Pēc ASV laika rakstīšanas brīdī ir ap plkst. 9 no rīta, esmu pabrokastojis un apmēram 20 minūšu laikā, neatejot no galda (kur atnesu savu MacBook, mājā ir WiFi), esmu internetā izrēķinājis vairākus projekta “nobalsošu referendumā” svarīgus parametrus. Pirmkārt ar MapQuest atradu ātrāko ceļu no sava brāļa mājām uz Ņujorku, 333 E 50th Street (Latvijas pārstāvniecība pie ANO). Brauciena laiks 3 stundas 50 minūtes, attālums 199 jūdzes (320 kilometri). Tāpat atradu maksas stāvvietu (12 stundas par 11 USD/ 4.50 Ls) turpat 49th Street. Var pat vietu rezervēt. Vēlāk paskatīšos, kādi ir Ņujorkas ekskursiju piedāvājumi (Menhetenas apskate), lai varētu kādos pulkst. 18 braukt atpakaļ.
Kādēļ par to rakstu? Jo viss tas ir priekš manis e-pakalpojumi, nevis ar e-parakstu aplūkot “manus ganāmpulkus” vai deklarēt dzīves vietu, vai pārliecinātos, ka dzīvoju tur, kur dzīvoju un, ka esmu dzīvs. Viss, protams, jau dažādās dzīves situācijas var noderēt, bet šodien apjēdzu pašsaprotamu – vairums ikdienā derīgo e-pakalpojumu ir bezmaksas un bez klapatām un pat neprasa, kas tu tāds esi. Latvijā tas vēl nav tik tālu, taču bez pašu izstrādātiem e-parakstiem, Latvijas bankas jau sen būtu atslīdējušas “rakstāmmašīnu un perfokaršu laikmetā”. Bezmaksas e-pakalpojums – parādīt ka tu esi, kas tu esi, kā pie tevis atbraukt/atnākt, ko tu piedāvā, ko citi par tevi saka – gala efektā atnesīs samaksu, jo interesents jutīsies gaidīts, labi uzņemts un – pirks.
Tie, lūk, ir svarīgākie e-pakalpojumi abām (iespējama) darījuma pusēm.

Hmm, cik nu man bija to sivēnu…. :)

Esot ASV, patiesi var izjust cik pasauli ir izmainījis platjoslas internets. Ne jau tāpēc, ka tas šeit būtu sevišķi labāks (brāļa mājās Comcast pieslēgums velk ar kādiem 15 Mbps, dēla pieslēgums Stokholmā, ar 30 Mbps, bet viņa draudzenes, kādā Stokholmas priekšpilsētā – ar 100 Mbps. Carnikavas vasarnīcā, kur pārsvarā uzturas ģimene, Lattelecom pieslēgums strādā ar līdz 10 Mbps.) Faktiski Skype un līdzīgi rīki ir platjoslas grāvējprogrammatūra (killer apps), ne tikvien kā balss sakaru nesēji, bet ar videosarunām.
Rītus ASV esam sākuši nr. 2 dēlam veidojot vienpusēju video saikni (viņš viņai, bet viņai darbā neesot kamera) ar savu draudzeni, pēc tam “ piezvana” jaunākais dēls (12) no Carnikavas ar divpusēju video saikni (kvalitāte visai laba, pat uz pilna ekrāna), bet dienas gaitā (kad Eiropā jau vakars), nr. 2 dēls veido abpusēju video sarunu ar savu beibi Zviedrijā. Bez tam viņš savam nupat ASV pirktajam iPod Touch uzpumpēja visus savus mūzikas krājumus no datora (Macintosh, protams), kas atstāts ieslēgts viņa dzīvoklī. Tas nozīmē, ka īrētā mašīnā, kur ir manis līdzpaņemts rīks, kas savieno iPod ar radio/stereo skaļruņiem, tagad skan tādi brīnumi kā Slipknot pa pilnu klapi un citas divdesmit un diezkas (twenty-something) tīkamas lietas. Turklāt mans nedaudz jaunākais brālis atgādināja kādu 60. un 70. gados populāras Bostonas apkaimes radiostacijas lozungu “Too loud means too old” (par skaļu nozīmē, ka esi par vecu :) ).

