Microsoft pieteicis savu pakalpojumu mākoni (cloud computing) Microsoft Online Services par cenām, kuras gandrīz varētu uzskatīt par dempingu. „Dārgākais” pakalpojumu komplekta abonements Business Productivity Suite maksās 15 USD (6.75 LVL) mēnesī par vienu lietotāju. Abonementā iekļauts Exchange, klientu attiecību vadības rīks Dynamics CRM , kā arī sadarbības platforma Office SharePoint un līnijas režīma (online) konferenču rīks Live Meeting.

Otrs piedāvājums ir Deskless Worker Online, par 3 USD (1.35 LVL) mēnesī . Tas dod piekluvi e-pasta rīkam Outlook Web Access Light, kā arī SharePoint portālam un iespēju lasīt (bet ne rediģēt) mākonī glabātus korporatīvos dokumentus (visparastāk par personālpolitiku u.tml.). Cenas (tiesa gan, ASV tirgū) ir lētākas par pusdienām vidēji dārgā Rīgas krogū un par alus kausu Vecrīgā(Deskless Worker Online, kuru darbināt maksās lētāk nekā alu dzert Līvu laukumā)

Online Services arī izplatīs Microsoft sadarbības partneri, kas saņems zināmus procentus no abonēšanas ieņēmumiem arī sniedzot pievienotu vērtību, kā konsultācijas, informācijas krājumu migrācijas (uz mākoni) pakalpojumu.

Kā raksta portāls NewsFactor Network, par jauno pakalpojumu klāstu paziņots Microsoft partneru konferencē Hjūstonā, ASV Teksasas štatā.

Nozare.lv informācijas tehnoloģiju redaktors Alvils Zauers kopā ar vairākiem Latvijas Microsoft partneriem atrodas konferencē un pēc atgriešanās tuvākajās dienas, visticamāk, varēs sniegt plašāku informāciju arī šim blogam.

Uz izmaksām sevišķi jūtīgajā Latvijas tirgū Online Services varētu būt zināmi panākumi, jo tas ir ievērojami lētāks kā, piem., uzņēmumu resursu vadības (enterprise resource planning/ERP) sistēmu izstrādātāja SAP iecerētais mazā biznesa piedāvājums par 140 EUR (98 LVL) mēnesī iznomāt pilnu SAP platformas funkcionalitāti. Kā „lielsistēma” SAP, visticamāk, piedāvā plašāku un jaudīgāku funkcionalitāti nekā Business Productivity Suite, bet jautājums ir, vai par to (kad tas pilnība tiks palaists tirgū un sasniegs Latviju) mazi un vidējie uzņēmēji būs gatavi maksāt vairāk nekā desmit reizes dārgāk

Pirmās recenzijas no cilvēkiem, kas pāris nedēļas darbojušies ar jauno Apple iPhone 3G, ir, tā sakot, piebremzēti jūsmīgas. Jauno telefonu ASV un vairākās citās valstīs sāks tirgot parīt, 11. jūlijā. The Wall Street Journal tehnoloģiju reportieris un komentētājs Volts Mosbergs (Walt Mossberg) uzskata, ka jaunajam iPhone ir uzlabota ātrdarbība trešās paaudzes (3G) tīklos, laba sinhronizācija (kontakti, kalendāri) ar Microsoft Exchange un citām korporatīvām platformām (arī paša Apple Mobile.Me), patiesa ģeogrāfiskā pozicionēšana (GPS – no satelītiem, nevis mobilo sakaru torņiem) un virkne aplikāciju, kas būs pērkamas gan jaunajam, gan sākotnējam iPhone, kā arī radnieciskajam mūzikas nesējam iPod Touch/

Mosbergam nepatīk, ka jaunā iPhone akumulators samērā ātri izlādējās un, ka tas lietotājam faktiski var izmaksāt vairāk, nekā sākotnējais iPhone, kuru sāka tirgot pirms gada. Wall Street Journal žurnālists izmaksas rēķinājis pēc AT&T tarifiem, taču citās valstīs, kur jau zināmas iPhone abonēšanas maksas, izdarīti līdzīgi secinājumi.

Mosberga videorecenziju var apskatīt šeit.

