Kas tas par briesmīgu virsrakstu? Vairākiem nozare.lv redaktoriem darba pienākumos arī ietilpst rakstu sagatavošana žurnālam Kapitāls. To esam iesaukuši par kapa rakšanu un šonedēļ tieši šādu darbu dēļ nācies pievērst mazāk uzmanības blogam. Tā kā augusta kaps teju izrakts, pienācis brīdis pakomentēt visai skopo nozares notikumu klāstu, vismaz Latvijā. Ārzemēs ar nedaudz samazinātu intensitāti turpinās trakošana un ņemšanās ap Apple iPhone 3G (ja kāds ir pamanījis jaunu YouTube video, kur tieši šis modelis tiek samalts piena kokteilī, lūdzu komentāros ielikt saikni, jo tas tik vēl trūkst).
Vispirms sliktās ziņas. Tā vietā, lai atzītu, ka dārgais kucēns e-paraksts vismaz privātajā sektorā nekotējās, Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers vēlas radīt virkni e-pakalpojumu, kurus varēs tikai un vienīgi izmantot ar Latvijas Pasta un Lattelecom radīto e-parakstu. Pat valsts ierēdņu starpā, kuriem e-parakstu uzsauc viņu darba devējs, lietotāju skaits vēl esot zem 50 % no iecerētā. Te, protams, varētu būt kārtēja birokrātu nodarbošanās ar birokrātismu, pieradums pie vecmodīgās dokumentu aprites un daudz kas cits. Bet privātajā sektorā, 24 LVL par reti lietojamu rīku (interneta bankām un e-veikaliem, kurus iedzīvotāji lieto diendienā, jau ir savas paroles un drošības risinājumi, nav jāpiepērk Ritenis 2.0). Tā vietā, lai censtos uzspiest nemīlēto kucēnu e-parakstu, ministram vajadzētu drīzāk rūpēties ko darīt ar pašu slimo kuci, Latvijas Pastu.
Labās ziņas ir, ka Triatel prot ātri pārdot dažas – ja tā padomā – arī bez smadzenēm saprotamas (no-brainer) lietas. Proti, katrai Triatel bezvadu interneta bāzes stacijai ir savs darbības rādiuss, kas parasti cietzemes iekšzemē pārklāj aptuveni vienādu potenciālu lietotāju skaitu uz visām četrām debesu pusēm. Ar vārdu sakot, ziemeļos Augšvaidu ciems, dienvidos Lejasvaimanas, austrumos, par nelaimi, purvs, bet rietumos ceļas jaunais ciemats Mežvidus brīnums, kur maksātspējīgiem mājokļu pircējiem pēc papildu samaksas par logu un durvju ielikšanu tomēr atliks kas internetam.
Savādāk ir, ja tornis atrodas pie jūras, jo tad (ja neizmanto direkcionālās antenas), krietna daļa signāla var aizstarot tikai zivīm par prieku. Taču Triatel tagad šo ekonomiski zaudēto pārklājumu piedāvā kā mobilo internetu ūdenstransporta īpašniekiem. Izrādās, ka sērfot var visā Rīgas jūras līcī un līdz pat 40 km no Latvijas krasta Baltijas jūra.
Vēlu veiksmi Triatel jaunajam pakalpojumam un gaidu avīžu virsrakstu: „Dārga jahta uz sēkļa, stūrmanis aizrāvies draugos”
20 komentāri
-
Velns parāvis, šis ir the best “Tā vietā, lai censtos uzspiest nemīlēto kucēnu e-parakstu, ministram vajadzētu drīzāk rūpēties ko darīt ar pašu slimo kuci, Latvijas Pastu.” :)
autors: Girts Niedra 18 Jūlijs, 2008, 11:02
-
Puiši no willitblend.com neslinko:
http://www.willitblend.com/videos.aspx?type=unsafe&video=iphone3gautors: Uldis Ziediņš 18 Jūlijs, 2008, 11:06
-
Bet kā tur īsti ir. Vai Latvijas e-pakalpojumiem es varu izmantot e-pakstu, kuru izsniedzis kāds cits līdzīgu pakalpojumu sniedzējs pasaulē? Cienījamais Kažas kungs varētu šo jautājumu “izgaismot” savā blogā.
