Viena papīram līdzīga loksne, kurā vār kā uz mainīga attēla displeja lasīt jebkuru pasaules avīzi vai citu tekstu tagad ir realitāte.. Par to šeit ziņo BBC World. Par šādu lietu esmu šad, tad rakstījis un fantazējis. Redzēsim vai šo prototipu (?) varēs komercializēt un pārdot par saprātīgu cenu. Vai nebūtu interesanti šo lasāmrīku, tāpat kā tradicionālo rīta avīzi turēt pie brokastu galda un ar pirktsgalu žestu pāršķirt no Dienas uz Dienas biznesu, tad uz The Economist, pēc tam Nēdēļu, tad kaut vai šo blogu un LETA galvenās ziņas?
Otrs sižets par elektronisko papīru (ko redzēju svētdienas rītā un kas mani sajūsmināja) ir šeit.

Saņēmu e-pastu, kur Lattelecom Apollo pārstāvis izskaidro, kādēļ man un citiem Apple Mac lietotājiem (arī Linux sistēmām)  nebija iespējams atslēgt SAAB reklāmas baneri, kas sedza www.apollo.lv galveno ziņu sadaļu : .

Problēmas pamatā ir kādas labi atpazīstamas kompānijas www.adobe.com neizdarība saistībā ar flash player implementāciju priekš Apple OS safari. Tas ir patiesais ļaundaris, kas ir vainīgs, pie tā, ka vēlā vakara stundā nevarēji izlasīt tev interesējošo rakstu. Līdzīga problēma ir novērojama arī uz Linux OS.

Lai nodrošinātu ērtu apollo.lv lietošanu Latvijas minoritātēm, savulaik izskatījām vairākus risinājumus:

1. nodrošināt pareizu banera darbību uz apple un linux, bet ar sarežģītāku šī banera darbības mehānismu, jo tiek pielietots workaround. Banerim ir sarežģītāka izstrādes specifikācija savukārt sarežģītība rada kļūdas izstrādē, kas rezultātā rada milzīgu time wastingu konsultācijām un kļūdu labojumiem.

2. nodrošināt pareizu banera darbību uz apple un linux, bet izmantot pierastākas tehnoloģijas, precīzāk gif. Šis risinājums baneru izstrādātājiem nenodrošina pietiekami augstas iespējas izvērsties kreatīvi un rada papildus darba apjomu banera versiju izstrādei, kā arī ir stepback tehnoloģiju izmantošanā.

3. neservēt šos banerus uz apple un linux vispār.

Mēs izvēlējāmies 3 variantu.

Tad rodas jautājums kādēļ tev vakar bija problēma? Cilvēciskais faktors. Tika aizmirsts uzlikt iestatījumu neservēt baneri apple un linux. Par to atvaino, kļūdījos.

Uzskatu, ka tas ir godīgs izskaidrojums,  jo kuram negadās… Tomēr e-pasta bija arī iebildumi pret nedaudz nikno stilu, kurā bloga ieraksts tika rakstīts (Šīs rindas, kā personīgu piezīmi,  nepārpublicētu -JK). Vēlos atgādināt, ka blogs, pretēji analītiskam vai ziņu rakstam, ir izteiksmes veids, kur atļauts rādīt attieksmi.  Skaidrs, ka ziņa būtu skanējusi:

Portāls Apollo atzīst, ka 14. oktobrī kļūdaini ievietoja/konfigurēja SAAB automašīnu  t.s. reklāmas baneri, kas Mac OS un Linux lietotājiem aizsedza portāla galveno ziņu sadaļu bez iespējas to  atslēgt.

Nesaderības ar Macintosh un Linux lietotāju interneta pārlūkiem saistās ar nepilnību Adobe programmatūrā, kas uztur šāda veida banerus un kuram Apollo izstrādājis procedūras, lai šādi baneri attiecīgo operāciju sistēmu lietotājiem nerādītos. Cilvēka kļūdas dēļ šīs procedūras netika veiktas.

Par notikušo vairāki Apollo lietotāji izteikuši savu sašutumu… un tā joprojām.

Tomēr spriežot no komentāriem, arī citi cilvēki reaģēja samēra asi – kāpēc mums tas jāpiecieš, WTF? un tādā garā. Un blogs no manas puses atspoguļoja ko arī citi juta un tas  iederas bloga stilā.

