Kolēģis un pat novadnieks (no vienas pilsētas ASV) Dienas komentētājs Pauls Raudseps ir satraucies, ka cilvēki izsaka atsvešinātību pret valsti rakstot un sakot šajā valstī.

Nepaiet ne pāris dienu kopš Paula komentāra (varbūt tas pat bija vienlaikus), kad šī Ļurbistāna kārtējo reizi pierāda, ka un parāda kāpēc pelnījusies šādus epitetus.

Visiem par pārsteigumu un tikai dažas dienas pirms nodokļu deklarēšanas termina, tiek paziņots, ka visiem radošiem darbiniekiem, tostarp žurnālistiem, ir jādeklarē visi iespējamie honorāri u.tml., par ko jau šo atlīdzību maksātāji ir iesnieguši ziņas nodokļu iestādēm.

Citās valstīs, piemēram Zviedrijā, VID līdzīgā iestāde apkopo visas izziņas par izmaksātām algām un citām atlīdzībām, iepilda anketā un atsūta nodokļu maksātājam parakstam un/vai korekcijām un parakstam.

Nodokļi, protams, šajā valstī ir jāmaksā, kaut vai pēc Skinera žurku (kas trenētas vairīties no sāpēm) principa. Par nodokļu izmantošanas efektivitāti un jēgu labāk neprasīt…

Gan jau kaut kā izklapatosies. Nešaubos, ka kavēšanas gadījumos (ko darīs tulkotājs ar 50 vai 100 dažādiem honorāru devējiem?) VID pasteigsies uzlikt kādu sodu, nevis rāt savus ļaudis, ka nav savlaicīgi brīdinājuši tos cilvēkus, kas it kā būtu šīs valsts aparāta klienti. Bet šī valsts ir un paliks (varbūt ar dažiem izņēmumiem) tālu no šāda pakalpojumu sniedzēja un klienta modeļa.

Ja atdotos mūsu sabiedrībā izplatītai, ja ne valdošai paranojai, tad redzētu sakritību starp šīs valsts rīcību (pēdējā brīdī) ar nodokļu deklarēšanas kārtību radošajām profesijām, Datu Valsts Inspekcijas uzbraukumu Pingvīnu kustības mājas lapai un AKKA/LAA vairāku blogeru čakarēšanu.

Jāatceras, ka tieši pēkšņi mainītās nodokļu iesniegšanas kārtības skartie plānā galdiņa urbēji ietekmē sabiedrisko domu, bieži vien kritiskā virzienā pret valdošo eliti un tās kārtību. Tādēļ jāparāda, kam šajā valstī pieder pātaga.

Esmu vēl pāris stundas Stokholmā. Zvana mobilais, uzrādās Latvijas numurs. Paceļu:

“Jums zvana Gatis no XYZ, vēlamies piedāvāt angļu valodas kursus…bla bla”

Es: I’m sorry, I speak perfect American English. Atvainojiet, bet esmu ASV un Latvijas pilsonis…”
Beidzu sarunu. Jocīgi, bet no otras puses, WTF? Vai sācies vispārējs mobilais spamošanas vilnis? Saprotu, ka Rīgā uz mājas telefonu dažreiz piezvana pārdevēji un aptaujātāji. Bet kas nu būs? :)

Par kabeļtelevīzijas tēmu, atradu (parādījas lietojot Facebook no zviedru interneta pieslēguma) šādu lapu, kas piedāvā 250 ASV kanālus par USD 149 mēnesī. Padārgi (?). Bet ja rēķina cenu par kanālu, turklāt ar HD piedāvājumu? Katrā ziņā parastās Latvijas kabeļtelevīzijas piedāvājums (5 Latvijas kanāli, 20+ kanālu ruski balagān, pāris vācu mūzikas kanāli un, ja laimējās CNN un BBC) nav pat salīdzinams, lai gan maksāt par Golf Channel u. tml. arī nav jēgas.

