Satiksmes Ministrija un bezvadu sakaru pakalpojumu sniedzējs Triatel 8. martā rīkoja preses konferenci, kur stāstija par nupat pabeigto lauku internetizācijas projektu, kas piedāvājot 95 % Latvijas teritorijas pārklājumu. Videoblogu par to var apskatīties šeit.. Preses konferencē uzstājās SM valsts sekretāra vietnieks Andulis Židkovs un Triatel izpilddirektors Mārtiņš Klēvers.

Latvijas mobilais telefons (LMT) 7. maijā paziņoja, ka sācis piedāvāt neierobežotu mobilo internetu par 19 LVL mēnesī. Šāds fiksētas maksas pakalpojums ar ātrumu līdz 3.6 megabitiem sekundē (un drīzumā, kā teikts LMT paziņojumā, līdz pat 14.4 Mbps) šķiet, ir nosacīts kapu zvans tarificētiem mobiliem balss sakariem.

Pakalpojums iBirojs 19   Open oficiāli ir domāts portatīvo datoru lietotājiem, tas piedāvā SIM karti, kas domāta tikai datu pārraidei un tiek izsniegta (iespējams, jau iebūvēta) kopā ar piekari-modemu. Un protams, ka, lietojot laptopu ar iBiroja pieslēgumu, sarunas ar Skype, visticamāk, ir iespējamas.

Lietas paliek interesantas, ja izrādīsies iespējams iBiroja SIM karti ielikt kāda HSDPA spējīgā telefonā, kurā var lietot kādu no interneta telefonijas programmā, kaut vai Skype. Pēc Skype darbības principiem, tad vajadzētu redzēt visus citus mobilos telefonus un/vai datorus, kas pieslēgti internetam un atrodas lietotāju Skype partneru sarakstā. Līdz ar to varēs šos Skype partnerus sazvanīt bez papildu maksas, arī ārzemēs. Turklāt, vajadzētu būt iespējamiem SkypeOut zvaniem uz ārzemēm par apmēram 1.2 santīmiem minūtē (vai arī neierobežoti, par fiksētu Skype abonēšanas maksu uz zināmām valstīm, kas ir pēdējo pāris nedēļu Skype jaunums). Ja sarunas saņēmējs nevēlas tērēt sava mobilā operatora tarificēto ($$ par megabaitu) datu pārraides pakalpojumu, ir virkne telefonu, kurus var pieslēgt mājas vai darbvietas bezvadu interneta tīklam (WiFi).

Ko tas nozīmē? Līdz ar iBiroju 19  Open paveras iespējas hakeru baltās cepurēs (white hat hackers – tādi, kas nedara kaitējumu, bet atrod jaunas iespējas nedaudz sagrozot esošās sistēmas) darbībai uztaisīt risinājumus, kā pārvērst iBiroju 19 Open par defakto „bezmaksas” mobilo balss sarunu platformu, turklāt ar papildu funkcijām kā sarunas partneru klātbūtnes konstatēšanu, iespējams, pat videozvanu veikšanu no „parastiem” biznesa klases mobiliem telefoniem.

Pasaules telekomunikāciju analītiķu aprindās (un arī šai blogā) ir izskanējusi prognoze, ka, telekomunikāciju sistēmām arvien vairāk pārejot uz t.s. interneta standartu (IP – internet protocol), gala rezultāts būs „bezmaksas” sarunas, resp. balss un video sakari kā daļa no funkcionalitātes, ko apmaksā ar fiksētu mēnešmaksu.

Mobilo sakaru operatoriem zināms glābiņš varētu būt premium pakalpojumi ar ātruma un kvalitātes garantijām (interneta balss un video sarunām) un biznesa/daudzdzīvokļu māju risinājumi izmantojot t.s. pikošūnu risinājumus (picocells). Tā, piemēram, kāds iBirojs 25 (mans izdomājums) garantētu ātrumu ne zemāku par, teiksim, 2 Mbps, kas nodrošinātu pietiekamu kompresēta video plūsmu video sarunām un jaudīgām lejuplādēm.

Tomēr, līdz ko būtiski pieaugs telefonu skaits, kas pamatā darbosies kā interneta ierīces, uzradīsies jauni konkurenti GSM tīklam, kaut vai blīva pārklājuma pilsētas WiFi (dažas šādas zonas Rīgā ir uzstādījis Lattelecom) un, ar laiku, WiMax (plaša darbības rādiusa bezvadu internets). Piedāvājot iBiroju Open, LMT domāja par klientu ērtību (to pašu arī domā citi operatori, kā, piem., Tele2 Zviedrijā) nevis par tarificētās balss kapa rakšanu. Bet tā faktiski ir sākusies. Vistālāk ir aizgājis starptautiskais mobilo sakaru operators ar zīmolu 3 (tikai šis cipars :) ), kas dažās valstīs tirgo Skype mobilos telefonus, ko izmanto trešās paaudzes (3G) datu tīklos.

