Pēdējo reizi, kad biju Orlando, ASV, kopā ar mašīnu nomāju GPS ierīci, kas sievietes balsī mūs vadāja aptuveni kur vēlējamies nokļūt. Bija pāris kuriozi – aizbraucām uz “iepirkšanās centru” kas jau sen bija nojaukts un tā vietā sacelti dzīvokļi. Tad vēl meklējam elektronikas veikalu Best Buy, kas faktiski atradās 500 metru attālumā, taču redzēju tikai tā dzeltenā logo malu un gribēju pārliecināties, ka tas patiešām ir šis veikals. GPS paziņoja, ka tuvākais Best Buy ir vairāk kā 100 km attālumā netālu no Maiamī…
Mūsu mīļā nomātā GPS runājā sausā amerikānietes balsī un ar laiku ieguva mīļvārdiņu kuce.(sorij, negribēju lietot seksistisku apzīmējumu, bet tā gadījās un sieva un viņas draudzene/dēla drauga māte arī piebalsoja, ka braucot uz noteiktu vietu, “jāuzliek kuce”). Izrādījās, ka kuces noma uz aptuveni nedēļu maksāja ap 75 USD. Plānojot kārtējo ziemas braucienu uz Orlando (tur ir atrakciju parki bērniem, autleti (outlets) un lupatnīcas abu dzimumu pieaugušajiem) arī reķinājos ar kārtējo GPS nomu. Taču viesojoties savā mīļākā grāmatu veikalā amazon.com, pamanīju, ka tie piedāvā mazlietotu Tom Tom ONE GPS par 79 USD. Domāju, kāpēc nenopirkt?
Iebraucu ASV caur Bostonu, tur priekšā brāļa mājās bija atvesta Amazon paka. Apmetamies pie mātes apmēram 15 km no brāļa mājām un “joka pēc” sāku testēt savu personīgo kuci. Pamanīju, ka to it kā varēja iestādīt runāt latviski, bet paliku pie defolta angļu valodas. Biju gandarīts, ka TomTom kā īsāko un izdevīgāko ceļu no mātes mājas līdz brālim atzina to pašu ceļu, kuru biju braucis jau vairāk nekā 20 gadus, kopš brālis ar ģimeni tur dzīvo. Braucu arī uz citām pašsaprotamām vietām (uzaugu Bostonas apkaimē un domāju, ka pazīstu visus galvenos ceļus un objektus – lidostu, iepirkšanās centrus, tūrisma vietas) un sāku pamanīt, ka līdz ko nobrauca no “oficiāliem” ceļiem (piem., milzu stāvlaukumā), kuce sāka nedaudz mulst.
Īstā jautrība tomēr sākās Orlando, kur ierīce mūs aizveda gārām skaidri apzīmētam lielveikalam (Walmart Supercenter) un piedāvāja iebraukt kādā tukšā pļavā. Bet jautrākais un bīstamākais bija veids, kā kuce mūs vadīja pa maģistrālo šoseju. Izrādās, ka ierīce katru nobrauktuvi uzskatīja par “izšķiršanās punktu” un brīdināja, ka pēc 800 jardiem (yards, aptuveni tikpat daudz metriem) jāturas pa kreisi (jo nobraukšana bija pa labi). Angliski tas skan bear left (lācis pa kreisi?)Pēc tām, jāieņem kreisā sleja (stay in the left lane!). Burtu kalps un labs angļu valodas pratējs tad mestos pāri divām slejām pa kreisi lai brauktu pa viskreisāko sleju, kur parasti brauc apdzinēji un dažādi trakotāji. Tādi ASV arī ir! Latvijas cilvēks var justies kā mājās, jo šeit sastop gan tādus, kam nospļauties uz sarkaniem luksoforiem, gan “sivēnvedējus” (kur brauc es ar sivēnu, ir liels, liels noslēpums – no ceļu drošības reklāmas) kas bez virziena signāla mētās pa labi vai pa kreisi, bieži pie stūres kādam zvēra izmēra džipam.
Sekojot kuces padomam, būtu it kā jāmētās galīgi kreisajā slejā, tad pēc kuces nervoziem atgādinājumiem, jāmetas nost pa labi, šķērsojot samērā dzīvo satiksmi (vismaz uz I-4 šosejas, kas veda no mūsu apmešanās vietas uz visādiem Disneja peļu, pīļu, kustoņu un 70. gadu nākotnes vīziju dažādiem atrakciju parkiem). Volta Disneja(Walt Disney) kompānija 60. gadu beigās (pats Volts 1966. gadā nolika ķelli) nopirka milzu purvu, muklāju, brikšņu, aligatoru un čūsku midzeņu teritoriju pie Orlando apmērām kādas mazākas Eiropas hercogistes apmērā. Tā rezultātā radusies virkne apvedceļu, privāto cēlu un stāvvietu teju Vecrīgas platībā kur kuce arī mulst, lai gan šie ceļi it kā parādās GPS ekrānā.
Izdzenājot čūskas, aligatorus un purva mūdžus un sadzenot pelikānus dīķos pie atrakcijām, Disneja korporācija kā pirmo uzcēla Epcot atrakciju, kur attēlota mūsdienu dzīve kādu to iedomājās V. Disneja iztēlesizenieri (imagineers) 70. gadu vīdū. Nu neizskatās 2009. gada pasaule kā 2010. gada vīzijas pirms 35 gadiem. Tas tikai mans vērtējums, ja kāds domā riskēt dzīvību ar kādas GPS ierīces padomiem un dzīties no savas viesnīcas Orlando uz Disneja “hercogisti”.
Šo rakstu nīkstot Orlando lidostā, lidmašīna uz Bostonu kavējas divas stundas (ģimene paliek šeit pie + 25 grādiem vēl pāris dienas un lido “pa taisno” uz Rīgu, Bostonā gaida slapdraņkis). Vienīgais labums – izrādās, te ir bezmaksas bezvadu internets!

