Kārlis Streips savā privātajā blogā (tur ir ieraksti, kas neparādās politika.lv) sūdzās, ka visu nedēļu nav normāli darbojies Apollo e-pasts (tas ir, nnn@.apollo.lv tipa adreses).  Es arī to pamanīju izsūtot pāris meilus uz Apollo adresēm un saņemot paziņojumu, ka šīs adreses neeksistē!  WTF? Es pat vienu no adresātiem satiku kādā pasākumā ceturtdienas vakarā, viņš vismaz eksistē. Tas viss it kā sakrīt ar savdabīgo paziņojumu, ka viens no Lattelecom tīkla uzturošo sistēmu piegādātājiem, Alcatel-Lucent, veicot “nesankcionētus” darbus, esot sajājis (mana tehniskā terminoloģija)  Lattelecom tīklu uz dažām stundām. Kas te īsti notiek?

Šis, protams, ir nedaudz offtopix, bet 1) ir taču piektdiena un 2) dažkārt tieši pateicoties internetam atrod visneticamākās lietas un melnā humora kalngalus. CNN mājas lapā ziņots par kādu Luiziānas štata iedzīvotāju, kas apcietināta, jo mainījusi sev uzticētus mazgadīgus audžu bērnus pret papagaiļa sugas putnu, kakadu. Bērnu bioloģiskie vecāki pārdzīvo škiršanos un tos uzticējuši sievietei, kas strādā par tālbraucēju šoferi. Sieviete savukārt pamanījusi sludinājumu, kurā kāds precēts pāris vēlas pārdot kakadu par 1500 USD. Tā kā viņai bijis grūti apvienot bērnu uzraudzīšanu ar savu darbu (laikam drīzāk braukātu ar putnu uz pleca kā pirātu karaliene), viņa nodomājusi piedāvāt bērnus apmaiņā pret putnu. Kakadu pārdevēji ļoti vēlējušies bērnus un faktiski, tos saņemot maiņā pret putnu, esot pret tiem (4 un 5 gadus veciem)  ļoti labi izturējušies. Diemžēl arī viņi, kopā ar jauno kakadu īpašnieci atrodas aiz restēm.

No Lattelecom paziņojumiem par digitālās ētera televīzijas konkursu izriet, ka šī procesa gala rezultāts būs rekomendēto ierīču saraksts. Patlaban pirmo caurskatīšanu izturējuši 16 dekoderu modeļi no astoņām valstīm. Iespējams, ka nobeidzot konkursu jūnijā (pēc piedāvāto modeļu testēšanas) tiks rekomendēts nedaudz mazāks skaits.

Jebkurā gadījumā, izskatās, ka šis digitālās televīzijas projekts neuzkāps uz tā paša grābekļa, ka pirmais mēģinājums. Tur, ja atceros pareizi, skandalēšanās sākās uzzinot, ka dekoderus šķietami iepirks no viena piegādātāja par samērā prāvu summu – ap 29 miljoniem LVL (par 2002. gada cenām). Aizdomās, ka aiz šī fakta un citiem tālaika digitālās ētera televīzijas projekta aspektiem slēpjas lielas blēdības, projekts tika apturēts un liela daļa tā dalībnieku un iniciatoru šobrīd tie tiesāti.

Labs iznākums būtu, ja Lattelecom digitālās televīzijas dekoderus pārdotu aptuveni pēc Zviedrijas modeļa – proti, ka ir vairāki modeļi, dažādās cenās (arī mazcenas), kas visus caur Lattelecom ētera tīkla izplatītos kanālus spētu uztvert un pārkodēt. Cerams, ka ieiesim Eiropas mēroga digitālās televīzijas ieviešanas „astes galā” bez jauniem skandāliem un tračiem.