ASV sācies jauns interneta krāpniecības paveids – viltus tiesu pavēsts (subpoena) nosūtīšana pa e-pastu augstākiem uzņēmumu vadītājiem. Paņēmiens ir tīra melnā sociālā inženierija. Amerikāņu kompānijas bieži tiesājās vai tiek (pamatoti un nepamatoti) iesūdzētas tiesā, un jebkura augstāka līmeņa vadītāja (izpilddirektora, valdes priekšsēdētāja) murgs ir savu pat simtiem dolāru minūtē vērto laiku pavadīt tiesas zālē tincināšanā par to, kādēļ uz tualetes poda balinātāja nebija lieliem burtiem (angļu un spāņu valodās ) uzrakstīts, ka nav ieteicams to piemaisīt kaķa barībai.

Tādēļ saņemot e-pastu, kam pielikumā ir tiesas pavēsts, augstais vadītājs to, visticamāk, atvērs un apskatīsies arī pašu tiesas dokumentu. Tas rakstīts uz San Diego apgabala federālas tiesas blankas. Atverot dokumentu automātiski instalējas spiegu programma, kas pārtver lietotāja (iespējams, miljardiem apgrozoša koncerna vadītāja) paroles un citu derīgu informāciju. Protams, pēc brīža vadītājs vai vadītāja attapsies, ka tiesas pavēstis ASV parasti atnes personīgi pret parakstu. Bet tad jau ir par vēlu.

Kā raksta Yahoo! News, „iekrišanas” koeficients uz šādu krāpšanos esot ļoti augsts. Starp krāpnieku mērķiem bijušas augstas amatpersonas no Citibank, interneta pakalpojumu sniedzēja America Online un interneta tirgus eBay.

Krāpnieku e-pastos pamanītas arī citas brīdinošas nianses – vietām lietota britu ortogrāfija un viltvārži vāji pazīst ASV tiesu sistēmu, jo sūtītāja adreses domēns ir kāds fiktīvs uscourts.com, nevis .gov, kā tas ir īstām federālām un apelācijas tiesām. Bieži iegūtā konfidenciālā informācija tiek pārdota internetā kriminālām aprindām – personas dati identitātes zagļiem, bankas karšu dati naudas izkrāpējiem u. tml.

Amerikāņi šo vēršanos pret augstām uzņēmumu amatpersonām iesaukuši par valzivju medībām (whaling), pretstatā phising – parastu interneta lietotāju „makšķerēšanai” ar, visticamāk, mazāku iegūstamo laupījumu. Tieši augstās veiksmes procentu dēļ, strauji pieaudzis whaling uzbrukumu skaits, raksta ziņu portāls.

Šādi Follies skatuves uzvedumi un filmas (follies= ākstības, pekstiņu rēvija  = balagāns) bija populāras ASV līdz 1930. gadu beigām. Tā kā Latvijas telekomunikāciju nozares privatizācijai jau sen ir melnā humora/balagāna zemteksts (nu cik ilgi var?), ir vietā runāt par Lattelecom Follies of 2010 (?) . Sākotnējo rēviju un balagānu režisors un producents, amerikānis Florenss Zīgfelds (Florenz Ziegfeld) savus šovus arī titulēja ar gadskaitļiem, piemēram, Ziegfeld Follies of 1931.  

Manuprāt, Lattelecom Follies of 2010 varētu būt fināls (bet ne 100 % droši) visai jau pirms pieciem gadiem aizsāktai epopejai. Kādēļ? Valdība aicinājusi TeliaSonera (kam pieder maiņas objekts, 49 %  Lattelecom) uz sarunām 21. maijā.

Zviedri šajā n-tā raundā, visticamāk, pateiks, ka neatkāpsies no prasības, ka pēc darījuma Lattelecom ir funkcionāli jāsadala vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības vienībās. Valdība pateiks, ka to nedarīs, bet TeliaSonera, nevēlēdamas izjaukt vienīgo iespēju beidzot, beidzot nokārtot īpašnieku jautājumu, piekritīs sarunas turpināt.

Gan Zviedrijā, gan Latvijā ap Jāņiem uz vasaru apstājās politiskā dzīve. Tātad reāls turpinājums visam varētu būt tikai septembrī, kad, nedaudz sagrozot kāda trimdas latviešu draudzes mācītāja lūgšanas vārdus, * vakars jau metās, un gads ir pagalam. Vērā ņemot, ka Lattelecom un LMT, visticamāk, būs atkal no jauna jānovērtē, viss process iebrauks krietni 2009. gadā. Vienlaikus ap to laiku varētu tapt skaidrība par Eiropas Savienības (ES) direktīva par funkcionālu sadalīšanu ieviešanu, kas spiestu Latviju sadalīt Lattelecom jebkurā gadījumā. Ar to arī šis jautājums tiktu lielā mērā neitralizēts. Un rastos iespēja beidzot veikt darījumu, kas (īslaicīgi) atdotu Lattelecom valsts īpašumā un pārdošanā kādam citam, bet 100 % LMT nonāktu TeliaSonera rokās.  Manuprāt, ar labu laimi, tas varētu notikt 2010. gadā.

*šis mācītājs pēc vasaras nometnes ugunskura teica vakara lūgšanu “Kungs, palieci pie mums, jo vakars jau metās, un diena ir pagalam.”