Atvainojos, ka agrāk nerakstīju par šo „pirmo” gadījumu, proti, īsziņu, ka esmu laimējis 500 000 USD Nokia UK Promo loterijā. Īsziņa pienāca svētdien, 18. maijā vakarā.

Lieta tādā, ka, iespējamo man piekrītošo naudas līdzekļu topā, par kuriem līdz šim esmu uzzinājis tikai caur e-pastu, 500 000 USD nebūt nav augšgalā. Šobrīd jādomā par šādu līdzekļu saprātīgu izmantošanu:

30 % no Budžumbūras mēra palīga, kuru nokoda krokodils, Ernesta Mangobango, 17.5 miljoniem USD, kas negaidīti palika pāri pēc Budžumbūras lidostas remonta.

30% no Verzefakistan Airways lainera avārijā 2001. gadā bojā gājušā ārvalstu kazkopības konsultanta Rodrigo Fernandeza mantojuma 12.8 miljonu USD apjomā, kura nogādāšanu uz drošu Latvijas banku man uzticējis Fernandeza uzticīgais sekretārs Ahmeds El Fakjū.

Ar niezi, tuberkulozi, spitālību un mazasinību sirgstošās Nigērijas Čūsku un rāpuļu ministra vietnieka daudzbērnu atraitnes Mariamas Pabučo 8.5 miljonu USD mantojuma daļa, kura Mariama, jūtot nāves tuvošanos un uz brīdi nekasoties, uzticējusi man.

800 000 GPB, ko vinnēju Microsoft loterijā pagājušā nedēļā.

500 000 GBP, ko vinnēju Yahoo! loterija aizpagājušā nedēlā.

Šis saraksts, protams, ir galīgas muļķības un pat neatbilst reāliem murgu e-pastiem, ko esmu saņēmis, bet kāda starpība? Ir sākusies (man vismaz) mobilā phishinga (informācijas un naudas izkrāpšanas) ēra Latvijā. Tādēļ jābūt modriem. Īsziņa ir psiholoģiski mazliet, pareizos apstākļos, pat krietni satraucošāka (tādā nozīmē, ka tā var izraisīt tūlītēju rīcību) nekā e-pasts, jo parasti tā ir saistīta ar neatliekamām lietām – sapulce sāksies stundu agrāk, avioreiss kavējas, maizes nav, nopērc u.tml. Tādēļ iespējams iekrist un ielaisties sarunās vai citā komunikācijā ar mērkaķiem, kas faktiski stāv aiz viltus Nokia loterijas īsziņu izplatīšanu.

Nedēļas nogalē Carnikavā pirmo reizi izdevās „nopietni” testēt Bite Latvija aizdoto testa HSDPA ātrgaitas mobilā interneta modemu. To saņēmu jau pirms kāda laiciņa, taču tikai ar lielām mokām un Bites izpalīdzīgā tehniķa palīdzību panācām, ka tas strādā kopā ar manu MacBook.  Līdz šim nebija vajadzība to lietot, izņemot tāpat, pa jokam, jo darbā ir fiksētais internets, arī dzīvoklī.

Carnikavā Bites HSDPA darbojās ar aptuveni 1.8 megabitiem sekundē (Mpbs), kas bija adekvāti pat YouTube un citu video skatīšanai, ar ko aizrāvās mans jaunākais dēls (12). Es, savukārt, tiku pie visiem nepieciešamiem resursiem, uzrakstīju ierakstu blogā un veicu vienu Skype sarunu uz Zviedriju sēžot šūpuļkrēslā dārzā pie būdas.  Tā gan mazliet raustījās un beigās nobruka, bet tas arī agrāk noticis ar Skype zvanot caur fiksēto 10 Mbps pieslēgumu Rīgā. Tātad nevar zināt, kas izraisīja problēmu.