autors: sivns 18 Jūlijs, 2008, 11:14
-
Sivn,
Neesmu dzirdējis, ka varētu lietot citu e-parakstu, bet painteresēšos :).autors: Juris Kaža 18 Jūlijs, 2008, 11:24
-
Parkstam jābūt sertificētam - IMHO - LV datu valsts inspekcijā. Citādi “nespīd”. Cik zinu likums neaizliedz uztaisīt otru/trešo un tml. parakstu.
Interesantāks jautājums ir vai drīkst izmantot privāto laika zīmogu (piem no specilizētajiem laika serveriem, kuri sinhronizējas ar GPS un arī tāpat ir ļoti precīzi.), jo nav jau noslēpums, ka lielākais naudas kāsiens ir nevis no paraksta, bet no maksas par laika zīmogiem.
autors: maris 18 Jūlijs, 2008, 12:33
-
es, piemēram, esmu izņēmis parakstu. Iesniegumu VSAA nosūtīju elektroniski parakstītu, kur uzrādīju savu bankas kontu (man bija nodokļu pārmaksa), un saņēmu pārmaksāros vairākus simtus atpakaļ. Ja nebūtu e- paraksta, tad būtu tesies uz to VSAA nodaļu, nodevis papīra iesniegumu u.t.t. - stunda vai pusotra būtu zaudēta. Tiesa, paraksts vairāk ir interesei, tomēr, ja būs vairāk pakalpojumu (smieklīgi, ka prasa “zemesgrāmatu” -papīru :) ) u.t.t. , šis rīks atmaksāsies kaut vai lielākiem zemniekiem, kas neskries ar atskaitēm un deklarācijām u.t.t. uz centriem vai Rīgu.
autors: didzis 18 Jūlijs, 2008, 12:34
-
Paldies par asprātīgo rakstu, stilā Jūsu garadarbi patīkami atšķiras no tēvijas preses mūžīgā “bada dzeguzes” pesimisma.
Gribēju vien piebilst, ka “direkcionālās” antenas pazīstam arī kā virziendarbīgās antenas, un, kaut arī tās ir šķietami ir sarežģītākas par “visurgājējām” antenām, tā tas nav, jo praksē gandrīz vienmēr antenas masta vidū ir labi sazemots dzelzs miets, un tāpēc kaut ko tuvinātu apļveida virziendarbībai jeb “omni” var panākt, uzstādot mastā 4 antenas un vairāk.autors: aivars 18 Jūlijs, 2008, 12:35
-
Kad dabū pēcpusdienā no Pārdaugavas braukt uz Valdemāra ielu un atpakaļ, lai uzliktu vienam dokumentam autogrāfu, ātri top skaidrs e-paraksta izdevīgums. Jocīgi, ka visādi zaļie un sastrēgumu apkarotāji par šo tēmu klusē ….
autors: sivns 18 Jūlijs, 2008, 14:19
-
jaa Jurim ieraksti ir interesanti, savs stils ;) taa tik turet.
Es jau gaidu vismaz kaadu baumu vai zinju par iPhone ieksh LV. Nu vai tiesham neviens LMT darbinieks neizpljaapaasies? ohhh…!
iPhone:
- kad precizak oficiali bus iPhone LV
- kadi apmeram bus nosacijumi (tas bus ka mazcenas, vai bus spciali tarifi/datiem/sms/minutes/meneshmaksa…liigums kadsa?)