ASV lielveikali un t.s. moli (mall) daudzviet ir milzu apmēros. Nesen iegriezos Florida Mall Orlando pilsētā. Pēc “acumēra” šis iepirkšanās centrs ir trīs, četras reizes lielāks nekā, piem., Domina Rīgā vai Spice. Līdz ar to ģimenēm, kas dodas iepirkties (iespējams ar dažādiem mērķiem un interesēm) ir aktuāls jautājums par savstarpējo sazināšanos, lai nenomaldītos un satiktos noteiktā laikā un vietā. To, protams, var darīt ar mobiliem tālruņiem vai īsziņām. Bet par to (ja nav dažādi ģimenes un draugu plāni) ir jāmaksā.
Florida Mall pamanīju, ka vairākas cilvēku grupas nēsāja mazas, lētas rācijas (walkie-talkies) un šāda veidā koordinēja savu iepirkšanās centra apmeklējumu. Citi izmantoja savu mobilo telefonu push to talk jeb rācijas funkciju. Rācijas un mobilo telefonu push to talk priekšrocība ir tā, ka vienu balss vēstījumu saņem vesela grupa. Tādēļ rācijas bieži izmanto būvlaukumos, meža darbos u. tml., jo darbu vadītāji var uzrunāt visus savus padotos vienlaikus, bet ari saņemt individuālas atbildes.
Man šī rāciju lietošana “privātā sfērā” likās mazliet kurioza, jo lielais rāciju jeb t.s. citizens band (CB) (brīvi lietojamu frekvenču) bums ASV bija 70. gados (ilgi pirms mobilo telefonu parādīšanās). Tad radās vesela romantika ap tālbraucējiem šoferiem, kam bija savas kličkas (handles) un īpatnējs žargons (nemitīgas sarunas par smokie un bears, resp. ceļu policiju, kura daudzviet ASV valkā cepures, kas līdzinās ASV mežu ugunsdrošības simbola, Smokie The Bear/lācītis Dūmiņš cepurei). Šoferu un citu CB lietotāju sarunas faktiski bija interneta čata priekšgājējas. CB radio sakaru īpatnību dēļ runātājiem bija jāpiesaka, ka “ielaužas” sarunu plūsmā: breaker! Breaker!
Sarunas bieži bija šādas:

Breaker, breaker! Te Lielais Džons!
Breaker, kur esi? Te Milvoku Maiks.
Uz 95. šosejas (lielā ASV austrumpiekrastes maģistrāle Interstate 95) 15 jūdzes ziemeļos no Baltimoras.
Kā ar lāčiem, Lielais Džon?
No lāčiem brīvs Maik!
Lai tev veicas un labu ceļa vēju!

70. gadu CB bums pat tika atspoguļots dziesma un filmā Convoy (1978. gads, režisors nelaiķis Sems Pekinpā/Sam Pekinpah). Convoy atsaucās uz ASV tālbraucēju ar CB radio starpniecību noorganizētām kolonām, kur pārdesmit smagie brauca kopā, tusēja caur radio un saņēma brīdinājumus par lāču aktivitātēm (ceļu policija vajāja ne tikvien ātruma pārsniedzējus, bet arī pārbaudīja tālbraucēju svaru un cik ilgi šoferis atradies pie stūres).
Šādas interesantas asociācijas radās redzot “vecmodīgas” rācijas pircēju rokās Floridas iepirkšanās centrā Florida Mall un citur (arī lielajos autletos/outlets).