Vēl viena pazīstama amerikāņu avīze, Seattle Post-Intelligencer, pēc 146 gadiem pārstājusi iznākt drukātā veidā. Turpmāk ziņas un komentāri būs lasāmi tikai interneta portālā Seattle.pi.com. Tas noticis pēc īpašnieka, mediju koncerna Hearst Corporation centieniem pārdot drukāto avīze – taču pircējs laikrakstam ar 117 000 tirāžu neatradās.

Portālā paliks strādāt aptuveni 20 satura radītāji un tas arī ietvers kādus 150 vietējos blogus (emuārus), datu bāzes par vietējo kopienu (Siatlas Sietlas/Seattle  pilsētas apkaimi), fotogrāfijas un citus informācijas resursus.

Esošie abonenti tiks automātiski pārslēgti pie konkurenta Seattle Times, kuram, cik var noprast, ir cits, daudz konservatīvāks politiskais profils (ievadrakstos un komentāros). Par to arī liecina komentāri portālā. Daži priecājas, ka vairs neiznāks „kreisi noskaņotā lupata” bet citi nobažījušies, ka tagad saņems „labējā spārna murgus”.

Interesanti, ka Siatla Sietla ir viens no ASV lielajiem IT industrijas centriem (aiz t.s. Silicija ielejas, Silicon Valley pie Sanfrancisko) un vismaz daļa lasītāju saprot, ka interneta mediji ir nākotnes vilnis un vienīgā iespēja izdzīvot t.s. 24/7 ziņu un notikumu pasaulē.

Citviet ASV un pasaulē attīstās stipri ziņu portāli drukāto avīžu paspārnē (New York Times, Dagens Nyheter portāls dn.se Zviedrijā), bet nav pazīmju, ka tie drīzuma iznīdēs avīzes „uz papīra.” Arī Latvijā avīzei Diena  un biznesa avīzei Dienas bizness ir spēcīgi, multimediāli portāli.

Speciālisti uzskata, ka nopietns apdraudējums avīzēm radīsies ar lētu, bezvadu internetam pieslēgtu „elektroniskā papīra” ierīču ienākšanu tirgū. Prototips varētu būt Amazon Kindle, kas var ielādēt grāmatas un citu rakstisku saturu no ierīces cenā ieskaitīta mobilā interneta pieslēguma. Taču Kindle pagaidām ir dārgs.

Lai katrā vidusšķiras mājoklī atrastos elektroniskā papīra loksne/loksnes? ir jāveido biznesa modelis (Latvijā) kur šos rīkus subsidē tāpat kā mobilos telefonus un piedāvā kopā ar dažādām satura paketēm. Piem., (šī ir fantāzija, protams) Bite Newstablet (ziņu plāksne) ar Dienas, Dienas biznesa, Neatkarīgās, Kluba, Ievas, Telegraf, Baltic Times u.c. automātisku lejuplādi un jaunināšanu par fiksētu maksu. Laikrakstos parādītos abonentiem specifiski tēmēta reklāma, iespējas iepirkties tiešsaistē, „pastumtas”(push) ziņas pēc izvēles (čempionāta gala rezultāti – elektroniskais papīrs zibsnī vai rūc).

Protams, elektroniskais papīrs pagaidām ir tikai prototipu fāze, tātad šādas lietas mūs varētu piemeklēt tikai nākamā gadu desmita sākumā.

Apple izplatītāja Baltijā  AVAD rīkotā pasākumā Rīga, 11. martā man bija saruna ar AVAD mazā un vidējā biznesa klientu menedžeru Jonu Jonušu (Jonas Jonušas). To var apskatīt tepat (angļu valodā). Titros palikusi drukas kļūda ar garumzīmi  :(  īsinot agrāku variantu:

Ciemojoties Zviedrijā tikos ar uzņēmuma eMunity vadītāju Hansu Bekeru (Hans Becker), kas stāstīja par savas firmas mobilās mūzikas straumēšanas pakalpojumiem. Tos, iespējams, šī gada otrajā pusē piedāvās arī Latvijā un Baltijā. Pakalpojums būs par fiksētu maksu (ieskaito datu pārraidi) un piedāvās mūziku bez reklāmas un diktoru runām.