Tīmeklī bazētā (web-based) bezmaksas e-pasta sistēma Gmail, kas pieder interneta kompānija Google, pēc aptuveni trīs stundu gara pārrāvuma, atkal sākusi darboties. Gmail ir aptuveni 113 miljoni lietotāju. Nav zināms cik lielu daļu skāra 24. februāra rīta (pēc Eiropas laika) ķibele, bet šie Google meklēšanas rezultāti (24. februāra pēcpusdienā pēc Gmail darbības atsākšanās, ceru, ka lapu varēs redzēt) liecina, ka sabrukums skāris daudz un dažādas pasaules malas: Dienvidāfiku, Indiju, Austrāliju.

DIENAS OTRAIS LIELAIS WTF???
24. februāris izrādījies elektronisko sakaru nelaimes diena. Tai pašā laikā, kad nojuka Gmail,  Rīga tika traucēti Lattelekom sakari. Notikumā vainota iekārtu un sistēmas piegādātāju Alcatel Lucent “nesankcionēta” darbība ar t.s. intelektuālā tīkla platformu. Un tā nonākam pie šīs dienas otrā  WTF???

Server Error

The server encountered a temporary error and could not complete your request.Please try again in 30 seconds.

Vai kāds cits ir pamanījis?? Tā jau kādu stundu.

UN JAUNĀKAIS :

Izskatās, ka pēc pāris stundu pārrāvuma,  Gmail web platformā atkal strādā. Bet neuzticība kāpusi.

Google’s Gmail service crashes across world

Google’s web-based email service, Gmail, has crashed this morning, leaving millions of users from Britain to Australia unable to send and receive messages.

(No britu Telegraph)

Nesenā GSM World Congress Barselonā bija ieradies ASV lielākā mobilo sakaru operatora Verizon Wireless tehniskais direktors Diks Linčs (Dick Lynch). Kā ziņo portāls News.com, tas citus apmeklētājus nedaudz pārsteidza, jo Verizon Wireless izmanto CDMA standartu (Code Division Multiple Access) sava tīkla uzbūvei (Latvijā CDMA izmanto Triatel). GSM pasaules kongress ir domāts – GSM standarta operatoriem, kādi ir teju visi Eiropas un vairums pasaules operatoru. Tātad CDMA operatora pārstāvja ierašanās izskatījās kā ķecera piedalīšanās katoļu kardinālu konventā.

Taču kā D.Linčs atklāja saruna ar News.com (pilns teksts šeit), viens no galvenajiem konferences apmeklējuma iemesliem bija Verizon Wireless lēmums ieviest nākošās paaudzes mobilo datu un balss tīklu (t.s. 4G) izmantojot Long Term Evolution (LTE) standartu. Tas nākotnē būšot kopējs visiem pasaules operatoriem. Pamatā LTE ir bezvadu datu pārraides tehnoloģija ar ātrumiem kas mērāmi simtos megabitu sekundē un kurā balsi pārraida kā datu paveidu (pamatā voice over IP). Patreizējie mobilie datu tīkli spēj sasniegt ātrumu 384 kilobiti sekundē/kbps  (3G) vai līdz pat 14.4 Mbps izmantojot HSDPA (dažkārt sauktu par 3.5 G) tehnoloģiju.

D. Linčs teica, ka pāreja uz 4G tīkliem nozīmē, ka visi operatori, kas spers šo soli (Verizon Wireless jau ir pieņēmis lēmumu) izmantos gandrīz vienādu tehnoloģiju. Ar šādu skatu uz nākotni, vairs neesot iemesla dalīties līdzšinējās GSM, CDMA un citu tehnoloģiju nometnēs, teica D. Linčs.

Verizon Wireless tehniskais direktors prognozēja, ka kompānija lielajā ASV tirgū 4G/LTE ieviesīšot ļoti aktīvi 2010. gadā, sākot ar 25 – 30 lielākajiem apakštirgiem (pamatā ASV pilsētām). Sākumā šīs pakalpojums tiks piedāvāts portatīvo datoru lietotājiem, izmantojot iebūvētas LTE mikroshēmas vai t.s. piekariņus (dongles – Latvijā šādi operatori piedāvā HSDPA mobilo platjoslu). Tikai vēlāk LTE būs pieejams arī „parastos” mobilajos telefonos, jo patlaban tik pat kā neesot šādu telefonu.