Esmu ASV. Ielidojot Bostonā ieslēdzu mobilo un pieteicās T-Mobile (GSM tīklu nav daudz, ja nemaldos vēl tikai Cingular un AT&T). Protams, caur T-Mobile kā viesabonents no Tele2 nevarēju nosūtīt īszīņu. Nācās pārslēgt uz AT&T un tad aizgāja. Nomas mašīnā, kur pirmo reizi saņēmu tās klases mašīnu (Economy) ko pasūtīju (citos braucienos man par to pašu maksu iedoti džipi un pat retro sporta Ford Mustang) ir digitālais satelītradio (to atrada dēls Nīls ņemdamies ar skaņu iekārtu, kurā ir CD, parastais AM/FM radio un t.s. XM radio, kamēr stūrēju no lidostas pie brāļa). Jaunietim, kam pietiek ar Stokholmas metro, tā arī nav ne vadītāja tiesības ne braukšanas prasmes. Savādāk jau varētu aizņemties sava brālēna (kas pāris semestrus studē Jaunzelandē) atstāto mašīnu. Bez auto te ir vāks un amerikāņi šausminās, ka benzīna cena tuvojas PUSCENAI no tā, ko maksājam Latvijā :):).
Interesanta zeme (kur uzaugu no 1,5 līdz 27 gadu vecumam), kur mijas high tech lētās mašīnās, bet daudz kas cits (maksāšana ar papīra čekiem), mobilie pakalpojumi, interneta ātrumi (pie brāļa gan iet kā zvērs caur WiFi). Tā nu te ir, agrā ASV sestdienas rītā.

Cilvēka faktors. Ar visiem tehnikas brīnumiem, to nedrīkst aizmirst, kā redzams ar notikumiem ap Sanfrancisko pilsētas datortīklu, kura augstākā līmeņa paroli citām amatpersonām atteicies nosaukt sistēmas administrators. Pēc jaunākajām ziņām, administrators no cietuma kameras tomēr paziņojis paroli pilsētas mēram. Līdz tam, Sanfrancisko pilsētas datu tīkls praktiski bijis slēgts lietotājiem un citi speciālisti bažījušies, vai nenotiks datu bāžu iznīcināšana un citi kaitējumi. Pilsētas tēvi bija saukuši palīgā datu tīklu un drošības speciālistus no, cita starpā, datu tīklu sistēmu ražotāja Cisco. Izrādījās, ka administrators (kas bija sastrīdējies ar savu darba devēju) bija strādājis krietni virs pat labākās prakses normām un, bez viņa paroles, diez vai pat profesionāli hakeri būtu atkoduši pilsētas tīklu un tam pieslēgtās datu bāzes. Administrators atrodas cietumā, par viņa atbrīvošanu līdz tiesai prasa drošības naudu 5 miljonu USD apmērā, kas esot vairāk, nekā prasa no daža laba par slepkavību aizdomās turēto. Pēc dažām ziņām, Sanfrancisko tīkls atkal darbojoties un administratora piekāpšanos un sadarbību viņa aizstāvis izmantošot, lai prasītu drošības naudas samazināšanu. Gadījums izraisījis nopietnas pārdomas par to, cik var uzticēties informācijas sistēmu svarīgākajam — cilvēka faktoram.