Uzņēmumiem un iestādēm, kam pieder dārga kustāma (vārda burtiskā nozīmē) manta ir svarīgi precīzi zināt kur šī manta (tostarp tāda, kas var būt ne tikvien ražošanai, bet dzīvībai svarīga) atrodas. Pasaulē arvien vairāk izmanto mazas darbības radiusa radio identifikatorus (radio frequency identification — RFID) preču un citi priekšmetu apsekošanai. Vienlaikus arvien vairāk uzņēmumos izmanto bezvadu internetu (WiFi). Apvienojot abas tehnoloģijas, ir iespējams izmantot WiFi tīklu dažādu priekšmetu lokalizēšanai. Ar šādu sistēmu izstrādi jau deviņus gadus nodarbojas AeroScout, ar sēdekli ASV. Viens svarīgs pielietojums AeroScout sistēmām ir slimnīcās, kur jāapseko dzīvībai svarīgus aparātus, piemēram, portatīvos sirds defibrilators, elpinātājus u.tml
Tas tā… taču izrādās, ka par AeroScout izplatīšanu Eiropā, Tuvējos Austrumos un Āfrikā (Europe, Middle East, Africa/EMEA) atbild Andris Bērziņš, bijušais ārzemju latvietis, kas jau vairākus gadus pilda sava atbildīgā amata pienākumus dzīvojot Rīgā.
Šeit mana intervija ar pavisam nejauši Stokholmā satikto AeroScout viceprezidentu:

11. martā Baltijas reģiona Apple tehnikas un programmatūras izplatītājs Avad Baltic rīkoja konferenci par Apple piedāvājumu. Tanī gadījās satikt Gunti Bokalderu, vienu no vadošiem Latvijas blogeriem, kas specializējās Apple produktu un ar MacOS operāciju sistēmu savietojamu programmu aprakstos un recenzijās. Viņa bloga adrese www.macpasaule.lv. Pasākuma laikā man bija saruna ar Gunti:

Reizēm gadās, ka kāda persona no privātā sektora grib ar mani (pie kafijas) parunāties un noskaidrot manu viedokli par,  piem. mobilo sakaru nozari . Pārņem zināms prieks, ka atkal āzis noturēts par dārznieku un aicināts iepazīstināt ar savām puķēm un stādiem. Tomēr tas nenotiek pārāk bieži, jo tad jau būtu īsts kafijaholiķis  (netempju no rīta līdz vakaram, bet no capuccino neatsakos ).

Un tā nu sanāca,  ka sarunu partnerei savervelēju veselu pravietojumu. Īsumā mana tēze bija: Latvijas mobilo sakaru tirgus ir piesātināts, var notikt tikai pārdale. To cenšas darīt ar cenu teju dempingu un dažādu zaķu, kaķīšu un atraktīvu jauniešu (komunālā dzīvoklī 2009. gada veidolā, tagad jau ar govi) reklāmām. Bet konkurence sen vairs nav par balss sarunām (OK, jauki vāvuļot ar visiem tīkliem visā valstī par 2 santīmiem minūtē vai iztukšot akumulatoru  septiņas reizes simts minūtēs pēc kārtas par 14 LVL mēnesī, piedevām nodarbojoties ar ļoti zemas intensitātes savas auss cepšanu).

Konkurence faktiski ir par mākoni (the cloud).

Mākonī notiks arvien vairāk biznesa funkciju – tur ir jaunākie kontaktdati (pirms stundas priekšnieks mainīja e-pastu) , tur ir piekļuve uzņēmuma datu bāzēm, tur biznesa un personīgā e-komercija. Tur arī mans mākoņa datu un interneta redzējums kaut vai caur kādu vidžetu (widget) kas rāda gan mana uzņēmuma Gulbenes filiāles komercdatus, gan jaunākās ziņas par Bukiem (par ko fano Gulbenes kolēģis). Lai būtu par ko parunāt.

