Man ar kādu tvitera (Twitter) sarunu biedru iznāca debates par manu centienu tulkot jēdzienu pop-up. Piedāvāju izleceklis un tādiem pop-ups, kas parādās negaidīti un negrib pazust — nosakumu uzbāzeklis. Pēdējas dienas apskatot portālu www.tribine.lv. man pa brīžam lapas vienos sānos parādījās Eiroparlamenta kandidātā Aleksandra Kiršteina pāris sekunžu garš videoklipiņš, kurā viņs izteica kādu savu vēlēšanu kampaņas tēzi vai frāzi, Ko teica, neatkārtošu jo — te ir runa par paņēmienu, nevis saturu un, godīgi sakot, neatceros :):). Tagad šī reklāma ir pazudusi, visticamāk notecējis tās apmaksātais laiks.
Katrā ziņā tas man ir līdz šim neredzēts reklāmas paņēmiens ar zināmu šoka efektu. Nedaudz pazīstu A. Ķiršteinu un esmu dzirdējis viņu runājam gan “dzīvajā” gan televīzījas sižetos. Tādēļ negaidīta viņa balss ieskanēšanās tūliņ piesaistīja uzmanību, pat vairāk nekā tīri vizuāls izleceklis. Varu iedomāties, ka šādiem bļaustekļiem varētu būt zināma nākotne kā internetas reklāmas paņēmienam ārpus politikas. Šķirot lapu ar savu vēstījumu varētu ieskanēties kāda no reklāmās bieži dzirdāmo aktieru balsīm vai, teiksim, parādīties un runāt kāds ļoti pazīstas Centis.
Būtu interesanti dzirdēt komentārus no interneta reklāmistu aprindām par to, cik bieži tiek lietoti šādi bļaustekļi un kāda ir viņu atdeve ārpus priekšvēlēšanu kampaņas.

Viens no blogeru uzdevumiem ir savas nozares notikumos „lasīt starp rindām” un izdarīt kaut cik loģiskus un sakarīgus secinājumus par to, kas slēpjas aiz faktiem un notikumiem, vai arī izdarīt zināmas prognozes.

Nesen apskatījos ASV jauno tehnoloģiju blogera Oma Malika  blogu  GigaOm, kurā viņš komentē lielā amerikāņu  mobilo sakaru operatora AT&T pēkšņo paziņojumu, ka tas steidzinās t.s. Long Term Evolution (LTE) jeb ceturtās paaudzes (4G) mobilo datu pārraides tīkla ieviešanu.

Paziņojums esot nedaudz norakts preses relīzē, kurā AT&T  paziņo, ka paātrināšot sava esošā HSDPA datu pārraides tīkla ātrumu līdz 7.2 megabitiem sekundē ( Mbps). Vai O. Maliks nedaudz dzēlīgi piezīmē, ka mazā, tālajā Latvijā  operatori to jau izdarījuši sen? Diemžēl nē…

Blogeris saskata citu iemeslu, proti, baumas, ka iPhone ražotājs Apple koķetējot ar AT&T konkurentu Verizon par iespējamu partnerību. Tādēļ, lai izskatītos „labāks” par Verizon, AT&T paziņo, ka, pirmkārt, uzlabos sava esošā tīkla datu caurplūdi un jau 2011. gadā sāks izbūvēt savu 4G tīklu. Tālāk O. Maliks aizrakstās par dažādām problēmām, kas bijušas ar AT&T tīkla pārklājumu un kvalitāti.

Taču pasakot A – ka AT&T rosās, jo grib noturēt Apple kā savu partneri un atturēt to no citiem, O. Maliks nepasaka vienu citu iespējamu B. Proti, ka Apple, visticamāk, aiznākamo iPhone (nākamo modeli, iPhone 3G uzlabotu aizstājēju gaida jau šovasar) laidīs klajā kā 4G spējīgu ierīci.

Lai gan Apple ir ļoti noslēpumains par saviem nākotnes produktiem, nevar būt, ka tā galvenais ASV partneris, pie kura patlaban tiek piekalti visi iPhone telefoni Amerikā, nav uzzinājis par Apple plāniem vismaz plašos vilcienos. Tātad no AT&T rīcības var secināt, ka Apple izlaidīs iPhone 4G līdz ko pasaulē parādīsies pirmie lielie tīkli ar šo tehnoloģiju. Kā ziņo Information Week, nozares pazinēji uzskata, ka Verizon ir par aptuveni gadu aizsteidzies priekšā AT&T ceļā uz LTE ierīkošanu.

