Nupat pēc vairākām stundām atkal uzradās internets. Informācija par notikušo ir skopa, bet liekas, ka „nobruka” kāds Lattelecom maršrutieris, kas apgādā lielu daļu Rīgas, ja ne vēl plašākas teritorijas. Visticamāk tūkstošiem, pat desmitiem tūkstošu uzņēmumu un privātpersonu palika bez biznesam vai privātām interesēm (tostarp mācībām, sakariem ar ģimeni, draugiem) nepieciešamiem sakariem.
Mazliet pārsteidzīgi, bet katrā ziņa ne bez zināmas loģikas, var secināt, ka avārija skāra visai lielu tīklmāti, kuru, iespējams, bija fiziski jāaizvieto (nelaiķi noskrūvējot, ieliekot citu). Kaut kā neticas, ka tīklmātes restarts programmatūras līmeni prasītu tik daudz stundu. Drīzāk jau kāds Pēteris un Koļa (vai, politkorekti minstoties, kāda Anna un Māra) devās uz pagrabu, atskrūvēja vienu kasti un ielika otru, rezerves tīklmāti, aizgājējas vietā.
Tas viss liek aizdomāties, kādēļ šādai ierīcei nav momentāni ieslēdzama dvīne? Četras, piecas stundas bez interneta ir mērāmas līdz pat simtiem tūkstošos LVL zaudējumos. Protams, pie daļas zaudējumu ir paši vainīgi – vismaz tie, kuriem nav neatkarīgs backup interneta pakalpojumu sniedzējs, kuru arī var pieslēgt momentānā režīmā. Nav jau pirmā reize. Pirms dažiem gadiem Latnet (ja nemaldos) zaudēja kādu lielāku tīklmāti (tā faktiski sajuka prātā, piegāza tīklu ar bezjēdzīgiem datiem) un bija lielas nepatikšanas. Tad rakstīju (tobrīd vēl strādājot Dienas biznesā) , ka tas kārtējo reizi pierādīja, ka uzņēmējiem ir vajadzīgi ne tikai avārijas barošanas iekārtas (t.s. UPS), bet arī avārijas interneta risinājumi – kaut vai mobilais internets.
Jāpiebilst, ka avārijas laikā vismaz stundu „sēdēju” internetā ar Bites mobilā risinājuma palīdzību.
Jācer, ka notikušais būs mācība Lattelecom un tā klientiem. Lieljaudas tīklmātēm obligāti jābūt dvīnēm, kas pārņem mirējas darbus klientiem nemanot. Un klientiem, kam internets ir misijas nepieciešamība (mission critical), ir jābūt rezerves risinājumam.
9 komentāri
-
infrastruktūras dublēšana ir tikai viens no risinājumiem. un neobligāts. galvenais, lai būtu plāns kā rīkoties krīzes situācijā. plānu visbiežāk nav vai tie ir novecojuši un/vai formāli. tad arī iznāk kā iznāk.
autors: plakanais 30 Maijs, 2008, 14:57
-
Šī iemesla dēļ ja uzņēmuma bizness ir saistīts ar tiešsaistes pakalpojumu nodrošināšanu, ir maigi izsakoties “bezatbildīgi” sēdēt uz viena piegādātāja datu kanāla.
Nav nemaz jānotiek tik lieliem jokiem, lai tas ļoti ļoti sāpīgi atspēlētos.
Mans viedoklis, ka šajos gadījumos, nevajag noskopoties ar papildus 100 … 300 LVL mēnesī un pieslēgt vismaz 2us neatkarīgus kanālus ar BGP maršrutizācijas atbalstu.