Ar pāris labojumiem, kas veikti 13:35

Ar vakardienas ierakstu par gaidāmiem jauniem Apple klēpjdatoru modeļiem noteikti sakairināju Latvijas makticīgo interesi. Tiem, kas vēl nav paši apskatījušies pirmās atsauksmes varu piedāvāt pāris saiknes: Apple Insider, paša Apple video (HD straume),  un no biznesa viedokļa.  Īsos vārdos  - ir jauni MacBook un MacBook Pro, visi izgrebti no viena alumīnija kluča, ar NVidia grafiskiem procesoriem, ar jaunu stikla grābstekli (trackpad), bet bez Blu Ray DVD spēlētāja/rakstītāja, kā baumots. Jauno modeļu cenas nav mainījušās, taču var uzskatīt, ka modeļi kļuvuši  ievērojami lētāki cenas/veiktspējas izteiksmē (price/performance). Līdzšinējiem plastmasas MacBook modeļiem cenas samazinātas – lētākais maksā zem 1000 USD.

Esmu savu 2006. gada melno MacBook papildinājis ar 250 gigabaitu (GB) cietā diska atmiņu (sākotnēji bija 160 GB, tas nosprāga, otro 160 GB atvietoju, jo tas likās daudz lētāk nekā pirkt jaunu, teiksim, MacBook Pro).  Bet nu liekas, ka nogaidīšu Melno piektdienu (jo mēnesi pēc tās kārtējo reizi būšu ASV).

www.apollo.lv izdevies ievietot visai riebīgu uzbāzekli, kas neļauj izlasīt nevienu no galvenajām ziņām, nenoskatoties automašīnas SAAB prezentāciju. Vismaz ar Safari pārluku, tas nav iespējams. Esmu skatījis daudzus portālus (piem. IT nozarē), kas arī lieto šādus uzbāzekļus, tikai ar iespēju tos izslēgt, ja patiešām vēlas apskatīt to, kas īstenībā atrodas portālā.
Skaidrs, ka portāliem ar reklāmu jāpelna, bet ne to vardarbīgi bāžot purnā (bez atteikšanās iespējas) katram apmeklētājam. Lai gan reklāmu šādā formātā, visticamāk, izvietojusi SAAB vietējā aģentūra, tas rada ļoti negatīvu iespaidu par zīmolu, to pat grauj. Jo cilvēks jau aizdomājās — ja viņi šādus mērkaķus atrod kā savus reklāmas izvietotājus Latvijā, tad diez kā ir ar tām mašīnām…
Un jāpiebilst, ka rakstu beidzot izlasīju oriģinālā The Independent mājas lapā. Tā lūk.

Sakarā ar šodien (pēc ASV rietumkrasta laika, Latvija mīnus 10 stundas) paredzēto Apple pasākumu notiek kārtējā, varbūt pat neparasti intensīva cepšanās attiecīgajos blogos un portālos par to, ko tad īsti Stīvs (Steve Jobs) grasās paziņot.

Blogeriem ir skaidrs, ka tas saistīts ar Apple klēpjdatoru Macbook un Macbook Pro sērijas jauninājumiem, to pat nenoliedz ielūgumā, ko saņēmuši mediji. Kāds pat mērijis uz ielūguma redzamā it kā Macbook attēla un Apple logo proporcijas, lai uzminētu par kuru klēpjdatoru iet runa.

Baumas skar gan datoru iekšas (tiem it kā būšot jauni NVidia čipi, blakus Intel mātes plātnei), gan cenu (būšot lēts Macbook, sākot no 900 USD), gan to korpusu (ir fotopgrāfijas, kas it kā attēlo jauno, gan MacBook, gan MacBook Pro modeļu alumīnija vai titāna ārējo čaulu). Pēc redzamām t.s. portu atverēm, arī tiek spekulēts par izmaiņām perifērisko ierīču klāstā, ko varēs pieslēgt jaunajiem modeļiem (it kā vairs nebūšot Firewire pieslēguma punkts).

Viena sensacionāla ziņa bija, ka jaunos MacBook izgrēbs no viena vienīga alumīnija kluča, bet to noplūdušās fotogrāfijas it kā neapstiprinot.