- vai tiesham cenas bus ~100 un 150ls (8 un 16gb versijas)autors: kukumeku 18 Jūlijs, 2008, 14:25
-
Direkcionālās antenas = virziendarbības antenas.
autors: Rumpis 18 Jūlijs, 2008, 15:39
-
Sitiet mani ar slapju lupatu, ja jaucu. Man atmiņā stāv doma, ka Eiropas savienībā ir jāakceptē jebkuras dalībvalsts _kvalificēta_ elektroniskā paraksta pakalpojuma sniedzēja izsniegts elektronisks paraksts. Tātad varu parakstīt savu ienākumu deklarāciju ar Igauņu elektronisko parakstu, ja vien man tāds ir izsniegts, un braši iesniegt to VIDā (tiesa, mazliet bail “uzprasīties” :)
autors: Martins 19 Jūlijs, 2008, 23:26
-
Vēsturiski ar e-parakstu taču bija tā - diskutēja kāpēc neizmantot banku autentifikāciju kā kaimiņos. Pielēma, nē Latvijā nevar. Būvēs pasts. Nu izbūvēja. Pieprasījuma protams nav, jo īstas vajadzības jau arī nav, normāls internets arī ir tikai pilsētās.
Nu labi, līdzekļi apgūti, serveri datu centros. Miers.
Bet visliekākais koms ir ka e-vēlēšanas kas faktiski jau tikai e-paraksta atvasinājums ir, taisīšot bet ne uz e-paraksta bāzes bet gan “mazais mīkstais LR”.Lūk mans jautājums kur te visā šinī valstisks un taupīgs redzējums?
autors: KL 21 Jūlijs, 2008, 08:52
-
Gribēju iestarpināt, ka tā ažiotāža ap IPhone ir laba lieta - cilvēkiem patīk spožas mantiņas, bet tur nedaudz tālāk ir arī Android platforma, kas solās būt atvērtā koda, kas savukārt nozīmē, ka ilgtermiņā varētu izveidoties par ērtāku platformu kā IPhone. Es personīgi esmu pieradis pie qwerty klaviatūras savam tel un labprātāk sagaidīšu Android + kādu hardware aparāti no “Open Handset Alliance”. Katram savs :)
+ es būtu priecīgāks, ja to eparakstu varētu integrēt savā mobilajā, jo tagad arvien vairāk lietas lietojam no mobilā un online - kļūstam mobilāki. Tādā gadījumā man galīgi neder tas karšu lasītājs, kurš jāstaipa no mājas uz darbu un visur citur…autors: nekomerciālists 21 Jūlijs, 2008, 09:53
-
SIM karte jau nav nekas cits kā viedkarte. Un ja jau nepieciešama droša e-paraksta glabāšana, tad loģiski uzprasās atbilstošs risinājums mobilo tehnoloģiju piekritējiem - SIM karte ar e-parakstu glabāšanas funkciju.
autors: sivns nekomerciālistam 21 Jūlijs, 2008, 11:00
-
Lattelecom Technology it kā attīstot e-parakstu mobilajiem telefoniem (sk. ierakstu šī gada februārī) bet diez vai to varēs izmantot Latvijas pasta izplatītā e-paraksta vietā :(.
autors: Juris Kaža 21 Jūlijs, 2008, 11:18
-
Sivn,
e-pakalpojumiem, cik man zināms, var izmantot tikai LP e-parakstu. Tas tīri tehnoloģiski - jo šī iespēja autentificēties vai, piemēram, parakstīt iesniegumu, ar noteiktiem autentifikācijas līdzekļeim ir jāiestrādā e-pakalpojumu programmatūrā. Tāpat kā nav iespējams autentificēties vienas bankas i-bankā ar citas bankas izniegtajiem autentifikācijas līdzekļiem. Tāpēc nederēs kurš katrs e-paraksts, kaut arī tas atbilstu visām Elektronisko dokumentu likuma prasībām. Valsts iestādēm nebūs tiesību atteikt ar šādiem e-parakstiem parakstītus dokumentus, bet autentificēšanās e-pakalpojumiem tomēr ir mazliet kas cits.Starp citu, domāju, ka drīz e-pakalpojumiem latvija.lv varēs autentificēties arī ar dažu Latvijas i-banku autentifikācijas līdzekļiem.