Agrāk Carnikavā esmu testējis Triatel bezvadu internetu, ar kuru arī bija iespējams veikt Skype sarunas. Atceros, ka Triatel pieslēgums bija lēnāks, uz kādiem 800 kilobitiem sekundē (Kbps). Arī  atceros, ka Triatel pirms pāris gadiem uz vairākām dienām vispār „nobruka”, visticamāk, lietotāju pārslodze dēļ sākoties vasaras sezonai Carnikavas vasarnīcu rajonā. Tomēr kompānija samērā ātri to visu saveda kārtībā. Jāredz kas notiks vasarā ar Bites kapacitāti, lai gan līdz tam laikam, visticamāk, būšu ievilcis fiksētu 10 Mbps Lattelecom pieslēgumu vasaras būdā (un dārzu apstarojis ar WiFi)

Īsts “weekend in the Third World” (nedēļas nogale trešajā pasaulē), iespējams, izrādījās 17. maijs. Tad Rīgas rajonā Carnikavā, Ādažos un apkaimē stundām ilgi nestrādāja Tele2 sakari (brīdinājumu par šādu joku neatceros, zvanot pa parasto telefonu teica, ka visu izraisījuši uzlabošanas darbi, kas beigšoties “pēc stundiņas”. Jau pagājušas četras tādas. Stundiņas.). Savukārt Rīgā turpinājās dažādu maģistrālo ūdensvadu lāpīšana, kas, visticamāk, atkal atstās lielāko daļu šīs ES valsts galvas pilsētu bez jebkāda veida ūdensapgādes. Tā tas notika iepriekšējā “nogalē Zimbabvē” ko nejauši sarīkoja Rigas Ūdens, sačakarējot kādu antiku iekārtu. Par kārtējo jauno katastrofu vēl nav ziņu, bet gan jau…
Kas attiecas uz Tele2 sakariem, tad faktiski mobilo sakaru darbības pārtraukums mums sniedza nogali kaut kādā “ceturtajā pasaulē”, jo mobilie sakari bieži ir trešās pasaules galvenie un bieži vienīgie sakari — pat no Afganistānas tuksneša varot sazvanīt pasauli. Bet ne no Carnikavas ar Tele2.

Datoru un sadzīves tehnikas palīgrīku ražotāja Logitech Ziemeļvalstu un Baltijas mārketinga un PR menedžere Līne Andersene (Line Andersen) nāca klajā ar interesantie faktiem par dažādu tālvadamo ierīču blīvumu Latvijas mājsaimniecībās, kas liek domāt, ka būs noiets jaunai Logitech t.s. digtālās mājas vadības rīkiem. Video var noskatīties šeit.

Stokholmā vismaz 90 000 dzīvokļos līdz 2010. gadam ievilks interneta pieslēgumus ar ātrumu 1 gigabits sekunde (Gbps). Tas ir desmit reizes ātrāks, nekā šobrīd pieejamie ātrākiem 100 megabitu (Mbps) pieslēgumi.

Par to ziņo portāls computersweden.idg.se, atsaucoties uz Zviedrijas sabiedrisko dzīvokļu uzņēmumu organizācijas Sabo. Sabiedriskie dzīvokļu uzņēmumi aptuveni atbilst Latvijas namu pārvaldēm, kam agrāk gan piederēja dzīvokļu nami, gan tik uzticētā to apsaimniekošana.

Svenska Bostader, kas ir Stokholmas lielāka „namu pārvalde” ar 44 000 dzīvokļiem ir jau ievilcis ātro pieslēgumu 4 000 dzīvokļos.  Doma ir sagatavo iedzīvotāju mājokļus nākotnes pakalpojumiem, tostarp augstas izšķirtspējas (high definition) interneta televīzijai un citiem pielietojumiem, kas prasīs pārraides jaudu vairāki simti Mbps. Kā izteicās jumta organizācijas Sabo pārstāvis, doma ir līdz laikam starp 2015 un 2020. gadu „superātro” internetu ievilkt visos organizācijas biedru kompāniju  piederošajos 800 000 dzīvokļos visā Zviedrijā.

Stokholmas projektam tiks tērētas aptuveni 400 miljoni SEK (29.6 miljoni LVL) lai ierīkot 1 Gbps optiskos pieslēgumus 90 000 dzīvokļos un 10 000 komercplatībās (kur komersanti īrē telpas no Svenska Bostader vai citiem pašvaldības namsaimniekiem).