Nupat saņēmu jaunāko, žurnāla WIRED aprīļa numuru, kurā aprakstīts topošais atvērtā koda (open source) programmatūras risinājums Boxee. Boxee, kas atrodoties t.s alpha (samērā agrīnā) attīstības posmā. Izmantojot Boxee var savākt visdažādāko interneta video saturu, piem., YouTube, ziņu kanālu CNN.com, raidtīkla CBS video portālu CBS.com, arī interneta televīzijas “agregatoru” Hulu.com (kas gan lūdzis lai to izņem no Boxee sortimenta).
WIRED žurnālists ar zināmām klapatām izmantojis Boxee (caur rīku Apple TV, bet tas darbojoties arī ar parastu datoru), lai skatītos interneta saturu savā televizorā. Līdz šim tā ir bijusi problēma — interneta video straumes var skatīties uz datora displeja ar dažādiem rīkiem, bet skatīšanās uz parastā televizora bijusi problemātiska. Raksta autors uzskata, ka ar Boxee un līdzīgiem risinājumiem beidzot piepildīsies sapnis, ka katrs varēs skatīties tikai un vienīgi to saturu, ko pats vēlas, turklāt parasti bez maksas. Šobrīd maksas kabeļtelevīzija gandrīz visā pasaulē sastāv no dažādām paketēm, kur interesantam blakus atrodas arī nevajadzīgais. Piemēram, Latvijas kabeļtelevīzijas operatori savās pamatpaketes bieži piedāvā man kādu interesantu ziņu kanālu (BBC World), bet tam blakus nāk kaut vai Animal Channel (kur nevēlos skatīties kārtējo raidījumu, kā lopu dakteris veic aklās zarnas operāciju tītaram u.tml).
Vai Boxee ir nākotnes “televīzija” visiem, kam būs solītie 100 Mbps interneta pieslēgumi, to redzēsim.

Apple dažos savos Apple Store veikalos  esot ASV sācis tirgot operatoram AT&T nepiesaistītus (resp., bez obligāta līguma) iPhone 3G telefonus “par pilnu cenu”.  Par to šikāk šeit.  Cena būšot no USD 599 (par 8 GB modeli) līdz USD 699 par 16 GB modeli. Rakstā brīdina, ka iPhone 3G tehniski vēl būšot saistīts ar AT&T tīklu, taču atkožams. Taču citos ASV GSM standarta tīklos neesot sasniedzami adekvāti datu pārraides ātrumi.

Iespējams, ka šī ir akcija lai iztirgotu esošo telefonu inventāru pirms gaidāma iPhone2009 modeļa prezentācijas jūnijā. Tas. visticamāk, būs “piekalts” AT&T.  Pēc patreizējā maiņas kursa, iPhone 3G par nedauz virs 300 LVL nemaz nav tik trak. Ja nu kādam drīzumā komandējums uz ASV vai arī izpalīdzīgi radi/draugi, varbūt ir vērts pamēģināt tikt pie šī brīnuma :).