Atkarība. Tā nu vēlāk šo pēcpusdien dodos uz Stokholmu lai tur, kopā ar (kā teiktu ķiniešu-amerikāņu detektīvs Čārlijs Čans/Charlie Chan)  Middle Son (Nīls, 21) dotos uz ASV uz pāris nedēļām paciemoties pie mana brāļa, viņa ģimenes un maniem vecākiem. Tas it kā atvaļinājums. Bet laikam no blogošanas pilnībā neatteikšos. Tā ir atkarība – mana un, cerams, arī jūsu, manu lasītāju :):) .  Būs arī citas lietas – gudroju, ka būs jāapvieno Ņujorkas apskate ar nobalsošanu 2. augusta referendumā Latvijas pārstāvniecībā (Vašingtona tā kā pārāk tālu no Bostonas apkaimes, kur uzturēšos, būtu jālido, bet uz Lielo Ābolu var aizbraukt ar mašīnu četrās stundās). Redzēšu, kas sanāks.

Šodien 22. jūlijā, siltā un saulainā dienā, pamanīju milzu rindu pie Latvijas Universitātes. Tie bija studēt gribētāji, vairāki simti (?). Visi gaidīja, lai iesniegtu dokumentus. Cik saprotams, tos pieņem  rindas kārtībā neskatoties uz fakultāti u. tml. Ar vārdu sakot nr. 1 valodniece, nr. 2 fizmats, nr. 3. juriste, nr. 4 biologs… Tas nozīmē, ka viss jāsadala pēc tam, jāsarēķina cik sanāk reflektantu uz budžeta vietām un viss pārējais.

Savukārt mana alma mater, Kolumbijas universitāte (Columbia University) reflektantus sveic šādi:

We strongly encourage all first-year applicants to apply electronically, using our online application. Transfer students may only apply electronically. Applicants may visit our application Web site any number of times to revise application materials before submitting final copy.

Savukārt Stokholmas universitātes speciālās IT programmas (informācijas tehnoloģiju pedagoģija) students Nīls Kaža so blogeri informē, ka universitātē pieteicies caur portālu https://www.studera.nu/.

Savas domas par šo dīvaino Latvijas tradīciju izsaku nelielā video no „parādības”vietas.

 Turpinam publicēt nozare.lv informācijas tehnoloģiju redaktora Alvila Zauera videomateriālus (filmēti ar Nokia N-95) no Microsoft partneru pasākuma Hjūstona (Houston), ASV Teksasas štatā. Šeit Latvija programmatūras izstrādātāja (ar specializāciju valodu un tulkošanas lietās) Tilde programmatūras direktore Jana Ķikāne Alvilam stāsta par saviem iespaidiem.

Kas tas par briesmīgu virsrakstu? Vairākiem nozare.lv redaktoriem darba pienākumos arī ietilpst rakstu sagatavošana žurnālam Kapitāls. To esam iesaukuši par kapa rakšanu un šonedēļ tieši šādu darbu dēļ nācies pievērst mazāk uzmanības blogam. Tā kā augusta kaps teju izrakts, pienācis brīdis pakomentēt visai skopo nozares notikumu klāstu, vismaz Latvijā. Ārzemēs ar nedaudz samazinātu intensitāti turpinās trakošana un ņemšanās ap Apple iPhone 3G (ja kāds ir pamanījis jaunu YouTube video, kur tieši šis modelis tiek samalts piena kokteilī, lūdzu komentāros ielikt saikni, jo tas tik vēl trūkst).

Vispirms sliktās ziņas. Tā vietā, lai atzītu, ka dārgais kucēns e-paraksts vismaz privātajā sektorā nekotējās, Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers vēlas radīt virkni e-pakalpojumu, kurus varēs tikai un vienīgi izmantot ar Latvijas Pasta un Lattelecom radīto e-parakstu. Pat valsts ierēdņu starpā, kuriem e-parakstu uzsauc viņu darba devējs, lietotāju skaits vēl esot zem 50 % no iecerētā. Te, protams, varētu būt kārtēja birokrātu nodarbošanās ar birokrātismu, pieradums pie vecmodīgās dokumentu aprites un daudz kas cits. Bet privātajā sektorā, 24 LVL par reti lietojamu rīku (interneta bankām un e-veikaliem, kurus iedzīvotāji lieto diendienā, jau ir savas paroles un drošības risinājumi, nav jāpiepērk Ritenis 2.0). Tā vietā, lai censtos uzspiest nemīlēto kucēnu e-parakstu, ministram vajadzētu drīzāk rūpēties ko darīt ar pašu slimo kuci, Latvijas Pastu.

