Arhīvs: Septembris, 2008

15 Septembris, 2008

 No sava arhīva atguvu pazudušo IZZI ierakstu. Diemžēl komentāri pazaudēti, kopijas neesot :(:(

 

Kabeļtelevīzijas, interneta un balss telefonijas pakalpojumu sniedzējs IZZI jau nākamgad iecerējis saviem interneta klientiem piedāvāt pieslēguma ātrumu 100 megabiti sekundē (Mbps) – tā sarunā ar nozare.lv izteicās IZZI jaunā īpašnieka Contaq Latvian Cable pārstāvis Helmuts Kols (Helmut Kohl).

Pakalpojums būs pieejams IZZI kabeļu tīkla pārklājuma vietās un izmantos gan kompānijas esošo optisko infrastruktūru (kas sniedzas līdz namu kabeļtīklu pieslēgumu punktiem), gan jaunas iekārtas un programmatūru, kas nepieciešama šāda datu pārraides ātruma uzturēšanai.

H. Kols lika saprast, ka piedāvājot 100 Mbps, IZZI viennozīmīgi pārtrumpos DSL (digital subscriber line) tehnoloģiju, kādu interneta un interneta televīzijas (IPTV) piegādei izmanto Lattelecom.

„Salīdzināt kabeļu (coaxial cable) tehnoloģiju ar DSL ir netaisnīgi. DSL ir mazas joslas produkts (small bandwidth product), kas izmanto vara vadus. Kabeļu tehnoloģijas ir radītas lielai jaudai,” H. Kols sacīja.

Tiesa gan, Lattelecom ir uzstādījis ADSL2+ iekārtas, kur jauda ir 24 Mbps, bet netiek pilnībā izmantota (ātrākais DSL pieslēgums ir „līdz 10 Mbps). Savukārt VDSL2 (Very High Speed Digital Subscriber Line 2)  tehnoloģija varot padot ātrumu līdz 250 Mbps, kurš gan sarūk līdz 100 Mbps 500 metrus no centrāles.

Pēc H. Kola domām, vienīgā tehnoloģija, kas var pārspēt kabeļus datu pārraides ātrumā ir tiešais optikas pieslēgums mājai (fiber to the home – FTTH), kas prasa prāvas investīcijas. Ir zināms, ka Latvenergo un Lattelecom dažviet jaunos mājokļu projektos cenšas ieviest savus FTTH pakalpojumus, taču tas ir kas pilnīgi cits, nekā esošās vara vadu infrastruktūras aizstāšana ar optiku. „Mūsu risinājums neprasa pēdējās jūdzes pārbūvēšanu,” H.Kols teica.

Jauna IZZI īpašnieka, ko veido četru investoru konsorcijs, pārstāvis arī sacīja, ka IZZI cer paplašināt augstās izšķirtspējas (high-definition/HD) televīzijas piedāvājumu un piedalīties konkursā par ētera digitālās televīzijas apraidi . Šobrīd IZZI piedāva divas HD programmas, vienu (VOOM) angļu valodā, bet otru – krievu valodā. H. Kols konstatēja, ka pagaidām Eiropā HD saturs ir tikai lielās valodās un tirgos – Lielbritānijā un Vācijā.

 H. Kols teica, ka, ja IZZI uzvarētu gaidāmā digitālās televīzijas konkursā, tas varētu sākt digitālās ētera televīzijas pārraides jau „pēc gada”, jo tam jau esot ierīkotas aptuveni  80 % nepieciešamo sistēmu, piem., piekļuves regulēšanas platforma u.tml. kas darbojas esošā IZZI  kabeļtelevīzijas tīklā un būtu tikai jāpielāgo ētera pārraižu dekoderu vadībai. H. Kols teica, ka arī ja digitālās ētera televīzijas pārraides galvenokārt varētu skatīties ap 400 000 iedzīvotāju lauku un nomaļus rajonos (tādēļ arī galvenokārt mazturīgie), viņš uzskata, ka  tas būšot labs bizness.

Līdzīgās domās, cik var saprast, ir arī  IZZI lielākais konkurents Baltkom TV ar Pēteri Šmidri priekšgalā, kurš arī cīnās par digitālās ētera televīzijas ieviešanu un noteiktu Baltkom lomu tanī..