Ir arī baumas, ka īstā sāls nebūs klēpjdatori, bet Stīvs beigās pateiks – „taču vēl viena lieta” (one more thing) un demonstrēs Apple augstas izšķirtspējas (HD) televizoru, kas savietojams ar Apple TV videosignāla ieraksta kasti, Tam arī seko baumas, ka jaunie klēpjdatori būs aprīkoti ar Blu Ray HD videodisku lasītājiem un rakstītājiem. Bet tas ir pretrunā ar baumoto Apple  zemās cenas politiku, ja nu vienīgi mazcenas klēpjābols būs bez Blu Ray, bet pārējie – ar to.

Katrā ziņā rītdien ap šo laiku mēs Latvijas Apple-istas jau sen zināsim visu  :).

Printeru, attēlu apstrādes, ofisa un mājas projektoru ražotājs, japāņu koncerns Epson pagājušās nedēļas beigās atklāja Baltijas reģiona biroju Rīgā. Uz atklāšanu bija ieradies Epson Europe vadītājs Eidži Ide (Eiji Ide), kas pastāstīja par iemesliem, kādēļ Epson izvēršas reģionā un par attēlu apstrādes tirgu.

Kuriozs, kuru uzzināju atklāšanas prezentācija bija fakts, ka Epson printeru pirmsākums ir 1964. gada Tokijas olimpiāde, kur Epson mātes uzņēmums, pulksteņu ražotājs Seiko bija uzņēmies olimpiādē dažādas sacensībās uzņemt laiku. Lai piefiksētu laikus uz papīra bez cilvēka iejaukšanās, Seiko izgudroja nelielu ierīci, kas uzņemto laiku uzspieda uz papīra,  proti, elektronisku printer (electronic printer–EP). Turpmākās šādas ierīces paaudzes dēvēja par EP dēliem — EP-son.

Biju Lattelecom gada konferencē (7. oktobrī) tikai īsu brīdi, taču man izdevās nofilmēt īsu interviju ar jauno valdes priekšsēdētāju Juri Gulbi un arī ar vienu no ārvalstu referentiem,  telekomunikāciju zīmolu vadības speciālisti Džanīnu Beilisu (Janiene Bayliss). Tātad piedāvāju divus video sižetus.

Par Lattelecom apņemšanos pakāpeniski pāriet no DSL uz tiešajiem optikas pieslēgumiem ar 100 Mbps jaudu  jau rakstīju. Vēl konferences kuluāros dzirdēju dažas interesantas lietas, proti, ka darbinieki un vidējā līmeņa vadītāji tiek mudināti vairs nedomāt par privatizācijas un īpašnieku maiņas jautājumiem, tikai strādāt ar labāko atdevi uzņēmuma dēļ, it kā šādi jautājumi nebūtu dienas kārtībā. No darba morāles viedokļa, tas varbūt ir saprātīgs risinājums, fokusēties uz darbu un nedomāt par to, kam darba devējs pieder. Jo bieži tas ir nebūtiski.

Cerības, ka Lattelecom varētu daļēji piederēt vadībai un darbiniekiem ir noraktas un varbūt bija iluzoriski domāt, ka kaut kas tāds ietu cauri mūsu valstī un sabiedrībā. Daļa to, kas cerēja uz šādu risinājumu ir no Lattelecom aizgājuši, bet uzņēmums turpina strādāt un attīstīties iespēju robežās (kas, visticamāk, ir samērā plašas). Iespējams, ka mazinājušās Lattelecom ambīcijas ārzemju tirgos, kas arī varētu būt saistīts ar nedrošo globālo ekonomisko stāvokli un iespējām izdevīgi finansēt, piem., uzņēmumu pārpirkšanas u. tml.

Juris Gulbis:

Janiene Bayliss

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares ekspertu padomes sēdē paredzēts apspriest jautājumu par obligātu Open Office ieviešanu valsts iestādes. Šajā sakarība no MS draudzīgas PR personas saņēmu pāris saites kā pretargumentus. Atkal jāprasa lasītājiem, ko viņi par to domā?

Proti, par Minhenes pieredzi rakstīts šeit, un par Turku pilsētu, šeit. Pēdējais gan pavecs, Linux pasaule gājusi uz priekšu. Bet vai vispār ir kādi standarti, kā mēra šādu pāreju izmaksas, kā tās aplēš pirms pārejas sākšanas un kā ierobežot izmaksas līgumiski?