Labās ziņas ir, ka Triatel prot ātri pārdot dažas – ja tā padomā – arī bez smadzenēm saprotamas (no-brainer) lietas. Proti, katrai Triatel bezvadu interneta bāzes stacijai ir savs darbības rādiuss, kas parasti cietzemes iekšzemē pārklāj  aptuveni vienādu potenciālu lietotāju skaitu uz visām četrām debesu pusēm. Ar vārdu sakot, ziemeļos Augšvaidu ciems, dienvidos Lejasvaimanas, austrumos, par nelaimi, purvs, bet rietumos ceļas jaunais ciemats Mežvidus brīnums, kur maksātspējīgiem mājokļu pircējiem  pēc papildu samaksas par logu un durvju ielikšanu tomēr atliks kas internetam.

Savādāk ir, ja tornis atrodas pie jūras, jo tad (ja neizmanto direkcionālās antenas), krietna daļa signāla var aizstarot tikai zivīm par prieku. Taču Triatel tagad šo ekonomiski zaudēto pārklājumu piedāvā kā mobilo internetu ūdenstransporta īpašniekiem. Izrādās, ka sērfot var visā Rīgas jūras līcī un līdz pat 40 km no Latvijas krasta Baltijas jūra.

Vēlu veiksmi Triatel jaunajam pakalpojumam un gaidu avīžu virsrakstu: „Dārga jahta uz sēkļa, stūrmanis aizrāvies draugos”

Nozare.lv informācijas tehnoloģiju redaktors Alvils Zauers, atrodoties Microsoft partneru pasākumā Hjūstonā (Houston), Teksasas štatā, ASV, nofilmēja interviju ar Lattelecom Technology pārdošanas vadītāju Gundaru Kūlupu, kas stāstija savus iespaidus par globālo konferenci. Alvils filmēja ar savu Nokia N-95 (pārspēj to, iPhone!), taču vietām skaņa ir neizdevusies.

Microsoft Latvija partneru grupas vadītājs Guntars Šmits Microsoft partneru pasākuma laikā, Hjūstonā (Houston) Teksasā, ASV, nozare.lv informācijas tehnoloģiju redaktoram Alvilam Zaueram pastāsta par jaunumiem šajā konferencē.

iDiena (iPhone 3G palaišana tirgū)  ir klāt, bet vēl ne pie mums Latvijā :(. To sola „vasaras beigās” un pat izmantojot savus avotus, neko precīzāku neuzzināju. Kāds no portāla Engadget korespondentiem Jaunzelandē jau paguvis to nopirkt un nofilmēt atpakošanu un pirmos lietošanas brīžus. To var apskatīt šeit. Video ir garš un mazliet vāvulīgs.

Mans brāļa dēls (no ASV)  uz pusgadu Jaunzelandē studē kino fakultātē Velingtonā, bet nezinu, vai jaunietis (20) un Mac lietotājs alkst pēc jaunā iPhone.

ASV kāds blogeris, kas saucās „puika ģēnijs”,  ir ticis pie iPhone pirms oficiālās tirdzniecības sākuma un to nofotografējis. Bildes var apskatīt šeit. Interesanti, ka Engadget, kur atrodama saikne uz šo mazo bilžu galeriju,  izsaka līdzjūtību tam Apple vai mobilo sakaru operatora AT&T darbiniekam/darbiniecei, kas dabūs pa kaklu sakarā ar šī eksemplāra noplūdi.

Tuvākajās stundās internets būs pārpilns jūsmiņu video un foto par iPhone 3G izpakošanu un apglāstīšanu.