Zviedrijā jau daudzās daudzdzīvokļu mājās ir 100 Mbps internets un tiek plānots ieviest 1 gigabita sekundē optiskos pieslēgumus Stokholmā un citās pilsētās (par to arī ziņoja šajā blogā)

12 Septembris, 2008

Esmu Stokholmā un konstatēju, ka pilnībā pazudis bloga ieraksts ar interviju ar IZZI jauno īpašnieku pārstāvi Helmutu Kolu (Helmut Kohl)ar visiem komentāriem. Tā kā man esot īslaicīgi Stokholmā nav iespēju noskaidrot kas īsti noticis (tehniska kļūda?) atvainojos tiem, kas to gribēja lasīt vai komentēt.

10 Septembris, 2008

Žurnāls The Economist neraksta reklāmrakstus un, ja gadās apskatīt kādu tam interesantu uzņēmumu, tas parasti sniedz izsvērtu redzējumu, proti, gan plusus, gan mīnusus. 6. septembra numurā žurnāls (arī portāls www.economist.com) raksta par internetā pieejamo (nomājamo) mazā un vidējā biznesa (MVU) lietojumprogrammu komplektu Zoho un indiešu inženieru un  uzņēmēju Sridharu Vembu (Sridhar Vembu).

The Economist raksta, ka, ja S. Vembu uzņēmumam AdventNet (ar sēdekli Kalifornijā, bet vairumu speciālistu Indijā) veiksies, tas varētu satricināt programmatūras tirgu tik pat nopietni, ka Maikls Dels (Michael Dell) savā laika satricināja datoru dzelžu tirgu ar saviem relatīvi lētiem datoriem un serveriem, kurus tirgoja internetā un salika pēc pasūtījuma.

AdventNet biznesa ideja ir Zoho, lēts, internetā pieejams biznesa programmatūras komplekts, kuru The Economist nosauc par „visaptverošāko internetā bāzēto (web-based) programmu mazajam biznesam, tostarp pakalpojumi, kas apseko uzņēmuma darbiniekus un klientus. Par šo klientu attiecību vadības sistēmu (customer relations management/CRM) piem., jāmaksā 12 USD mēnesī.

S. Vembu uzskata, ka šādas cenas var uzturēt samazinot sava uznēmuma izmaksas lietojot bezmaksas programmatūras komponentes, ceļot maksimāli efektīvus (efficient) datu centrus un tērējot minimālas summas mārketingam un reklāmai.

Tomēr žurnāls uzskata, ka Zoho cīņa ar dārgo biznesa programmatūru (kuru pavada – klientam maksājot – apjomīgi ieviešanas procesi un konsultācijas) nebūs viegla. „ Biznesā ar augstām cenām un samērā mazu peļņu, nav pašsaprotams kā Zoho uzvarēs būdams (tikai) lēts, vismaz ar lielākiem klientiem. (Biznesa programmatūras) izmaksas ir augsta ar iemeslu. Uzņēmumu vadības (enterprise)  aplikācijas ir sarežģīti zvēri (complex beasts), tām ir vajadzīgi programmētāji, kas saprot biznesu…Klientus ir jāpārliecina, ka viņi var programmatūrai uzticēt savu biznesu.”

Tomēr The Economist uzskata, ka Zoho vai AdventNet līdzīgu uzņēmumu izstrādājumi iegriezīs lielo programmatūras ražotāju biznesam, vismaz cenas ziņā, liekot uzņēmējiem pārdomāt, vai viņi nepārmaksā. Zināms precedents jau esot Google internetā pieejamās aplikācijas un gaidāms līdzīgs Microsoft piedāvājums.

Zoho pakalpojumu klāstu noderētu apskatīt arī Latvijas mazajiem uzņēmumiem, vismaz tādiem, kas tiek galā ar angļu valodu. Un kas zina, varbūt kādam ienāk prāta (ja tas nav vēl noticis) kaut ko tādu uzcept Latvijas/Baltijas tirgum?

9 Septembris, 2008

Oracle (ar pienesumu Business Intelligence risinājumu un datu bāzi) un uzņēmumu resursu plānošanas programmatūras (ERP) izstrādātājs Hansaworld (ar pienesumu ERP un klientu attiecību vadības-CRM- sistēmām) sākusi sadarbību Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU)  tirgū. Abu uznēmumu pārstāvji, Oracle Latvijā vadītājs Guntis Kalniņš un Hansaworld Baltijas un NVS valstu reģiona vadītājs Edmunds Sprūdžs Latvijas un Baltijas MVU vidū teicās saredzot  lielu izaugsmes potenciālu, jo tikai 54 % reģiona MVU izmanto ERP sistēmas. Bet par to sīkāk video.

