Pagājušā gada nogalē Lasvegasā bija liela IBM konference Information on Demand. IBM programmatūras apakšvienības lielais boss Stīvs Mills (Steve Mills) izteica domu, ka ar labāk sakārtotām un uz noteiktiem informācijas apstrādes un atlases mērķiem orientētām sistēmām, uzņēmumi un valdības būtu varējušas agrāk pamanīt un novērst globālās finanšu krīzes izplatību un tā sekas.
Par to, kā būtu bijis ja būtu, protams, var būt jautras diskusijas. Piem., ja okeāna lainerim Titanic būtu bijis radars, tad mēs šodien ēstu ar dakšām, kas pagatavotas no 1952. gadā bez fanfārēm sazāģētā vecā jūras zirga tērauda, kas starplaikā vēl pabijis pāris automašīnās.
Bet ne par to ir runa. IBM un tā konkurentu konferencēs lielo vadības sistēmu ražotāji uzsver, ka visu sarežģīto moduļu, datu bāžu, analītisko rīku u.tml. jēga ir attiecīgajam lēmumu pieņēmējam parādīt vienkāršu instrumentu paneli (kā automašīnā) kas parāda cik ātri attiecīgais uzņēmums brauc, cik tālu nobraucis, kādā virziena, kāda ir „motora” temperatūra, atlikušais/patērētās degvielas daudzums u.tml. Tāpat kā automašīnā, ja iedegās viena vai vairākas sarkanas lampiņas, jābrauc uz uzpildes staciju un/vai servisu.
Man liekas gandrīz prātam neaptverams, ka tādā organizācijā kā Latvijas radio nav bijusi attiecīga elektroniskā vadības sistēma, kas pie noteiktu parametru nobīdes vadībai vismaz paceltu kādu sarkanu karodziņu. Apstāklis, ka sabiedriskais radio faktiski ir lupatās un plikadīda it kā prasītos šādu karodziņu, pat jebkuras sistēmas fabrikas iestatījumos (factory default settings). Un ja elektronikas informācija sistēmas nelīdz, vai kāds cilvēks kaut kad (savlaicīgi) nevarēja pateikt četrus vārdus: „Aigar, nu ir sūdi!” ?
Ja tādu iestādi kā Latvijas radio var noļurbāt valdes un Nacionālās radio un televīzijas padomes acu priekšā, tad jāvaicā, kādas ir, tā sakot, bardakiespējas (varbūtības?) citās valsts iestādēs, kur grozās un grozīsies daudz lielākas naudas? Varbūt tādēļ valsts kontroliere Ingūna Sudraba atteicās (pagaidām) vadīt izlīguma valdību. Varbūt viņa sākusi saprast, ka Latvijā ne viena vienīga ministrija ir spējīga pad***t summas, par kuru varētu divreiz nopirkt Latvijas radio ar visu būdu pie Doma laukuma un torņiem visā Latvijā?
Manis teiktais nav ievads atziņai, ka varbūt vajadzētu visu valsti vadīt ar vienotu grāmatvedības un lietvedības sistēmu (vismaz virtuālu), kas savērptu kopā visas izkliedētās informācijas vienā lupatdeķī un katru rītu premjeram sniegtu tādu informāciju, ka viņš/viņa aizsūtītu kādu padomnieku nopirkt striķi, ar ko….
Protams, tā nav slikta ideja un varbūt ir vērts izskatīt Lattelecom izteikto ideju, ka ārpakalpojumu sniedzējs Lattelecom BPO varētu pārņemt daļu valsts grāmatvedības, finanšu vadības un lietvedības funkcijas. Bet ne par to ir runa. Šis ir kārtējais nedaudz politiskais blogs.
