Bite 26. novembrī prezentēja jauno Blackberry Bold mobilā e-pasta, interneta, balss sakaru, video un, jā, arī izklaides ierīci. Kā prezentācijā stāstīja Bite Group direktors Freds Renčaks (Fred Hrenchuk),  jaunā kazenīte atšķiras no esošajām ar daudz košāku displeju (vārds  Bold radies no testa lietotāju atsauksmēm, ka krāsas esot bold/košas/drosmīgas), ātrāku e-pasta pienākšanu, . Ierīce maksāšot ap 349 LVL kļūstot par Bites klientu. Mazliet pārsteidzoša bija Freda vaļsirdīgā atzīšanās, ka šobrīd Bites tīklos esot nedaudz pāri par 700 Blackberry lietotāju.  Skaitlis, varbūt, pieaugs par kādiem 10, jo prezentācijā apgrozījās kāds uzņēmējs, kas būtu gatavs savai komandai paņemt aptuveni tik daudz kazenīšu ja ar Biti varēs salīgt zināmus noteikumus par pakalpojumu lietošanu noteiktās ārzemēs.

Vēl jāpiebilst, ka par skārienjūtīgo Blackberry Storm,  kas domāta kā iPhone killers, ir visai švakas recenzījas,  tostarp New York Times gadžetu un IT kritiķis Deivids Pougs (David Pogue)  un Oms Maliks (Om Malik), kas  apkopojis visai bēdīgo atsauksmu ainu.  Galvenā kļūda — kazenītēm pēc būtības ir jābūt reālai, nevis virtuāli skārienjūtīgai klaviatūrai. Nu, bet iestāsti to kādam iPhonistam :).

Šeit īsa videointervija ar Fredu.

Izskatās, ka Eiropas Savienība, kas jau noteikusi “augstuma robežas” viesabonēšanas tarifiem, to grasās arī darīt ar īsziņu un mobilo datu pārraides tarifiem. Tā, citu starpā, ziņo The New York Times.  To uztveru ar dalītām jūtām. Labāks risinājums būtu sava veida konkurence starp starptautiskajām partnerībām — piem., Vodafone un tās partneru (Latvijā tāds ir Bite), vai Tele2 grupas operatoru noteiktas visu veidu viesabonēšanas tarifi visā Eiropā. Teiksim, aizbraucot uz ārzemēm ar Bites pieslēgumu, meklēt Vodafone tīklu un maksāt ne vairāk kā NN eirocentus par šo vai to, un tāpat ar Tele2 (pie māsas uzņēmumiem). New York Times rakstu var lasīt šeit.  Lietotāji, protams, var priecāties, vienalga, vai zemāki tarifi radušies konkurences dēļ, vai zem stingrās kundzes Viviānas Rēdingas pātadziņas.

Šeit ir videofragmenti no preses konferences, kur paziņoja par Lattelecom projektu “Pieslēdzies, Latvija!” Protams, agāk vai vēlāk Lattelecom būs neliels komerciāls labums (vairāk interneta lietotāju), bet inciatīva ir apsveicama. Vienalga, vai ekonomiskā krīze vai ne, vara, taču būt laipni un izpalīdzīgi, dalīties ar zināšanām.

