Mana pirmā doma, turpinot par tēmu, ir kā holandiešu valodā skan visai rupjais angļu lamu izteiciens motherfuckers? Jo faktiski gribu pateikt to, ko teicu holandiešu žurnālistam 13. janvāra mītiņa laikā, kas visu piefiksēja diktofonā. Bet ne jau par m-fs, bet par politisko situāciju. Zinātgribētājiem – jā, faktiski prognozēju, ka the only thing that will shake up these motherfuckers is a good street riot vai ko tamlīdzīgu. Tas konstatējums, nevis musināšana.
Bet mana galvenā tēze bija, ka Latvija ir sava veida fractionally failed state. Tātad daļēji vai specifiskos veidos sabrukusi/izputējusi valsts. Īstu vardu es tam neatradu, piebildu, ka situācija nav līdzīga Somālijai vai Zimbabvei, kas ir klasiskas failed states. Vairums sabiedriskas un ekonomiskas struktūras un procesi Latvijā funkcionē. Ir elektrība, transports, pārtika, mediji u.tml. Vienlaikus ir pamats domāt, ka daudzviet valda teju Nigērijas līmeņa korupcija. Ne jau tas, ka prasītu bakšisu (mazu kukuli) par jebkuru valsts iestādes pakalpojumu (kā tas ir dažās arābu valstīs). Tik traki nav. Bet, piemēram, kā man stāstīja persona, kas konsultē valsts iestādes tehniskās lietās – šai personai samaksā pienācīgi par darbu uz rokas, bet prasa parakstīties par daudz lielāku summu, kas it kā izmaksāta par konsultāciju. Konsultants, tātad, nav piekrāpts, saņemot samērīgu samaksu, bet pārējo naudu, visticamāk, sadala pasūtošās iestādes ierēdņi, iespējams, arī kāda vai kādas politiskās partijas. Nokrāpj un sadala nodokļu maksātāju naudu.
Nav nekāda fantastiska prezumpcija, ka arī daudzi padomēs un valsts uzņēmumu valdēs sēdošie (šoferu dēli, dažādu pusministru padomnieces) strādā pēc līdzīgas shēmas. Saņem pāris tūkstošus par piedalīšanos sēdēs kā āži dārznieku biedrībā, un atziedo atpakaļ kādu krietnu daļu partiju vai citām melnām kasēm.
Šis apstāklis, kopā ar politiķu galīgo cinismu, noved pie secinājuma, ka līdzīgi klasiskai failed state, arī Latvijai īsti nav izejas. Un tādēļ gāžot valdību – vienalga, ar parlamentārām metodēm, ar Saeimas atlaišanu, ar ārpusparlamentāro spiedienu—nav īstas izredzes ieviest alternatīvu sistēmu un sākt jaunu ceļu. Vienīgi nobalsot pret šo banānu republiku ar Ryanair biļeti? Ekonomiskas recesijas apstākļos tas arī diez ko dos. Tomēr jaunieši, kas pastudējuši ārzemēs un/vai iepazinušies ar Rietumeiropu ceļojot, lasot ārvalstu presi, vēlas arī šeit citu dzīvi un beigas bardakam un visu m-f patvaļai. Es ticu, ka šādi jaunieši bija starp tiem, kas uzgavilēja, kad Saeimas namam izgāza logus. Ne jau aiz demolēšanas prieka (dzersmes ietekmē netrūka arī tādu), bet aiz acumirkļa izjūtas, ka pret visu to, kas viņiem noriebies, tiek beidzot vērsts stihisks spēks.
Atkārtoju – klopes ar policiju diez ko maina, it sevišķi, ja kārtības sargi paši ir valsts nofenderētaju politikas upuri. LETA izdotajā žurnālā Kapitāls ārvalstu ekonomists jau 2007. gadā brīdināja, ka viss var aiziet dziļā bedrē, bet āži pie dārza pļāvēja stūres spieda gāzi grīdā. Un tur parādās otra fractional failed state šķautne – politiķu traģikomiskā aunpierība un tumsonība. Premjers Ivars Godmanis, pat nenorādīdams, ka ir iepazinies ar visiem faktiem un viedokļiem (jo tad būtu kaut kāds pamats teiktajam) pilnīgi, kategoriski un absolūti izslēdza jebkādu kritiku un diskusiju par policijas rīcību 13. janvāra vakarā.
Interesanti, ka pēc šādas diskusijas bezmaz vai brēca cietās līnijas piekritēji, neizpratnē par to, ka pret niknajiem jauniešiem nebija savilkti ne tuvu tie policijas spēki, kas sargāja 90. gadīgu vecīšu gājienu 16. martā. Tāpat arī šī viedokļa pārstāvji vaicāja, kādēļ nelika lietā ūdensmetējus, asaru gāzi (izņemot piparu gāzes šļācējus) un neizdzenāja ar rungām.
Nav vēl zināms cik ir cietušo no policijas pārmērībām (no tā ko es redzēju, policisti un policistes – arī starp specvienības „vīriem”—nebija pārāk klopetgribīgas). Par to arī būtu jādiskutē līdz ko būs fakti. Šķiet, ka Godmanis ieņēmis policijas neaizskaramības pozu publiskajā diskusijā, jo nākamais solis tiešām var būt visai asas represijas pret jebkādiem mēģinājumiem mītiņot un citādi izpaust reālo un augošo neapmierinātību un, jā naidu pret Saeimas politiķiem un valdību.
Man šķiet, ka ziemas turpinājums būs skarbs, un par to, kas varētu notikt siltākajā gada laiku jau reiz dziedāja Rolling Stones:
Ev’rywhere I hear the sound of marching, charging feet, boy
Cause summer’s here and the time is right for fighting in the street, boy