Tīkls tiek būvēts pēc standartiem, par kuriem vienojušies Sabo un vairākas zviedru celtniecības nozares, privāto namsaimnieku un īrnieku organizācijas, tādēļ nav izslēgts, ka superātro internetu pieslēgs arī privātos dzīvokļu namos un dzīvokļu kooperatīvos. Pie lieljaudas darbības, pieslēgums izmaksātu starp 4000 un 6000 SEK (296 – 444 LVL)  par katru dzīvokli. Savukārt ziņu portāls dn.se (pieder avīzei Dagens Nyheter) raksta, ka jauno pieslēgumu abonēšana  maksāšot tikai 30 – 40 SEK  (2.20 līdz 2.96 LVL) mēnesī vairāk,  nekā esošie platjoslas abonementi.

Jaunais Lattelecom izpilddirektors Juris Gulbis plašsaziņas līdzekļiem izteicies, ka Lattelecom prioritāte arī turpmāk būs platjoslas interneta attīstība. Varbūt laiks Lattelecom pārstāvjiem apmeklēt Zviedriju un iepazīties ar šiem jaunumiem. Latvijā ir vietas Rīgā un jauni dzīvojamo māju projekti, kur varētu padomāt par ko līdzīgi, neaizmirstot centienus uzlabot internetu (visticamāk gan ar bezvadu tehnoloģijām) ārpus pilsētām.

Globālais t.s. sociālais tīkls Facebook (ko esmu latviskojis kā Purnugrāmata) tuvākajā laikā varētu tērēt līdz pat 100 miljonus USD, lai vairakkārt paplašinātu savus serveru resursus – tā raksta blogeris Oms Maliks (Om Malik) savā blogā GigaOm.

Facebook šobrīd griežas uz aptuveni 10 000 serveriem, bet to skaitu varētu palielināt līdz pat 50 000. Viens iemesls ir, ka Purnugrāmatai nemitīgi tiek piekabinātas visādas trešās puses aplikācijas, tās apmeklētāju skaits pārsniedzis 100 miljonus un darbība kopumā strauji aprijot visai iespaidīgos dzelžu resursus. Kā raksta O. Maliks, Facebook nesen saņēmis 100 miljonu kredītu no kādas riska kapitāla (venture capital) kompānijas. Krietnu daļu kredīta, iespējams, iztērēs serveru parka paplašināšanai.

Pats arī vairākus mēnešus palaikam lietoju Facebook (parasti, lai sameklētu studiju biedrus u.tml. no seniem jaunības ASV laikiem) un esmu pamanījis, ka tur darbojas krietns skaits lietotāju no Latvijas vai latviskās diasporas. Ir vairākas tusiņgrupas (piem., I’m Latvian, so grab a drink and sit down!, arī grupa Latvia, kas tikai saistīta ar atrašanās vietu vai interesi par valsti) ar simtiem lietotāju (spriežot pēc biedru profiliem, jautrīšu grupās tie ir latviešu izcelsmes un Latvijas studenti ASV). Tomēr nav nekas tādā apjomā, kā pašmāju draugiem.lv (2.3 miljoni lietotāju ir nedaudz vairāk, nekā Latvijā iedzīvotāju).

Interesanti, ka draugiem.lv pēdējā laikā, šķiet, tiek galā ar lietotāju slodzi (apskatos draugus, bet neesmu viens no tiem kas viņos sēž). Tur arī vairojas jaudas prasīgs saturs, video u.tml.

Amerikāņu lamu izteicienu Up Yours sīkāk neskaidrošu nezinātājiem :) :), bet godīgi sakot, pēc aizstaigāšanas uz GE Money (veči vēl uz ietves bija nolikušu plastmasā lieto vārdu Bank un gatavojās to pieskrūvēt) un komentāriem iepriekšējam ierakstam varu paziņot, ka problēmas it kā tiekot risinātas un, ka viens nejēdzību cēlonis varētu slēpties interneta pārlūkā.