Nupat mediji ziņo, ka bijušā premjera Aigara Kalvīša (TP) aiziešana no politikas varētu būt saistīta ar piedāvājumu pārņemt Lattelecom padomes priekšsēdētāja amatu. Patreizējam priekšsēdētājam Gundaram Strautmanim drīzuma beidzas amata pilnvaras.
Pirmās bažas rodas pārlasot A. Kalvīša CV, no kura izriet, ka viņa izglītība un darba pieredze privātajā sektorā ir saistīta ar lauksaimniecību, pārtikas un piena nozari. Var iedomāties, ka telekomunikācijas viņš pazīst galvenokārt kā lietotājs.
Tad vēl rodas jautājums par sabiedrības reakciju uz bijušā, ne visai viennozīmīgi vērtētā TP politiķa nonākšana darbā kas maksā aptuveni 100 000 LVL gadā (tāda bija G. Strautmaņa līdzšinējā alga). Nebūs ko pārmest cilvēkiem, kas teiks, ka plašās sabiedrības aprindās odiozam bijušajam politiķim sagādāta “silta vietiņa” aizejot no aktīvās politikas. Spriežot pēc interneta komentāriem pēc A. Kalviša paziņojuma par pensionēšanos no politikas, labākais ko viņam novēlēja bija atgriesties kūtī pie savām govīm un slaucamrīkiem(kas arī “pa lielam” nebūtu neloģiski un nekāda ziņā necienīgi).
Šāds negatīvs politisks aureols var arī ietekmēt sabiedrības attieksmi pret lēmumiem par uzņēmuma darbību, kuros piedalīsies A. Kalvītis. Tas var graut Lattelecom tēlu kā uzņēmumu, kas pārsvarā turējies ārpus čomu kapitālisma/valsts darbu dalīšanai aprisēm Latvijā. Neko nezinu par A. Kalvīša vecākiem (un nebūtu korekti viņus iesaistīt šādos komentāros), bet viņa izvirzīšanu Lattelecom vadošajam amatam varētu vērtēt līdzīgi šofera dēla lietai. Nav jau slikti vai labi būt šofera, kurpnieka vai neiroķiruga bērnam, taču ir pašam ar savām spējām un pieredzi jāspēj veikt ieņēmamā amata pienākumus un uzdevumus.
Būtu “normāli”, ja par jauno priekšsēdētāju izvirzītu kādu no Lattelecom iekšienes un ar pieredzi un/vai izglītību telekomunikāciju un vadības lietās, vai arī kādu no nozares.
Tas viss pagaidām balstas uz neoficiālas informācijas, par kuru ziņo Latvijas televīzija, BNS un citi mediji.

Izskatās, ka dažādi spēki Latvijas internetā cenšas čakarēt ko tik vien var. Visiem jau ir zināms bēdīgi slavenais gadījums ar AKKA/LAA centieniem kāst naudu par viena veida klikšķi (uz iekļautu/embedded) redzamu YouTube video attēlu (resp., uz play bultiņas) bet ne par cita veida klikšķiem (viens uz saiknes, otrs uz play bultiņas). Tas viss uz starptautisku ziņu fona, ka YouTube regulāri izmēžot mūzikas un citus autordarbiem līdzīgus videoklipus, par kuru izvietošanu nav saņemta autora piekrišana. Taču lielā mērā YouTube ir šo „autoru” (50 sekunžu klips, kā mans suns jocīgi vārtās ) brīvprātīgi un par maksu nedomājot izvietoti video darbiņi.

Ja jau, ta jau – varbūt ņemt priekšzīmi no Kīnas, kas esot pilnībā bloķējusi You Tube. Bet tas, visticamāk, nav noticis lai pasargātu Britneju Spīrsu (Britney Spears) no simtiem miljonu nemaksātāju acīm un ausīm, bet lai bloķētu nevēlamu politisku informāciju. Un ja jau bloķē, tad par pilnu klapi!

Latvijā ar iespējams (visticamāk?) politiski motivētu uzplīšanos darbojas Datu Valsts Inspekcija (kāda darīšana Datu valstij ar mūsu lietām?), kas uz paskaidrojumu sniegšanu izsaukusi nevardarbīgās protesta un pretestības kustības „pingvīni” portāla administratoru. Cik var saprast no samēra birokrātiski murgainās (Datu valsts skolās pasniedz latviešu valodu, bet nemāca skaidri rakstīt) DVI vēstules, runa ir par mana kolēģa Māra Zandera publikācijām (un radio komentāriem), kurus var interpretēt kā vairāku politiķu un t.s. publisko personību iespējamu mobilo telefonu numuru un aptuveno dzīves vietu publiskošanu. Iespējamais mērķis bija veicināt tiešāku un biežāku tautas kontaktēšanos ar politiķiem, kuru tēls pēdējos gados ir krietni sašļucis. Katrā ziņā,  ja runa ir par personas datu apstrādi (?), tad šeit drīzāk ir runa par mājieniem uz faktiem, kas parādās mediju publikācijas kontekstā un ir pārpublicēti pingvīnu portālā. Izskatās, ka Datu valsts grib izteikt draudus par kaut kādiem sodiem un sankcijām.