Man ir nopietnas bažas, ka Latvija ir uzņēmusi ātrumu nosacīti „sabrukušas valsts” (failed state) virzienā, par ko liecina augošais haoss politikā, ekonomikas lejupslīde, un pats galvenais, (manuprāt) objektīvs alternatīva trūkums vai neiespējamība. Katrā ziņā uz kaut kādām jaunām velēšanām tāds spēks un tāda programma neradīsies. Tās būs, kā teicu kādam ārzemju kolēģim – “a Chinese firedrill in a monkey house” . (Ķīniesu ugunsdrošības mācības mērkaķu namā). Nedaudz rasistiskais izteiciens Chinese firedrill attiecas uz pilnu automašīnu (amerikāņu) jauniešu, kas piebrauc pie sarkana luksofora, tad izlec katrs pa savām durvīm, brēkdami skraida apļos ap stāvošo mašīnu un iesēžas atpakaļ kā nu pagadās, brīdī kad gaismas mainās no sarkana uz zaļu.
Tagad sāksies milzu naudas ieplūšana izredzēto kuiļu silei līdzīgā valsts makā (par to, kā šīs lietas rēķina, liecina 19 000 LVL – WTF? — it kā nodarītais posts Saeimai 13. janvārī). Tie būs SVF un Eiropas Savienības (ES) kredīti, un vismaz pēdējā varētu no Kosovas pārsviest daļu savas policijas kontingenta (kas tur stāv klāt albāņiem un serbiem, lai nesakaujas), lai tie pastāv klāt Latvijas valsts ierēdņiem un novērš iespējamu (varbūtēju) zagsmi.
Lai varētu stāstīt vēl nedzimušajiem mazbērniem, ka es vismaz protestēju pret viņu senču zemes Latvijas izplinderēšanu un aiznešanu pie velna mātes, atbalstu mana kolēģa, blogotāja un redaktora Māra Zandera aicinājumu 26. janvāri doties uz nevardarbīgu pastaigu pie Rīgas pils un nevardarbīgu nepaklausību jebkuram, kas ar spēku centīsies šo pastaigu izjaukt.
13 komentāri
-
Vienīgi ja protestētāji melo (interpretē) saucot protesta akciju par pastaigu tad pēc augstākajiem ētikas princiem nav iemesla prasīt/sagaidīt lai valdība nedara to pašu (interpretēšana un melošana).
Man liekas protestētājiem nevajadzētu dirsties diršanās pēc (iz sērijas ‘’nost ar Saeimu’’, ‘’ziepēs Zatleru’’, ‘’Valdību krāsnī’’), bet gan izvirzīt konkrētas prasības kas apmierinātības līmeni prasītājiem palielinātu, pretējā gadījumā solot izdarīt (vai nedarīt) X, Y vai Z lietas.
Nu un tad valdībai izsvērt kas nodarītu mazāku ļaunumu valstj, prasību izpilde vai arī zaudējumi no prasību neizpildes.
autors: Izvarotā Temīda 23 Janvāris, 2009, 12:53
-
Nelaime jau ir tanī, ka valdība neuztraucas par to, kas nodarītu mazāku ļaunumu valstij. Ir cerības, ka viņus varētu uztraukt tas, ka ļaunums varētu tikt nodarīts viņiem personiski.
autors: kaspars 23 Janvāris, 2009, 13:00
-
… kaut gan vienai lietai gan es varu piekrist - pozitīvās programmas nav arī Zanderam. Vismaz, par tādu nav dzirdēts.
autors: kaspars 23 Janvāris, 2009, 13:30
-
Dzīvē šīs lietas nav vienkārši izsakāmas binārās kategorijās - ir slikti vai nav. Ir ļoti daudz pustoņu pa vidu un katrs no tiem kaut ko nozīmē. Krīzes laikā cilvēki brauc ar pilnu paneli sarkanām lampiņām un neko .
autors: plakanais 23 Janvāris, 2009, 14:02
-
Ikvienam uzņēmuma ir vajadzīgas pamatlietas: Grāmatvedība, finanšu uzskaite, direktors, finanšu direktors (vai grāmatvedis ar šādām zināšanām) un pilnīgi noteikti uzņēmuma vadības sistēma (programma) kas visiem šiem cilvēkiem ļauj visu precīzi uzskaitīt, analizēt, plānot un kontrolēt… tas ir jebkurā uzņēmumā…
Domāju, ka Latvijas Radio sakarā atbildība jāuzņemas priekšniecībai, kas ir virs Latvijas radio (LRTP?), jo viņiem bija jāredz, kas notiek iestādēs un regulāri jāpārbauda analītiskie dati un finanšu tendences.