Dažs varbūt iedomāsies, ka šo rakstu, lai parliecinātu Drošības Policiju, ka esmu mistiķis un dīvainis. Bet man patiesībā nesen sapnī parādījās šī ideja, kā vienkāršot mobilo sakaru priekšapmaksas karšu mārketing. Ar vārdu sakot, sapnī redzēju it kā reklāmu, kur pārdeva sarunas stundas. Jauns jau nekas tas nav, ASV ir visvisādi zvanu plāni, kas balstās uz tik un tik simts minūšu sarunu operatora tīklā, reģionā, ASV apjomā u.tml. Bet Latvijā, ja nemaldos, visas priekšapmaksas kartes pārdod par noteiktām naudas summām un operatori arī piedāvā uzzināt — cik atlicis kredīts. Cik par to var reāli norunāt, lai katrs izrēķina pats.
Tomēr, vai nebūt ērtāk zināt, ka uz manas operator XX priekšapmaksas kartes palikušas, teiksim, vēl 35 minūtes sarunām? To, protams, var darīt tikai, ja kartes operatoram ir viens tarifs vismaz uz visiem Latvijas operatoriem. Ja nemaldos, daži šādi plāni jau ir, bet tos pārdod (kā priekšapmaksas kartes) noteiktās naudas pakāpēs. Bet cilvēks taču reāli norunā laiku, nevis naudu (nu, protams to jau arī). Būs interesanti, kad varēs no vairākiem operatoriem nopirkt X stundas sarunu (protams, par saprātīgu cenu).

Ja var ticēt ziņai, kas publicēta portālā Diena.lv, tad Drošības policija (DP) draudējusi ar kriminālprocesiem pret tiem, kas apgalvo, ka DP apdraudējusi vārda brīvību un virzījusi valsti totalitārisma virzienā. Dienā raksta:

Tai pat laikā DP neizslēdz iespēju, ka tiks sākti kriminālprocesi pret cilvēkiem, kas rakstus par D.Smirnova aizturēšanu internetā komentējuši ar tādām frāzēm kā «Dmitrijs Smirnovs visu pateica pareizi. Latvijai draudot Īslandes liktenis» vai «Drošības policija Latvijā cenšas atjaunot totalitārismu, liedzot cilvēkiem tiesības uz vārda brīvību».

Šis ir tiešam fantastisks murgs — izsaki viedokli, ka DP valsti virza totalitārisma virzienā un DP, tāpat kā autoritārās un totalitārās valstīs, pārkāps vārda brīvību un vajās viedokļa paudējus. Gandrīz liekas, ka noticis nepamanīts apvērsums valstī un neapstrīdamu un pret kritiku ar represījām karojošu varu pārņēmusi DP. Vai mēs žurnālisti kaut ko esam nepamanījuši, visu laiku ticot, ka šie likumsargi mierīgi strādā sargājot valsti pret teroristiem, nevis gatavojas savus pilsoņus par netīkamu viedokļu izteikšanu profilaktiski tramdīt un pārmācīt vislabākās post-stalinistiskās Valsts Drošības Komitejas garā (kad, pirms ķeršanās pie Gulaga, notika pratināšanas, pārrunas un brīdināšana)?
Tai pašā laikā iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, kura pakļautībā strādā DP, nevarīgi svepst, ka par šīs iestādes cilvēktiesību pārkāpumu pret Dmitriju Smirnovu (par kuru valsts varētu atbildēt un par kuru būtu smagi jāatbild Eiropas Cilvēktiesību tiesā) pat neko nevarētu komentēt. Cik daudz viedokļu paudējiem būs jātup izolatoros, varbūt kādu avīzi jāslēdz, iekams ministrs pamanīs, ka viņa zēni (un meitenes, nebūšu seksists) sākuši trakot?

Jaunums: lai diskusija te neizspiestu parastās tēmas un, lai pasaule uzzin, kas te notiek, esmu sācis jaunu blogu angliski.

