ASV arī tuvākajās dienās sāksies skolas gads. Tur nav akmenī kalts 1. septembris kā Latvijā, bet skolas (resp. sabiedriskā pamatizglītības sistēma) jauno skolas gadu parasti sāk tūliņ pēc ASV darba svētkiem (Labor Day), kas ir pirmā septembra pirmdiena, tādēļ var iekrist dažādos datumos. Koledžas un universitātes parasti pašas nosaka mācību gada sākumu, taču, visbiežāk, tas iekrīt septembra mēnesī.
Šajā sakarībā portāla businessweek.com ir lasāmi raksti par jauno tehnoloģiju izmantošanu skolās un universitātes. Interesants ir pārskats par to, kas tiek darīts ASV t.s. “nabadzīgo dienvidu” lauku skolās.
Bijušā prezidenta Bila Klintona dzimtajā Arkansovas (Arkansas) štatā, mazājā Greipvainas (Grapevine) pilsētiņā . Vanderbiltas universitātes (Vanderbilt University) profesors Bilijs Hadsons (Billy Hudson), kas dzimis Greipvainā un viņa dzīves biedre, anestezioloģe, ir ierosinājuši un atbalstījuši projektu, kas pārvērtis autobusu, kas bērnus ved uz skolu, par internetam pieslēgtu klases telpu uz riteņiem. Lauku rajonā daudziem bērniem autobusā jāpavada līdz pat pusotra stunda un to tagad var izmantot nevis agrā rītā gulšņājot, bet klēpjdatoros vai iPodos skatoties National Geographic videofilmas un citus izglītojošus materiālus.
Problēma ar gariem pārbraucieniem uz un no skolas radusies sakarā ar skolu konsolidāciju attiecīgajā rajonā, kas faktiski nozīmē mazo lauku skolu likvidāciju, tāpat kā vietām Latvijā.
Kā ziņo portāls, arī Alabamas štata Trasvilas (Trussville) skolās plaši izmanto internetu, sociālos tīklus, blogus, podkāstus (internetā publicētus skaņu ierakstus) un interneta telefoniju. Kā izteikusies Trasvilas skolu sistēmas direktore—„Mūsu bērni sacenšas ar Indiju, Ķīnu, Japānu un citām valstīm.” Varēja arī pieminēt Latviju, jo te, palaikam, ziņo par skolēnu panākumiem dažādos starptautiskos konkursos.
Trasvilas skolu aizraušanos ar jaunajām tehnoloģijām atbalsta Albama Best Practices Center, kas savukārt saņēmis 430 000 USD atbalstu no Microsoft. Šobrīd apmēram 40 Alabamas skolas piedalās t.s 21. gadsimta mācību projektā (21st Century Learning Project).
Par to, ka arī ASV vietām valda ar nabadzību saistīta tumsonība liecina kaut vai gadījums, kad bērni no kādas skolas Mobailā (Mobile) Alabamas štatā nezināja kas ir batuts (trampoline). Tagad šiem trūcīgajiem bērniem rīko ekskursijas apskatīt šādas un citas nepazīstamas lietas, kas dažkārt rada grūtības lasīšanas uzdevumos, jo bērns zināmus apzīmējumus nepazīst vai nav nekad redzējis. Ekskursijās bērni fotogrāfē, uzņem videofilmas, raksta blogus.
Savukārt kādas Trasviles skolas skolnieki, uzzinājuši, ka Āfrikā bērni saslimst un mirst ar malāriju, jo viņiem trūkst odu tīkli, vāca ziedojumus organizācijai, kas piegādā šādus tīklus. Skolnieki arī ar Skype Senegālā sazvanīja kādu Miera korpusa darbinieci, kam ir pieredze ar malārijas slimniekiem – bērniem.
Vienlaikus portāls norāda, ka 52 % ASV skolās bērniem ir aizliegts lietot sociālos tīklus (līdzīgus draugiem.lv, Facebook u.tml.), lai tos pasargātu no uzmākšanās un piekļuves vardarbības un pornogrāfiskiem attēliem. Problēmu sarežģī fakts, ka skolu pārvaldēm jāraksta noteikumi, kas gan pasargā 9 gadīgos, bet dod pienācīgu brīvību jau faktiski pieaugušajiem 17 līdz 19 gadus veciem skolniekiem.