Arī Lattelecom iespējami plašam klientu lokam no 2009. gada centīsies piedāvāt 100 megabitu sekundē (Mbps) interneta pieslēgumus izmantojot tiešo optikas savienojumu ar mājokli (Fiber to the Home/FTTH). Tas izriet no Lattelecom valdes priekšsēdētāja Jura Gulbja teikta un Lattelecom gadskārtējās konferences kuluāros uzzināta.

J. Gulbis sarunā ar nozare.lv teica, ka plašākai optisko pieslēgumu ieviešanai (gan pieslēdzot jaunbūves, gan aizstājot esošos DSL pieslēgumus) ir trīs gadu plāns. Citi zinoši avoti teica, ka optikas ieviešana jau esošiem klientiem eksperimentāli sākšoties jau šogad, bet oficiāli tikšot uzsākta 2009. gadā, visticamāk no sākuma izvēršot pārslēgšanas un jaunu pieslēgumu pārdošanu t.s. Rīgas guļamrajonos. Tās ir vietas kur, visbiežāk, Lattelecom ir konkurenti (kabeļtelevīzijas firmas, mazi interneta pakalpojumu sniedzēji un lēti „katku” interneta kantori). Kabeļtelevīzijas un telekomunikāciju operators IZZI jau pirms kāda laika paziņoja, ka nākamgad piedāvāšot 100 Mbps internetu.

Lattelecom jau divos lielos jaunos mājokļu projektos ir pieslēdzis 100 Mbps optisko internetu un arī ar esošām DSL jaudām, Latvija ieņem 4. vietu pasaulē iedzīvotājiem pieejamos interneta ātrumos, J. Gulbis teica savā prezentācija jau trešās Lattelecom gadskārtējas konferences klientiem atklāšanā.

Pēc e-lietu ministres Signes Bāliņas sarunas ar laikrakstu Dienas bizness atkal uzmanības centrā nonācis jautājums par atvērtā koda („bezmaksas” bet faktiski mazmaksas nopērkot) programmatūras izmantošanu valsts iestādēs, aizstājot Microsoft produktus (Office u.tml., nav skaidrs, vai ministre domā arī aizstāt operāciju sistēmu Windows ar kādu Linux variantu).

Ja atceros pareizi, tad Latvijas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju asociācijas (LIKTA, toreiz ar nedaudz savādāku nosaukumu) 2004. gadā  publicēja pētījumu, kas secināja (no paziņojuma presei):

Visi uzņēmumi (100%) norādījuši, ka komercprogrammatūras modelis nodrošina to biznesam augstāku pievienoto vērtību nekā atvērtā koda modelis. Kā liecina pētījuma dati, galvenie platformas (komerciālā vai atvērtā koda) izvēles kritēriji ir klientu prasības, labas partnerattiecības ar platformas izstrādātāju, darbinieku kompetence un prasmes, skaidrs biznesa (peļņas) modelis, platformas popularitāte un labs platformas izstrādātāja atbalsts un dokumentācija.  

Kā galvenais atvērtā koda platformas izvēles kritērijs, salīdzinot ar citiem šīs platformas izvēles kritērijiem, minētas zemākas izmaksas. Tomēr lielākā daļa respondentu uzskata, ka komercprogrammatūrai ir zemākas kopējās izmaksas par atvērtā koda risinājumiem. Tāpat jāņem vērā, ka arī populārākie atvērtā koda platformas kritēriji ir minēti vairākas reizes mazāk par attiecīgajiem kritērijiem komerciālajai platformai. Tas liecina par būtisku komercprogrammatūras pārsvaru tirgū, kā arī par nozares pārstāvju nākotnes plāniem, kas lielākoties saistīti ar komercprogrammatūru. 

Kopumā starp izvēles kritērijiem, kas nosaka platformas izvēli, dominē ilgstošas un prognozējamas biznesa attiecības ar platformas piegādātāju, kā arī tirgus pieprasījums.

Interesanti, vai apstākļi un attieksme mainījusies kopš 2004. gada? Gaidu komentārus, tātad baragudrību (smart crowd) :) .