Arī New York Times ārštata tehnoloģiju komentētājs Deivids Pougs (David Pogue) ir gandrīz līdzīgās domās kā Mosbergs. Viņš piemin jaunā modeļa relatīvo dārdzību un aizrāda, ka maksimālos datu pārraides ātrumus var baudīt tikai zināmās AT&T pārklājuma vietās. Savukārt telefonam būšot lielāka pievilcība ārzemēs, kur 3G tīkliem ir daudz lielāks pārklājums un lietotāju pie tiem pieraduši . Pougs arī slavē jaunā iPhone 3G skaņas kvalitāti – balss sarunas skanot perfekti abos galos.

Kā trūkumus Pougs uzskata to, ka nevar ierīci darbināt ar balss komandām (voice dialing), ka nav iespējams ar kameru ierakstīt video, nav vietas papildu atmiņas kartēm un akumulators jāmaina Apple servisā par 86 USD.

Savukārt New York Times komentētājs ir sajūsmā par jauno aplikāciju veikalu AppsStore, kur būs pērkamas visādas programmiņas tiešai lejuplādei. Šis programmiņas arī varēšot aizlāpīt dažus no iPhone trūkumiem. Pouga recenzīja lasāma šeit.

Par zvanīšanas ērtību kritušie

Portāls Yahoo, atsaucoties uz kādu amerikāņu nozares laikrakstu, raksta, ka visbīstamākais darbs ASV esot mobilo sakaru bāzes staciju torņu uzstādīšana un remonts. Tas esot bīstamāks par meža darbiem, lopkopību (ranching) un pat tērauda nozari (ironworking). Nāves gadījumu skaits torņos strādājošiem ir teju 184 uz 100 000, taču nāves gadījumu reālais skaits – 18 2006. gadā, uz 300 miljonu amerikāņu fona ir neliels. Iespējams, ka pat lielāku skaitu piebeidz aizrīšanās ar hamburgeriem, žurku-lutekļu kodieni, sabradāšana tītaru kūtīs* un citi nestandarta nāves cēloņi.  Cik saprotams, nāves gadījumi galvenokārt saistīti ar kritieniem no desmitiem, pat simtiem metru augstajiem torņiem.
Mobilo sakaru torņus bieži ceļ mazi uzņēmumi lielo operatoru uzdevumā un tajos dažkārt netiek ievēroti drošības noteikumi, tātad pašu strādājošo un to priekšnieku nevīžība. Relatīvi augstais nāves gadījumu koeficients arī varētu būt saistīts ar straujiem mobilo sakaru tīklu attīstības tempiem ASV.

*ir dzirdēts, ka šie nervozie mājputni paši sevi sabradājot satraukuma brīžos saskrienot milzu, simtu vai pat tūkstošu putnu čupās, un ja nu pa vidu gadās fermas strādnieks…

Vakardien, 7. jūlijā uz ielas burzmā saņēmu zvanu no sievietes, kas uzdevās par Parex Bankas pārstāvi. Lūdzu pārzvanīt, bet laipnā kundze pārzvanīja tieši tad, kad biju iegājis sapulcē. Lūdzu vēlreiz pārzvanīt un beidzot Parex pārstāve mani atkal pārtvēra uz ielas, bet man izdevās ieiet kāda veikalā, kur uzklausīju piedāvājumu palielināt savas Parex Bankas izdotas American Express kartes kredītlimitu. Tā kā gatavojos 25. jūlijā lidot uz ASV, domāju, kādēļ ne? Bankas darbiniece teica, ka man tikai jānosauc kartes pēdējie četri cipari, tad viss notikšot. To arī izdarīju.

Jāpiebilst, ka vakardien biju neizgulējies, pamodos pāragri no agrās saules vasarnīcā, nebiju pietiekami aizvilcis aizkarus. Ieslēdzu klēpjdatoru un pastrādāju ar kādu apjomīgu blakus darbu (biznesa grāmatas tulkojums uz angļu valodu), bet darbā sāku man uzmesto uzdevumu šifrēt garu interviju žurnālam Kapitāls, kurā faktiski piedalījāmies trīs, bet viens komandējumā uz ASV, otrs atvaļinājumā un es, kā saka amerikāņi, paliku turot maisu (holding the bag). To visu stāstu, lai norādītu faktorus, kas varēja ietekmēt prāta asumu.

