20 komentāri

• par sivēniem un Latviju runājot. Ir tāda brīnišķīga institūcija kā Lauksaimniecības datu centrs, kas veic ūbersvarīgu lopu uzskaiti Latvijā. Uzskaita to cik lopi piedzimuši, cik nokauti. Protams, ka jāpaziņo informācija septiņu dienu laikā pēc fakta (ņemot vērā pārceltās, garās brīvdienas, to jau kļūst grūti izdarīt, jo valsts institūcijas strādā tā, kā strādā). Protams, ja to neizdara, sankcija ir ļoti pamatīga. Un to izdarīt var tikai un vienīgi papīra formātā. Vai nu brauc un ziņo. Vai nu vieglpārtīgi uzticies Latvijas gliemežpastam.

  Latvija. 2008.gads!

  autors: cūkmens 30 Jūlijs, 2008, 15:45

• Taisnība, Juri! E-parakstam nav pilnīgi nekādas jēgas, ja tas ir par maksu, bet parastais paraksts ir bezmaksas. Kamēr latvju zemes valstsvīri un valstsmadāmas stāsta tautai pasakas un sola e-parakstu pircējiem nākotnes debesu mannu, tikmēr cilvēki balso kājām, pareizāk sakot, ar savu naudas maciņu. Kurš gudrelis bija izdomājis, ka Latvijā par e-parakstu būs jāmaksā Ls 24 par rīku + Ls 0,75 par katru parakstīšanās reizi, to vajadzētu aizsūtīt uz pamatskolu pamācīties aritmētiku. Šim izdaudzinātajam valsts mēroga miljonu projektam diemžēl nav nekāda ekonomiskā pamatojuma. Lai parakstītu papīra vēstuli, atliek samaksāt Ls 0,50 par pildspalvu, un Ls 0,20 par pastmarku. Skumji, ka šādā veidā nodokļu maksātāju naudiņa tiek notrallināta uz mirušām ūber-tehnoloģijām, politiķiem stādot banānus ausīs. Vēl skumjāk, ka šie, makani, ļaujas arī, nevis pieaicina kārtīgus IT ekspertus un visus mega e-paraksta “bīdītājus” izdzenā tālāk no valsts naudas poda kā strazdu baru no ķiršiem.

  autors: Jānis 30 Jūlijs, 2008, 16:59

• cepuri nost, šitas ir dikti trāpīgi norūkts!

  autors: Edgars Koroņevskis 30 Jūlijs, 2008, 17:26

• Bet kas būs, ja kāds pustraks matemātiķis ņems un sabīdīs ģeniālu metodi, kas e-parakstā izmantotos algoritmus padarīs par nederīgiem? Ja pēkšņi izrādīsies, ka esošo e-parakstu var viegli viltot. Tad mums nāksies visu izprintēt un parakstīt pa vecam ar pildspalvu?

  autors: Valdis 30 Jūlijs, 2008, 20:55

• Juri, pasveicini Sarmu, ja nu gadījumā ar viņu tiecies! :)

  autors: petersoon 30 Jūlijs, 2008, 21:17

• Bet par sivēniem un datu centru runājot - cik no god.lasītājiem zin kas tur par licencēm atgrobīts.

  Tas par e LR jau ir no otra gala jāskata - proti no lauku gala - kad būs DSL līmeņa tīkls, tad kaut vai draugus skatīsies un nozari lasīs. Bet LTK jau tikai prihvatizēt grib, nevis ciparot un tīklu savilkt vai vismaz uzturēt to kas bija un vējšs vecos stabus sagāza - labi ka sivēniem netrapīja.

  autors: Zepers 30 Jūlijs, 2008, 23:13

• Vienu dienu skatījos un siekalojos par Nokia e51. Nu tik ļoti gribējās kautko nopirkt. Vakar skatījos e-parakstu. 2 gadi - tikai 25 LVL (pati kartiņa). Tad uzmetu acis tam e-pakalpojumu sarakstam un sapratu, ka tikai ātrākas hanzaneta ielogošanās dēļ neesmu ar mieru ņemt nekādiem standartiem un savietojamībām neatbilstošu identitāti.