Interesanti, ka pirms pāris gadiem tika ar hakeru paņēmieniem uzlauzta konfidenciāla strīdīgās organizācijas Mozaika (iestājās par geju, lesbiešu un transpersonu tiesībām, rīko ar milzu sabiedriskām kaislībām saistītus praida gājienus) biedru un atbalstītāju datu bāze. Kā man uz manu blogu angļu valodā atrakstīja šīs organizācijas runaspersona,  Mozaika devās uz Datu valsts pārstāvniecību sūdzēties par notikušo, bet uzskata, ka par to nekas sevišķs netika darīts. Datu valsts (jau tobrīd apsteidzot Latvijas nākotnes attieksmi) to visu esot uzskatījusi par nothing special.

Ja Latvijas IT dzelžu nozares cilvēki šonedēļ nebūs aizņemti ar zobu trīšanu un vaimanāšanu par prognozēto 47 % pārdošanas apjoma kritumu Latvijā, tad viņi varētu pacelt acis uz Ieleju, kur var tikt pieteiktas visai iespaidīgas milžu kāzas.

Proti, vairāki mediji (sākot ar Wall Street Journal) ziņo, ka IBM drīzumā var izteikt piedāvājumu pārņemt serveru ražotāju Sun Microsystems. Samaksa varētu būt ap 6.5 miljardi USD, kas pat šābrīža apstākļos esot lēta.

Pārņemot Sun, IBM iegūtu nepārprotami lielāko serveru tirgus daļu (42 %, resp. IBM tagadējos 32 % un Sun 10 %) un varētu stāties pretī interneta infrastruktūras rīku ražotāja Cisco nodomiem ienākt serveru tirgū. Taču analītiķu domas dalās par to, vai šādām milžu kāzām būs pievienota vērtība.

Sun dibinātājs un bijušais vadītājs Skots Meknīlijs (Scott McNealy ) reizi šāda apjoma korporatīvās apvienošanas raksturoja kā „divi miskastes mašīnu sadursmi lēnas kustības (kā filmā) režimā”. Savukārt portāla Cnet News blogā The Open Road (par atvērtā koda risinājumiem) rakstīts, ka IBM, visticamāk, atradīs veidu kā nopelnīt ar samērā plašo Sun atvērtā koda (praktiski bezmaksas) programmatūras klāstu, kas bieži tiek pievienots serveru risinājumiem. IBM arī samērā plaši izmanto atvērtā koda risinājumus, taču pelna no šo sistēmu uzturēšanas un no dažādiem maksas piedēkļiem atvērtā koda .

Tiek arī norādīts, ka IBM faktiski ieguvis lielāku vērtību no Sun izgudrotās Java programmēšanas valodas, nekā paši izgudrotāji. IBM vienkārši plašāk izmantojis Java, lai izstrādātu visdažādākos komerciāli pārdodamus risinājumus. Arī Latvijā SWH Technology (tagad Exigen) kādu laiku intensīvi rakstīja t.s. Java Beans programmu komponentes jeb objektus.  

Tomēr citi analītiķi uzskata, ka ir pārāk liela nesaderība starp IBM samērā formālo korporatīvu kultūru un saknēm IT industrijas pašos pirmsākumos pirms teju 60 gadiem, un Sun tipisko Silīcija ielejas (Silcon Valley)  impulsīvo, uz risku orientēto inženieru – savdabju kultūru.