Tātad šajos apstākļos var saredzēt netiešu cīņu par to, kurš iegūs tiesības izplatīt un savam tīklam „piekalt” iPhone modeli, par kuru vispār vēl nav runas. Katrā ziņā  O. Maliks šo aspektu nav apskatījis.

TeliaSonera ar zināmu izbrīnu vēroja Latvijas puses (runājot mūsu žargonā) cepšanos par priekšlikumu funkcionāli sadalīt Lattelecom tīkla vairumtirdzniecības un pakalpojumu mazumtirdzniecības apakšvienības kā priekšnoteikumu, ja zviedri pirktu tikai LMT, bet atstātu fiksēto tīkla operatoru Latvijas valsts ziņā.

Eiropas Savienības (ES) noteikumi paredz, ka visiem operatoriem, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi un konkurenci, būs  tuvākajā laikā jāveic šāds sadalījums. Satraukums, tātad, bijis par neizbēgamām pārmaiņām, kas jebkurā gadījumā ierēķināmas visu operatoru nākotnes tirgus cenu aplēsumos.

Savukārt LMT jau esot pietiekama optiskās šķiedras tīkla kapacitāte, lai tas  teorētiski varētu konkurēt ar citiem īpašniekiem piederošu Lattelecom platjoslas pakalpojumu sniegšanā. Turklāt nākotnē visi elektronisko sakaru pakalpojumi būšot ar bezvadu pieslēgumiem, tostarp pat jaudīgi optiskie interneta pieslēgumi, kuru saikne ar gala lietotāja ierīci būs īsas darbības rādiusa radio tehnoloģija ar vairāku simtu megabitu sekundē (Mbps) jaudu.

Nonākot 100 % zviedru īpašumā (kas varētu notikt tikai pēc krīzes beigām, saprotot, ka Latvija vēlas savas daļas pārdot kaut cik izdevīgi) LMT piedalītos Zviedrijas un globālo mobilo sakaru tīklu pārejā uz „superātro” LTE (Long-Term Evolution) standarta jeb ceturtās paaudzes (4G) mobilo internetu. Lai gan tīkla iekārtu cenas ir kritušās, tomēr pāreja uz LTE prasīs prāvas investīcijas (palielinot datu caurplūdi optiskajos kanālos uz/starp bāzes stacijām un nomainot radio iekārtas šajās stacijās uz  4G standartiem).  Tas nozīmē, ka LTE tīklos būs pēc servisa līmeņa diferencētie tarifi. Par 20 Mbps t.s. best effort savienojumu būs viena cena,  bet par 100 Mbps, kas nekad nenokrītis, piem., zem 50 Mbps, varētu būt lielāka maksa.

Ja TeliaSonera tomēr izdotos nopirkt abus operatorus – LMT un Lattelecom – zviedri nekavējoties integrētu abu uzņēmumu pakalpojumi pārdošanu. Tas nozīmē, ka ieejot pie kāda LMT dīlera un mobilo telefonu tirgotāja, varēs izvelēties, piem. komplektu LMT mobilais, mobilais internets (kāds no LTE līmeņiem), fiksēts optiskais internets ar mājas bezvadu tīklu un Lattelecom televīziju (vai kādu citu abu kompāniju pakalpojumu kombināciju). Tas viss, visticamāk, par fiksētu mēneša cenu. Tāpat uzņēmējs no Lattelecom pērkot biroja interneta pieslēgumu, varēs arī parakstīt līgumu par pārdesmit LMT mobilo sakaru pieslēgumiem saviem darbiniekiem.

Līdz šim šāda šķietami loģiska pakalpojumu pārdošanas apvienošana nav notikusi, jo TeliaSonera nav bijis iegansts kompānijas bikstīt to darīt. Investējot šādos pasākumos, TeliaSonera (kam pieder 49 % Lattelecom, bet vairākums, pastarpināti, LMT), zviedriem abu kompāniju privatizācijas gadījumā nāktos „maksāt divkāršs” – pirmo reizi investējot pārdošanas apvienošanā, bet pēc tam par šīs investīcijas dēļ pieaugušo 51 % daļu vērtību.

