piecus gadus garās Latvijas abu telekomunikāciju uzņēmumu īpašnieku attiecību maiņas (var to arī saukt par privatizāciju) nebeidzamais stāsts ir pienācis beigu sākumam.

Patlaban šis beigu sākums izskatās kā Nila Melngaiļa plāna B un 2006. gada ekonomikas ministra Aigara Štokenberga ierosinātā, bet nepabeigtā darījuma pārperēts mutants. Jaunais elements visā ir Latvijas valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) mazsaprotamā izmantošana par iebraucamo vietu, kur atstāt Lattelecom pusratus, kamēr nomaina vienu no zirgiem.

Šī stāvvietas funkcija laikam ir viss, kas palicis no satiksmes ministra Aināra Šlesera iecerēm paturēt Lattelekom valsts īpašumā un to attīstīt par otru Nokia (kas nekad nav piederējusi valstij) turklāt vēl nejauši aizrunājoties, ka arī Lattelecom varētu ražot mobilos telefonus …(OK, pat Džordžs Bušs pārsakās un Hilārija Klintone uzdzejo nebijušus snaiperus)

Kā zināms, N. Melngaiļa alternatīvais piedāvājums pēc (arī samērā mazsaprotamās) vadības un  darbinieku izpirkšanas plāna noraidīšanas paredzēja, ka The Blackstone Group nopērk TeliaSonera  49% kapitāla daļas Lattelecom un paraksta stingru vadības līgumu, kas izslēdz Latvijas valdības (51 % īpašnieka) jaukšanos uzņēmuma vadīšanā un stratēģijas veidošanā. Vienlaikus zviedri varētu nopirkt atlikušās valstij un Lattelecom piederošās LMT daļas.

Savukārt Štokija  ierosinātie un daļēji veiktie procesi paredzēja, ka TeliaSonera maina savas Lattelecom daļas pret  valsts LMT daļām, vēl piemaksājot naudā abu uzņēmumu novērtējuma starpību. Pat novērtējumu veica. Pēc darījuma, Latvijas valstij piederētu 100 % Lattelecom un daudz naudas. Sanāca kā parasti, sanāca čiks.

No zviedru puses ir vismaz cerība, ka tālo ceļu nojājušam un pa ceļam ne vienu reizi valdības (ar nepildītiem solījumiem) apjātam Keneta Kārlbergam (Kenneth Karlberg) beidzot būs iespēja nokāpt no zirga un to atdot citam – šoreiz Blackstone.

Vienīgais secinājums ir – valsts virsāži, savandot dārzu it kā pavasarim gatavojoties – nejauši apjēguši, ka Blackstone un visu ASV/globālo investoru saimi diez vai vajadzēja tā vienkārši pasūtīt. Un tagad ir tie vicina nomazgātu pērno burkānu, lai taču amerikāņi atgriežas.