autors: Vigants 23 Janvāris, 2009, 14:27
-
Man jau ir līdz brošai. Valsts iestādes un grāmatvedība — nesmīdiniet mani. Ko tik es nevarētu pastāstīt pat par elementāro pamatlīdzekļu uzskaiti…
autors: Grrr 23 Janvāris, 2009, 14:27
-
(par to, kā šīs lietas rēķina, liecina 19 000 LVL – WTF? — it kā nodarītais posts Saeimai 13. janvārī).
Varbūt tu varētu pie viena uzrakstīt to cīparu par kuru tev nerodas jautājums WTF? 100Ls, 5Ls? Cik?
/un pie viena – stick to the telecom, nevajag jaukt āboļus ar zirgāboļiem.
autors: normunds 23 Janvāris, 2009, 14:56
-
Mani pārsteidza, ka pat krīzes un miljardu parādu laikā valsts netiek klāt sev piederoša uzņēmuma (LVRTC) peļņai, kura esot noguldīta kādās tur bankās uz kādiem tur procentiem un kuru pēc tam izmantošot digitālās TV ieviešanai (vakar LTV1 nakts ziņas). Iekniebiet man, ja esmu nosapņojis, ka nesen DTV konkursā vinnēja par privātu uzskatāms uzņēmums Laiielecom?
Kas vispār nosaka LVRTC pakalpojumu tarifus?autors: Māris 23 Janvāris, 2009, 15:21
-
var jau būt, ka tā nav sagadīšanās, ka tieši radio ir šādās problēmās? Kā nekā, tas tomēr ir, ja neskaita TV, vienīgais masu informācijas līdzeklis, kas sasniedz cilvēkus arī tālākajos laukos.
autors: kaspars 23 Janvāris, 2009, 15:45
-
Normund,
Man pieredzējis būvnieks un nekustamo īpašumu attīstītājs teica, ka stikls maksā 18 Ls kvadrātmetrā. Nu neticu, ka Saeimā izdauzīja 1000 + kvm stikla. Skaitlis (arī ieskaitot visādu mēslu saslaucīšanu un fasādes noskalošanu ) liekas fantastisks.autors: Juris Kaža 23 Janvāris, 2009, 15:50
-
Juri, stikls vai stikla pakete? Saeimā man liekas ir paketes, līdz ar to tāds stikls vairs nemaksās 18Ls/kvm, bet ap simtiņu, pieskaiti darbu, uzcenojumu par ātrumu, fasādes mazgāšanu un 19 000Ls nemaz tik mazs cipars nebūs.
autors: normunds 23 Janvāris, 2009, 17:47
-
Normund — tas cipars ir acīmredzami sapūsts. Tā sacīt arī mazie saimniecības gariņi saeimā vēlas savus atbirumus, ja reiz tāda izdevība ir radusies. Es vēl decembrī maksāju par logu nomaiņu uz pakešlogiem sešstāvu daudzīvokļu mājā (visai mājai) — nu nefigurē tur tādas summas. Ne tuvu!!! Gan materiālu, gan darbu cenas pēdējā pusgada laikā ir ļoti būtiski nokritušās. Izņemot, protams, valsts pasūtījumiem, kur valsts maksā vēl pēc trekno gadu principiem un ierēdņi var daudz neiespringt par algu samazinājumum, ja dabū tādas treknas atbiras.
autors: tiri-piri 23 Janvāris, 2009, 20:59
-
Es arī iedomājos par to, ka man visam divistabu dzīvoklim (4. logi) ielikt jaunus pakešu logus maksā 1000Ls.
autors: Unce 23 Janvāris, 2009, 22:00