  autors: Arnolds 31 Jūlijs, 2008, 07:49

• Pilnībā piekrītu Arnolda komentāram. Latvijas e-paraksta sistēma neatbilst nekādiem standartiem, izņemot Microsofta iekšējiem, respektīvi, citiem ražotājiem nepieejamajiem protokoliem. Nemaz nav jābrīnās, ka valstī nav nekādi vērā ņemami e-pakalpojumi - visi Latvijas lielākie reģistri un datubāzes savās serveru sistēmās izmanto nevis Microsofta, bet Oracle, Informix, SUN, IBM un citu ražotāju programmatūru. Microsofts ir bēdīgi slavens ne tikai ar saviem Windows operētājsistēmas “caurumiem” un tās regulāro uzlaušanu (te tev nu bija Latvijas “drošais e-paraksts”). Eiropas mērogā tam ir arī sabojāta profesionālā reputācija - par tīšu un apzinātu savietojamības informācijas nesniegšanu citiem ražotājiem. Eiropas Komisijas augstākā tiesa šai monopolkompānijai šogad uzrēķināja turpat 1 miljardu (!!!) dolāru lielu sodu. Latvija tikmēr turpina braukt grāvī. Rezultāts ir acīmredzams, e-paraksta ieviešana Latvijā reāli nav notikusi. Jādomā, piespiedu kārtā ieviest e-parakstu kā gribētu Šlesers arī nebūs iespējams, jo lielākā daļā valsts iestāžu nevar sākt šādu tehniski noslepenotu sistēmu normāli izmantot. Protams, ja vien valsts neiepirks Oracle, IBM, Informix un citu ražotāju programmatūru vietā Microsofta licences. Bet Microsofts ar savu 20 miljardu ienākumiem tikmēr var mierīgi atļauties ik pa gadam kādu miljardiņu samaksāt soda naudās, nekā nodot konkurentiem savu tehnisko informāciju savietojamu programmu ražošanai. Nav vienīgi saprotams, vai pašmāju politiķi strādā Latvijas pilsoņu interesēs, vai Bila Geitsa kompānijas labā.
  Starp citu, Arnold, es pats nezinu nevienu hanzaneta lietotāju, kas ielogojas ar e-parakstu, lai gan aptaujājis esmu daudzus. Ka tikai nav tā, ka reāli e-parakstu hanzanetam izmanto varbūt tikai daži cilvēki, ja vispār kāds to izmanto.

  autors: Miks 31 Jūlijs, 2008, 08:48

• Juri, tas ko Tu apraksti ir komercpakalpojumu, kuriem jābūt pieejamiem arī Latvijā. Cik tie labi te ir attīstīti ir komercuzņēmumu jautājums. Valstij nav jāapsaimnieko autostāvvietas un jānodrošina, lai Tu varētu stāvvietu norezervēt elektroniski. Valsts pienākums ir nodrošināt atbilstošu tiesisko vidi šādu pakalpojumu iespējamībai (lai nebūtu nelikumīgi, lai nebūtu nepamatoti augsti nodokļi u.tml. šķēršļi). Pārējo veic uzņēmēji.

  Valsts e-pakalpojumi savā būtībā mazliet atšķiras. Liela daļa ir saistīta ar personas datu apstrādi (pie tam sensitīvu datu). Stāvvietas īpašniekam pēc būtības ir vienalga, kas rezervē stāvvietu - Juris Valdis vai Pēteris Andris. Galvenais - lai par to ir samaksāts. Tur nekāda drošā autorizācija tam nav vajadzīga. Savukārt Juris Kaža nez vai būs priecīgs, ja viņa, piemēram, nodokļu vēsture būs pieejama ikvienam, kam zināms Jura personas kods. Tāpēc šādu pakalpojumu sniegšanā nepieciešams droši pārliecināties, ka persona kas saņem kaut kādus datus vai sniedz kādus datus izmantojot e-pakalpojumus ir tieši tā persona, kura par tādu uzdodas. Pagaidām LP e-paraksts tam, manuprāt, ir visdrošākais līdzeklis, jo (vismaz teorētiski) pie autentificēšanās dati tiek salīdzināti ar Iedzīvotāju reģistra datiem. Vai ir kādas citas drošas alternatīvas?