Tā daži atmiņas pieraksti par neformālu tikšanos un sarunu ar TeliaSonera Mobility vadītāju un ilggadīgo saruna ar Latvijas valdību partneri Kenetu Kārlbergu (Kenneth Karlberg).

26, maijā TeliaSonera Mobility vadītājs un ilggadīgas sarunu vedējs par Lattelecom un LMT privatizāciju Kenets Kārlbergs (Kenneth Karlberg) tikās ar nelielu žurnālistu grupiņu Rīgā. Par to izdevās uztaisīt nelielu videosižetu:

Kā ziņo vairākos interneta ziņu portālos, kāds mākslinieks uzzimējis jaunāka žurnāla The New Yorker vāku ar iPhone zīmēšanas aplikāciju Brushes, kas maksājot 4.99 USD. Šeit var redzēt vāka tapšanas video. Mākslinieks ir kāds Horhe Kolumbo (Jorge Columbo). To var uzskatīt par šīs Apple ierīces debiju komerciālās mākslas pasaulē.

 Pāris interneta vietņu kļūdas pēc parādījušies netieši apstiprinājumi, ka Apple drīzumā laidīs klajā jaunu iPhone modeli ar iebūvētu 32 gigabaitu (Gb) atmiņu. Šāda apjomīga atmiņa, visticamāk, domāta video, mūzikas un aplikāciju glabāšanai

Norāde,ka pret jaunu Blackberry modeli var iemainīt iPhone 32GB 3G telefonu, kāda vēl nav, parādījusies mobilo sakaru operatora un Apple līdzšinējā ASV partnera AT&T mājas lapā. Tāpat Austrijas T-Mobile lapā  īslaicīgi parādījies tukšs, cik var saprast, izleceklis (pop-up),  kas bez konkrētas cenas un attēla piedāvā jaunāko iPhone.

Cik saprotams no ziņām interneta portālos, abas nejaušās it kā jaunā iPhone parādīšanās novāktas. Par citiem gaidāmā jaunā iPhone īpašībām – video ierakstīšanu, elektronisko kompasu un GPS  u.tml. pagaidām tikai baumo. Baumo arī, ka jauno telefonu laidīs tirgū ap 17. jūliju.

Protams, viss var izrādīties kārtējie murgi, tāpat kā iPhone pieminēšana pagājušā gadā kāda Lattelecom mājas lapas sadaļā. Intriga un baumas arī ir labs mārketinga līdzeklis.

Šoreiz tā kā sanāca. Bijām kādi 10 -15 uz t.s. tvītmobu (tweetmob) jeb ar Twitter sasauktu spontānu pulcēšanos. Mērķis bija satikties un izdzert kefīru pie Rīgas Domes(RD). RD pēc ceturtdien rīcībā esošas informācijas bija virzījusi noteikums  pret alkohola dzeršanu sabiedriskās vietās, kas arī ietvertu kefīru. Par to varētu sodīt ar līdz pat 100 LVL soda naudu. Kārtējais absurds.

Sanākot piektdienā tomēr uzzinājām, ka RD ir sniegusi paskaidrojumu un publiski kefīru dzerošos nesodīs. Vienalga katrs iztukšojam savu kefīra devu un nācās televīzijai skaidrot, kādēļ ir vajadzīgas spontānas akcijas kā nevardarbīgas pretestības izpausmes pret varas nejēdzībām.

Ko no tā varam mācīties?

–Twitter var sapulcēt cilvēkus par vidēji kontroversiāliem jautājumiem (atnākušie žurnālisti pareizi vaicāja, vai tomēr nevajag ierobežot publisku dzerstīšanos ar daudz stiprākiem dzērieniem, nekā kefīru). Pirmais tvittmoba mēģinājums sakarā ar īslaicīgo praida aizliegšanu tomēr bija pārāk kontroversiāls un arī vārda brīvības aizstāvji negribēja sev sagādāt skaidrošanos, ka neesot „izvirtuļu aizstāvji” vai „paši tādi.”