Interesanta kuluāru saruna bija par t.s mākoņu risinājumiem (cloud computing) arī sauktu par programmatūru kā pakalpojumu (software as a service(SaaS)). Oracle un Hansaworld risinājums tiks piedāvāts uz līzinga pamata (tā samazinot ikmēneša izmaksas) un ir nedaudz līdzīgs SaaS un mākoņa modelim. Taču tiek pauzts uzskats, ka liels vairums cloud computing kompāniju (tādu esot daudz ASV) nav attīstījuši pelnītspējīgu biznesa modeli. Konkurence nodzinusi maksu par vienu lietotāju tik zemu, ka jauniesāktie mākoņa pakalpojumu sniedzēji dzīvojot no jauna kapitāla piešpricēm cerībās, ka bizness kādreiz kļūs rentabls. Taču šādā tirgū kādi arī nodegs, ar iespējamām nepatīkamām sekām klientiem, kas tiem būs uzticējuši savus datus un svarīgus biznesa procesus.  


Šeit video:

5 Septembris, 2008

Investīciju kompānija Riga Capital, kuras viens no dibinātājiem ir bijušais Lattelecom izpilddirektors Nils Melngailis, un ASV MVC Capital par 28.1 miljoniem USD ir ieguvušas kontrolpaketi Lietuvas augsto tehnoloģiju kompānijā Fima, kas nodarbojas ar drošības un uzraudzības sistēmu uzstādīšanu un vadīšanu. Ar 350 strādājošiem Fima (kuru dibinājā brāłi, viens ziķis, otrs matemātiķis) ir viena no lielākām kompleksu elektronisku sistēmu integratorēm Lietuvā.

Par to sīkāk videosižetā:

4 Septembris, 2008

Par jaunumiemn,  par ko interesējušies komentētāji.

Google Chrome. Vispirms lejuplāde cietoksnim līdzīgā LETA tīklā bija viena no lielākajām čakarēm, ko esmu redzējis. Jā, redzējis. Lieta tāda, ka mūsu IT cilvēkiem ir iespēja pārņemt kontroli pār galda datora darba virsmu (desktop). Vēroju bezgala čakares un mēģinājumus, tad cilvēks uz brīdi izlogojās un gandrīz domāju, ka aizgājis pakārties, bet nē, neatlaidīgas darbs nesa augļus. Beidzot parādījās Chrome, turklāt latviešu valodā arī ar visām palīdzības saiknēm latviski.

Lapas arī vērās ātri, bet nezinu vai tas tamdēļ, ka LETAi ir superātrs pieslēgums (lai gan Firefox 3 liekas strādāja nedaudz lēnāk) vai paša jaunā pārlūka dēļ.

Pirmie nepatīkamie iespaidi: nevar tā īsti iestādīt pastāvīgo mājas lapu (man tā būtu Yahoo, darba datora tā ir www.leta.lv). Nav arī iespējams kopēt un ielipināt (copy paste) no izvēlnes (šādas izvēlnes nav, bet Firefox ir). Nu, nezinu vai nav, bet viņa vienkārši neparādījās kā pašsaprotama, kā tas ir ar citiem pārlūkiem, arī Apple Safari un Camino. Biežāk apmeklētās lapas krājas kā attēli savā lapā.

Lietojot Yahoo Mail, centos pārkopēt adresi, bet vienkārši nevarēju dabūt kursoru iekšā tukšajā To:  laukā.  Ar citiem pārlūkiem, tas tur automātiski ielēca. Ar šo, nekas, tātad Yahoo Mail lielā mērā nelietojams..

 

PIEVIENOTS 5. septembrī:

Aģentūras Associated Press galvenā tehnoloģiju reportiera atsauksmes par Chrome atrodamas šeit.

Nu redzēs, vēl pačakarēšos. Un nupat saņēmu e-pastu no sava paziņas un kontakta, Microsoft vidēja līmeņa Eiropas menedžera Makša F., ka vācu prese jau ziņojot par kaitīgumu un privātuma jautājumiem.  Ar vārdu sakot, Chrome var izsekot tavām darbībām internetā…

Interesants jaunums—Amazon.com tagad piedāvā straumētas filmas un TV seriālus par maksu, diemžēl tika ASV, bet solot tādu kvalitāti, ka varēs caur lielformāta televizoriem skatīties. Jauki amerikāņiem…

Latvijā jaunākos ASV seriālus bez murmuļa latviešu vai krievu valodā varēs skatīt tikai no plaši pazīstamā zviedru līča. :)

3 Septembris, 2008

Ierakstīju savas pārdomas par iPhone 3G ienākšanu Latvijā kārtējā podkāsta, lai neaizmirstos kā tās lietas jādara. Gaidu atsauksmes. Vai iespējams lejuplādēt un kā skan iPodā vai mašīnā?