LETA ziņo, ka DP uzlikusi Ventspils augstskolas lektoram Dmitrijam Smirnova aizliegumu atstāt valsti. Kā zināms, D. Smirnovu uz divām dienām ietupināja par viedokli par ekonomisko situāciju, ko viņs izteica avīzes Ventas Balss rīkotajā diskusijā, vēlāk diskusijā teikto citējot avīzē. Manuprāt, tas ir perfekts iegansts D. Smirnovam pieprasīt politisko patvērumu ASV vēstniecībā, vai izmantojot Šengenas kustības brīvību, to darīt, piem., Zviedrijā. Bet to lai izlemj Latvijas jaunās čekas– Drošības policijas — upurs pats. Katrā ziņā, būtu pelnīts starptautisks skandāliņš par Latvijas kārtējo Birmas vai Zimbabves cienīgu gājienu.
Bet neatkarīgi no D. Smirnova, vārda brīvību cienoši Latvijas iedzīvotāji var rīkoties, izsakot savu sašutumu par notiekošo starptautiskajām izteiksmes brīvības aizstāvēšanas organizācijām, piem. Article 19 www.article19.org/, vai Index on Censorship www.indexoncensorship.org. Var arī rakstīt Eiropas komisijai un Eiropas parlamentam. Vajag arī pieminēt kriminālprocesa iesākšanu pret mākslinieku Valteru Frīdenbergu par viņa, acīmredzot nenopietniem izteicieniem kāda koncerta laikā.
Šis ieraksts atkal it kā nav par lietu, taču, ja Latvija turpinās virzīties represīvas policijas valsts virzienā, drīz arī mūsu telefona un mobilās sarunas noklausīsies un mūsu e-pastu, ierakstus un komentārus blogos un portālos izmantos kā ieganstus pratināšanam, aizturēšanām un kriminālvajāšanai. Autoritārā valstī arī telekomunikācijas nav brīvas, jo telekomunikācijas nes informāciju, un represīvai valstij informācija jākontrolē un jāsoda tie, kas to neizplata “pareizi”.

Nezinu vai šādos gadījumos smieties (par melno humoru aiz notiekošā)  vai dusmoties. Kā ziņo prese un aģentūras, Drošības policija (DP) ir ierosinājusi kriminālprocesu pret augstskolas pasniedzēju un kādu muzikantu par Latvijas finansu sistēmas destabilizāciju. Katrs esot izteicis savu viedokli par finansu sistēmas stabilitāti un padomus, kas būtu jādara.

Ventspils Augstskolas mācību spēks, finansu un grāmatvedības speciālists Dmitrijs Smirnovs pat nonācis aiz restēm par savu, kādā avīzes Ventas Balss rīkotā diskusijā izteikto un avīzē publicēto viedokli. D. Smirnovs uzskata, ka galvenokārt zviedru bankām piederošo Latvijas banku milzu kreditēšana radījusi nedrošus apstākļus un viņš ieteicis iedzīvotājiem neturēt naudu bankās un latos.

Tāpat muzikants, pēc dažām ziņām grupas Putnu balle dalībnieks Valters Frīdenbergs (no dueta Valters un Kaža) arī esot no estrādes izteicies (varbūt jokojot), ka cilvēkiem būtu jāizņem nauda no Parex Bankas un Latvijas Krājbankas. Lai gan nav ziņu, ka DP būtu apcietinājuši V. Frīdenbergu, liekas, ka viņš ir otra persona, pret kuru iesākts kriminālprocess.

Tas, ka globālā un iekšzemes finansu un ekonomiskā krīze varētu ietekmēt Latvijas valūtu ir diskutēts starptautiskajā prese – gan The Economist, gan vairākās zviedru preses publikācijās. Gaidu, ka Latvijas DP tagad prasīs šo laikrakstu redaktoru izdošanu kriminālvajāšanā Latvijā. Jeb varbūt tomēr nav gatavi riskēt ar starptautisku nosodījumu un izsmieklu?

Diemžēl notikušais ir kārtējā liecība, ka Latvija, arī teju 18 gadus pēc neatkarības atgūšanas, nav atkratījusies no čekistiskas vārda brīvības izpratnes un rīkojas tuvāk Zimbabvei nekā modernai Eiropas valstij.  Šis notikums prasa asu starptautisku nosodījumu, un cik tas ir manos spēkos, esmu jau par šo gadījumu, atsaucoties uz presē publicētu,  aizrakstījis Committee to Protect Journalists (CPJ) ASV un Index on Censorship Londonā.

