Nupat pēc vairākām stundām atkal uzradās internets. Informācija par notikušo ir skopa, bet liekas, ka „nobruka” kāds Lattelecom maršrutieris, kas apgādā lielu daļu Rīgas, ja ne vēl plašākas teritorijas. Visticamāk tūkstošiem, pat desmitiem tūkstošu uzņēmumu un privātpersonu palika bez biznesam vai privātām interesēm (tostarp mācībām, sakariem ar ģimeni, draugiem) nepieciešamiem sakariem.
Mazliet pārsteidzīgi, bet katrā ziņa ne bez zināmas loģikas, var secināt, ka avārija skāra visai lielu tīklmāti, kuru, iespējams, bija fiziski jāaizvieto (nelaiķi noskrūvējot, ieliekot citu). Kaut kā neticas, ka tīklmātes restarts programmatūras līmeni prasītu tik daudz stundu. Drīzāk jau kāds Pēteris un Koļa (vai, politkorekti minstoties, kāda Anna un Māra) devās uz pagrabu, atskrūvēja vienu kasti un ielika otru, rezerves tīklmāti, aizgājējas vietā.
Tas viss liek aizdomāties, kādēļ šādai ierīcei nav momentāni ieslēdzama dvīne? Četras, piecas stundas bez interneta ir mērāmas līdz pat simtiem tūkstošos LVL zaudējumos. Protams, pie daļas zaudējumu ir paši vainīgi – vismaz tie, kuriem nav neatkarīgs backup interneta pakalpojumu sniedzējs, kuru arī var pieslēgt momentānā režīmā. Nav jau pirmā reize. Pirms dažiem gadiem Latnet (ja nemaldos) zaudēja kādu lielāku tīklmāti (tā faktiski sajuka prātā, piegāza tīklu ar bezjēdzīgiem datiem) un bija lielas nepatikšanas. Tad rakstīju (tobrīd vēl strādājot Dienas biznesā) , ka tas kārtējo reizi pierādīja, ka uzņēmējiem ir vajadzīgi ne tikai avārijas barošanas iekārtas (t.s. UPS), bet arī avārijas interneta risinājumi – kaut vai mobilais internets.
Jāpiebilst, ka avārijas laikā vismaz stundu „sēdēju” internetā ar Bites mobilā risinājuma palīdzību.
Jācer, ka notikušais būs mācība Lattelecom un tā klientiem. Lieljaudas tīklmātēm obligāti jābūt dvīnēm, kas pārņem mirējas darbus klientiem nemanot. Un klientiem, kam internets ir misijas nepieciešamība (mission critical), ir jābūt rezerves risinājumam.