Būt interesanti dzirdēt komentārus kā Latvijas skolām veicas ar internetizāciju un jauno tehnoloģiju izmantošanu gaidāmā mācību gadā.
14 komentāri
-
Mācos diezgan lielā lauku skolā un varu atzīt, ka vismaz informātikā tiek runāts par visām jaunākajām tehnoloģijām un izmantošanas tendencēm. Taisnības labad gan jāsaka, ka tas bija saistīts ar nelielu skaitu aktīviem jauniešiem, kuri praktiski mācīja skolotāju. Domāju, ka tagad būs sapratuši un mācībās tiks izmantots viss jaunākais un bērni tiks izglītoti. Es brīnījos, ka no 8. - 11. klasei neliela daļa zina daļu no jaunākajām tendencēm internetā (blogs, podkāsts, wi-fi u.c.). Protams, draugiem.lv zina jebkurš un uzskata to par labāko izgudrojumu internetā. Nezinu, varbūt tas ir labi, taču come on!. Skolā pluss ir arī tas, ka laikam visā skolā ir pieejams bezvadu internets, taču pats to neesmu pārbaudījis, tāpēc droši to nevaru apgalvot.
autors: Ģirts 28 Augusts, 2008, 12:54
-
Paldies digitālam Ģirtam (ar savu blogu :) )
autors: Juris Kaža 28 Augusts, 2008, 12:56
-
sākumam neliels offtopic: Arkansovas (Arkansas) štatā - vai tā nav tā pati Arkanzasa? Latviskojot neesmu dzirdējis šādu nosaukumu.
heh, būs jāuzzina, vai manā vecajā vidusskolā ir bezvadu internets visā skolā. Tas noteikti būtu vareni, bet atbalstu, ka draugiem.lv nestrādā informātikas kabinetos. Savādāk skolēni neko citu nedara - sēž draugos. Visiem tomēr arvien nav pieejami datori ikdienā, tādēļ labāk iemācās izklaidi draugos un nemācās neko citu. Tādēļ neizbrīna, ka daudzas lietas nezina. Rodas šis datoranalfabētisms.
-
Edgar, vārdnīcās raksta “Ārkanzasa”, bet Juris raksta, kā izrunā (un kā droši vien būtu jāraksta arī vārdnīcās).
Šis ir sevišķi interesants vārds, jo pavalsti (štatu) Arkansas izrunā citādi nekā pilsētu Arkansas. Sk. zemāk.
Arkansas - (1)(a) [ˈɑɹ.kən.ˌsɔ] (b) [ˈɑː-], (2)(a) [ɑɹ.ˈkæn.zəs] (b) [ɑː-]
Arkansas is the name of a state (Arkansas), a river (Arkansas River), and a city Arkansas City, Kansas. (1) is commonly used for the state and the river, and (2) is usually used only for the river and the city. Some insist (2) is the only correct pronunciation for the river. In the state of Kansas, (2) is often used to refer to the state, as well.Tā ja. Ķīnieši noteikti būtu ļoti izbrīnīti, ja padzirdētu par tādu vietu “Pekinu”.
autors: Nils 28 Augusts, 2008, 15:31
-
Es pagājušajā gadā ieraudzīju sestās klases skolnieka informātikas grāmatu. Šausmas, bērniem māca nevis informātiku, bet microsoftimātiku.
autors: Tētis 28 Augusts, 2008, 19:44
-
Latvijas skolu informatizācija vien ir ko vērta kaut tā fakta dēļ, ka pamatskolā šo priekšmetu beidz mācīt 7. klasē un pēc tam divus gadus līdz vidusskolai skolēns “pats intensīvi izmanto IKT savā ikdienas mācību darbā” (neprecīzs citāts no kaut kāda lasīta papīra), vai vienkārši sakot, aizmirst. Rezultātu šim unikumam gan redzēsim 2009./10. mācību gadā, kad 10. klasē iestāsies tie, kas informātiku beidza apgūt 2007. gadā. Skola, protams, var aizbāzt tos divus gadus ar kādiem fakultatīviem vai taml., bet ne vienmēr tas iespējams.
