E-lietu ministre Signe Bāliņa 22. augustā atskaitījās par savām pirmajām 100 dienām ministres amatā. Tika paziņots, ka rudenī pakāpeniski piedāvās 15 jaunus e-pakalpojumus, dažus no kuriem varēs izmantot nelietojot e-parakstu, bet savu identitāti apstiprinot ar Hansabankas un, visticamāk, vēl divu citu banku autorizācijas sistēmām.
11 komentāri
-
neizmantojot e-parakstu. smiekli nak
autors: skeptikis 22 Augusts, 2008, 14:56
-
Lai cik es būtu skeptisks un kritisks par mūsu valdību, par Bāliņu pagaidām esmu dzirdējis tikai labas atsauksmes.
autors: Rumpis 22 Augusts, 2008, 15:03
-
tāda sajūta, ka tas sasodītais e-paraksts būtu svarīgākais e-lietu attīstībā… Pa to laiku mana vecmāmiņa joprojām nemāk lietot datoru, kaut gan Igaunijā astoņi no desmit 80-gadniekiem to prot. Būs vien pašam jāmāca… :)
Ja nemāk lietot datoru, tad jau parakstu točna nemācēs… atkal mēs no nepareizā gala visu daram.autors: Aigars 22 Augusts, 2008, 15:44
-
Konkrēts jautājums e-lietu pārziņiem. Kad Latvija sāks vismaz runāt par savu operētājsistēmu, nu kaut vai uz Linux koda bāzētu? Jebšu mēs tā arī mūžīgi maksāsim baiso naudu par Microsoft programmētāju ne visai kvalitatīvo darbu tā vietā, lai šī naudiņa paliktu iekšējā tirgū
autors: Anonymous 23 Augusts, 2008, 11:41
-
Par savu Linux OS ideja klejo jau sen, bet ņemot vērā spēcīgo MS lobiju, tas īsti reāli nav. Domāju, ka valsts baidās pat nosaukt summas, kas tiek maksātas MS, Oracle, IBM un citiem rietumu piegadātājiem. Ieguldot naudu latviskota Linux attīstībā (radot atbalsta dienestu, apmācības materiālus un saistītās lietas) valsts varētu iekonomēt lielus līdzekļus (pie kam nauda paliktu LV nevis aizietu kaut kur), kā arī celtu kopēju kvalifikāciju IT jomā.
Tikai tad vēl arī ASV vēstniecība uzbrauks (atceraties coca-cola skolās) un savu % būis grūtāk noslaukt, nebūs nezmaksas braucienu uz konferencēm smukās vietās utt. Vienu vārdu sakot virkne objektīvu šķēršļu.
autors: maris 24 Augusts, 2008, 20:38
-
to Maris:
nu tu gan, manuprāt, drusku pa niknu paķēri tos ražotājus kurus nozākāt. Oracle un IBM ir vieni no tiem, kuri ļoti aktīvi un ar savu naudiņu iestājas par atvērtajām tehnoloģijām un tai skaitā Linux’u…
Ir arī Latvijas Universitātei tāds Linux centrs, kurš manuprāt ir veicis lielisku darbu latviskojot Linux op-sistēmu!Kas attiecas uz Linux lietošanu pie mums - vajag tikai atmest muļķīgus stereotipus. Es šobrīd jau 1/2 gadu lietoju Linux visās sava darba vajadzībās un neredzu iemeslu atgriesties uz Windows.
Starp citu - mājas un biroja lietotāju vajadzībām - Ubuntu 8 versija ir ļoti pat lietojama, ērtāka un smukāka par Win. Vista vai XP.
BTW. - Vai tu pats esi ko darījis, lai samazinātos M$ slogs?
autors: Edux 25 Augusts, 2008, 08:21
-
Es nestrādāju valsts iestādē, bet te runa iet par to, kas būtu valstij jādara. Kā komerciestāde mēs piegādājam konkursos to ko prasa (tai skaitā arī minēto firmu produktus).
Par Oracle un IBM - šīm tā pat kā jebkurai kompānijai ir svarīga sava peļņa nevis LV labklājība, manuprāt tas ir pilnīgi acīmredzami. Runa ir par to, ka pie atbilstoša valsts atbalsta (nopietna, piem. konkurss par bezmaksas LINUX-a e-apmācības iztrādi) krietna daļa naudas, kas aiziet onkulim Semam Irakas kara apmaksai varētu palijkt LV un pabarot kādu pensionāru.
Nenoliedzu, ka LInux centrs ir laba un pozitiva lieta, tomēr pret MS mārketinga un lobēšanas mašīnu latvijā …. nu nav tas nopietni.
autors: maris 25 Augusts, 2008, 08:58
-
Es, protams, atbalstu Linux iniciatīvas, bet, tas, ka valstij vajadzētu ieguldīt līdzekļus īpašas Latvijas Linux distribūcijas izstrādei man gan šķiet kaut kāds absolūts murgs. Pieredze rāda, ka tas pat līdz galam nav izdevies tādām lielvalstīm, kā piemēram Ķīnai.
Tajā pašā laikā, valsts ar savu atbalstu, arī finansiālu, varētu veicināt, piemēram Ubuntu, vai OpenOffice latviskošanu, pieprasot to ieviest skolās, lai skolēni un studenti to apgūtu. Tādejādi ietaupītu naudu gan licencēm, gan iepazīstinātu jaunos cilvēkus ar alternatīvām.autors: Mārcis 25 Augusts, 2008, 10:08
-
Microsoft un Linux atšķiras tēriņu plūsmas modeļos. Par MS licenci sableķo lielu naudu bet ir paredzēts atbalsts (cik daudz un uz kādiem nosacījumiem, to labāk zin korporatīvie un valsts lietotāji). Par Linux distributīvu maksā pašizmaksu (diski, pamācības) bet bieži noslēdz atbalsta līgumu ar kādu no lielajiem Linux uzņēmumiem (Red Hat u.tml.). Tur maksā zināmu mēnešmaksu par atbalstu. Protams, var cerēt, ka problēmas bez maksas risinās pasaules linuxistu kopiena, taču komerclietotāji nevar paļauties, ka klibo e-veikalu, kas griežas uz Linux pāris stundu laikā salāpīs pēc CoolZak86 padoma no kāda Linux foruma :) Jeb es maldos?
autors: Juris Kaža 25 Augusts, 2008, 11:03
-
Bišķi pagūglējot nācās konstatēt - tiešām Dzintara Linukss ir beikc un pagalam?
autors: Māris 26 Augusts, 2008, 07:27
-
Māri,.
Nezinu. Bet tas ir vēl viens apsvērums izvērtējot Linux vs komercprodukts, proti, ka daži Linux “dialekti” var bez fanfārēm doties e-aizsaulē :).autors: Juris Kaža 26 Augusts, 2008, 09:05