–Twitter varētu kļūt par sabiedrisku un politisku akciju organizēšanas platformu vēl lielākā apmērā. Jautājums tikai, kas būs ja to izmantos arī komerciāliem nolūkiem – pačivinās kaut vai, ka „šodien Rixima* kefīrs par 20 % lētāks”. Kurš par tp priecāsies, kurš saredzēs, ka tiek spamots?

–Varas iestādes ar laiku pamodīsies un konstatēs, ka pret Twitter (kas ir bazēts ASV kur valda savādāki vārda un komunikācijas brīvības jēdzieni nekā Latvijā) neko nevar daudz izdarīt. Teorētiski, briestot masu kustībai 13. janvāra garā varētu slāpēt īsziņu sūtīšanu, bet ne Twitter. Drošības policija sēdēs tviterī (maskējusies) bet diez vai pati tvītos. Lai gan, pildot leģitīmas demokrātiskas valsts drošības iestādes funkcijas, DP varētu lepni paziņot: „Noķerts Antarktīdas spiegs, par kovārni maskojies pingvīns.” (Vai pietika 140 zīmes?)

–Varbūt komentētājiem ir kādas idejas, kur panesīsies Twitter Latvijā. Jebšu vai izčivināsim sausus knābjus un apniks?

*negribu izmantot konkrētu zīmolu.

Vasara tuvojas un sākušas virmot baumas par jaunāko, trešo Apple iPhone modeli. Portāla www.news.com blogā Crave apgalvots, ka jauno iPhone piedāvās pārdošanai piektdien, 17. jūlijā. Tas saskanētu ar agrāko praksi, kad pirmais un otrais (otrais bija trešās paaudzes jeb 3G) iPhone tika nodots tirdzniecībā kāda no vasaras mēnešiem, tieši piektdienā.

Pēc Crave sniegtās informācijas, jaunais iPhone būs ar 32 gigabaitu (Gb) maksimālo atmiņas jaudu (visticamāk, lai varētu uzglabāt vairāk video, mūziku un aplikācijas). Būšot arī daudz spēcīgāks procesors, 3.2  megapikseļu kamera ar video ierakstīšanas iespējām, MMS (īsziņu ar foto un video pielikumu) sūtīšanas iespējas un garāks akumulatora darbības laiks (par to sūdzējušies daudz iPhone lietotāji). Tas cita starpā.  Crave autors Kents Džermans (Kent German) arī padzirdējis no sava ļoti labā avota, ka jaunajam iPhone apgaismosies iekostā ābola simbols uz telefona aizmugures. K. Džermans to nosauc par funkciju, kas noder tikai plātīzeriem – „lūk, man ir iPhone”—un par akumulatora bendētāju.

Iespējams, ka fotogrāfiem ar iPhone arī tiks iekļauta aplikācija, kas automātiski ar GPS funkciju noteiks telefona/kamera atrašanās vietu un katrai fotogrāfija pieliks „geobirku”, tas ir, to ielādējot kādā no fotokrātuvēm vai albumiem, tas automātiski pievienos informāciju un parādīs vietu uz Google kartes vai satelītattēlā (piem., Rīgā, skvērā pie Operas).

Sīkāka informācija par gaidāmo jauno iPhone varēt parādīties Apple attīstītāju konferencē jūnija sākumā. Taču pašu lielo notikumu, iespējams, režisēs un paziņos Apple vadītājs Stīvs Džobs (Steve Jobs), kam paredzēts atgriezties (gan pēc gadskārtējās konferences) no pusgada ilga slimības atvaļinājuma.

Internetā arī atrodama informācija, ka Apple cenšas paplašināt starptautisko operatoru loku, kas varēs piedāvāt savam tīklam nosacīti „piekaltu” iPhone (Latvijā tas ir LMT). Nebūt jau slikti, ja mazinātu LMT monopolu. LETA darba telefoni ir pieslēgti Tele2. Taču arī Marijas 2 namā (ar mēra kandidāta attēlu „King Konga” izmēros uz sienas), kur kā īrnieki mājo LETA, ir redzēti pāris iPhone...

Atzīšos. Skatījos Neprāta cenu un skatos Ugunsgrēku. Tagad paralēli var skatīties abus – LTV 1 veco Neprāta sēriju atkārtojumus un arī  „jauno”,  Latvijas televīzijas –sorij—pad***to un TV3 savākto un reanimēto Ugunsgrēku.