Skolā, kur rosos internets pieejams visiem, bet par bērniem pieejamo saturu rūpējās safesquid http ugunsmūris, kurā ieķerās arī uz roku pirkstiem skaitāmas .lv adreses, kam reizēm seko skumjš puksts no klases “internets neiet” :))
Tētim piekrītu akurāt uz pusi - ir divas 6. klases grāmatas. Abas piemin arī citas programmatūras vides ne vien MS, bet ar dažām bildēm ilustrē tik viena no tām. Bet no otras puses - cik pieprasīts būs mācību līdzeklis, kurš rādīs, kā strādāt Linuxā ar Openoffice vai MacOS’ā ar iWork?
autors: Kalvis 29 Augusts, 2008, 08:17
-
Kalvi, es Tev negribētu piekrist. Man informātika ir bijusi gan 7., gan 8., gan 9., gan 10. klasē. Un droši vien, ka arī pirms tam, taču to es tagad neatceros. 10. klasē informātikā bija jāliek valsts ieskaite (Word, Excel, Powerpoint un viss par datoriem) un tajā pat laikā tā bija iespēja iegūt ECDL sertifikātu, kuru skolotājas neizdarības dēļ tā arī neieguvu. Tomēr arī informātikā var runāt par to, ka bērnam ir jāgrib mācīties un, ja viņš to negribēs, tad arī nebūs rezultāti. Informātika man patika tā iemesla dēļ, ka es vienkārši interesējos par jaunākajām tehnoloģijām. Tiesa gan informātikas stundas es pavadīju galīgi ne tai lietai, kuru lika skolotāja, jo, kad bija kaut kas jādara, es to izdarīju vismaz 4x ātrāk kā daļa klasesbiedru. Praktiski valsts ieskaiti uzrakstīju no tā, ko biju apguvis, strādājot pie tēva darbā un rakstot dažādus darbus. Teikšu, ka valsts ieskaite ir ļoti elementāra, taču, manuprāt, tās ir zināšanas, kas vajadzīgas, lai puslīdz spētu strādāt ar iepriekš minēto programmatūru. Ā, kad gāju 10. klasē, pieskārāmies arī MS Access, taču valsts ieskaite par to īpaši daudz nebija un to apguvu visai virspusēji.
autors: Ģirts 29 Augusts, 2008, 08:27
-
Ģirt, jā, tas bija tāds pārejas posms, kad informātika bija 5.-7. vai 7.-9. klasē. Ar 2007./08. m.g. šis posms ir noslēdzies, paliekot tikai 5.-7.
10. klases ieskaite un kurss ir ok, ja to uztver kā vingrinājumus, etīdes, skices u.t.t, pēc kura 11. un 12. klasē jātop kam patstāvīgam, radošam, skaistam, precīzam… Citādi nav jēgas. Diez vai kāda darba vieta vai hobijs diktēs “pēc rindkopas ‘x’ izdari ‘y’, lai ‘z’….” :)
A tas, ka tādiem kā Tev stundās lāga nav ko darīt, ir vienkārša pedagoģiska nolaidībaautors: Kalvis 29 Augusts, 2008, 08:55
-
Es piekrītu izteikumam, ko nesen lasīju “Latvijas Avīzē”… “nezināt datoru (elementārajā veidā - rakstīt, nosūtīt epastu, lietot internetu)- tas jau ir 21.gs. analfabetisms”…
-
Datorlietas sadzīvē ir neaiztājamas, tomēr to nozīme izglītībā ir pārspīlēta. Bija raksts saistībā ar Negropontes $100 klēpjdatoru attīstības valstīm. Pētījumi parādīja, ka investējot $100 datoraprīkojumā skolniekiem, viņu sekmes pieauga par kādiem 10-15%, taču, investējot $100 mācību grāmatās, sekmes pieauga par 100%. Būtībā tas nozīmē, ka uz katru latu, kas ieguldīts datoros, ir jāiegulda vismaz 10 Ls informācijā (elektroniskājās grāmatās, apmācības programmās utt.), citādi no tā nebūs lielas jēgas.