Mobilie telefoni vairs nav telefoni, tie ir datori, arvien vairāk skārienvadāmi. Un ja nu tērētas pūles ar skārienvadības risinājumu (gan kā iPhone, gan kā visādi Blackberry, Samsung un LG verķi), tad tie būtu lietojami kaut kam citam, nekā uzbakstīt astoņciparīgu numuru. Prasās aplikācijas, jeb kā Apple tas iesaucis – apps.

Arī par pliku mobilā interneta piekļuvi plosās cenu un nosacījumu kari. Beigās visiem būs plus-mīnus 20 megabiti sekundē (labā laikā un vietā, bet to būs daudz) par cenu plus mīnus 10 LVL. Un ko tad?

Ak jā!  – blakus telefoniem mobilo sakaru tīklos parādīsies virkne t,s. netbooks (mazgabarīta, lēti, ar lite jaudu portatīvi datori, kam iebūvēti visas vajadzīgās radioshēmas un vieta SIM kartei). Tos tikai un vienīgi izmantos piekļuvei mākonim un internetam.Un arī tiem vajadzēs šai videi piemērotas aplikācijas un vidžetus.

Un tādā bēdu lieta, sēru vēsts, proti – tarificētā mobilā balss *1990 (Latvijā) un + 2010 – 2012 (aptuveni)  visā pasaulē, nāves cēlonis — inficēšanas ar Skype (ko atbalsta Nokia un citu t.s. viedtelefonu operāciju sistēma Symbian) vai citu balss internetā (VOIP) kaiti.

Un ko tagad operatoram iesākt? Blakus subsidētiem telefoniem jātirgo arī subsidēti netbooks, jāvienojas ar aplikāciju izstrādājiem par pamatkomplektu biznesa lietotājiem, jāgudro, kā ierīkot savu apps veikalu vai arī vienoties ar Nokia vai Google Android, Microsoftkas paši sākuši tirgo šīs sīkprogrammas. Jābūvē jauna, droša platforma, kur darboties šiem biznesa lietotājiem, varbūt arī jāsametās kopā ar kādu datu centru un jātiek pie „kalniem” (vai tik vienu lieljaudas serveri nesauca amerikāņu kalnu grēdas Sierra vārdā?) kur aizķeras mākoņi.

Ar vārdu sakot, kamēr viena brigāde kruķī augšā jaunas bāzes stacijas un torņus, kas var pavilkt nepieciešamo mobilās platjoslas jaudu, citai komandai ir steidzami jāstrādā ar jauna/jaunu (apzināti daudzskaitlī) biznesa modeļu izstrādi. Un tas nebūs viegli, bet jādara strauji, jo ir spēki, kas savādāk bezkaunīgi apēdīs Jura (Bindes), Petra (Kirdeika) un Fred (Renčaka) pusdienas.

Nu tas apmēram bija mans 2 LVL (tā capuccino tase pussmalkā centra kafejnīcā) sakamais. Varbūt arī samuldētais.

Izrādās ka nē! Nesen The Economist publicēja rakstu, kas izteica līdzīgas tēzes un citēja Ericsson vadītāju Karlu Henriku Svanbergu (Carl Henric Svanberg). Tanī viņš izteicās, ka mobiliem telefoniem pārvēršoties par datoriem, mobilais bizness pārvērtīšoties no vertikāli integrētiem uzņēmumiem uz horizontālās šķēlēs sagrieztu, uz notiektām tehnoloģijām – tīkla, ierīcēm, operāciju sistēmām un aplikācijām – biznesu kopumu, kas līdzīgs daudzslāņainam hamburgerim.

Esmu savu kafiju tomēr nopelnījis.

Piedāvāju videosižetu par Alcatel-Lucent drošības un datu aizsardzības risinājumiem, kas domāti, lai pasargātu korporatīvus datus, cita starpā, no noplūdes caur IP telefonijas tīkliem. Saruna ir ar Alcatel-Lucent speciālistu Klifu Grosneru (Cliff Grossner).
Neesmu ilgāku laika sprīdi rakstījis blogam, jo biju aizņemts ar rakstīšanu žurnālām Kapitāls (un arī nekas pārāk aizraujošs nav noticis nozarē). Tuvākajās dienās došos uz Stokholmu, ceru uztaisīt pāris sižetus par jaunāko no mobilo sakaru pakalpojumu inovācijas centra (Kista Mobile and Broadband Showcase).