Vaicāts par LTE tarifiem un biznesa modeli, D. Linčs teica, ka ar to vēl tiekot strādāts, taču, visticamāk, tarifi būs saistīti ar datu pārraides apjomiem – jo vairāk, jo vairāk jāmaksā. Viņš uzsvēra, ka LTE tīklus nevarot salīdzināt ar Verizon fiksētā tīkla platjoslas piedāvājumu, kur optisko pieslēgumu resursi ir tik pat kā neizsmeļami un fiksētās maksas tarifs ir saprātīgs.

Latvijā pagaidām neviens operators nav afišējis plānus par pāreju uz LTE, taču ir pārdomas vērts, vai pēc šādas pārejas saglabāsies līdzšinējie operatoru fiksētās maksas datu pārraides plāni (LMT Birojs u. tml.). Varam arī padomāt, vai Triatel turpinās izsmelt CDMA standarta datu pārraides (EV DO tehnoloģiju) neizmantotās iespējas, vai arī veiks pāreju uz LTE. Tas ir svarīgs jautājums, jo Triatel, sadarbībā ar Lattelecom,  kļūst par galveno interneta pakalpojumu sniedzēju laukos un citos „vadu nesasniedzos” Latvijas rajonos. Ja LTE tehnoloģija turēs solījums par vismaz divciparu Mbps datu pārraides ātrumiem, tad šādi pieslēgumi vismaz pārāk neatpaliks no solītājiem 100 Mbps tiešiem optiskajiem  pieslēgumiem pilsētās.