Vecajās sērijās bija izteikts dažu zīmolu izvietojums – vismaz fonā redzamās dažādas reklāmas afišās, kas it kā iederējās viesnīcā,  kuru seriāla tēli (šķietami mūžīgas vasaras apstākļos) nekad nepameta.. Arī Ugunsgrēkā diskrēti, bet pamanāmi, sākusies vienas markas kvasa dzeršana. Tiesa gan, bārmenis Gunārs, mocīdamies atvērt šādu pudeli, to nolamāja par sūdu (pudeli un vāciņu, ne jau saturu).

Dažās epizodēs rosījās noteiktas apdrošināšanas firmas jakās tērpti vīri – iespējams, amatieraktieri no šīs firmas. Viņu darbība arī bija loģiski – izmeklēja Ugunsgrēka sākotnējo ugunsgrēku. Tiktāl OK.

Pēdējā laika ievēroju, ka galvenie varoņi un antivaroņi visai bieži šķietami rīkojas ar datoriem bezvadu tīklā vai arī ar mazformāta t.s. netbook. Ar tādu rokā staigā Ditas Lūriņas tēlotā Marta un tādu sērfošanai pa iepazīšanās portāliem lieto raksturloma – spriganā vecenīte Veronika. Šaubīgais biznesmenis ar labu sirdi (?) Vadims lieto lielu melnu klēpjdatoru, tāpat arī arvien vairāk uz ļaunumu tendētā brāļa un māsas (Aleksis un Līga)  pāra brālis Aleksis. Arī Līga savā LTV1 redzamā agrākā dzīvē rosās ar klēpjdatoru.

Varētu sacīt, ka šie tēli ir moderni cilvēki, ar datoriem, vienmēr tīklā biznesa vai izklaides (meklē sev partnerus) dēļ. Veronika pat ir kiberpensionāra paraugtēls. Bet….

Man nav ne jausmas, kas ražo šos bieži redzamos datorus. Reiz gan pazibēja nosaukums Acer uz Martas netbuka vāka, bet otrreiz nav redzēts. Varbūt bieži nelasu sīko druku seriāla beigās, kur pateicās dažādām pilīm, viesu namiem, apģērbu tirgotājiem u.tml., bet neesmu pamanījis kas šos datorus ražo.

Amerikāņu filmās, ja kāds lieto datoru (un nav pavisam ļaunais tēls), tad tas neparasti bieži ir Macintosh. Tas ir visticamāk tādēļ, ka Apple rūpējas par to,  ka, ja rāda datorus un klēpjdatorus filmās un TV seriālos, kāpēc ne savējos un kāpēc nepiemest filmas budžeta nedaudz par t.s. preces izvietošanu (placement). ASV tas ir vesels bizness – nodrošināt, piem.,  ja Džonijs Deps (vismaz filmā, kas notiek mūslaikos) liek dzēriena pudeli pie lūpām, tad tā būs, teiksim Coca Cola.

Seriāla scenāristi un režisore rīkojas tā, lai skatītājam būtu izklaide kaut cik atpazīstamā un naturālā vidē, taču šķiet, ka Latvijas datortirgotāji un telekomunikāciju operatori ir aizmirsuši savas intereses. Tēli lieto bezsejas datorus un mobilos telefonus. Vai nebūtu interesanti, ja Marta atgrieztos no Anglijas, piem., ar iPhone, vai sāktu lietot MacBook (vai vismaz kamerai atklātu sava netbuka firmas zīmi)?  Bite varētu iedot kādam no tēliem jaunāko Blackberry. Un Pētersonu viesnīcā beidzot varētu izlikt uzlīmes, ka tur darbojas Lattelecom WiFi.

Šeit daži, manuprāt, interesanti fragmenti no 13. maija diskusijas par mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumiem, kuru rīkoja Tele2, piedaloties arī LMT, Bites, Baltkom, Valsts kancelejas, Valsts kontroles un citu valsts iestāžu un pašvaldību, kā arī Latvijas telekomunikāciju asociācijas pārstāvjiem. Fragmentu izvēle ir subjektīva, taču atspoguiļo visai interesanto un raito diskusiju gaitu un dažas atziņas un pārdomas par iepirkumu procesu.