Šoreiz laipnā operatore, kas sēd blakus agrākā (pirms pāris nedēļām ?) ierakstā minētam laipnam operatoram pārskaitīja man ienākušo algu un veica darbības, kas it kā atbloķēšot interneta banku. Savukārt komentētājs Ramūns (aizdomīgi līdzīgs kolēģim no LETA IT nodaļas) raksta, ka modernās pārlūkprogrammās “/ ” zīme izraisot meklēšanu lapā (tas gan nenotika nupat, caur Firefox Windows vidē /fui, bet nu ko var darīt…/ rakstot ar WordPress, kas liecina, ka šo funkciju var atspēkot). Tas arī izskaidro kādēļ paroles daļa “/1″ izraisīja kursora aizlēkšanu no ievadlauka uz pirmo “1″ ciparu lapā.

Bet, bet, bet…. GE Money Bank vajadzēja, FFS!* zināt, ka prasot ķeburu piem: @ $ * vai tamlīdzīgu kāds arī lietos / un ne viens vienīgs interneta banku apmeklē ar Firefox.

Tas nu tā. Bet kādēļ tik skarbi gānīties un (ar 40 + komentāriem par agrāko ierakstu) atrast sev krietnu pulku līdzgānītāju par GE Money Bank, kas tomēr cenšas? Viens iemesls ir tas, ka daudzi pēdējā laikā dzīvo uz augošas vispārējas pakalpojumu ļurbības fona.

Man, piemēram, (un pareizo amata aprakstu izgudroju tikai šodien) dzīvokļa kāpņu telpā jau pāris nedēļas darbojas gleznotāji. Tiek apgleznotas sienas, trepju lentere (veca, sabungāta, bet WTF…). Krāsotāji piecu stāvu pirmskara mājas kāpņu telpu būtu nokrāsojuši augstākais pāris dienu laikā, taču gleznotāji, kā zināms, vienam darbam var veltīt mēnešus un tādu ēku izdaiļošanai, kā dažādām Itālijas bazilikām un kapelām, pat gadus. Manā kāpņu telpā tiek veikts fotorealistiska minimālisma darbs — tiek gleznota parasta svaigi krāsota kāpņu telpas siena,

Bet tas ne par lietu, gleznotāji bija nonēmuši mūsu antikās Early Brezhnev metālmākslas darbus –pastkastes, kā rezultātā pasts (kuru bijām pārceluši uz abonentu kasti, bet atkal WTF…) tikai izmētāts uz vienu no gleznotāju radītās instalācijas — kautkāda koka kraķa, kas tobrīd atradās priekšnamā . Tur atradu dažādu nama iemītnieku izmētātu pastu. Citās dienās kraķis ceļoja pa stāviem, uz tā, laikam, pakāpās gleznotāji veidojot Danger Art elementus radošā momentā.

Pastā arī bija trīsciparu ārprāta Lattelecom rēķins, kas radies nopietna pārpratuma dēļ, bet par ko nezināju un kura automātisko apmaksu vairs nevarēju apturēt (tagad nebūs nekas jāmaksā līdz Ziemassvētkiem). Kas vainīgs? Gleznotāji un Latvijas Pasta neārstējamā un hroniskā ļurbība.

Un tad vēl lielveikali — liekas, ka tur pie kasēm savākti cilvēki no visiem lauku nespējnieku namiem, cilvēki no pagājušās otrdienas (pirma darba diena jebkad mūžā pie kases) un manis izgudrotā TFSFI **kategorijas strādājošie. Ar laiku viss tas rada kāpinātu jūtīgumu pret visādām ļurbestības izpausmēm (to vēl pastirpina pabūšana ASV un Zviedrijā, kur lietas parasti funcionē, cilvēki smaida, ielās nav jāvairās no riteņbraucēja kas vairās no diviem tēviņiem kas lopā balsta viens otru un plkst 10:00 no rīta steberē pa ietvi). Un par to visu sanāk dusmas…

*for f**k’s sake!

**too f**king stupid for Ireland

F**K!!!! Nu ir pārsniegtas visas cūcības robežas!! Mēģināju šodien, ārkārtas darba dienā 10. maijā ielogoties uz Baltic Transit Bank (BTB) finansiālām un cilvēkresursu atliekām (pēc pārpirkšanas) veidotās GE Money Bank mājas lapā. Ierakstīju paroli par kuras pareizumu esmu 100 % pārliecināts, jo tā tikai nedaudz atšķiras (dēļ nelaiķa BTB prasības jebkurā parolē iekļaut tik un tik zīmes, kādu lielo burtu, kādu ķeburu, kādu pantiņu no birmiešu tautas dziesmas…) no paroles, ko lietoju divos citos ierobežotas pieejamības resursos. Parole atkal tika atzīta par nepareizu un esmu atkal izslēgts no piekļuves GE (f**king)Money bankai. Bet nu ir nianse – manā parolē ir ķebura/burta kopa „/1” kuru ievadot trešo vai ceturto liktenīgo reizi pamanīju, ka mistiskā veidā zaļā krāsā iemarķējās cipars „1” tekstā uz bankas sākumlapas kur piedāvāts lejupladēt kaut kādu 128 bitu verķi. Tātad acīmredzot neveiksmīgie mēģinājumi radās no tā, ka rakstot „/1” parolē, kas atbilda BTB bankas standartiem, nesaprotamu iemeslu dēļ tika iedarbināta funkcija marķē zaļā krāsa tuvāko ciparu 1, tur arī no paroles ievadlauka pārnesot (WTF!!!) kursoru, līdz ar ko parole, kas ierakstījās laukā labākā gadījuma bija NNNN/ nevis NNNN/1 (vai ari tikai NNNN jo hū ze fak zina, ..kā teiktu Old Voverlijs).

Šitādas lietas padara normālu privātā sektora elektronisko pakalpojumu lietošanu par šovu Čakarējies ar Bardaku, tādēļ arī par to rakstu.

Te ziņa no Austrijas (caur telecoms.com):

Austrian mobile carrier mobilkom claims to have carried out the world’s fastest HSPA data call, using Nokia Siemens Networks commercial I-HSPA platform.

During the trial, the data transmission downlink speed reached up to 10.1Mbps.

NSN claims its I-HSPA platform is designed for heavy data and rich multimedia usage over the wireless network. Based on a ’simplified flat architecture’, the network claims to offer full mobility of data services, improved multimedia, gaming, web browsing and email. It connects the base station directly to the internet and enables cost-efficient scaling of the network, while also oiling the gears for deployment of LTE.

Interesanti, vai datu signāls sniedzas arī izolētos pagrabos? :) (melnākā humora garā)

Šodien pirmo reizi (?) saņēmu surogātīsziņu (mēslSMS? :) ) . Tā bija no air Baltic un paziņoja, ka biežāk tiks lidots uz Viļņu, Tallinu un Liepāju. Aviosabiedrība, visticamāk, manu mobilā tālruņa numuru ieguva no datu bāzes, jo (vismaz pirms Ryanair parādīšanās) ar air Baltic samērā bieži lidoju uz Stokholmu. Savukārt nekad neesmu lidojis un minētām pilsētām. Nekāds precīzi tēmētais ierocis šī īsziņa nebija. Nezinu, vai to arī saņēma cilvēki, kas savu adresi uzdevuši, piem., Liepājā.

Precizitātes labad jāsaka, ka nelūgtas īsziņas esmu saņēmis agrāk, piem., ielidojot Stokholmā – Welcome to Sweden u.t.t. Neesmu saņēmies atbildēt „as if I fucking didn’t know!. Tomēr šī standartīsziņa (līdzīgas ir Holandē, Vācijā) sniedz informāciju par vietējiem tarifiem vai ko tamlīdzīgu, tātad ir savā veidā derīga.

Redzēsim, vai pirmais mēslSMS ir pārejoša parādība vai ievads mobilā spama ērai Latvijā.