Alcatel-Lucent pasākumā Parīzē bija izdevība intervēt  Deividu Bakliju (David Buckley), kas atbild par produktiem un piedāvājumiem vidējam un lielam biznesam. Viņš piekrita arī stāstīt par unificēto komunikāciju izmantošanu mazos uzņēmumos.

Varam taupīt un pelnīt ar sistēmu konsolidāciju — piemēram trīs tīklus (balss, internetu un video) apvienot vienā, tāds bija viens no vēstījumiem Alcatel-Lucent prezentāciju sesija. Firmas jaunais vadītājs Bens Vervājens (Ben Verwaayen) teica galvenokārt “vīziju” uzrunu, uzsverot, ka “digitālajā” pasaulē ir daudz vienkāršāk apmainīties ar biznesam vajadzīgu informāciju kā arī to atrast un veiksmīgi būs tie uznēmēji, kas pilnībā iekļausies šajā vidē
Savukārt Alcatel-Lucent uzņēmumu (Enterprise) risinājumu daļas vadītājs Toms Berns (Tom Burns) stāstīja par vairākiem konkrētiem piemēriem, kur uzņēmumiem izdevies racionalizēt savu darbību, piem., apvienojot visas līdzšinējās komunikāciju sistēmas vienā IP (interneta standarta) tīklā.
Jauns attīstības virziens ir t.s. ļoti īso distanču radiosakaru (near field communications) izmantošanu pastāvīgai pārvietojamu priekšmetu un cilvēku uzskaitei un apsekošanai. Ar šādu sistēmu slimnīcās iespējams momentāni atrast gan, piem., defibrilatoru sirdslēkmes gadījumā, arī attiecīgo ārstu un personālu, lai steigtos palīgā pacientam. Sistēm arī var novērst, piem., vecuma vai slimības dēļ apjukušu personu aizmaldīšanos. Īsā darbības radiusa raidītāji esot ļoti lēti un ražojami kā lipekļi (tos izmanto šajā konferencē, lai pierakstītos uz vēlāku informācijas piegādi pa e-pastu no dažādiem stendiem konferences izstādē).
Uzrunās tika turpināta agrākā gada virstēma par dinamisko uzņēmumu (dynamic enterprise) ar konkrētiem piemēriem, kā to izdarīt.
Šeit arī arvien skaidrāk redzams, ka Alcatel Lucent laužas t.s. biznesa attālinātās sadarbības (collaboration) tirgū, piedāvājot savus risinājumus, kas konkurē ar, piem., IBM Lotus Notes un Microsoft risinājumiem — tātad ar programmatūras nozari. Šķiet, ka par to pēdējā pusgadā kaut ko biju uzmurgojis žurnālam Kapitāls.

Esmu Parīzē, drīz “atslēgrunu” (keynote) teiks jaunais Alcatel-Lucent vadītājs. Starplaikā presi izvadāja par visādu demo izstādi, arī augstas izšķirtspējas ķirurģisko telekonferenci (tas gan eksperiments), kur pieredzējis ķirurgs ar elektronisku irbuli uzzīmē uz attēla kur kas jāgriež. Visai miesnieciski skati. Iešāvās prātā, ja nu kāds izstādes tehniķis licis kādam sakapāt veselas zarnas. Bet tas tikai demo…
Sastapu dāņu telekomunikāciju žurnālistu kas atbalsta manu minējumu, proti, ka Dānijas TDC pārdeva Bite grupu investīciju fondam, kur tas tiek “nobarots” Vodafone interesēs un attiecīgajā brīdī tiks pārņemts. Savukārt dānis brīnījās, ka TDC ir palicis bez vērā ņemāmas starptautiskas stratēģijas. To varētu nomākt TeliaSonera un Telenor (katrā ziņā Zviedrijas tirgū tam nav ko darīt). Vēl viens skandināvijā bieži minēts variants — apvienojas Telenor un TeliaSonera, kas netieši arī ietekmētu Lattelecom un LMT nākotni.