  Tas, ka šobrīd ieviestie valsts e-pakalpojumi nevienu īpaši neinteresē ir cita lieta. bet ar kaut ko jau ir jāsāk. ;)

  Par atbilstību standartiem nerunāšu, jo neesmu tur speciālists. Katrā ziņā piekrītu, ka parakstam tiem ir jāatbilst. Diemžēl problēma ir tas, ka Eiropas Savienībā nav vienota standarta e-parakstam. vēl sliktāk - nav pat drošas vīzijas par e-paraksta attīstību. Tā ka ne mēs vieni esam auzās.

  p.s. Atgādināšu, ka Latvijas Pasta vēl joprojām ir komersants (akciju sabiedrība), nevis valsts iestāde, tāpēc tā e-paraksta risinājums nav uzskatāms par valsts e-parakstu. Valsts ir iegādājusies saviem darbiniekiem noteiktu skaitu e-paraksta līdzekļu, bet e-paraksta izstrādi, uzlabošanu, uzturēšanu utt. veic pats Latvijas Pasts. Tas, ja neskaita Latvijas Pastā pa citiem ceļiem sagrūsto naudu.

  p.p.s. ja runājam par e-paraksta drošību, tad tā ir nesalīdzināmi augstāka par parasto parakstu. ja par e-parakstu var pārbaudīt dažu sekunžu laikā, tad parastā paraksta pārbaudei nepieciešama ekspertīze.

  autors: Atis 31 Jūlijs, 2008, 15:51

• cūkmen, iestādēm elektroniski parakstīti iesniegumu (tevis minētie dati par sivēniem) jāpieņem jau no 2004.gada 1.janvāra. Ar ko tiek pamatots tas, ka datus iesniegt var tikai papīra formā?

  autors: Atis 31 Jūlijs, 2008, 15:54

• Ati, kā Tev škiet, ja tiesā būs jāpārbauda e-paraksts, vai tiesa to izdarīs dažu sekunžu laikā, vai tomēr norīkos ekspertīzi? Man škiet, ka otrs variants ir ticamāks, bet pirmais - gandrīz neticams. Tiklīdz tiesnesim “laimīgais” e-paraksta lietotājs sāks klāstīt, ka viņam ir čipkarte ar vienu elektronisko kodu - privāto šifrēšanas atslēgu, kuru aizsargā otrs elektroniskais kods - digitālais sertifikāts, bet otra elektroniskā paraksta šifrēšanas atslēgas puse, kas arī ir elektronisks kods, atrodas Latvijas Pastā, un ka šāda paraksta pārbaudei tiek izmantots PKI šifrēšanas algoritms, un ka pats digitālais sertifikāts arī ir elektronisks kods, kas satur sertificētājas iestādes publisko atslēgu, arī elektronisku kodu, bet sertifikāta privātā atslēga, kas, protams, arī ir elektronisks kods, atrodas Latvijas Pastā, tad otras puses advokāts visai loģiski pajautās, kā tiesa var zināt, ka šōs elektroniskos kodus lietojis pats parakstītājs? Tiesā neviens nevarēs noliegt, ka šāda “laimīgā” lietotāja e-paraksta elektronisko kodu kopijas atrodas tikai pie paša prakstītāja, bet vēl arī citur (Latvijas Pastā, tagad varbūt arī vēl LVRTC). Kā tiesa var zināt, vai uz šāda nedroša pamata tie citi elektroniskie kodi vai to slepeni izgatavotas kopijas nav izmantoti ļaunpārtīgi bez paša īpašnieka ziņas? Droši var apgalvot tikai to, ka diez vai Latvijā atradīsies kāds tiesnesis, kas riskēs vienas puses apgalvoto pieņemt par patiesību, zinot, ka elektroniskās atslēgas kopijas (ok, tās daļas) atrodamas arī daudz kur citur, ne tikai pie subjekta, kas čipkarti lieto. Ekspertīze būs vajadzīga abos gadījumos, jo tiesnesis nav nekāds speciālists ne IT, ne matemātiskās kriptogrāfijas algoritmu jautājumos, un tās nu pilnīgi noteikti nav nekādas “dažas sekundes”, bet pamatīgas un ilgstošas tehniskās ekspertīzes priekšmets. Tāpēc nevairosim mītus, bet gaidīsim, kad notiks pirmā tiesas prāva, kurā kāds e-paraksta īpašnieks aizstāvēs vai noliegs it kā savu veikto darījumu.