Ap plkst. 17 padomāju par sarunu sakarā ar American Express karti un ar iekšējo balsi iesaucos Oh f**k!. Man likās, ka esmu atdevies phishing tipa krāpniekiem, par kuriem pats tādā lūk, kā iekrīt muļki tonī biju rakstījis. Man likās, ka vienas bankas izdotām kredītkartēm ir līdzīga numerācija, piem., sākot ar 5555 5555 (fiktīvs skaitlis) un atšķiroties tikai ar četriem vai astoņiem pēdējiem skaitļiem. Ja jau pēdējie četri rokā, tad ar karšu numuru ģenerētāju (tādu pat atrada internetā mans 12 gadīgais jaunākais dēls) vai piedzejot visu pārējo un aiziet…

Piezvanīju Parex Bankai pa klientu telefonu un saņēmu atbildi, ka tik tiešam notiek kampaņa ar kredītkartes klientiem un viss esot kārtībā.

Ko ar to vēlos pateikt? Ne jau ģeniāli hakeri, kas gāzis ugunsmūrus, var bankas klientus apzagt, bet drīzāk muļķu ķērāji, kas tevi elementāri apjās. Tādēļ nekaiš pārbaudīt pat respektablu banku un citu iestāžu piedāvājumus, kas prasa atklāt konfidenciālu informāciju. Un bankām, protams, nav ko apvainoties, jo šāda pārbaudīšana tikai nostiprina to reputāciju.

Otrs interesants novērojums (un te sāku piekopt kolēgas-blogera Kārļa Streipa paņēmienu, ja nav ko rakstīt, raksti ko redzi pa logu, kā tas bija viņa ierakstā par satiksmes bardaku uz Čaka/Marijas ielas) ir cik trāpīgs var būt iPod t.s. nejaušais mūzikas secības sakārtotājs jeb t.s. shuffle funkcija. Esmu sācis mašīnā caur radio spēlēt savu iPodu (ir attiecīgs rīks) un braucot no Carnikavas uz Rīgu kā sveiciens visiem pārgalvīgiem un agresīviem apdzinējiem savos Audi un džipos man salonā skanēja komiķa Denisa Līrija (Dennis Leary) iedziedātais I’m an Asshole (Esmu d**sa!). Ar šo piedziedājumu (I’m an asshole!) skanot gandrīz pareizā brīdi man un citiem garām (uz likuma, kur tad citur?) traucās garām attiecīgie šoferi. Bija jautrs rīts.

Kāds ir ātrākais iespējamais internets? Optika līdz pat mājai un mājas datoram un citām ierīcēm. Runa ir par 100 megabitiem sekundē (Mbps) un vairāk, pat līdz 1 gigabitam sekundē (Gbps). Tādas iespējas jau esot dažās Āzijas valstīs, Dienvidkorejā un Japānā.

Amerikāņu uzņēmējs Džeijs Hogijs (Jay Hoge) ir optisko tīklu speciālists/inženieris, kas uzskata, ka Latvijā ir potenciāls attīstīt t.s. optiku līdz ēkai/darba galdam (biznesam) vai arī līdz mājoklim (fiber to the home). Pamatinfrastruktūra esot. Atgādinu, ka agrāk ieliku videoblogu par Stokholmas plāniem ievilkt 1 Gbps internetu vairākos desmit tūkstošu dzīvokļos.

Dž. Hogijs savus profesionālos darbus veic gandrīz 100 % ārpus Latvijas, bet dzīvojot šeit personīgu iemeslu dēļ ir attīstījis savu viedokli par optisko tīklu iespējām mūsu valstī.

Hanzabanka  Hansabanka ziņo, ka uzlabojusi savu interneta bankas funkcionalitāti. Jaunā Latvijas internetbankas mājas lapa tika prezentēta Hansabankas ēkā Rīgā, kur nozare.lv informācijas tehnoloģiju redaktors Alvils Zauers intervēja Hansabankas IT daļas vadītāju Daini Bērziņu. Intervija filmēta ar mobilo telefonu Nokia N-95 nedaudz nepiemērotos apgaismojuma apstākļos, tādēļ attēla kvalitāte ir mainīga.

Latvija nedaudz pakāpusies Pasaules ekonomikas foruma (World Economic Forum/WEF) konkurētspējas reitingā, kas attiecas uz „tehnoloģisko gatavību”(technological readiness, ar ko galvenokārt domāts IT , interneta un telekomunikāciju lietošana). WEF reitingā Global Competitiveness Index 2007-2008, Latvija uzkāpusi uz 40. vietu pasaulē no 43. vietas iepriekšējā, 2006.-2007. gada atskaitē. Savukārt Lietuva uzkāpusi uz 38. vietu no 42., bet Igaunija noslīdējusi no 16. vietas uz 19.