Te nu podkāsts:

 
icon for podpress  iPhonebalagaans [4:35m]: Play Now | Play in Popup | Download

3 Septembris, 2008

Informācijas sistēmas vairs neapdraud tieši vīrusu uzbrukumi, kas konkrētiem datoriem izdzēš cietos diskus un sajauc datus, bet gan veselu datortīklu slepus iekļaušana zombētu datoru pulkos, kas tiek izmantoti mēstuļu sūtīšanai un citiem netīkamiem nedarbiem.

Par to sīkāk pastāstīja informācijas sistēmu drošības kompānijas Kaspersky Labs pārstāvis Latvijā un Datoru drošibas sistēmu (DDT) mārketinga direktors Valdis Šķesters (video titros, kas montēti ļoti mazā lodziņā programmā iMovie08, ieviesusies neliela kļūda Valda uzvārda ortogrāfijā, atvainojos!). Te video:

2 Septembris, 2008

Atvaļinājumā esošais Bite Latvija vadītājs Freds Renčaks (Fred Hrenchuk) acīmredzot ir sazinājies ar biroju Latvijā un caur savu PR aģentūru nosūtijis sekojošo paziņojumu:

Pēc ziņām, ka, iespējams, Bite izplatīs iPhone tālruņus, nosūtu Jums Freda Renčaka, “Bite Latvija” ģenerāldirektora, informāciju par šo jautājumu:

 „Bite Latvija” gatavojas iPhone mobilā tālruņa ieviešanai Latvijas tirgū. Lai nodrošinātu to, ka klienti, lietojot šo produktu, gūst maksimāli pozitīvu pieredzi un saņem uzticamus pakalpojumus, Bite ir sākusi iPhone tālruņu iepriekšēju testēšanu Latvijā, kuras nolūks būs arī iegūt lietotāju atsauksmes, taču telefons vēl netiek tirgots. Informācija par iPhone pārdošanu tiks precizēta, kad produkts būs pilnīgi gatavs pārdošanai lietotājiem.

 

Tātad– Latvijā kautkad  nākamās nedēļās būs divi Apple iPhone 3G izplatītāji, Bite Latvija un Latvijas mobilais telefons (LMT). Jācer, ka būs zināma cenu un tarifu plānu konkurence un izvēle. Beidzot, ja ne skaidrība. tad vismaz redzam, kur miglas mākoņi (cena, palaišanas datums) sākas.

1 Septembris, 2008

 Saņēmu šādu e-pastu no Bite Latvija vadītāja Freda Renčaka (Fred Hrenchuk)

Hey Juris, sorry for the late reply but I am in Canada visiting my mom. We are not selling iPhones at this time.

Have a good week.

Fred
Sent via Bite’s Blackberry Service

Un ar mazu korekciju
Bet komentētājs Edgars Koroņevskis par sākotnējo ierakstu savā blogā nombre.lv  raksta:

Tiko sazinājos ar BITI. Jautāju, lai apstirpina šīs baumas. Saņēmu šādu atbildi:

Labdien,

Vēlamies informēt, ka iPhone tālruņi pagaidām tiek piedāvāti tikai Bite biznesa klientiem. Ja Jūs interesē šī telefona iegāde, aicinām nosūtīt mums savu kontaktinformāciju.

Pateicamies par izrādīto interesi.

Tā lūk :)

Tieci nu gudrs. Un LMT klusē…

Par autoru

Juris Kaža ir pieredzējis Latvijas telekomunikāciju un IT nozares žurnālists. Strādājis Dienas biznesā, savā laikā rakstījis The International Herald Tribune un citiem ārvalstu laikrakstiem. Iesīkstējis Apple Macintosh lietotājs un fāns.

Citi Nozare.lv eksperti


Saistītās nozares

Jaunākie ieraksti

Jaunākie komentāri

Kategorijas

RSS

Meklēšana


Saites

Arhīvs