Pēc sestdienas vakara (21. februāra) Panorāmas raidījuma, acīm redzot kā tūkstošiem citi, metos internetā apskatīties zemnieku un bioloģisko saimniecību tirgotavu www.dabasdobe.lv. Ilgāku laiku vietne vispār nebija pieejama (visticamāk pārslodzes dēļ). Pēc tam varēja aplūkot pēc normāliem standartiem veidotu interneta veikalu, ar preču apakškategorijām, produktu aprakstiem, elektronisku grozu u.tml. Tas, ka tuvojas dabadobes otrā dzimšanas diena liecina, ka biznesa modelis vismaz līdz šim ir bijis dzīvotspējīgs. To arī var uzskatīt par veiksmīgu, uz vietējā tirgus nišu orientēta maza moderna uzņēmuma piemēru.
Tas viss ir labi, taču dabasdobe apgaismo arī citus ekonomiskos procesus un strīdīgus jautājumus Latvijā. Viens ir tas, ka par katru cenu būtu jāatbalsta vietējā lauksaimnieku ražošanu un, labākā gadījumā, arī ekoloģiski tīra lauksaimniecība u.t.t. Manuprāt dabasdobes cenu saraksts dod ieskatu, ko šāda pieeja konkrēti maksā (man kaut kā neliekas, ka uzņēmuma īpašnieki un vadītāji būtu sevišķi lieli ierāvēji un gauneri). Viss maksā stipri virs parasto veikalu cenas – kaut vai piens par vairāk nekā 1 LVL litrā, šķiņķis par 11.25 kilogramā u. tml. Šīs cenas, visticamāk, arī atspoguļo vērtību par samaksāto (value for money) tiem, kas ir ar mieru maksāt par vienas sertificētas ekossaimniecības pienu vai sieru, par brīvi klīstošu visu gaļu un olām u.tml.
No televīzijas sižeta un dabasdobes lapā rakstītā arī ir skaidrs, ka šī veikala pircējiem otra lielā vērtība (blakus apziņai, piem., ka medus nāk no bitēm, kuru vārdus zin bitenieks) ir ietaupīts laiks. Dabasdobe piegādā pirkuma grozu mājās un pircējam nav, piem., jāapskraida Centrāltirgus vai citi Rīgas tirgi meklējot dažādo ekoloģisko saimniecību pārstāvjus un produktu tirgotājus. Tas arī ir rādītājs, ka pircēju ienākumi ir tādi, ka ietaupītais laiks, rēķinot LVL/stundā, ir vērtīgāks, nekā piemaksa par produktiem, kas pārsniedz Rimi vai Stockmann cenas. Pircēji ir labi apmaksāta “augšējā vidusšķira” ar īpašu interesi vai rūpēm par pārtikas kvalitāti. Patiesa niša.
Cik ilgi šī niša pastāvēs gaidāmā ekonomiskā teju sabrukuma apstākļos ir cits jautājums. Taču interesantais ir tas, ka interneta veikala cenas ir rādītājs, ko nāktos maksāt par “Latvijas preci” protekcionisma apstākļos, proti, kad plašākām pircēju aprindām būtu liegta citu preču un produktu izvēle un izmantojot samērā (šķietami) godīgu “vietējā” piegādes kanālu. Tāda ir piemaksa par “latvisko un tīro” un dabas dobes uzturošais pircēju loks ir tie, kas Latvijā labprāt šādu cenu maksā. Bet vai būtu saprātīgi piespiest visus iedzīvotājus maksāt šādas vai tikai nedaudz zemākas cenas kā sava veida “atbalsta nodokli”? Kamēr esam Eiropas Savienībā, tas īsti nav iespējams, taču sabiedriskās debatēs izskan šādas prasības (un te nav runa par saprātīgām izmaiņām piem., piena produktu piegādes kanālos, lai pārdalītu gala lietotāju cenu par labu zemniekiem u.tml.).
Pateicoties internetam, mēs varam momentāni pārbaudīt ko jau šobrīd dzīvē maksā šāds “visu no Latvijas laukiem, visu ekoloģiski nevainojumu” risinājums. Un kamēr tas ir brīvprātīgs tirgus darījums, varam tikai vēlēt veiksmi dabasdobei un tās piegādātājiem un apsveikt dažu iedzīvotāju iespējas ar sev ekonomiski racionālu izvēli atpirkties no laika bada.