autors: kintu 29 Augusts, 2008, 09:13
-
Kalvi, tieši tā. Darba vietā neviens nediktēs, taču tur jau ir jāieslēdz sava domāšana. Tā sanāk, ka pašreiz visas zināšanas pielietoju tikai sev, saviem hobijiem un varbūt kādam, kurš palūdz palīdzību (ar vai bez atlīdzības).
Par to pedagoģisko nolaidību. Arī tam es varētu piekrist. Taču te atkal ir otra lieta. Ko darīt ar tiem, kas uzreiz nesaprot un kam viena lieta ir jāpastāsta 5x? Nevar taču puse iet uz priekšu straujiem soļiem, bet otra puse vēl atrasties tikai pašā sākumā. Tā, manuprāt, ir viena no lielākajām problēmām skolās un visticamāk tas bremzē tos aktīvos un tos, kuri vairāk cenšās pēc zināšanām tiekties. Taču risinājumu tam es neredzu. Any?autors: Ģirts 29 Augusts, 2008, 12:23
-
>Tā, manuprāt, ir viena no lielākajām problēmām skolās un visticamāk tas
>bremzē tos aktīvos un tos, kuri vairāk cenšās pēc zināšanām tiekties.
>Taču risinājumu tam es neredzu. Any?
Pulciņi, profilkursi. Man ķīmijas skolotājs vienkārši stundās deva individuālus uzdevumus, kas galā rezultējās 3. vietā republikā ķimijas olimpiādē (tiesa gan tālāk par skolu ar ķīmiju neesmu krāmējies). Labs Skolotājs (speciāli ar lielo burtu :) vienmēr atradīs veidus kā iemācīt arī tos, kas zin labāk par vidusmēru. Matemātikas profilkursā arī mums skolotājs dalīja dažādus uzdevumus, ar domu sākumā bija vienkāršāki, daži tika galā ar 5, daži tika galā ar 10, kur, protams, ar katru nākošo sarežģītība auga. Ja skolotājs savu stundu atstrādā, tad, protams, vienmēr ir iespēja ar kaut ko attaisnoties, bet man par laimi kaut kā ir gadījies, ka vesels bars skolotāju bija ieinteresēti bērnos nevis atpelnīja algu.autors: Gints 31 Augusts, 2008, 20:33
-
Jā un vēl gribēju piebilst, ka par spīti tam, ka katru dienu krāmējos ar datoriem, es arī neuzskatu, ka bērnu dzīve būtu jāpārbāž ar datoriem. Datori nekur nepazudīs, un to dotās zināšanas itin bieži ir ar lielu riska pieskaņu - spēles, internets, porno utt. Ir diezgan briesmīgi un nožēlojami skatīties uz bērnu (un viņa vecākiem tai skaitā), kas jau 5-10 gadu vecumā visu laiku blenž datorā vai televizorā, tā vietā, lai dotos ārā, dauzītos, palasītu grāmatu, spēlētos ar vienaudžiem…
autors: Gints 31 Augusts, 2008, 20:42
-
1. Nesaprotu, kāpēc skolās informātika aprobežojas ar ofisa lietojumprogrammām (turklāt vēl vienas konkrētas korporācijas izpildījumā!). Kāpēc ne programmēšana? Ķīmijā taču arī liek formulas mācīties, lai sadzīvē pietiekar jēdzieniem “skābs”, “sāļš”, “eksplozīvs”.
2. Stresam par bērnu nespēju apieties ar datoriem pilnīgi nav pamata. Piemēram, sērfošanu interentā tagad pieprot katrs bērns, pat vēl neprotot lasīt. Daudz vairāk būtu jāveicina grāmatu lasīšana, muzicēšana un fiziskās aktivitātes. Dators nekur nepazudīs.autors: IT pagaidīs 3 Septembris, 2008, 11:35