Latvijā šādas milžu kāzas nekāds lielas pārmaiņas neienesīs, vienīgi parādīs, ka globālā IT industrija tā īsti nav ieslīgusi stagnācijā un krīzi izmanto, lai censtos sevi sakārtot

Šis manu lasītāju nedeļas nogales priekam (un angļu valodas bagātināšanai). Protams, no YouTube:

Īstenībā negribās iesākt garas un murgainas debates par autortiesībām internetā un digitālajā vidē. Tādas jau plosas daudzvietu. Taču AKKA/LAA prasība maksāt par tehnoloģiju (YouTube sižetu iekļaušanu/embed), kas faktiski tikai paver sava veida “logu” uz autordarba sākotnējo glabāšanas vietu (kur var arī nonākt ar klikšķi uz saiknes) ir absurda. Darbs jau nav pārnests uz Latvijas serveri, tas straumē no YouTube servera un ja ar to ir problēmas, tā ir YouTube saimnieku atbildība (ja seko notikumiem, tad YouTube ir aizvācis zināmus materiālus, tiek sūdzēts par citiem, un vēl par citiem tiesājās vai ved sarunas ar autoriem).

Neesmu tehnisks speciālists, bet man liekas, ka embed tehnoloģija atbilst šādam piemēram:

Valstī A ir televīzijas abonentmaksa/licence,  kāds valsts A pilsonis nonāk slimnīcas istabā, kur pie sienas ir piestiprināts licencēts televizors, bet slimnieks ir spiests gulēt uz tiem sāniem, kas liedz viņam skatīties televizoru. Slimnieks pie sienas atslien spoguli un šādi redz televizora ekrānu. Pie viņa (vai slimnīcas administrācijas) ierodas valsts A ierēdnis, un prasa otru licences maksu par to, ka slimnieks skatās televīziju spogulī, tāpat, kā ja slimnieks būtu licis atvest otru, nelicenzētu televizoru. Murgs?

Turklāt embed You Tube attēls parasti  ir ar visu YouTube oriģināla atribūtiku — kontrolpogām, You Tube logo u.tml.

Te viens piemērs. Satura sakritība ar iespējamu viedokli par AKKA/LAA un par attieksmi pret mūsu valsti kopumā ir tikai skatītāja slimajā iztēlē :):):).

No IZZI preses pasākuma kuluāriem izriet jaunums – kompānija ne tikai no aprīļa sāks piedāvāt 100 megabitu sekundē (Mbps) interneta pieslēgumu, bet perspektīvā cer privātpersonām un mazajam (mājas) biznesam piedāvāt pakalpojuma līmeņa garantijas (de facto service level agreement/SLA). Citos vārdos IZZI nodrošinās minimālu pienācīgu ātrumu savā tīklā, daļēji atbildot uz daudzu un dažādu interneta pakalpojumu sniedzēju (IPS)  klientu sūdzībām (arī šī bloga komentāros), ka IPS sola lielus ātrumus, bet faktiski sniedz daudz zemākus, neprognozējamus datu pārraides ātrumus.

Protams, par to nevajadzētu priekšlaicīgi sapriecāties, jo datu caurplūdi, sevišķi no ārzemēm, ietekmē daudz un dažādi faktori, tostarp maģistrālo sakaru noslodze. IZZI īpašnieka Contaq Latvia Cable pārstāvis Helmuts Kols (Helmut Kohl) gan teica, ka ārzemju pieslēgums IZZI tīklam būšot adekvāts lielajiem ātrumiem.

Vēl viena interesanta informācija – IZZI esot „kara kase” divciparu miljonu LVL apjomā citu kabeļtelevīzijas un IPS pārpirkšanai. Līdzīgu ekspansijas stratēģiju pieteicis arī Baltkom, kuru IZZI cer izkonkurēt no pirmās vietas Latvijas tirgū. Mazajiem operatoriem, kuru īpašnieki vēlas mainīt nozari vai izņemt savas investīcijas, tas nozīmē, ka būs konkurence viņu izpirkšanā. „Bada laikā” tā arī ir laba ziņa.

Plašāk par IZZI plāniem intervijā ar jauno biznesa attīstības direktori Sandru Kraujiņu: