Nesen Rīgā bija ieradies telekomunikāciju infrastruktūras ražotāja Alcatel Lucent biznesa attīstības vadītājs Juhans Ragmo (Johan Ragmo), kas Ziemeļvalstīs un Baltijā atbild, cita starpā, par t.s. zaļo telekomunikāciju ieviešanu. Ar zaļām telekomunikācijām domātas sistēmas, kas mazāk patērē energoresursus, piem., centrāles, kas „aizmieg” un tērē mazāk elektrības diennakts posmos, kad birojs vai uzņēmuma ēka ir slēgta. Par zaļām arī var uzskatīt bezvadu tīklā (WiFi) ierīces, kas gaišā dienas laikā barojās no saules, bet naktī – no saules uzlādētiem akumulatoriem. Šāda veidā samazinot elektroenerģijas patēriņu, protams, samazina uzņēmuma vai organizācijas izmaksas. Plašākā skatījumā, ja to dara tūkstošiem uzņēmumu visas valsts mērogā, tas arī mazina pieprasījumu pēc elektrības un, Latvijas gadījumā, proporcionāli pēc elektrības, kas tiek ražota nezaļi (piem., dedzinot fosīliskas izcelsmes degvielas kāda no TEC). Tātad, kaut kāds iespaids uz Latvijas oglekļa izmešu profila (carbon footprint) jau būs.
Tomēr sarunā ar J. Ragmo nebija pilnīgi skaidrs, kā jaunākās Alcatel Lucent tehnoloģijas iespaido vidi kopumā. Izteicu viņam absurdu izdomātu piemēru – izgudro arsēna (inde), dioksīna (briesmīga inde) un urāna (radiācija) sakausējumu, ko ražo vārot katlos uz atklātas ogļu krāsns liesmām. Rezultātā izdomātā (un neiespējamā) viela samazina telekomunikāciju energopatēriņu par 80 %, bet ražošanas process un tā atstātās pēdas (ja ierīces pēc dažiem gadiem jāved uz izgāztuvi, vai ja no tām noplūst kāda no sastāvdaļām) ļoti negatīvi ietekmē vidi kopumā.
Uz šo jautājumu J. Ragmo (runājot bez kameras) teica, ka Alcatel Lucent rūpīgi ievēro industrijā pieņemtos zaļās ražošanas standartus. Taču par jauno energosaudzīgo sistēmu ražošanas un eventuālās norakstīšanas (izgāztuvē, otrreizējai pārstrādei) sekām videi Alcatel Lucent pārstāvim nebija sīkākas informācijas. Viņa galvenais vēstījums bija par šo iekārtu zemākām energopatēriņa izmaksām.
Tas arī ir relatīvs jēdziens – liels kantoris, kas maksā par apgaismojumu, apkuri un biroja aprīkojuma energopatēriņu, iespējams, jutīs pārejas uz zaļām telekomunikācijām sekas. Bet tāds uzņēmums kā Liepājas metalurgs ar savām krāsnīm diez vai pamanīs, ja datortīkls un telefonu centrāle pilnībā pāries uz zalām telekomunikācijām. Un arī tie, kas ietaupīs pāris latus uz katru darbvietu, diez vai var sagaidīt, ka, pateicībā par viņu ieguldījumu, sapņos rādīsies smaidoša, seksīga meža māte zaļā sūnu un skuju lindrakā.
7 komentāri
-
Pilna patērēšanas cikla ekoloģiskumu apskata reti. Lauvas tiesu izmešu, kas rodas, ražojot “arvien ekoloģiskākās” preces, nākas ieelpot morīšiem Āfrikā vai uz cilvēku kauliem būvētajā Siberijas krāsainās metalurģijas galvaspilsētā Noriļskā, kuru, kā savulaik redzējām Vides Faktos, Meža māte apiet ar 100 km līkumu…
autors: Māris 21 Oktobris, 2008, 12:34
-
Jāpiekrīt, Mārim, ka dikti jau maz gala pārstrādātāji piesārņo salīdzinājumā ar iegūstošo rūpniecību un pirimāro pārstrādi. Tiesa, arī nav zināms, kā saules baterijas tiek ražotas un tiks apglabātas …. BET, PR labs, ja jau ražo topašu ko citi, tad vismaz var palielīties ar “zaļoksnību” :)
autors: Geunjers 21 Oktobris, 2008, 13:18
-
Precīzi esi pamanījis, ka “Zaļās tehnoloģijas” ir vienkāršī jauns PR instruments.
Par tādu jau tiek pārvērsta jebkura nesavtīga ideja, un to arī var saprast, firmai ir jātaisa nauda.
Un par kopēju dabas piesārņošanu neviens neko nezin, bet lietotājiem var teikt - šis štruntīņš tērēs par par 40% mazāk enerģijas, par ko pircējam protams nāksies piemaksāt. Un liels jautājums vienmēr ir vai tā piemaksa par “zaļo” vai “enerģijas efektīvo” vispār atmaksāsies prognozējot iekārtas lietošanas/dzīves laiku.autors: kas 21 Oktobris, 2008, 17:00
-
Ja telpas apkurina ar elektroenerģiju, mēnešus 8 gadā vispār neklājas runāt par nelietderīgu resursu tērēšanu. Arī vai nu uz vietas vai Rīgas Siltumā dedzinot gāzi runa var būt vienīgi par pārveidē uz elektroenerģiju nelietderīgi iztērēto nelielo daļiņu.
Citādi ir karsta klimata pilsētās, kur lielākais elektropatēriņš ir vasarā darbinot dzesētājus, kamēr Latvijā tas pats panākams dabīgi, ja būvējot rada vai saglabā telpu temperatūru stabilizējošu termomasu.autors: Māris 22 Oktobris, 2008, 09:02
-
Būt zaļam šodien ir modē. Kas būs modē rīt?
autors: Taka 24 Oktobris, 2008, 13:11
-
Rīt tā varētu būt pat vienīgā izeja, jo “nezaļais” patērēt-piedāvājums var apsīkt:
http://andrisspats.wordpress.com/autors: Māris 24 Oktobris, 2008, 14:49
-
Māris: Tu nesaprati. Ja pats ražotājs īsti nevar atbildēt uz jautājumu cik “zaļa” ir šo zaļo produktu ražošana, tad…
Secinājumus izdari pats.
Ļoti daudzi “zaļie” produkti patiesībā top videi ļoti nedraudzīgu ražošanas procesu rezultātā. Bet gala lietotājam tiek pasniegti ar skaistu, zaļu logo. Un tas ir galvenais :)autors: Taka 27 Oktobris, 2008, 15:06