Ryanair šogad plāno atlaist visu lidostās strādājošo personālu, kas reģistrē pasažierus, pieprasot lai visi lidotgribošie reģistrējās elektroniski. Praktiski tas nozīmē reģistrēšanos un iekāpšanas talonu izrakstīšanu internetā ar mājas vai darbvietas datoru, vai arī ar lidostā izvietotiem termināliem. Lidostās strādās tikai Ryanair bagāžas saņēmēji un krāvēji — tā raksta zviedru avīze Dagens Nyheter atsaucoties uz britu presi.
Ryanair lēmums, kuru paziņojis aviosabiedrības vadītājs Maikls Olīrijs (Michael O’Leary), ir vērsts, lai ietaupītu līdzekļus un padarītu zemo cenu aviosabiedrības darbu ar pasažieriem gandrīz pilnīgi elektronisku. Tas arī ir saistīts ar zaudējumiem 119 miljonu eiro apjomā 2008. gada trešajā ceturksnī, piezīmē Dagens Nyheter.
Kā izteicās M. Olīrijs, jau šobrīd 97 % Ryanair biļešu tiek pirktas elektroniski un 75 % pasažieru reģistrējās internetā. Būtu vēlams, ka tikai katrs piektais pasažieris nodotu bagāžu.
Kā cilvēkam, kas parasti lieto Ryanair pakalpojumus maršrutā Rīga-Stokholma-Rīga, varu apliecināt, ka pilnīgi elektroniskā pasažieru apkalpošana darbojas apmierinoši. Man (bet iespējams ne visiem Latvijas ceļotgribētājiem) ir mājās printeris, kur izrakstīt iekapšanas talonus. Man arī šķiet, ka ir nedaudz mazinājies uzbāzekļu skaits biļešu pirkšanas procesā. Šie uzbāzekļi ir nemitīgie atgādinājumi blakus lētai biļetei vēl nopirkt ceļojuma apdrošināšanu (it kā Zviedrijā ceļotājus varētu sabrādāt ziloņi vai piemesties malārija), noīrēt mašīnu (internetā ir liela lētu iespēju izvēle arī citur, nevis vienīgi caur Ryanair partneriem), un apmesties viesnīcas. Iespējams, ka biežiem lietotājiem biļešu pirkšanas sistēma ir pamanījusi, ka šīs lietas nu tiešam, jau pie piektās vai sestās atteikšanās, nav vajadzīgas (neredzu arī jēgu maksāt, ja nemaldos, 3.50 EUR, lai iekāptu pāris minūtes agrāk). Tas būtu apsveicami un liecinātu par šīs IT sistēmas “gudrību”.
Kas attiecas uz lidošanu no Rīgas, pāris reizes, kad reģistrējos lidostā, man šķita (varbūt rādījās) ka vienas un tās pašas personas reģistrēja, tad vēlāk parādījās lidmašīnas salonā.
Interesanti (bet, visticamāk, arī dārgi), ka Ryanair dažos reisos un lidmašīnās (no Īrijas uz ārzemēm, ja nemaldos) sācis ierīkot iespējas veikt mobilos zvanus. Man gan neliekas, ka lētā Īrija bazētā aviosabiedrība ir pirmā, kas to dara. Ar laiku arī ceļotājiem no Latvijas būs iespējams ar saviem telefoniem virs 3000 metru augstuma “notriekt” ar mūsu dažādo operatoru un karšu mazcenas piedāvājumiem ietaupīto. :). Bet tas iederas lēto aviosabiedrību modelī — lidināt teju par velti, bet pelnīt uz dažādiem papildu maksas pakalpojumiem (ēdināšanu, mantu tirdzniecību, loterijām).

Bija mazticams, vērā ņemot globālo visādu aktīvu cenu samazināšanos, ka jebkāda Latvijas valdība būtu sevišķi gatava privatizēt Lattelecom un LMT. Kad ekonomists Ojārs Kehris to nesen ieteica darīt, es to apzīmēju kā pazīmi, ka esam pārvērtušies skrandu republikā ar plikadīdas izvēles iespējām naudas jautājumos.

Piektdien ar Godmaņa valdības demisiju sākās kārtējās „ķīniešu ugunstrauksmes mācības mērkaķu būrī” (Chinese firedrill* at the monkey house  –tā kādam ārvalstu kolēģim 13. janvāra vakarā, pirms sākās jautrība, komentēju ārkārtas vēlēšanu iespēju). Kā šīs valsts pilsoņi un iedzīvotāji, varam tikai minēt kā par partijām nosauktās valdošās interešu grupās pārkārtosies uz kūstošā ledus gabala. Pingvīni, kā mēs zinām, saspiedīsies kopā, taču ko darīs niknie ledus lāči vai arī savdabīgie mutanti – ledus kuiļi pie pakāpeniski drūpošas siles? To visu varētu uzskatīt kā vienu no priekšpēdējiem cēlieniem iekš Ze big Letvjen balagān kas turpinās jau teju 18 postsovjetiskus gadus, ja tik vien daudziem nebūtu jācieš no vairs atpakaļ netinamās melnās komēdijas filmas agrākās epizodēs sastrādātām muļķībām.