  autors: Gatis 31 Jūlijs, 2008, 17:43

• Tās visas ir ezotēriskas nianses, jo sivēnu skaitu valsts iestādēm vajag reģistrēt varbūt 1 cilvēkam no tūkstoša. Caurmēra iedzīvotājs e-pakalpojumus internetā izmanto vairākas reizes dienā, piemēram, maksājumi internetbankā, maršruta aprēķināšana, kādas preces vai pakalpojuma iegāde internetā utt., taču gadījumi, kad būtu jālieto tieši valsts izdotais e-paraksts, rodas varbūt reizi gadā. Tāpēc 999 cilvēkiem no tūkstoša vienkārši neatmaksājas iegādāties e-parakstu par šādu cenu. Vienkāršāk ir to reto reizi aizbraukt uz attiecīgo iestādi un parakstīties ar roku. Ja var ticēt ziņām, drīzumā būs iespēja arī valsts iestādēs par pakalpojumu norēķināties ar karti uz vietas.

  autors: kintu 31 Jūlijs, 2008, 22:40

• Gati, viss atkarīgs no tiesneša. Ir tiesneši, kuriem nekādas grūtības internetā pārbaudīt, piemēram, paraksta tiesības. Viņiem tas tiešām prasa dažas minūtes. Protams, tiesneši ir dažādi. Būs tādi, kas bēg no tehnoloģijām pa gabalu. Taču nevajag domāt, ka visi tiesneši ir iestagnējuši idioti. Galu galā Latvijā tak ir skatītas lietas, kurās izmantoti elektroniskie pierādījumi.

  tā ka normāli tiesnesis apskatīsies e-dokumentu, pārbaudīs, ieprotokolēs, ka pārbaude veikta un, ja viss būs kārtībā, turpinās skatīt lietu. Ja puses neiebildīs par dokumenta īstumu, viss būs normāli. Ja parakstītājs sāks liegties, ka viņš “neko nekad un to visu ļaunie hakeri”, tad, protams, būs jātaisa ekspertīze. bet ekspertīze būs jātaisa jebkurā gadījumā, kad kāda puse norādīs, ka kāds no pierādījumiem vai lietas materiāliem, kam ir nozīme lietā, ir viltots (vispār jau ne vienmēr tādas ekspertīzes jātaisa, jo pierādīt var ar dažādiem līdzekļiem, bet tā jau ir pavisam cita tēma) - arī tad ja būs atnests līgums ar čupu parakstiem un zieģelēm. tā ka neredzu nekādu atšķirību.

  taču kas attiecas uz e-paraksta lietotāju - ikviens, kurš iet saņemt savu komplektiņu parakstās, ka izmantos to tikai pats un nevienam nekad nekādos apstākļos nedos. un tiek prezumēts, ka persona, kura izmanto e-parakstu ir tā, kurai bija tiesīga to izmantot. pretējā gadījumā e-paraksta īpašnieks pats ir vainīgs, ka nevērīgi attiecas pret savām lietām. tikko tu pakās savu karti vai tev ir aizdomas, ka kāds ir uzzinājis tavu kodu, tev tas ir jāziņo. tas viss ir analoģiski ar bankas autorizācijas līdzekļiem.

  autors: Atis 1 Augusts, 2008, 00:25

• >> tas viss ir analoģiski ar bankas autorizācijas līdzekļiem.

  Tā gluži nav, jo gan bankas, gan tirgotāji ļoti rūpīgi seko līdzi katrai transakcijai internetā, jo krāpniecības gadījuma viņi uzņemas daļu, pat ja ne visus 100%, atbildības. Pat PIN koda lietošanas gadījumā banka transakciju atcels, ja būs labi pierādījumi, ka kartes turētājs tur nav iesaistīts.

  Valsts e-paraksta ieviesēju kļūda ir tā, ka viņi ir apsvēruši tikai tehnoloģisko un juridisko pusi, bet galīgi nav pārdomājuši cilvēku psiholoģiskos un socioloģiskos aspektus. Bija ļoti labs raksts par to, kāpēc tik daudzi uzņēmumi autorizācijai joprojām lieto faksus, kurus parakstu noviltot ir vieglāk par vieglu utt. Atbilde bija vienkārša – 1) faksus lieto ērtībai samērā nekritiskām operācijām, kur autorizācija parasti ir iepriekš veikta vai papildināta kādā citā veidā. 2) Svarīgi darījumi tiek veikti, izpildot veselu autorizācijas paketi, kur atsevišķs paraksts lielu lomu nespēlē. Piemēram, cilvēkam ar abām ieģipsētām rokām ir iespējams iegādāties māju. Nav īsti skaidrs, vai valsts e-parakstu ir plānot pielietot (1) vai (2) gadījumā, vai arī tikai specifisku darījumu nišā?

  autors: kintu 1 Augusts, 2008, 08:21

• Arī sertifikācijas pakalpojuma sniedzējam ir noteikta atbildība.