Par šo rakstu savā telekomunikāciju blogā jo DP rīcībai var būt stindzinoša ietekme (chilling effect – no ASV tiesu vārda brīvības prakses, kur tās lietas izprot savādāk nekā pie mums, kur diemžēl šis lietas kārto visai aborigēniski) uz citiem nozare.lv blogeriem un komentētājiem, kuru uzdevums ir tieši kritiski analizēt un komentēt ekonomiskas norises. Un te nekādam VDK/DP nav ko iejaukties!

Te īsa intervija ar īpašo uzdevumu ministri e-pārvaldes lietās Signi Bāliņu par prettiesiska satura regulēšanu internetā.

Latvijas pasta debīlisms vienkārši ir neizsmeļāms. Šodien uzzināju, ka sievas mazā uzņēmuma darbiniece aiznesa DVD disku uz pastu Centrālajā stacijā mīkstā konvertā, lai to nosūtītu uz adresi Ķekavā. Pasta darbinieks pieprasīja, lai tiktu izpildīta muitas deklarācija (šeit WTF???? kvadrātā), šo soli pamatojot, ka tā esot sīkpaka. Deklarācijas veidlapa ir četrās valodās, domāta sūtīšanai uz ārvalstīm. Ir jādeklarē preces sūtītājs un saņēmējs, kā arī tās muitas vērtība! Tātad varam vienīgi secināt ka 1) pastā strādā idiots un/vai burtu kalps (vai abi vienā, amatu apvienošanas kārtībā) 2) kaut kāds kretīnisma kalngals ir sarakstījis attiecīgos noteikumus vai arī 3) lielo svētku ēnā, Ķekava ir pasludinājusi neatkarību, atdaloties no Latvijas republikas un izstājoties no ES. Cik zināms, citās ES valstīs (un civiizētās valstīs vispār) šādus absurdus dokumentus sūtot pāris latu vērtus niekus 20 kilometru attālumā izpildīt neprasa. Only in Latvia…

Tā nu sanāk, ka vairākas dienas esmu savu vecāku mājā kopā ar māti pēc tēva izvadīšanas. Lasu, paniekojos internetā, aizvedu māti uz veikalu, parunājamies kopā, un, ja zvana, paceļu telefonu. Visparastāk tur piesakās ierakstīta balss: vai zināt, ka jūsu auto garantija ir beigusies. Lai uzzinātu kādas tam var būt sekas, nospiediet pogu “1″ vai arī jums ir kredītkartes pārāds 10 000 dolāru apmērā. Lai tiktu ar to galā, nospiediet…. Protams, vecākiem nav savas mašīnas vairākus gadus, kopš tēvam redze pasliktinājās un ar kredītkartēm ne māte, ne nelaiķis tēvs vēl vesels būdams nerīkojās kā piedzērušies jūrnieki meitu mājā. Bet zvani nāk un nāk par neesošām mašīnām un kredītkaršu parādiem, ar piedāvājumiem cilvēkiem, kam pari 90, braukt uz Akapulko haizivis durt un tādā garā…
Kā man stāsta māte, pārsvarā saņemto zvanu ir šāda rakstura, turklāt tie pēdējos mēnešos pat pielāgojušies viņas dienas ritmam. Jau kopš vasaras viņa ap plkst 1400 brauca uz netālo aprūpes iestādi pie slimā tēva, parasti atgriezās vakarā ap 1830 vai 1900. Tad arī pieteicās zvanošie roboti, kas, viņasprāt, pielāgojušies viņas līdz šim ierastam dienas ritmam.
Viens no pirmajiem soļiem tuvākajā nākotnē būs mātes telefona numura atslēgšana no robotzvanītājiem, ko paredz likums. Šī, ne jau bez melnā humora (Hi, I’m Steve and we have shark fishing vacation specials – jā, lūdzu, f**k you very nice :) :) parādība ir veids, kā modernas informācijas sistēmas var izmantot miljoniem iedzīvotāju traucēšanā un čakarēšanā, turklāt pat ne izmantojot zvana centra cilvēkus, bet dažādas saldas sintētiskas āža balsis. Latvijai tas vēl viss priekšā ….