Bet atpakaļ pie tēmas – telekomunikāciju nozare gaidāmo ārprātu pārdzīvos. Dīvainā kārtā, tieši mobilās telekomunikācijas uzplauka Somālijā, zemē, kurā vispār nebija valdības vairāk nekā desmit gadus. Un, kā ziņo vairāki portāli, tostarp The Economist,  Somālijas operatoru tarifi bija starp viszemākajiem visā Āfrikā. Nedomāju, ka Latvija tik krasā veidā kā Somālija pārvērtīsies „sabrukušā valstī”(failed state), bet šis, kārtējais valdības sabrukums, ir solis uz failed state lite variantu (ja tas jau nav iestājies). Jo kas var būt „vislabākais” iznākums – ka valdību veidos Tautas partija, kuras uzticības reitings procentos ir zemāks nekā iedzīvotāju daļa citās valstīs, kas tic, ka Elvis Preslijs vēl ir dzīvs, vai kas uzskata, ka viņus nolaupījuši citplanētieši?

Izdzīvosim, zvanīsim, sērfosim….

*amerikāņu studenti triks, piebraucot pilnu mašīnu pie sarkana luksofora, visiem izlēcot ārā un skraidot bezjēgā apkārt, tad atsēžoties atpakaļ kur pagadās un pie zaļā braucot tālāk.

Ziņa, ka Lattelecom paplašinājis maģistrālo saikni uz ārpasauli līdz 10 gigabitiem sekundē (Gbps), par 40 % pārsniedzot līdzšinējo jaudu, var tikai iepriecināt visus Apollo internet un dažādu Mājas komplektu lietotājus. Lattelecom savā paziņojumā norāda, ka lielāka jauda nodrošinās labāku interneta video skatīšanos un atgādina, ka Rīga, Zolitūdē jau teju sāks strādāt pirmie 100 megabitu sekundē (Mbps) mājas optiskie pieslēgumi.

Tīri aritmētiski rēķinot, ar jaunu optisko dzīslu (patiesībā dzīsla tā pati, tikai tai piekabināti jaudīgāki pārraides rīki) it kā pietiktu „tikai „ 100 šādiem pieslēgumiem. Protams, tīkls tieši tā apkopojot  plūsmas nedarbojas, jauda tiek sadalīta sekundes sīkdaļās un/vai gaismas frekvencēs dodot plūsmu A, tad B, tad C u.tml. Vai aptuveni tā (jau dzirdu tīklu inženieru ņirgas). Bet kā man stāsta zinošs ārzemju speciālists, caurmēra mājas vajadzībām ar 10 Gbps ārzemju pieslēgumu pietiks gandrīz visam, kas ienāk prātā, arī ar 100 Mbps optiku līdz mājām. Piemēram, divus augstas izšķirtspējas televīzijas kanālus var katru pārraidīt ar 14 Mbps . Paliek 78 Mbps citiem priekiem. Un arī ja visiem nepietiks, pats optiskais kabelis var „pavilkt” līdz pat 800 Gbps, vai arī, to konfigurējot 100 Gbps kanāliem, varēs dragāt ar 8 terabitiem sekundē (Tbps). jānopērk tikai nepieciešamie dzelži.

Lattelecom plānus nākotnē piedāvāt līdz pat 10 Gbps ātrumu mājas pieslēgumos mans ārzemju paziņa gan nosauca par muļķībām (bullshit), nevis tādēļ, ka tas nebūtu tehniski iespējams (ar vairāku tūkstošu vērtu rīku katrās mājās), bet tādēļ, ka šādai jaudai nav praktisku mājas pielietojumu.

„Datu centros jau izmanto 100 Gbps pieslēgumus starp dažādiem lieljaudas atmiņas rīkiem. Ja kāda mājsaimniecība savā dzīvoklī ierīkos šādas kapacitātes datu centru, tici man, tā būs liela Latvenergo kliente un pie tam no savām istabām apkurinās visu dzīvojamo ēku,” smejas Rīga dzīvojošais tīklu un datu pārraides konsultants. Viņaprāt jauda pietikšot kaut vai pašam velnam.