  Atkārtošu vēlreiz, ka tas nav *valsts e-paraksts*, bet gan privāts pasākums. valsts no šī komersanta ir nopirkusi noteiktu skaitu e-paraksta radīšanas līdzekļu. tas, ko dara valsts - veido juridisko vidi e-parakasta izmantošanai.

  E-parakstu var izmantot visur, izņemot:
  1) līgumiem, ar kuriem tiek radītas vai nodotas tiesības uz nekustamo īpašumu, izņemot nomas tiesības;
  2) līgumiem, kuri saskaņā ar likumu nav spēkā, ja tie nav apliecināti likumā noteiktajā kārtībā;
  3) galvojuma līgumiem, ja galvojumu piešķir, un ķīlas nodrošinājumiem, ja tos sniedz personas, kuras darbojas nolūkos, kas nav saistīti ar šo personu arodu, uzņēmējdarbību vai profesiju;
  4) darījumiem ģimenes tiesību un mantojuma tiesību jomā.

  tā ka paši riskanākie un nozīmīgākie darījumi ir atstāti ārpus e-vides.

  bet e-paraksts, manuprāt, ir labs līdzeklis, kā aizstāt darījumus pa faksu. e-paraksta izmaksas gan ir pavisam cits jautājums (taču maksa jau tiek ņemta par laika zīmogošanu, kas uzņēmēju savstarpējos darījumos nav obligāta).

  autors: Atis 1 Augusts, 2008, 08:37

• Gati,
  vispār ar ātru e-dokumenta pārbaudi es biju domājis strīdus tiesā, bet gan to, ka persona, kas saņem e-dokumentu (bankas darbinieks, ierēdnis u.c.) var ātri pārbaudīt vai dokumentu parakstījusi persona, kura uzdodas par dokumenta parakstītāju. Saņemot papīra dokumentu bez paraksta parauga nav iespējams pārliecināties vai parakstītājs tiešām ir Jānis Bērziņš, kas par tādu uzdodas.

  autors: Atis 1 Augusts, 2008, 08:44

• Vairums parasto “faksa vai e-pasta darījumu” uzņēmējiem neprasa militārā līmeņa autorizāciju. Te arī kļūst skaidrs e-paraksta izgāšanās cēlonis – tas tikai sarežģī lietas bez kāda būtiska ieguvuma. Tā vietā vajag radīt jaunu sfēru, kur e-paraksta izmantošana dotu jaunas iespējas.

  Man daudz noderīgāka liktos ērta iespēja autorizēties visos n-tajos tīmekļa servisos ar vienu atslēgu. Nu, kaut kas līdzīgs Microsoft Passport, kas diemžēl vai par laimi ir izgāzies, jo nevienam nepatīk monopola uzspiesti risinājumi.

  autors: kintu 1 Augusts, 2008, 09:47

• Kādēļ vienreiz nevarētu sasiet karti + epastu, kā tas notiek Paypalā, un varētu atrisināt daudzas lietas pez papildus iedevumiem klientam?

  autors: sms 1 Augusts, 2008, 12:49

• Šodien referendums un man ir jautājums. Kāpēc vēl arvien nav elektroniskās balsošanas? Kāpēc man interneta un e-pakalpojumu laikmetā brīvdienā tā vietā, lai dotos pie jūras, jātešās kaut kur nezin kur! Interneta sabiedrībai vajadzētu nostādīt šo jautājumu konkrēti - nav elektroniskās balsošanas, nav arī balsotāju. Kā reklāmā - no martini, no party!

  autors: Valdis 2 Augusts, 2008, 11:18

• Aizdzinos no Bostonas uz Ņujorku, nobalsoju, aizkūlos ar dēlu (lietū, “open top” tipa tūres autobusā) uz ķīniešu kvartālu (Chinatown), laimējās ieiet samērā draņķīgā (Gan Bei 3x labāks) ķīniešu restorānā, pametam tūri, pavizinājāmies ar Ņujorkas metro, tad rulēju atpakaļ pie brāļa. Pa ceļam apēdu pasaules dranķīgāko burito (Igvānā 5x labāks, bet dārgs). Un tad uzzināju, ka referendumā nav kvoruma. Likumsakarīgi, f**k!

  autors: Juris Kaža 3 Augusts, 2008, 03:12

Pievienot komentāru

Vārds:

E-pasts:

Mājaslapa

Ievadi drošības kodu: