TeliaSonera ar zināmu izbrīnu vēroja Latvijas puses (runājot mūsu žargonā) cepšanos par priekšlikumu funkcionāli sadalīt Lattelecom tīkla vairumtirdzniecības un pakalpojumu mazumtirdzniecības apakšvienības kā priekšnoteikumu, ja zviedri pirktu tikai LMT, bet atstātu fiksēto tīkla operatoru Latvijas valsts ziņā.

Eiropas Savienības (ES) noteikumi paredz, ka visiem operatoriem, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi un konkurenci, būs  tuvākajā laikā jāveic šāds sadalījums. Satraukums, tātad, bijis par neizbēgamām pārmaiņām, kas jebkurā gadījumā ierēķināmas visu operatoru nākotnes tirgus cenu aplēsumos.

Savukārt LMT jau esot pietiekama optiskās šķiedras tīkla kapacitāte, lai tas  teorētiski varētu konkurēt ar citiem īpašniekiem piederošu Lattelecom platjoslas pakalpojumu sniegšanā. Turklāt nākotnē visi elektronisko sakaru pakalpojumi būšot ar bezvadu pieslēgumiem, tostarp pat jaudīgi optiskie interneta pieslēgumi, kuru saikne ar gala lietotāja ierīci būs īsas darbības rādiusa radio tehnoloģija ar vairāku simtu megabitu sekundē (Mbps) jaudu.

Nonākot 100 % zviedru īpašumā (kas varētu notikt tikai pēc krīzes beigām, saprotot, ka Latvija vēlas savas daļas pārdot kaut cik izdevīgi) LMT piedalītos Zviedrijas un globālo mobilo sakaru tīklu pārejā uz „superātro” LTE (Long-Term Evolution) standarta jeb ceturtās paaudzes (4G) mobilo internetu. Lai gan tīkla iekārtu cenas ir kritušās, tomēr pāreja uz LTE prasīs prāvas investīcijas (palielinot datu caurplūdi optiskajos kanālos uz/starp bāzes stacijām un nomainot radio iekārtas šajās stacijās uz  4G standartiem).  Tas nozīmē, ka LTE tīklos būs pēc servisa līmeņa diferencētie tarifi. Par 20 Mbps t.s. best effort savienojumu būs viena cena,  bet par 100 Mbps, kas nekad nenokrītis, piem., zem 50 Mbps, varētu būt lielāka maksa.

Ja TeliaSonera tomēr izdotos nopirkt abus operatorus – LMT un Lattelecom – zviedri nekavējoties integrētu abu uzņēmumu pakalpojumi pārdošanu. Tas nozīmē, ka ieejot pie kāda LMT dīlera un mobilo telefonu tirgotāja, varēs izvelēties, piem. komplektu LMT mobilais, mobilais internets (kāds no LTE līmeņiem), fiksēts optiskais internets ar mājas bezvadu tīklu un Lattelecom televīziju (vai kādu citu abu kompāniju pakalpojumu kombināciju). Tas viss, visticamāk, par fiksētu mēneša cenu. Tāpat uzņēmējs no Lattelecom pērkot biroja interneta pieslēgumu, varēs arī parakstīt līgumu par pārdesmit LMT mobilo sakaru pieslēgumiem saviem darbiniekiem.

Līdz šim šāda šķietami loģiska pakalpojumu pārdošanas apvienošana nav notikusi, jo TeliaSonera nav bijis iegansts kompānijas bikstīt to darīt. Investējot šādos pasākumos, TeliaSonera (kam pieder 49 % Lattelecom, bet vairākums, pastarpināti, LMT), zviedriem abu kompāniju privatizācijas gadījumā nāktos „maksāt divkāršs” – pirmo reizi investējot pārdošanas apvienošanā, bet pēc tam par šīs investīcijas dēļ pieaugušo 51 % daļu vērtību.

Tā daži atmiņas pieraksti par neformālu tikšanos un sarunu ar TeliaSonera Mobility vadītāju un ilggadīgo saruna ar Latvijas valdību partneri Kenetu Kārlbergu (Kenneth Karlberg).