autors: Atis 21 Jūlijs, 2008, 12:53
-
Nu nezinu, man tie monopoli jau līdz kaklam. Starp citu, es mazliet papētīju. Datu valsts inspekcijā ir Uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju reģistrs, kurā var akreditēties. Pagaidām, es ceru, ka pagaidām, tajā ir tikai Latvijas Pasts. Kāda jēga tad ir reģistram, ja e-pakalpojumos var izmantot viena izsniedzēja e-parakstus?
autors: Sivns Atim 21 Jūlijs, 2008, 17:49
-
Tur jau tā lieta, ka var būt neierobežots skaits e-paraksta pakalpojumu sniedzēju. viņiem tikai jāakreditējas DVI. Turklāt - valsts un pašvaldību iestādēm ir jāpieņem arī dokumenti, kas parakstīti ar citās ES dalībvalstīs izsniegtu e-parakstu, ja tas atbilst Elektronisko dokumentu likumā (EDL) noteiktajām prasībām.
Pie tam - Latvijas Pasts jau nav valsts iestāde, bet gan komersants (privāts uzņēmējs, lai arī tā kapitāldaļas pieder valstij) un tāpēc nav uzskatāms par “oficiālo”. Vienkārši šobrīd Latvijā tas ir vienīgais. Neviens netraucē arī citus piedāvāt savus pakalpojumus. Uz priekšu. Diemžēl pagaidām te nav pietiekamu peļņas iespēju, lai kāds to darītu. Pat LP no šī pasākuma kratās vaļā.
Taču atgādināšu, ka ir jānošķir divas lietas:
1) elektroniskie dokumenti un to aprite;
2) autentificēšanās, izmantojot e-parakstu.EDL attiecas tikai uz pirmo - elektroniskajiem dokumentiem un elektronisko parakstu kā e-dokumentu parakstīšanas līdzekli. Autentificēšanos kaut kādās sistēmās tas nemaz neskar. Iespēja autentificēties ar e-parakstu ir tikai “blakus efekts”.
Iestādes pašas veido savus e-pakalpojumus un līdz ar to izvēlas arī veidus, kā autentificēt lietotājus. Tas var būt gan LP e-paraksts (piem., CSDD, latvija.lv e-pakalpojumi), gan pašu iestāžu izveidotie autentifikācijas rīki (kā VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā), gan - tīri teorētiski - banku kartes vai kādu trešo personu sniegti autentificēšanās pakalpojumi (kas varētu būt kaut kas līdzīgs OpenID). Domāju, ka šobrīd izvēle uz LP e-parakstu kritusi gan politisku, gan tīri
autors: Atis 22 Jūlijs, 2008, 15:50
-
..kaut kas nogļukoja…
tas ko nobeigumā gribēju pateikt - LP e-paraksts, manuprāt, ir izvēlēts tādēļ, ka šobrīd tas drošs līdzeklis kā autentificēties, turklāt valsts jau ir ieguldījusi līdzekļus tā attīstībai. Taisīt vēl kaut kādu atsevišķu autentifikācijas līdzekli tieši e-pakalpojumiem būtu neprāts. Tikpat nelietderīgi tagad ir mēģināt iestrādāt iespēju autentificēties ar citu ES valstu e-parakstiem: jāslēdz līgumi ar to sniedzējiem + programmēšanas darbs, lai sistēmas tos varētu izmantot utt., taču nav zināms vai kāds tos vispār izmantos. tai pat laikā neesmu dzirdējis, ka būtu nolemts autentifikācijai e-pakalpojumu saņemšanai izmantot tikai LP e-parakstu. Būs citi Latvijā plaši izmantojami un droši autentifikācijas līdzekļi - gan jau būs iespēja izmantot arī tos.
autors: Atis 22 Jūlijs, 2008, 15:59
-
Ati, paldies par izsmeļošo atbildi! Viss skaidrs.
autors: sivns 23 Jūlijs, 2008, 11:23