Zviedrija noturējusies pirmā vietā pasaulē attiecīgo moderno tehnoloģiju lietošanā izriet no WEF ziņojuma.

Tehnoloģiskās gatavības reitingu veido no dažādiem rādītājiem,  tostarp interneta lietotāju koeficientu biznesu starpā, mobilo telefonu lietošanu, IT sistēmu izplatību u. tml.

Operatoram nepiesaistītu iPhone ASV varēs nopirkt par 599 USD (aptuveni 270 LVL) par 8 gigabaitu (Gb) modeli. To paziņojis lielais ASV operators AT&T, kam ASV ir ekskluzīvas tiesības tirgot sev piekaltus iPhone sākot no 199 USD (atkarība no līguma, ko paraksta ar operatoru). Nav zināms kad sāks tirgot nepiesaistītos telefonus, taču varbūt laiks aplidot draugus, paziņas un kolēģus, kas uz rudens pusi plāno doties uz ASV.

Zemā iPhone cena, ko sākotnēji paziņoja ir mārketinga paņēmiens, lai strauji dzītu Apple ražotā telefona izplatīšanu un pārvilinātu vai piesaistītu jaunus klientus AT&T tīklam. Runā, ka iPhone arī Eiropā pārdos par subsidētu cenu, taču dažviet ar drakoniskiem operatorlīgumiem. Zviedru Telia telefonu oficiāli piedāvā par 2495 SEK (aptuveni 188 LVL) bet ar abonēšanas maksu uz 18 mēnešiem 299 SEK (22.50 LVL) mēnesī ar 100 bezmaksas sarunu minūtēm un 100 megabaitu (Mb) bezmaksas datu lejuplādi. iPhone var arī dabūt par 1 SEK (aptuveni 7.5 santīmiem), taču maksājot 869 SEK (ap 65 LVL) mēnesī. Aprēķināts, ka šādi, iPhone turēšanas izmaksas var pārsniegt 20 000 SEK (aptuveni 1535 LVL) divu gadu laikā, ja nepāršauj 1 Gb mēnesī datu lejuplādes limitu.

Gaidīsim nu, kāds būs LMT iPhone piedāvājums un vai arī būs iespējams nopirkt pliku šādu telefonu (jeb jāgaida, kamēr kolēģis Saša pārbrauks no konferences Ņujorkā oktobrī).

Savukārt portāla News.com komentētājs Dons Reisingers (Don Reisinger) samērā niknā komentārā par muļķībām nosauc prognozes, ka interneta čivināšanas rīks Twitter gada laikā būši vērts miljards USD (450 miljonu LVL, teju Dienvidu tilts!). Ar Twitter var veikt īsus ierakstus par savu atrašanās vietu, gara stāvokli, nodarbošanos, u.tml. Uz šiem, būtībā, īsziņuviedīgiem paziņojumiem var parakstīties citi čivinātāji. Twitter daži pat iesaukuši par mikroblogošanu.

D. Reisingers apgalvo, ka Twitter nemitīgi nobrūk, zūd vēstījumi un diendienā kaismīgus tviterētājus piemeklējot visādas nepatikšanas. Pēc viņa domām, ja nekas nemainīsies, Twitter pats sevi izputinās. Lietotāji aizmigrēs uz līdzīgām pakalpojumu platformām, kas darbojas stabilāk un miljarda vietā pēc gada var palikt čiks.

Pats formāli esmu Twitter lietotājs ar nelielu sekotāju skaitu (tie pārsvarā Latvijas cilvēki, lai gan savus čivinājumus parasti rakstu angliski). Neesmu drudžains Twitter lietotājs, kas raksta „Ēdu pusdienas” 12:05, Apēdu sviestmaizi 12:15, Ķeros pie banāna 12:17” un tādā garā…

Interesanti, kāda ir Latvijas čivinātāju pieredze ar Twitter?

IBM jauno tehnoloģiju furgons, kas katru vasaru apbraukā Eiropas valstis, iebraucis Rīgā un te uzkavēsies pāris dienas. 3. jūlijā būs atverto durvju dienai līdzīgs pasākums, kad vietējie uznēmēji un citi interesenti varēs iepazīties ar IBM t.s asmeņserveriem (blade servers) un citiem risinājumiem.