Protams arī tad gadās, ka maršrutizācijas ieraksti ārvalstniekiem (vai vietējiem bāleliņiem, kuri teh internetā nokļūst caur mātes uzņēmumiem skandināvijā, usā vai citur) atjaunojas tikai 20 min. laikā, bet pierunāt šos klientus 20 min. paciesties ir labāk nekā minēt neskaidrus termiņus pakalpojuma atjaunošanai.autors: Juris Breicis 30 Maijs, 2008, 15:00
-
Plāns krīzes situācijai ar rūteri: Koļa sazvanās ar Pēteri un iet uz pagrabu nomainīt rūteri
autors: plāns 30 Maijs, 2008, 16:07
-
Mjā, bet kāda gan jēga man no mobilā interneta šajā brīdī, ja daļa cilvēku, ar kuriem man būtu jāsazinās elektroniski, arī ir palikuši bez interneta - un viņiem nav backup risinājumi. Vai arī internets viņiem ir, taču viņu mail serveris pieslēgts pie nobrukuša tīkla. Ok, tad viņiem laiks mainīt hostingu.
Bet vispār interesanti šādā brīdī pavērot, cik ļoti atkarīgi mēs esam no interneta. :)
autors: Edijs 30 Maijs, 2008, 23:06
-
nedomāju, ka ir prātīgi konfigurēt tīklu tā, lai nomirstot kādam core rūterim, viss nobackapotos uz otra. var nokārt arī to un uztaisīt vēl lielākus sūdus.
un neticu, ka aizgāja pa pieskari core rūteris un to vienkārši nomainīja. tādi dzelži nemētājas rezervē, ir spare parts un drīzāk kāds interface nodega, ko arī nomainīja vai arī kaut kas uzkārās nestandarta veidā.
cik sapratu, LTC atjaunojās pēc dažām stundām. cik zinu, Cisco iekārtu partneri - uz ko balstās daudz kas no LTC ineta, maksimums dod 2h problēmu novēršanā (arī citi vendori nedod vairāk) - šis maksimālais SLA līmenis ir laikam ievērots. un vai tad problēma nebija relatīvi lokāla? tas ir - ne jau visi Lattelecom klienti cieta Rīgā, par LV kopumā nerunājot.
bet par back up taisnība - mani visvairak izbrīna tādi ziņu dienesti kā BNS un Leta, kas nav izveidojuši backup. Cik saprotu, hostējas pie Lattelecom un taupa uz to, lai pieslēgt otru ISP…:)autors: muldetajs 30 Maijs, 2008, 23:38
-
lattelekomunisti
autors: kaspars 31 Maijs, 2008, 09:34
-
Aciimredzami, autoram nav nekaadas uztveres par tiikla uzbuuvi un taa darbiibas principiem.
Taadaa meroga datortiiklaa, kaa Lattelecom, ir stulbi teikt:
“Vareeja nomainiit un viss”. Iet runa par dargaam tehnologijaam un dargu un serezgiitu konfiguraacijas laiku.
Tas tev nav majas ruuteris, kur parstartee un peec DHCP iemet kataram pc savu IP un aidaa.autors: rapsis 31 Maijs, 2008, 10:02
-
Muldetāj.
Mani arī pārsteidza, ka LETA nav backup. Nu, par to jālemj mūsu vadībai, bet faktiski esam defaultā 100 % interneta medijs un cilvēki uz to paļaujas. Ja nozūd vai nokavējas LETA nākamās dienas kalendārs, mana bijusī kolēģe no Dienas biznesa zvana un prasa, kas ir? Viņi lielā mērā plāno darbus pēc šī un, visticamāk, arī BNS gaidāmo notikumu kalendāra.autors: Juris Kaža 31 Maijs, 2008, 16:21
-
Skjiet ka gadus triis Lattelecomaa valdiija puisis no tavas skjeersielas, kas visulaiku stastija par arpakalpojumu biznesa izveidi un mega-attiistiibu, tik piemirsa, ka jaieinvestee arii pamatpakalpojumu kvalitaatee un droshiibaa… te nu rezultaats
autors: Peteris 2 Jūnijs, 2008, 21:03